Enerģētika

Jauns atbalsta mehānisms palīdzēšot zaļās enerģijas nozarei attīstīties

Lelde Petrāne, 20.07.2012

Jaunākais izdevums

Ņemot vērā lielo potenciālu, kas Latvijai ir elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), Ekonomikas ministrija līdz šā gada 1.oktobrim izstrādās jaunu valsts atbalsta mehānismu nozares turpmākai ilgtspējīgai attīstībai, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

Jaunais mehānisms būšot vērsts uz to, lai nozare arī turpmāk varētu veiksmīgi attīstīties, bet vienlaikus sistēma būtu no cenu viedokļa ilgtermiņā prognozējama, tiktu kontrolēti cenu pieauguma riski, tā būtu terminēta laikā un neradītu aplamas motivācijas zaļās enerģijas ražotājiem, palīdzot nodrošināt Latvijas uzņēmēju un ekonomikas konkurētspēju.

«Atbalsta sistēma elektroenerģijas ražošanai no AER līdz šim sabiedrībā radījusi virkni jautājumu un arī bažas par to, cik godprātīgi un valstiski atbildīgi šī sistēma strādā. Nav šaubu, ka Latvijai ir jāatbalsta un jāveicina zaļās elektroenerģijas ražošana, kas Latvijas kontekstā ir ne vien jautājums par vides aizsardzību, bet arī iespējām veicināt savu enerģētisko patstāvību. Tomēr, ņemot vērā, ka šīs izmaksas sedz ikviens patērētājs, ir jābūt pilnīgai pārliecībai, ka sistēma strādā efektīvi un tajā tiek ņemti vērā arī ekonomikas konkurētspējas jautājumi. Ekonomikas ministrijas veiktā analīze rāda, ka diemžēl līdzšinējais atbalsta mehānisms nav bijis ilgtspējīgs un no elektrības cenu pieauguma viedokļa ir nekontrolējams, tāpēc ar jauno atbalsta mehānismu jāizveido sistēma, kas palīdz mums sasniegt mērķus zaļās enerģijas ražošanā, bet vienlaikus neapdraud ekonomikas konkurētspēju un attīstību,» uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Ekonomikas ministrija informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts izskatīšanai valdībā, secinājusi, ka līdzšinējais atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražošanai, izmantojot AER, nav bijis ilgtspējīgs, ņemot vērā vairākkārtējos grozījumus obligāto elektroenerģijas iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos, bet no izmaksu viedokļa nav bijis pietiekami kontrolējams. Ekonomikas ministrijas veiktā analīze rāda, ka galvenās problēmas līdzšinējā atbalsta sistēmā ir neterminētais obligātā iepirkuma atbalsts; nekontrolējama ietekme uz gala tarifu (realizējot visas līdz šim piešķirtās tiesības, pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, ietekme uz elektroenerģijas tarifu palielinātos no pašreizējiem 0,0029 LVL/kWh līdz 0,0299 LVL/kWh laikā līdz 2014.gadam); atbalsts nav tehnoloģiski neitrāls (elektroenerģijas ražotājiem trūkst motivācijas samazināt ar enerģijas ražošanu un projekta īstenošanu saistītās izmaksas); nepietiekami kontroles mehānismi un uzraudzība. Informatīvajā ziņojumā tiek apskatīti arī citi esošā atbalsta mehānisma un tiesiskā regulējuma trūkumi, sniedzot ierosinājumus situācijas uzlabojumam, lai ilgtspējīgi un pamatoti veicinātu elektroenerģijas ražošanu, izmantojot AER. Ziņojums sniedz arī apkopotu informāciju par līdzšinējā atbalsta mehānisma efektivitāti, kā arī faktisko un potenciālo tā ietekmi uz elektroenerģijas cenu.

Latvijā 2010. gadā no AER saražots 3155 GWh elektroenerģijas, tai skaitā 171 GWh elektroenerģijas, kas iepirkta obligātā iepirkuma ietvaros. Lai Latvija kopējā enerģijas galapatēriņā 2020. gadā sasniegtu 40% īpatsvaru no AER ražotai enerģijai, papildus 2011. gadā saražotajam elektroenerģijas apjomam būtu nepieciešams saražot un patērēt ap 1445 GWh elektroenerģijas, kas ražota no AER. Jau piešķirtās un spēkā esošās tiesības elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros, kuras ražotāji nav sākuši īstenot, paredz gadā pārdot elektroenerģiju 2068 GWh apjomā. Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, ja visi projekti tiktu īstenoti un tiktu saražots viss komersantu plānotais elektroenerģijas apjoms, būtu iespējams iztikt pat bez turpmāka papildu atbalsta elektroenerģijas ražošanai no AER. Tomēr enerģijas un elektroenerģijas patēriņš ir mainīgs lielums, un, kā līdzšinējā pieredze liecina, komersanti, kas uzsākuši elektroenerģijas ražošanu. publiskajam tirgotājam pārdod tikai ap 50% no plānotā elektroenerģijas apjoma. Turklāt publiskam tirgotājam 2011. gadā obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas apjoms, kas saražots no AER, sastāda aptuveni 9,7% no kopējā piešķirtā obligātā elektroenerģijas iepirkuma apjoma. Minētais īpatsvars uzskatāms par objektīvu rādītāju projektu īstenošanas efektivitātes vērtēšanai.

Laika posmā no 2007. gada līdz 2012. gadam obligātā iepirkuma komponente ir izmaksājusi vairāk nekā 86 milj. LVL un šīs izmaksas līdz ar katru ieviestu projektu pieaug. Ja tiek realizētas visas jaudas, par kurām iepriekš izsniegti lēmumi, obligātās komponentes izmaksas, pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm, var būtiski pieaugt. Tādēļ Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar grozījumu iniciatīvām esošajā regulējumā, nosakot stingrākus nosacījumus un uzraudzību jau uzsāktajiem projektiem, piemēram, attiecībā uz koģenerāciju elektrostaciju ekspluatācijā nodošanas un elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas termiņiem, kā arī uz elektrostacijās izmantoto energoresursu. Ar šiem grozījumiem tiek ieviesti papildu kontroles mehānismi arī komersantiem, kas projektus jau ir īstenojuši, papildus pieprasot komersantiem arī nodokļu saistību izpildi, kā arī atbilstības nodrošināšanu būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem elektrostacijās.

Kā viena no elektroenerģijas galalietotājiem būtiskākajām izmaiņām Ekonomikas ministrijas ierosinātajos grozījumos, novēršot obligātā elektroenerģijas komponentes neierobežotu pieaugumu, ir laika perioda noteikšana, kurā komersantiem, kas saņēmuši tiesības pārdot elektroenerģiju, kas ražota augsti efektīvā koģenerācijā, ir tiesības elektroenerģiju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros.

Informatīvā ziņojuma projektam pievienotais Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts paredz valdības uzdevumu Ekonomikas ministrijai līdz 2012. gada 1. septembrim izstrādāt normatīvo regulējumu mājsaimniecību elektroenerģijas neto uzskaites nodrošināšanai, lai nodrošinātu mājsaimniecību no AER saražotās elektroenerģijas, galvenokārt, savam patēriņam, nodošanu elektroenerģijas tīklā un nepieciešamības gadījumā tāda paša daudzuma saņemšanu atpakaļ, kā arī paredz valdības uzdevumu Ekonomikas ministrijai līdz 2012. gada 1. oktobrim izstrādāt priekšlikumus atbalsta mehānisma izveidei.

Ekonomikas ministrija jau tuvākajā laikā aicinās iesaistītās puses uz tikšanos, lai apspriestu un izstrādātu priekšlikumus jaunam, prognozējamam, tehnoloģiski neitrālam un laikā ierobežotam atbalstam, kas veicinātu nobriedušāko tirgū pieejamo tehnoloģiju un efektīvu resursu izmantošanu, vienlaikus domājot par mājsaimniecību pirktspēju un uzņēmēju konkurētspēju.

Ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu un grozījumiem MK noteikumos Nr. 262 un MK noteikumos Nr. 221 var iepazīties Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Enerģētikas nozarei beidzot pievērsta pelnītā uzmanība

Reinis Āboltiņš, <i>Lattelecom tet</i> enerģijas tirgus eksperts, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spilgtākie 2017. gada notikumi enerģētikā un prognozes 2018. gadam

2017. gadā beidzot pievērsta pelnītā uzmanība enerģētikas nozarei, nākamā gada izaicinājums – savlaicīga un pārdomāta politisko lēmumu pieņemšana

2017. gadam raksturīga vairāku svarīgu enerģētiskās drošības elementu klātbūtne. Gāzes tirgus atvēršana, diskusijas par enerģijas ražošanas atbalsta nākotni un aktīva enerģijas patērētāja veidošana bija nozares un arī plašākas sabiedrības diskusiju dienaskārtībā. Šo elementu ceļš uz dienaskārtību ir bijis atšķirīgs, taču efekts ir līdzīgs. Ja gāzes tirgus atvēršanu motivēja Eiropas Savienības enerģijas likumdošanas saistību izpilde, tad nojausma, ka nozares politika varējusi būt kvalitatīvāka, dienaskārtībā ienāca caur ekspertu, politiķu un plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību un interesi par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), par ko citkārt ikdienā reti kurš aizdomājas. Pozitīvi ir tas, ka brīžiem pat gluži haotiskā viedokļu apmaiņa pievērsusi uzmanību nozarei, kas lielāku uzmanību un apzinātību bija pelnījusi jau sen.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Karnīte: Par zaļo enerģiju ir ļoti daudz nepatiesas informācijas

Līva Melbārzde, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs sakām, ka negribam maksāt, bet mēs jau nezinām, cik būtu par zaļo enerģiju jāmaksā. Ja būtu godīga sistēma un mēs maksātu tikai zaļajai enerģijai,tad mums būtu jāmaksā par 2/3 mazāk nekā šobrīd.»

To intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte, kura šovasar pabeigusi apjomīgu, 100 lapaspušu biezu Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumu par obligātā iepirkuma sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, kas par šo pētījumu būtu jāpasaka?

Būtiski ir saprast, ka elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem nav liekama vienādības zīme ar OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – red.). Bieži tiek teikts, ka ar OIK kompensē palīdzību zaļās enerģijas ražošanai, taču patiesībā zaļā jeb atjaunojamā enerģija saņem tikai 1/3 no kopējā OIK maksājuma, bet 2/3 no šī maksājuma aiziet ar dabasgāzi kurināmām stacijām. Dabasgāze nav atjaunojamā enerģija, un tā nebūtu jāatbalsta, bet sabiedrībai šī informācija tiek pasniegta maldinoši – it kā viss OIK aizietu zaļajai enerģijai. Būtiski arī uzsvērt, ka lielākās ar dabasgāzi apkurināmās spēkstacijas pieder valsts uzņēmumam – Latvenergo, kas jau tā strādā ar miljoniem eiro lielu peļņu. Tāpēc īpaši ciniski ir it kā samazināt OIK slogu patērētājiem, izmantojot peļņas pārpalikumu no Latvenergo. Sanāk, ka ieguvums no OIK ceļo no patērētājiem pie Latvenergo un tad no Latvenergo uz valsts budžetu. Vispirms šis mehānisms ir pilnībā jāsaprot, un tad var jautāt, ko Latvijas sabiedrība grib un var atbalstīt. Es uzskatu, ka zaļā enerģija pagaidām ir jāatbalsta, un to atbalsta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turpretī dabasgāzi nevajag atbalstīt. Zaļo enerģiju atbalsta tāpēc, lai nebūtu jāpērk fosilie energoresursi, tajā skaitā dabasgāze, bet Latvijas situācija šajā ziņā ir pilnīgi absurda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Aplūkojot Baltijas reģionu, varam teikt, ka elektroenerģijas tirgus integrācija norisinās visnotaļ labi. Baltijas Enerģijas tirgus starpsavienojumu plānā uzstādītie mērķi lielā mērā ir izpildīti,» pauž SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers

Stabils un tehnoloģiskiem jaunievedumiem atvērts enerģijas tirgus ir pamats ekonomikas attīstībai. Enerģētiskā politika nosaka katra uzņēmuma izaugsmes diapazonu: inovāciju ieviešana un pakalpojumu saskaņošana ar klientu vēlmēm ietekmē uzņēmēju iespēju spektru konkrētā valstī, kā arī investīciju piesaistīšanu.

Dienas Bizness sarunā ar lielākā elektrības ražotāja Baltijā Eesti Energia meitas uzņēmuma SIA Enefit valdes priekšsēdētāju Jāni Betheru apsprieda pašreizējo situāciju enerģijas tirgū, atvērtā tirgus priekšrocības un tā attīstības perspektīvas.

Enefit jau vairāk nekā desmit gadu garumā uzrāda stabilitāti, mērķtiecību un, pats galvenais, klientu uzticību. Kas sekmēja ienākšanu Latvijas enerģētikas tirgū un tik veiksmīgu klientu piesaistīšanu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsts vēja enerģijas ražotņu celšanai Latvijā pērn pieaudzis līdz 81,9% pretēji 77,2% gadu iepriekš, bet jaunu enerģijas ražotņu vidū kopumā visaugstāko atbalstu Latvijas iedzīvotāji pauž saules enerģijas attīstībai – to atbalstītu 84,8% iedzīvotāju, kas ir gandrīz tikpat, cik 2018. gadā (85,2%), liecina socioloģisko pētījumu centra SKDS aptauja.

Vēja enerģijas asociācijas uzdevumā veiktais SKDS pētījums kopumā parāda, ka Latvijā pieaug atbalsts pakāpeniskai pārejai uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu – 2019. gada nogalē šādu parēju atbalstīja 77,1% pretēji 74,3% gadu iepriekš.

"SKDS pētījums skaidri iezīmē, ka arvien lielāku pāreju uz atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu visvairāk atbalsta jauni cilvēki. Piemēram, vecumā līdz 24 gadiem to atbalsta 85% iedzīvotāju, bet vecuma grupā līdz 34 gadiem šādu atbalstu pauž pat vēl vairāk cilvēku – 87%. Interesanti, ka iedzīvotāju atbalstam nav būtisku atšķirību pilsētu vai reģionu griezumā – tas ir gandrīz līdzīgi augsts neatkarīgi no dzīvesvietas. Mūsuprāt, šie dati pārliecinoši parāda, ka Latvijā ir un būs pieprasījums pēc Latvijas elektroenerģijas nozares transformācijas arvien ilgtspējīgākas ražošanas virzienā," saka Andris Vanags, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) plāni nākotnē atteikties no obligātās iepirkuma kompo­nentes (OIK) vienlaikus aktualizē arī jau­tājumu par zaļās enerģijas konkurētspēju un gatavību darboties tirgus apstākļos.

Lai gan ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens norādījis, ka, likvidējot OIK, tiks meklēts mehānisms, kādā veidā turpināt attīstīt zaļās enerģijas un atjaunojamo energo­resursu (AER) ražošanu, īstas skaidrības par to, kā tas notiks, nav. Nozares pārstāvji un eksperti atzīst, ka at­teikšanās no OIK gan nebūtu lielākais drauds AER, jo vējš, saule un hidroelektrostacijas (HES) pēc investīci­ju atmaksāšanās perioda noteikti spēj darboties brīvajā tirgū arī bez papildu finansiālā atbalsta, tomēr, lai tas notiktu, Latvijā nepieciešams mazināt šobrīd pastāvo­šos administratīvos šķēršļus.

Lai gan jau šobrīd AER īpatsvars enerģijas gala patēri­ņā Latvijā ir salīdzinoši augsts, nevajadzētu aizmirst, ka liela daļa Latvijas zaļās enerģijas vēl aizvien tiek ražota HES. Tajā pašā laikā saules un vēja enerģijas attīstība rit gausi, jo uzstādītās jaudas ziņā krietni atpaliekam ne tikai no lielajām Eiropas valstīm, bet arī no kaimi­ņiem lietuviešiem un igauņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

78% iedzīvotāju uzskata, ka vēja enerģijas izmantošana elektroenerģijas ražošanā ir videi draudzīga, vairāk nekā 70% piekrīt arī apgalvojumiem, ka tas ir ilgtspējīgs ražošanas veids, kas mazina klimata pārmaiņu draudus.

Tas noskaidrots pēc Vēja enerģijas asociācijas (VEA) pieprasījuma veiktajā SKDS aptaujā par iedzīvotāju uzskatiem par dažādiem atjaunojamās enerģijas veidiem, to piemērotību Latvijai, kā arī ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem. Pētījums parāda, ka iedzīvotāji par dabai draudzīgākajiem enerģijas iegūšanas veidiem Latvijā uzskata saules un vēja enerģijas izmantošanu, kā arī ar šķeldu darbinātu koģenerācijas staciju darbību. Tāpat aptaujā noskaidrots, ka 74,3% Latvijas iedzīvotāju atbalsta pakāpenisku pāreju uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu Latvijā. VEA pāstāvji atzīst, ka tik liels iedzīvotāju atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir bijis pārsteigums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvirzītais mērķis mazināt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu slogu patērētājiem skan skaļi un atbalstāmi, tomēr izvēlētais skatījums uz šo jautājumu ir visai šaurs, uzskata Vēja enerģijas asociācijas (VEA) valdes loceklis Kristaps Stepanovs.

«Pamatfokusā ir cīņa pret atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu, ignorējot faktu, ka AER saņem tikai daļu no OIK maksājumiem, bet tieši vēja, saules un biomasas koģenerācijas spēkstacijas ir tās, kas nodrošinās lētākas elektroenerģijas pieejamību ilgtermiņā,» pauž K.Stepanovs. Vinš norāda, ka situācija, kad darbs pie AER atbalsta mehānismu pilnveidošanas tiek definēts kā cīņa ar zaļās enerģijas atbalstu, liek domāt, ka AER ir kas Latvijas tautsaimniecībai nevēlams.

«Tieši šogad notiek straujš elektroenerģijas cenu kāpums un to savā veidā nosaka fakts, ka visa reģiona energosistēmā pietrūkst lētas atjaunojamās enerģijas. Cenu augšupeju virza sausie laikapstākļi un to rezultātā samazinātā hidroelektroenerģijas ražošana gan Baltijā, gan Ziemeļvalstīs. Tāpēc tiek darbinātas fosilo energoresursu spēkstacijas, kuru ražošanas izmaksas vēl paaugstina CO2 kvotu cenu kāpums. Ja Latvijā būtu mērķtiecīgi attīstīta vēja enerģijas ražošana, elektroenerģijas cenas būtu zemākas un attiecīgi arī pieaugtu tautsaimniecības konkurētspēja,» atzīmē VEA valdes loceklis, norādot, ka Eiropas Komisijas noteiktais mērķis līdz 2020. gadam panākt to, ka 40% no Latvijā iegūtās elektroenerģijas tiek ražota, izmantojot AER, nebūt nav tikai kādas formāla prasība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoaudits var palīdzēt ietaupīt lielas naudas summas

Sandris Točs, speciāli DB, 15.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas izmaksas lielajos uzņēmumos ir ievērojamas, pat mazākais procentuālais ietaupījums veido vērā ņemamas summas, kuras citreiz tiek palaistas vējā

SIA CMB ir viens no diviem akreditētajiem uzņēmumiem Latvijā rūpnieciskā energoaudita veikšanai. Akreditācija ir veikta, lai izpildītu Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, kas nozīmē, ka šie uzņēmumi ir atzīti par spējīgiem veikt auditus lielos uzņēmumos ar lielu enerģijas patēriņu – gan ēkām, gan inženiersistēmām, gan transportam.

Saruna ar energoauditoriem Andri Vulānu un Andu Kursišu.

Ekonomikas ministrija ir publicējusi lielo uzņēmumu sarakstu, kam saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu būs saistošs energoaudits. Daļai uzņēmumu būs jāveic tikai ēku energoaudits, savukārt vairākiem lielajiem uzņēmumiem – rūpnieciskais energoaudits. Ar ko rūpnieciskais energoaudits atšķiras no ēku energoaudita?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz no 2014.gada 1.janvāra ieviest subsidētās enerģijas nodokli.

Tāpat valdība atbalstīja EM izstrādāto Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumu.

EM piedāvā papildināt likumu Par nodokļiem un nodevām ar subsidētās enerģijas nodokli, par tā administrēšanas iestādi izvirzot Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Subsidētās enerģijas nodokļa ieturēšanu obligātā iepirkuma maksājumu un garantētās maksas par uzstādīto jaudu izmaksu ražotājiem un maksāšanu (pārskaitīšanu budžetā) veiks Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds.

Subsidētās enerģijas nodokļa ieviešanā tiek piedāvātas trīs diferencētas likmes - 15% dabasgāzes stacijām, 10% atjaunojamo energoresursu stacijām un 5% stacijām, kas nodrošina ar siltumenerģiju centralizētās sistēmas un kuru subsidētās enerģijas nodokļa likmei ir tieša ietekme uz siltumenerģijas gala tarifu lietotājam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vēja enerģija pērn nodrošinājusi 1% no Latvijas enerģijas patēriņa

Lelde Petrāne, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais vēja enerģijas nozares asociācijas WindEurope Eiropas Savienības statistikas pētījums parāda, ka kopumā vēja enerģija pērn sasniegusi gandrīz piekto daļu jeb 18.8% no visas Eiropas Savienības enerģijas ražošanas jaudas un nodrošināja 14% no kopējā patēriņa.

Tikmēr Latvijā vēja enerģijas ražotā elektrība pagājušajā gadā nodrošināja vien 1% no kopējā pieprasījuma, kamēr Lietuvā šis rādītājs bija 10%, bet Igaunijā – 7%.

WindEurope pētījums atklāj, ka lielākais vēja enerģijas īpatsvars valsts enerģijas portfelī pagājušajā gadā bija Dānijā, kur 41% visa enerģijas pieprasījuma nodrošina vēja stacijas, kam seko Īrija (28%), Portugāle (24%), Vācija (21%) un Spānija (19%). Savukārt, Lielbritānijā pērn reģistrēts lielākais vēja enerģijas izmantošanas pieaugums – no 13.5% 2017. gadā līdz 18% pagājušajā gadā.

«Vēja enerģija pagājušajā gadā bija izteikti populārākais jaunais enerģijas ražošanas veids - 48% no pērn Eiropas Savienībā ieviestās jaunās enerģijas ražošanas jaudas bija tieši vēja enerģijas stacijas. Tas ir skaidrs apliecinājums, ka Eiropas Savienības valstis ir apzinājušās vēja enerģijas nozīmi un potenciālu videi draudzīgas un ekonomiski izdevīgas elektroenerģijas ražošanā,» saka Toms Nāburgs, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

No 1.jūnija aizliegs pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem līdz 18 gadiem

Dienas Bizness, 13.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzot aizliegumu pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 13.janvārī, noslēdza darbu pie Enerģijas dzērienu aprites likumprojekta. Aizliegums būs spēkā no šī gada 1.jūnija, informē Saeimas Preses dienests.

«Visā pasaulē ir pieaudzis to bērnu un jauniešu skaits, kuri lieto enerģijas dzērienus. Šis likumprojekts ir drosmīgs solis rūpēs par bērnu un jauniešu veselību. Mūsu mērķis ir padarīt pēc iespējas veselīgāku mūsu bērnu uzturu. Enerģijas dzērienus būs aizliegts pārdot un iegādāties jauniešiem, kuri jaunāki par 18 gadiem,» likumprojekta būtību skaidro komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Grozījumi paredz, ka tirgotāja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt dokumentu, lai pārliecinātos par viņa vecumu, savukārt pircēja pienākums būs pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma apliecināt savu personu un vecumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Līdz šim gala patērētājiem no atjaunojamās enerģijas labuma nav bijis

LETA, 11.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā patēriņā Baltijas valstu vidū ir visaugstākais tieši Latvijā, patērētājiem no tā nav nekāda labuma, secinājusi biznesa konsultāciju kompānija KPMG Baltics.

Uzņēmums to skaidro ar līdzšinējo politiku. KPMG Baltics vecākais menedžeris Edgars Voļskis biznesa portālam Nozare.lv skaidroja, ka kompānijas ieskatā līdzšinējais politiskais virziens nebija pareizs - liekot uzsvaru uz fosilajiem resursiem, valsts padarīta vairāk atkarīga no ārējām cenu tendencēm. Līdz ar to atjaunojamā enerģija ir maz attīstīta.

Komentējot bieži izteiktos iebildumus, ka atjaunojamā enerģija arī ir dārga, Voļskis atsaucās uz Vācijas piemēru. Viņš pirms kāda laika bijis šajā valstī un bijis «pozitīvi šokēts» par lielo vēja enerģijas parku skaitu, kas turpina pieaugt. «Ja atjaunojamā enerģija ir dārgāka, kādēļ tad Vācija to dara?» vaicāja kompānijas pārstāvis. Viņš pauda viedokli, ka jautājums ir par to, cik pamatoti ir noteikti tarifi, un pieļāva, ka būtu jāpiesaista neatkarīgi auditori, kas katru gadu tarifus izvērtētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamās enerģijas nozarei nepieciešams kombinēts atbalsts, atstājot gan tiešo maksājumu par saražoto enerģiju, tiesa, būtiski mazāku, gan izmantojot budžetu un patērētājus neapgrūtinošus instrumentus, piemēram, nodokļu atbrīvojumu investoriem uz noteiktu laiku.

Šādu viedokli pauž Latvijas biomasas asociācijas LatBIO valdes loceklis, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs.

Viņš pauda pārliecību, ka atbalsts ir vajadzīgs, skaidrojot, ka atbalsts gāzei vai citiem fosilajiem energoresursiem ir bijis gadu desmitiem.

Pēc Paleja domām, būtu jāatstāj tiešais maksājums par saražoto enerģiju, kas būtu būtiski samazināts, salīdzinot ar pašreizējo. Viņš vērtēja, ka, iespējams, to nevajag pa tiešo attiecināt uz elektroenerģijas tarifu.

«Valstij ir daudz dažādu ienākumu veidu, kaut vai no Eiropas Savienības (ES) fondiem, un tos var novirzīt enerģijas atbalstam. Tie var būt ienākumi no valsts īpašumu izmantošanas. Ir daudz un dažādi mehānismi, daudz piemēru, uz kuriem var paraudzīties citās ES valstīs,» vērtēja organizāciju pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoaudits ir ceļš uz peļņu, nevis formāla atskaite

Jānis Goldbergs, 30.09.2019

Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesore Andra Blumberga.

FOTO: Elīna Karaseva/RTU

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība izvirza aizvien jaunas energoefektivitātes prasības, un Latvijai ir Ministru kabineta noteikumi, kas uzņēmējiem prasa veikt energoauditus.

Uzņēmēji iesniedz atskaites, bet dažkārt tās ir formālas un energoefektivitātes panākumi ir niecīgi.Kāpēc tā? Kādi cēloņi? Kas jādara? Par to Dienas Bizness iztaujāja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesori Andru Blumbergu.

Fragments no intervijas

Kāpēc energoefektivitātes uzlabojumi uzņēmumos nenotiek vai arī notiek formāli? Kur ir sākums – tā ir likumdošanas vaina?

Problēma ir daudzslāņaina. Pirmais slānis parādījās līdz ar tiem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteica, ka uzņēmumiem, kuru patēriņš ir virs 500 MWh gadā, ir vai nu jāveic energoaudits, vai jāievieš energopārvaldības sistēma. Abi šie pasākumi ir apļveida darbība, proti, novērtē, saproti, pilnveido un atkal novērtē. Sasniedzot viena gada mērķus, var nospraust nākamos un tā turpināt attīstīties, jo energopārvaldības sistēma to paredz. Ideja sākotnēji bija ļoti laba, bet problēma radās ieviešanā. Ir Ministru kabineta noteikumi, ir noteikts sods par to nepildīšanu, un galarezultātā process tiek uztverts formāli kā kārtējā atskaite Valsts ieņēmumu dienestam vai kādai citai institūcijai. Noteikumi par energoefektivitāti uzņēmējiem nokrita kā sniegs uz galvas!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SPRK: Rosinājums enerģijas tarifos ietvert izmaksas par energoefektivitātes pasākumiem radīs netaisnīgus apstākļus

Žanete Hāka, 22.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas izstrādātais Energoefektivitātes likumprojekts paredz galalietotājiem īstenoto energoefektivitātes pasākumu izmaksas, kas radušās sadales sistēmas operatoram vai enerģijas mazumtirgotājam (kuram saistoša valsts energoefektivitātes pienākuma shēma), iekļaut enerģijas tarifos atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātajai metodikai.

SPRK uzskata, ka šāds likumprojektā ietvertais nosacījums radīs nevienlīdzīgus un netaisnīgus apstākļus, kad par vienam galalietotājam veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem maksās visi galalietotāji, tai skaitā tie, kam šādi pasākumi nav un nebūs nepieciešami vai kuri jau ir veikuši šos pasākumus par saviem finanšu līdzekļiem, informē komisijas pārstāvji.

Regulatora ieskatā sadales sistēmas operators vai enerģijas mazumtirgotājs, kuram ir saistoša valsts energoefektivitātes pienākuma shēma, radušās izmaksas par energoefektivitātes pasākumiem pie galalietotāja pēc to īstenošanas var iekļaut konkrētā galalietotāja enerģijas maksā, nevis sadales vai pārvades sistēmas tarifā. Tādējādi tas būtu atsevišķs maksājums par energoefektivitātes pasākumiem konkrētam galalietotājam, kam šie energoefektivitātes pasākumi ir veikti. Līdzīgi kā tas ir noteiks Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs papildu sabiedrisko pakalpojumu tarifiem aprēķina maksu par rēķinu izsniegšanu tiem lietotājiem, kuri izvēlējušies tiešos norēķinus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizliedzot pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem, Saeima ceturtdien, 21.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma Enerģijas dzērienu aprites likumu. Aizliegums būs spēkā no šī gada 1.jūnija. Par aizlieguma ieviešanu balsoja 88 deputāti, pret bija 2, bet atturējās viens deputāts, informē Saeimas Preses dienests.

«Visā pasaulē ir pieaudzis to bērnu un jauniešu skaits, kuri lieto enerģijas dzērienus. Šis likums ir drosmīgs solis rūpēs par bērnu un jauniešu veselību. Mūsu mērķis ir padarīt pēc iespējas veselīgāku mūsu bērnu uzturu. Enerģijas dzērienus aizliedz pārdot un iegādāties jauniešiem, kuri jaunāki par 18 gadiem,» regulējuma būtību iepriekš skaidroja par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Regulējums paredz, ka tirgotāja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt dokumentu, lai pārliecinātos par viņa vecumu, savukārt pircēja pienākums būs pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma apliecināt savu personu un vecumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļās enerģijas dārdzība liek galvu lauzīt gan uzņēmējiem Latvijā, gan uzņēmējiem Vācijā.

Arvien aktuālāki daudzos pasaules reģionos kļūst ar zaļās enerģijas izmaksām saistītie jautājumi. Latvijā veselu vētru sacēlis Liepājas metalurgs, kas nolēmis uz laiku pārtraukt maksāt a/s Latvenergo obligātā iepirkuma komponenti (OIK), kas darbojas kā atbalsta mehānisms elektrības ražotājiem. Turklāt tiek ziņots, ka no šā gada 1. aprīļa obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugs par 54%, jo divkārt pieaudzis iepirktās elektroenerģijas apjoms no ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus (AER), un par 32% pieaugusi gāzes cena lielajām koģenerācijas stacijām, informē a/s Latvenergo. Līdz ar to OIK no šā gada 1. aprīļa elektrības patērētāju rēķinos pieaugs no līdzšinējiem 1,23 sant./kWh līdz 1,89 sant./kWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Latvija fosilā kurināmā lobija rezultātā zaudējusi vairāk nekā 10 miljonus eiro

Jānis Irbe, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) vērš uzmanību, ka Ekonomikas ministrijas nolaidības rezultātā Latvija nav izmantojusi iespēju nopelnīt aptuveni 10 miljonus eiro, izmantojot tīrās enerģijas ražošanu.

Visā pasaulē arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta atbalstam pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt nelabvēlīgo klimata izmaiņu ietekmi uz vidi, un izvirzīto mērķu sasniegšanai tiek piešķirti ievērojami līdzekļi.

Eiropas Komisija (EK) pagājušajā nedēļā samita «Viena planēta» laikā šim mērķim novirzīja 9 miljardus eiro lielas investīcijas, kas būs pieejamas tīrās (zaļās) enerģijas projektiem, ekoloģisku tīru, ilgtspējīgu pilsētu attīstībai un ilgtspējīgas lauksaimniecības atbalstam.

Diemžēl pagaidām izskatās, ka Latvija, kas nevar un negrib nopelnīt 10 miljonus, arī nespēs un negribēs izmantot kaut nelielu daļiņu no investīcijām paredzētajiem 9 miljardiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investoru pieprasījums pēc Altum zaļajām obligācijām 6,5 reizes pārsniedz emitēto apjomu

Žanete Hāka, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum», kurai starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's ir piešķīrusi kredītreitingu Baa1, ir emitējusi savas pirmās zaļās obligācijas, kļūstot par pirmo Centrālās un Austrumeiropas nacionālo valstu attīstības institūciju, kas izlaidusi zaļās obligācijas, informē Altum.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas investori par šo emisiju izrādīja būtisku interesi, un parakstītais apjoms 6,5 reizes pārsniedza emitēto apjomu.

Šā gada 10. oktobrī Altum emitēja zaļās obligācijas par kopējo summu 20 miljoni EUR ar dzēšanas termiņu 2024. gada 17. oktobrī, fiksēto gada procentu likmi (kuponu) – 1,3%, ienesīgumu – 1,367%. Obligāciju kopējais pieprasījums 6,5 reizes pārsniedza plānoto emisijas apjomu. Obligācijas iegādājās 24 investori: aktīvu pārvaldības fondi, apdrošināšanas sabiedrības un bankas Latvijā (43,5%), Lietuvā (31%), Igaunijā (19%), Zviedrijā un Vācijā (6,5%). Obigācijas tiks kotētas biržā Nasdaq Riga.

Ieņēmumi no obligāciju emisijas tiks izmantoti dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu finansēšanai energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā. Tas būtiski paplašinās Latvijā pieejamo finanšu atbalstu videi draudzīgu projektu ieviešanai un vides ilgtspējas uzlabošanai. Obligāciju finansējums būs pieejams projektiem šādās jomās: energoefektivitāte centralizētu apkures sistēmu, enerģijas atgūšanas, enerģijas patēriņa samazināšanas jomā, energoefektīvās ēkas, atjaunojamo energoresursu ieguve no vēja, saules un biomasas, «zaļās» ēkas un ilgtspējīgs transports, tostarp energoservisa kompānijām (ESKO), kas darbojas uzņēmumu apkalpošanas sektorā šajās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprit 25 gadi, kopš Latvijā uzstādīti pirmie vēja ģeneratori, tāpēc Pasaules Vēja dienā, 15. jūnijā Latvijas Vēja enerģijas asociācija aicina sabiedrību pozitīvi novērtēt vēja enerģijas potenciālu.

Asociācija aicina valsts līmenī domāt par tā attīstīšanu, novēršot birokrātiskus šķēršļus un meklējot risinājumus "zaļās enerģijas" straujākai apgūšanai.

"Pirmie vēja ģeneratori Latvijā tika uzstādīti 1995. gadā. Šajā laikā pasaulē vēja enerģijas apguve ir strauji attīstījusies. Arī mūsu valstī esam maziem soļiem gājuši uz priekšu, taču redzams, ka joprojām neesam spējuši pārkāpt aizspriedumu slieksnim. No vienas puses gandrīz 80% Latvijas sabiedrības atbalsta vēja enerģijas izmantošanu, no otras - pašvaldību iedzīvotāju un vadītāju vidū iesakņojušies mītiski stereotipi liek vilcināties ar racionālu lēmumu pieņemšanu, neraugoties uz ekspertu un atbildīgo instanču saņemtajiem pozitīvajiem atzinumiem un atļaujām vēja elektrostaciju būvniecībai," saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas datu plūsmai mūsdienīgā uzņēmumā vajadzētu būt tikpat pārskatāmai kā finanšu grāmatvedībai, pārliecināts ir energoauditors Kristaps Kašs

Tas, cik lielu pievienoto vērtību var nest energoaudits un energopārvadības sistēma, lielā mērā atkarīgs no uzņēmuma iedziļināšanās energoefektivitātes jautājumos un ieinteresētības tos risināt, norāda uzņēmuma Ekodoma energoauditors Kristaps Kašs. Ja auditu uztver kā formālu atskaiti valsts iestādēm, kuru likums obligāti liek veikt lielajiem uzņēmumiem un tiem, kam gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundu, nereti tiek meklēts lētākais piedāvājums tikai “papīru sakārtošanai” un saņemts attiecīgs rezultāts.

"Šādi uzņēmumi paši arī visvairāk cieš, jo lētākā energoaudita ietvaros var netikt iekļauti nozīmīgi mērījumi, līdz ar to situācija tiek apskatīta virspusīgi. Rezultātā iegūst auditu, kas tikai apliecina uzņēmuma skepsi par šo pasākumu, un tas ieiet nebeidzamā ciklā. Ja grib visu novērtēt kvalitatīvi, auditam ir attiecīgas izmaksas," pauž K. Kašs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumi obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai izpelnījušies asu nozares pārstāvju kritiku, ieceri neatbalsta ne lauksaimnieki, ne zaļās enerģijas ražotāji, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā EM priekšlikumus OIK atcelšanai, gala lēmums būs jāpieņem nākamajai valdībai. EM izstrādātais konceptuālais ziņojums Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai paredz OIK atcelt no 2022. gada 1. janvāra, turpmāk valsts atbalstu enerģijas ražošanai balstot uz tirgus principiem. Ministrijas piedāvātie rīcības pasākumi ietver pārsubsidācijas novēršanu, atbalsta samazināšanu ekspluatācijā nenodotajām elektrostacijām, stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī citus risinājumus, kas jau tiek asi kritizēti. Izskatot minēto jautājumu Ministru kabineta komitejas sēdē, nozares viedoklis par EM piedāvājumu pagaidām gan netika uzklausīts, diskusijas paredzētas tad, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatīšanai valdībā virza Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par attiekšanos no obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājuma triju gadu laikā.

Ministru kabineta komiteja pirmdien uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par scenārijiem OIK maksājuma atcelšanai. Tāpat tika uzklausīti atsevišķu ekspertu viedokļi par EM izstrādāto ziņojumu un piedāvātajiem priekšlikumiem OIK atcelšanai. EM piedāvājums paredz tuvāko triju gadu laikā Latvijā atteikties no OIK, kā arī panākt, ka atbalsts «zaļajai» enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.

Lai atceltu OIK, EM piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS «Augstsprieguma tīkls». Patlaban to administrē «Enerģijas publiskais tirgotājs».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī deputāti pauduši gandrīz vienbalsīgu atbalstu aizliegumam tirgot enerģijas dzērienus jauniešiem, nozares pārstāvji norāda, ka aizliegums nav īstā metode.

Ar ideju par aizliegumu tirgot enerģijas dzērienus personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem, klajā nācis opozīcijas deputāts Vladimirs Reskājs (Saskaņas centrs). Paredzēts, ka enerģijas dzērienu sarakstu apstiprinātu valdība. Nozares pārstāvji uzsver: galvenais ir tas, cik daudz enerģijas dzēriena tiek izdzerts, ko iespējams atrisināt ar skaidrojošām, izglītījošām metodēm.

Enerģijas dzērienu patēriņa ierobezošanai jauniešu vidū svarīgāk, iespējams, būtu veikt skaidrojošo darbu, nevis uzreiz noteikt aizliegumu, DB norāda SIA GPT, kas radījis enerģijas dzērienu Ar mani atkal runā kaijas, līdzīpašnieks Mārtiņš Sestulis. «Jāskaidro, ka enerģijas dzērienu lietošana pārmērīgā apmērā ir kaitīga, līdzīga kā alkohola pārmērīga lietošana,» viņš saka. Izdzerot vienu 0,25 litru (l) bundžinu, nekas slikts nenotiks, taču cits jautājums ir izdzert 0,5 l vai 1l pudeli ūdens vietā. «Enerģijas dzēriens ir enerģijas dzēriens, tā nav limonāde,» uzsver M. Sestulis. Enerģijas dzērienu lietošanā svarīgākais ir mēra sajūta, un šis nosacījums nemainoties arī pēc 18 gadu vecuma.

Komentāri

Pievienot komentāru