Ņemot vērā sarežģījumus sarunās par Grenlandi, ASV prezidenta Donalda Trampa draudi ieviest jaunus tarifus no pirmā acu uzmetiena šķiet vērsti tikai pret ierobežotu Eiropas valstu loku – tie tieši skartu astoņas valstis. Tomēr realitātē netiešo ietekmi izjustu krietni vairāk ekonomiku, tostarp Latvija.
ASV prezidents nedēļas nogalē atkal satricināja starptautisko tirdzniecību, paziņojot, ka no 1. februāra tām Eiropas valstīm, kuras neatbalsta viņa plānus iegādāties Grenlandi, tiktu piemērots 10 % muitas tarifs visām uz ASV eksportētajām precēm. Savukārt no 1. jūnija šis tarifs varētu pieaugt līdz 25 % un palikt spēkā līdz brīdim, kad tiktu panākta politiska vienošanās par pilnīgu Grenlandes iegādi. Šajā Trampa “melnajā sarakstā” iekļautas astoņas Eiropas valstis: Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Francija, Vācija, Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Somija.
No pirmā acu uzmetiena 10 % tarifs var šķist kā īslaicīga sarunu taktika vai politiska spiediena instruments. Tomēr valstis, kuras skar šie pasākumi tieši, ir vieni no nozīmīgākajiem Latvijas tirdzniecības un piegādes ķēžu partneriem. Tas nozīmē, ka netiešā tarifu ietekme Latvijā varētu izpausties kā lēnāks eksports un ekonomikas izaugsme, mazāks pasūtījumu apjoms rūpniecībā, kā arī darba tirgus un algu pieauguma palēnināšanās. Tādēļ rodas jautājums – kādas reālās sekas Latvijai varētu būt gadījumā, ja stātos spēkā īstermiņā visdrīzāk iespējamais 10 % tarifs?
Var izdalīt trīs iespējamos ietekmes scenārijus – negatīvu, neitrālu un salīdzinoši pozitīvu – un izvērtēt, kā katrs no tiem ietekmētu Latvijas IKP izaugsmi, darba tirgus stabilitāti un algu dinamiku. Negatīvais scenārijs balstās uz samērā stingru pieņēmumu, ka Latvijas eksports uz minētajām astoņām Eiropas valstīm samazinātos tikpat lielā apmērā, cik pieaugtu tarifi, proti, par aptuveni 10 %. Šāds trieciens šiem tirgiem samazinātu Latvijas IKP izaugsmi par aptuveni 1,5 procentpunktiem.
Jau pirms D. Trampa paziņojumiem tika prognozēts, ka šogad Latvijas ekonomika augs par aptuveni 2 %, taču, īstenojoties šim scenārijam, izaugsmes temps palēninātos līdz apmēram 0,5 %. Būtībā Latvijas ekonomikas izaugsme pietuvotos stagnācijai. Lēnāka izaugsme neizbēgami atspoguļotos arī darba tirgū. Prognozētā 6,5 % bezdarba līmeņa vietā tas varētu pieaugt līdz apmēram 7,1 %, kas nozīmētu lielāku nenoteiktību darbiniekiem un piesardzīgākus darba devēju lēmumus. Attiecīgi palēninātos arī algu pieaugums – ja pašlaik 2026. gadā tiek prognozēts aptuveni 6,5 % vidējās darba samaksas kāpums, negatīvajā scenārijā tas varētu samazināties līdz apmēram 5,6 %.
Tomēr pat šajā radikālākajā scenārijā nebūtu pamata runāt par krīzi, bet gan par jūtamu, taču kontrolējamu ekonomikas palēninājumu. Ekonomikas izaugsme bremzētos, taču tā nebūtu krīze. Neitrālais scenārijs balstās uz mērenāku pieņēmumu, ka Latvijas eksports uz minētajām valstīm samazinātos nevis par pilniem 10 %, bet gan par aptuveni 7,5 %. Citiem vārdiem, daļu no tarifu ietekmes absorbētu cenas, peļņas maržas vai alternatīvie noieta tirgi. Šādā gadījumā ietekme uz ekonomiku būtu maigāka, taču joprojām jūtama – Latvijas IKP izaugsme samazinātos par aptuveni 1,1 procentpunktu, un iepriekš prognozēto 2 % vietā ekonomikas izaugsme šogad sasniegtu apmēram 0,9 %.
Darba tirgū tas nozīmētu nevis strauju lūzumu, bet gan lēnu, tomēr jūtamu atdzišanu. Bezdarba līmenis varētu pieaugt līdz apmēram 6,9 %, bet algu pieaugums palēninātos līdz aptuveni 5,8 %. Uzņēmumi kļūtu piesardzīgāki, taču masveida atlaišanas vai straujš ienākumu kritums šajā scenārijā nebūtu sagaidāms.
Pozitīvais scenārijs, kas šobrīd šķiet visdrīzāk iespējamais, balstās uz pieņēmumu, ka Latvijas eksports uz minētajiem tirgiem samazinātos aptuveni uz pusi mazākā apmērā nekā pats tarifs – par aptuveni 5 %. 2025. gada prakse rāda, ka tarifu slogu visbiežāk sadala abas puses – daļu uzņemas ASV importētāji, daļu Eiropas eksportētāji, kas ļauj izvairīties no strauja tirdzniecības apjomu krituma.
Saskaņā ar šo scenāriju Latvijas ekonomikas izaugsme palēninātos par aptuveni 0,7 procentpunktiem un šogad sasniegtu apmēram 1,3 %. Darba tirgū ietekme būtu vēl maigāka – bezdarba līmenis varētu pieaugt līdz 6,8 %, bet algu pieaugums palēninātos līdz aptuveni 6,1 %. Tas būtu drīzāk psiholoģisks pauzes brīdis, nevis strukturāla problēma ekonomikai. Tādējādi aprēķini sniedz skaidru vēstījumu – jebkurā gadījumā jaunie ASV importa tarifi būtu negatīvs trieciens Latvijas ekonomikai, taču nav pamata runāt par IKP kritumu vai krīzi.
Lēnāka izaugsme neizbēgami nozīmētu nedaudz augstāku bezdarba līmeni un pieticīgāku algu pieaugumu, tomēr pat šajos rādītājos nav vērojami dramatiski lūzumi. Vienlaikus svarīgi ņemt vērā arī šīs situācijas politisko kontekstu. Tarifi jau kļuvuši par ierastu ASV administrācijas sarunu taktiku – pēc stingriem paziņojumiem parasti seko diskusijas, spiediens uz partneriem un galu galā atkāpšanās, kad tarifi tiek vai nu pilnībā atcelti, vai būtiski samazināti. Tādēļ ir ļoti iespējams, ka arī šis gadījums būs drīzāk kārtējā sarunu epizode, nevis ilgtermiņa tirdzniecības kara eskalācija.
Salīdzinot jauno tarifu iespējamo ietekmi Baltijas valstīs, redzams, ka Latvija būtu vismazāk ietekmēta, jo tā ir salīdzinoši mazāk atkarīga no eksporta uz minētajām astoņām valstīm nekā Lietuva un Igaunija. Vislielākā ietekme Baltijā būtu vērojama Igaunijā – eksports uz Dāniju, Norvēģiju, Zviedriju, Franciju, Vāciju, Apvienoto Karalisti, Nīderlandi un Somiju veido gandrīz 21 % no Igaunijas IKP, bet Lietuvā un Latvijā – attiecīgi 16 % un 15 %.
Līdz ar ko arī tarifu ietekme uz Igaunijas ekonomiku būtu vislielākā. Piemēram, negatīvā scenārija gadījumā tarifi samazinātu Igaunijas IKP izaugsmi par 2,1 procentpunktu, Lietuvas – par 1,6 procentpunktiem, bet Latvijas – par 1,5 procentpunktiem.
