Latvijā sperts nozīmīgs solis pretī modernam Nacionālajam futbola stadionam — publiskots informatīvais ziņojums “Par jauna nacionāla futbola stadiona būvniecības projekta īstenošanas alternatīvām”.

Pirmo reizi vienuviet sistemātiski apkopoti šāda projekta ekonomiskie, sociālie un pilsētbūvnieciskie ieguvumi, apliecinot tā nozīmi Latvijas nākotnei.

Koncepciju Latvijas Nacionālajam stadionam izstrādājis arhitektūras birojs SEP — lielākais arhitektūras uzņēmums Latvijā. SEP ir bijis šī projekta galvenais virzītājs Latvijā, piesaistot partneri Populous, kura portfolio ietver tādus ikoniskus stadionus kā Wembley un Tottenham Hotspur Londonā, Yankee Stadium Ņujorkā un FNB Stadium Johanesburgā. SEP kā vietējais integrators nodrošina, ka globālā pieredze tiek pielāgota Latvijas apstākļiem un Rīgas ilgtermiņa stratēģijai.

Mūsdienīgs stadions nav tikai sporta infrastruktūra — tas ir ekonomikas un kultūras dzinējspēks. Ziņojumā minēts, ka mūsdienu stadioni vairs nav tikai sporta sacensību norises vietas — tie kļūst par daudzfunkcionāliem kultūras centriem, kas kalpo plašam pasākumu spektram un nodrošina būtisku pienesumu gan ekonomikai, gan sabiedrībai. Latvijā šobrīd trūkst infrastruktūras, kas spētu uzņemt lielas ietilpības kultūras un mūzikas pasākumus ārpus arēnu formāta, īpaši brīvdabas sezonā.SEP pētījumā secināts, ka Eiropas pieredze jaunu stadionu apsaimniekošanā rāda, ka pārejot uz jaunu infrastruktūru jeb jaunu stadionu par 86-100% pieaug apmeklējums. Latvijā tas nozīmētu vidējo apmeklējumu no 6 000 līdz 12 000 skatītāju ar pīķi līdz 13,5 000 – 18 000 cilvēku. Tas tieši arī ietekmē biļešu, ēdināšanas un suvenīru ieņēmumus.

Daļa sporta objektu Latvijā arī nākotnē prasīs valsts finansējumu, uzskata Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Fragments no intervijas

Vai LNCS nošķir sporta objektus, kuros ieguldījumi atgriežas sabiedrībai, no tiem, kurus valsts uztur galvenokārt stratēģisku vai pat politisku iemeslu dēļ?

Es teikšu, ka uz visiem objektiem var skatīties no abām pusēm. Es pieļauju, ka politiskais konteksts ir domāts par Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi. Ir skaidrs, ka neviena šāda veida trase pasaulē nekad nestrādās ar plusiem. Piemēram, Lillehammeres trase Norvēģijā saņem lielāku dotāciju nekā viss LNSC kopā. Arī nekur citur pasaulē trases nedarbojas kā biznesa objekti. Savukārt šos mīnusus mazina, piemēram, to pašu izklaides braucienu organizēšana. Tāpat no trases ēkas 6.stāva ir iespēja ieraudzīt skaistāko skatu uz Siguldu, un tas ir iecienīts tūrisma galamērķis. Līdz ar to, ja mēs par Siguldas trasi runājam ne tikai kā par sporta, bet arī kā par izklaides un tūrisma objektu, tad trases ārzemju braucēji vidēji gadā Latvijā pavada 6500 naktis, kas, pieņemot, ka vidēji viena sportista izdevumi par vienu pavadīto nakti ir 200 eiro, kopā veido ap 1,3 miljonu eiro gadā tiešo ekonomisko ietekmi. Tas ir, neskaitot trenerus un citu pavadošo personālu. Šī ekonomiskā ietekme atsver LNSC gada dotāciju, kas nākamajā gadā būs nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro..

Latvijas sporta sistēma ir sarežģīts politiskās varas, administratīvo procesu, federāciju interešu un infrastruktūras uzturētāju tīkls. Reālā ietekme bieži slēpjas nevis skaļākajos amatos, bet spējā virzīt lēmumus - politiskus, finansiālus, stratēģiskus vai institucionālus.

Sporta Avīze apkopoja 2025. gada ietekmīgākos cilvēkus Latvijas sporta varas struktūrā, balstoties ietekmē, pieejā resursiem un spējā noteikt spēles noteikumus sporta nozarei.

1. vieta - Dāvis Mārtiņš Daugavietis

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs - faktiskais sporta politikas virzītājs

Daugavietis šobrīd ir Latvijas sporta politikas centrālā persona. Formāli atbildīgs par sporta nozari kā Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, viņš ir tas, kurš vada darba grupas, koordinē federācijas, izstrādā jaunos finansēšanas modeļus un uztur dialogu starp nozari un valdību.Politikas lēmumi, sporta budžeta sadalījums, prioritāšu noteikšana - tas viss ikdienā iet caur viņu. Šī loma nav tikai “administratīva”. Tā ir gan politiska, gan stratēģiska, padarot Daugavieti par cilvēku, kurš reāli nosaka virzienu, kādā attīstās Latvijas sporta sistēma.Viņa rokās ir gan ietekme, gan mandāts to īstenot.

Latvijas valdība atbalstījusi jaunā Nacionālā futbola stadiona projekta turpināšanu, apliecinot, ka šis projekts ir nozīmīgs solis Latvijas sporta, ekonomikas un infrastruktūras attīstībā - projekts, kas iemieso ilgtspējīgas būvniecības, dizaina un sabiedriskās atbildības principus.

Projekta izpētes un konceptuālās izstrādes darbus veica arhitektūras birojs SEP kopā ar starptautisko stadionu konsultantu Populous, nosakot optimālo stadiona ietilpību – vismaz 15 000 skatītāju – un mērķi radīt daudzfunkcionālu, energoefektīvu infrastruktūru, kas kalpos ne tikai sportam, bet visai sabiedrībai.

Jaunais stadions nav tikai futbola laukums – savā ziņā tas būs nacionālās identitātes simbols, kas veicinās ne tikai sporta pieejamību, jauniešu iesaisti un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, bet arī būs biznesa katalizators Rīgā. Futbols jau šobrīd ir pieejamākais sporta veids Latvijā, un ar jaunu, mūsdienīgu infrastruktūru šis potenciāls tikai pieaugs.

Katrs eiro, kas ieguldīts sporta infrastruktūrā, atgriežas sabiedrībā - nodokļos, darbavietās, cilvēku veselībā un valsts reputācijā. Tas ir ieguldījums nākotnē, nevis izmaksas. To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs (LNSC) valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Viņš norāda, ka sporta infrastruktūras pieejamības uzlabošana palīdz ne tikai profesionāliem sportistiem, bet dod iespēju ikvienam - arī bērniem, jauniešiem un amatieriem - nodarboties ar sportu, veicinot sabiedrības veselību un aktīvu dzīvesveidu.

2022. gada 27. septembrī Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Nacionālais sporta centrs, apvienojot četras valsts kapitālsabiedrības – kultūras un sporta centru Daugavas stadions, bobsleja un kamaniņu trasi Sigulda, tenisa centru Lielupe un sporta centru Mežaparks. Šobrīd tām pievienojušās arī jaunuzceltā Komandu sporta spēļu halle un sporta bāze Kleisti. Kāpēc bija nepieciešams apvienot būtībā tik dažādas sporta bāzes?

Arhitektūras birojs SEP izstrādā projektu V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas stadiona pārbūvei, kas notiek Kuldīgas novada pašvaldības uzdevumā.

Jaunais stadions nebūs tikai sporta infrastruktūra – tas kļūs par plašākas sabiedrības centru, kas paredzēts Kuldīgas un reģiona sporta, izglītības un aktīvās atpūtas aktivitātēm.

Stadiona modernizācija dos vietējiem iedzīvotājiem, bērniem un jauniešiem iespēju sportot drošā un mūsdienīgā vidē. Tas būs daudzfunkcionāls objekts: futbola laukums, kas atbildīs Latvijas Futbola federācijas noteikumiem reģionāla līmeņa laukumiem, vieglatlētikas infrastruktūra, kā arī vieta sacensībām, treniņiem un aktīvai atpūtai visām paaudzēm.

“Plānotā infrastruktūra būs pieejama plašai sabiedrībai, tādējādi veicinot veselīgu dzīvesveidu un kopienas saliedētību,” norāda Kuldīgas novada pašvaldības pārstāve Ance Reķe. “Mūsdienīgs mākslīgās zāles segums ļaus treniņus aizvadīt visu gadu – arī ziemā, kas līdz šim nebija iespējams uz dabīgā zālāja.”

Tiek apsvērti vairāki varianti jauna nacionālā futbola stadiona būvniecībai, liecina darba grupas sagatavotais ziņojums, kas nodots saskaņošanai.

Kopumā vērtētas sešas alternatīvas, sākot no esošā "BTA Daugavas stadiona" pārbūves līdz jauna stadiona celtniecībai publiskās un privātās partnerības (PPP) projektos, arī uz privātas zemes.

Padziļinātai analīzei izvirzīti trīs scenāriji - jauna stadiona būvniecība ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošā Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) līdzdalību, PPP projekts uz valsts vai pašvaldības zemes, kā arī PPP projekts uz privātas zemes, piemēram, iegādājoties un attīstot "Skonto" stadionu.

Nacionālais futbola stadions taps Lucavsalā

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par...

Neviens no variantiem nav komerciāli patstāvīgs, tādēļ publiskajam sektoram būs jāuzņemas daļa finansējuma riska, norādīts ziņojumā. Kā izdevīgākais risinājums tiek izcelts PPP modelis uz valsts vai pašvaldības zemes, kur ikgadējā subsīdija varētu būt ap 4,9 miljoniem eiro.

Salīdzinājumam, ja stadionu būvē LNSC, deficīts var sasniegt 5,8 miljonus eiro, savukārt PPP modelis uz privātas zemes - ap pieciem miljoniem eiro, liecina darba grupas aplēses.

Izvērtējot visus scenārijus, darba grupa visaugstāk novērtējusi ideju, ka LNSC vai sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un Latvijas Futbola federāciju (LFF) veic jauna stadiona būvniecību PPP partnerības projektā uz valsts vai pašvaldības zemes.

Tikpat augstu novērtēta iecere par jauna stadiona būvniecību PPP partnerībā uz privātas zemes, piemēram, privāta stadiona "Skonto" iegādi un tā turpmāko attīstību sadarbībā ar LNSC, Rīgas pašvaldību un LFF.

Savukārt "BTA Daugavas stadiona" pārbūve, lai arī potenciāli lētāka, nav ilgtspējīgs risinājums - dizaina, struktūras un uzturēšanas ierobežojumu dēļ tā atpaliek no pārējām alternatīvām un saņēmusi viszemāko punktu skaitu, norādīts ziņojumā.

Alternatīvu izvērtēšanai izmantoti dati no LFF piesaistītā arhitektūras biroja "SEP" un tā starptautiskā konsultanta uzņēmuma "Populous" izstrādātā ziņojuma, kas noteicis optimālo stadiona sākotnējo izmēru - vismaz 15 000 sēdvietu, kā arī analizējis iespējamo būvniecības, uzturēšanas izmaksu un ieņēmumu potenciālu.

Darba grupa norāda, ka šo finansējuma deficītu potenciāli var segt, izmantojot valsts, Rīgas pašvaldības un LFF UEFA "Hattrick" programmas finansējumu, balstoties uz Rīgas domes un LFF apliecinājuma vēstulēm.

Ziņojumā arī norādīts, ka futbola infrastruktūras attīstība sniegtu papildu ekonomisku pienesumu - futbols Latvijā var ģenerēt pievienoto ekonomisko vērtību 37 miljonu eiro apmērā, kas ekonomikā atgriežas ar 55 miljonu eiro ieguldījumu iekšzemes kopproduktā. Savukārt LFF un futbolu klubu nodokļu iemaksas veido vairāk nekā deviņus miljonus eiro.

IZM kopā ar LNSC līdz 2026.gada maijam būs jāsagatavo aprēķini un pilna dokumentācija par to, kā visizdevīgāk stadiona projektu īstenot, izriet no valdības sēdes protokollēmuma projekta. Stadionu plānots uzbūvēt līdz 2030.gada otrajai pusei.

Kā vēstīts, pagājušā gada aprīlī Rīgas dome piešķīra zemi Lucavsalā nacionālā futbola stadiona projektam. Savukārt 2024.gada decembrī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdeva rīkojumu par darba grupas izveidi futbola stadiona projekta publiskās un privātās partnerības risinājumu izstrādei.

Pret stadiona būvniecību Lucavsalā iebilst Lucavsalas dārziņu teritoriju nomnieki.

Valdība otrdien izskatīja un pieņēma zināšanai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvo ziņojumu par jauna nacionāla futbola stadiona būvniecības Rīgā projekta īstenošanas alternatīvām, sākot sagatavošanās posmu iespējamas publiskās un privātās partnerības (PPP) projekta īstenošanai.

Uzklausot šo informatīvo ziņojumu, valdība gan nav uzņēmusies nekādas finansiālās saistības.

Ziņojumu izstrādājusi vadības grupa, kas izveidota ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) pagājušā gada 20. decembra rīkojumu.

Kopumā vērtētas sešas alternatīvas, sākot no esošā "BTA Daugavas stadiona" pārbūves līdz jauna stadiona celtniecībai PPP projektos, arī uz privātas zemes.

Valdības sēdē otrdien par PPP finansējumu projekta īstenošanai atzinīgi izteicās vairāki ministri. Tostarp finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pauda, ka "drošajiem pieder pasaule" un daudzas lietas nenotiek tikai tādēļ, ka netiek meklēti risinājumi.

Informatīvajā ziņojumā padziļinātai analīzei izvirzīti trīs scenāriji - jauna stadiona būvniecība ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošā Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) līdzdalību, PPP projekts uz valsts vai pašvaldības zemes, kā arī PPP projekts uz privātas zemes, piemēram, iegādājoties un attīstot "Skonto" stadionu.

Nākamnedēļ pēc vairākkārtējas atlikšanas tiks sākta regulārā pasažieru vilcienu satiksme starp Tartu un Rīgu, taču sākotnēji vilciens kursēs tikai vienreiz dienā, Igaunijas pasažieriem tā kursēšanas grafiks nav parocīgs, un līnijas rentabilitāte netiek prognozēta augsta, raksta Igaunijas avīze "Postimees".

Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", pirmdien veica pirmo ceremoniālo reisu, taču regulāra satiksme starp Tartu un Rīgu tiks sākta 12. janvārī.

Pašreizējais kursēšanas grafiks paredz, ka no Tartu līdz Rīgai varēs aizbraukt trīs stundās un 41 minūtē, bet no Tallinas līdz Rīgai - piecās stundās un 56 minūtēs. Biļete no Tartu līdz Rīgai maksā 19-22 eiro, bet no Tallinas līdz Rīgai - 29-32 eiro.

"Elron" ir uzsvēris, ka jaunais maršruts vienlīdz svarīgs ir gan Dienvidigaunijas, gan Ziemeļlatvijas iedzīvotājiem, jo palīdz stiprināt ekonomiskās saites un veicināt tūrismu.

"Postimees" raksta, ka valsts būtībā subsidē visus vilcienu savienojumus Igaunijā. "Elron" 2024. gada ziņojums liecina, ka kompānijas biļešu pārdošanas ieņēmumi bija 22 miljoni eiro, bet valsts atbalsts darbības izmaksu segšanai bija 36 miljoni eiro. Kamēr biļešu ieņēmumi pieauga par 4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, valsts subsīdijas pieauga par 11%. Tomēr iepriekšējā gadā izaugsmes tendence bija pretēja - biļešu ieņēmumi palielinājās par 9% līdz 21 miljonam eiro, bet valsts subsīdija pieauga par 7%, sasniedzot 32,5 miljonus eiro. Kopumā pēdējos gados biļešu ieņēmumu un valsts atbalsta attiecība ir bijusi 2:3.

Latvijas Nacionālais sporta centrs (LNSC) ir izsludinājis konkursu, lai izraudzītos uzņēmumu, kas veiks finanšu un ekonomisko aprēķinu par jauna nacionālā futbola stadiona Rīgā būvniecību, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā.

Iepirkuma paredzētā līgumcena ir 60 000 eiro, bet aprēķini būs jāveic piecu mēnešu laikā. Piedāvājumus var iesniegt līdz 10. februārim.

Valdība pērn rudenī pieņēma zināšanai Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvo ziņojumu par jauna nacionālā futbola stadiona būvniecības iespējām Rīgā, uzsākot sagatavošanās posmu iespējamam publiskās un privātās partnerības projektam. Valdība gan nav uzņēmusies finansiālas saistības.

Ziņojumā izvērtētas vairākas alternatīvas - no esošā Daugavas stadiona pārbūves līdz jauna stadiona būvniecībai uz valsts, pašvaldības vai privātas zemes. Padziļinātai analīzei izvirzīti trīs scenāriji, un kā perspektīvākais novērtēts publiskās un privātās partnerības modelis uz valsts vai pašvaldības zemes.

Pēdējo gadu laikā enerģētikas tirgus piedzīvo būtiskas pārmaiņas – pāreju no fosilajiem resursiem uz atjaunīgajiem energoavotiem, piemēram, vēja un saules enerģiju.

Baltijas gadījumā atjaunīgo enerģijas avotu izmantošana un pilnīgi “zaļas” elektroenerģijas ražošana ir viena no mūsu reģiona lielākajām ekonomikas iespējām šī gadsimta laikā. Mēs varam saražot vairāk elektroenerģijas kā pašiem nepieciešams, veicināt savu konkurētspēju un eksportēt. Šī transformācija ir viens no nozīmīgākajiem posmiem kopš elektrības tirgus liberalizācijas, taču tā arī rada jaunus izaicinājumus. Atjaunīgo resursu ražošana ir svārstīga un atkarīga no laika apstākļiem – saule nespīd vienmēr, un vējš nepūš nepārtraukti. Rezultātā elektroenerģijas piedāvājums kļūst mazāk prognozējams, kas prasa jaunas pieejas, lai nodrošinātu sistēmas stabilitāti un pieejamību.

Saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā pārtikas produktu ražotājs "Orkla Latvija" bažījas par graudu un kartupeļu ražas kvalitāti, atzina uzņēmuma komunikācijas un ilgtspējas vadītāja Laura Bagātā.

Viņa norādīja, ka "Orkla Latvija" regulāri seko līdzi faktoriem, kas var ietekmēt produktu ražošanu, tostarp izmaiņām un aktualitātēm piegādes ķēdēs un izejvielu tirgū.

Bagātā uzsvēra, ka saistībā ar graudu ražas kvalitāti patlaban notiek regulāra saziņa ar piegādātājiem, kā arī regulārs cenu un graudu kvalitātes monitorings. Pēc viņas teiktā, liela daļa lauksaimnieku vēl cer uz labiem laikapstākļiem augustā, kas varētu būt izšķiroši, lai novērtētu ražas apmērus un kvalitāti.

Viņa informēja, ka līdzīgi novērojumi ir vietējiem kartupeļu audzētājiem, kuri nodrošina kartupeļus "Ādažu" čipsu ražošanai. Lai gan daudzviet stādījumi ir izslīkuši vai notiek intensīva cīņa pret slimībām, saimniecībās, kur kartupeļi turpina augt, ir cerības uz labu ražu. Arī kartupeļu audzētāji esot norādījuši, ka ražas lielums un kvalitāte būs atkarīga no laikapstākļiem ražas vākšanas laikā.

Pasažieru pārvadātāji, aizbildinoties ar šoferu trūkumu, šodien atcēluši 53 reģionālo maršrutu autobusu reisus, liecina informācija Autotransporta direkcijas (ATD) mājaslapā.

Jau ziņots, ka pārvadātāji šodien no plkst.10 līdz 11 rīkos protesta akciju "Viena stunda bez sabiedriskā transporta", lai pievērstu uzmanību nepietiekamam finansējumam sabiedriskā transporta nozarē.

Reisu atcelšana gan neesot saistīta ar protesta akciju, bet gan šoferu trūkumu, tomēr lielākā daļa no atceltajiem reisiem bija jāizpilda tieši protesta stundas laikā.

Vairākus reisus šodien atcēluši tādi pārvadātāji kā AS "Nordeka", SIA "Daugavpils autobusu parks", AS "Rēzeknes autobusu parks", AS "Liepājas autobusu parks" un SIA "Norma-A", kas pasažieru pārvadājumus nodrošina ar zīmolu "Ecolines".

Visi šie pārvadātāji piedalās arī protesta akcijā, kurā tiem pievienosies AS "Talsu autotransports", SIA "Tukuma auto", SIA "VTU Valmiera" un pašvaldības SIA "Ventspils reiss".

Hipotekārās kreditēšanas pieaugums bieži tiek pasniegts kā labsajūtas rādītājs, taču dati liecina, ka izaugsme ne visur nozīmē vienu un to pašu. Latvijas reģionos hipotekāro kredītu īpatsvars joprojām ir zems, un tas nav skaidrojams ar vāju ekonomisko aktivitāti vien. Drīzāk – ar to, kā mēs skatāmies uz risku, izvēli un informāciju.

Ko rāda dati – un ko tie nerāda? Jau pirms diviem gadiem Latvijas Banka publicēja visnotaļ skaudrus datus: reti kurā pašvaldībā hipotekāro kredītu atlikums pārsniedz 10 % no pašvaldības iekšzemes kopprodukta (IKP). Rīgā šis rādītājs bija 9,3 %, Jūrmalā – 22 %, bet pārējā Pierīgā – 29 %. Gandrīz katrā otrajā Latvijas pašvaldībā hipotekāro kredītu apjoms nepārsniedza 3 % no IKP. Dati ir nepielūdzami, un vēl būtiskāk – tie rāda, ka zemajai kreditēšanas aktivitātei nav tiešas saistības ar ekonomisko aktivitāti reģionos.

Vienlaikus jāatzīst: kopējais tirgus pēdējā gadā ir kļuvis aktīvāks. Latvijas Bankas statistika liecina, ka 2025. gada novembrī privātpersonām kredītos mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam izsniegti 194,7 miljoni eiro – par 40,7 % vairāk nekā 2024. gada novembrī. To veicināja algu pieaugums, labāka mājsaimniecību finanšu plānošana un “Euribor” likmes samazināšanās, kā rezultātā mājokļu kredītu gada procentu likme pērn samazinājās no 5,15 % līdz 4,13 %, un šobrīd likmes ir stabilizējušās.

Latvijā dibinātais zīmols VPLAB jau vairāk nekā 20 gadus darbojas sporta uztura un uztura bagātinātāju nozarē. Jomā, kur ilgtermiņa panākumus nosaka pieredze, kvalitāte un spēja augt kopā ar tirgu. Uzņēmuma darbība aizsākās ar sporta uztura veikalu tīklu un vairāku pasaulē vadošu zīmolu izplatīšanu, tostarp Optimum Nutrition, GNC, Universal Nutrition, NOW Foods un Olimp Labs. Šis posms sniedza dziļu praktisku izpratni par produktu kvalitāti, sportistu vajadzībām un patērētāju uzvedību.

Darbs ar starptautiski atzītiem ražotājiem un ikdienas saskarsme ar tirgu ļāva uzkrāt zināšanas, kas bija nepieciešamas nākamajam loģiskajam solim, savu produktu līnijas izveidei. VPLAB attīstība nekad nav balstījusies tikai teorijā vai īslaicīgās tendencēs, bet gan reālā tirgus pieredzē un ilgtermiņa skatījumā, kur galvenā prioritāte vienmēr ir bijusi produktu kvalitāte.

Sākotnēji koncentrējoties uz sporta uztura segmentu, VPLAB pakāpeniski paplašināja savu darbību veselības un labsajūtas kategorijā. Šodien uzņēmums strādā ne tikai sporta kanālā, bet arī tieši ar aptieku segmentu, kuram ir izveidots atsevišķs, specializēts zīmols ULTRAVIT.

Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā.

Ekonomiskā izaugsme nav abstrakta ambīcija - tā ir vienīgais ilgtspējīgais ceļš uz valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Ja ekonomika neaug, nepalielinās ne algas, ne budžeta ieņēmumi, ne publisko pakalpojumu kvalitāte.Vispirms jāuzsver, ka darba devēju priekšlikums Darba likuma grozījumos nav samazināt virsstundu apmaksas apmēru darbiniekiem, bet gan noteikt likumā saprātīgu un konkurētspējīgu bāzes minimumu 50% apmērā, vienlaikus atstājot pilnīgu brīvību pusēm vienoties par lielāku virsstundu apmaksu bez jebkādiem ierobežojumiem.

No ekonomikas skatupunkta šī nav morāla dilemma. Tā ir izvēle par to, kā regulējums ietekmē izmaksas, elastību un uzņēmējdarbības vidi. Uzņēmumiem un publisko finanšu plānotājiem izšķiroši ir tas, cik prognozējama un pielāgojama ir sistēma, kurā jāstrādā. No šīs izvēles ir atkarīgs, vai ekonomika spēj attīstīties stabili un piesaistīt investīcijas, vai arī pakāpeniski zaudē konkurētspēju un tempu. Pašlaik Latvijas regulējums ir nepārprotams – virsstundu darbs jāapmaksā ar piemaksu, kas nav mazāka par 100% no noteiktās algas likmes. Tas nav izvēles jautājums un nav atkarīgs no situācijas. Tas ir likumā noteikts vispārējs minimums, no kura sākas jebkura aprēķina loģika.

Latvijā ir zinātnieki, kuri spēj pārbaudīt idejas, izstrādāt jaunus inovatīvus produktus, to tehnoloģiskos risinājumus laboratorijas mērogā, taču pietrūkst pārejas uz rūpnieciskajiem izmēriem, kas ļautu īstenot straujāku izaugsmi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotajā diskusijā par zinātnes, biznesa un valsts sinerģijas impulsu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar zinātnisko partneri - Nobela prēmijas laureātu kalvi Kalifornijas Bērklijas universitāti - no 5 līdz 7. martam rīko 8. Starptautisko ekonomikas forumu Inovāciju ekonomika ģeopolitisko transformāciju laikā, kurā tiks prezentēti un analizēti Latvijas investīciju projekti ar kopējo vērtību 500 miljoni eiro, un tajā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju un diplomātiskā korpusa pārstāvji no Eiropas Savienības, ASV, Centrālāzijas un Kaspijas jūras reģiona valstīm.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Lai nodrošinātu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A2 ēkas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Infekciju slimību un plaušu veselības korpusa (LIC) projektu īstenošanu, valdība otrdien atbalstīja 68,3 miljonu eiro pārdalīšanu no Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas līdzekļiem.

Nolemts, ka 68,3 miljonus eiro no sestās pasākuma kārtas "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" pārdalīs uz pirmo un piekto kārtu, lai nodrošinātu PSKUS A2 ēkas un RAKUS LIC projektam. RAKUS infrastruktūras attīstībai sākotnēji iezīmētais finansējums 68,3 miljonu eiro apmērā, no kura 58 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi un 10,2 miljoni eiro ir nacionālais līdzfinansējums, tiks sadalīts tikai starp PSKUS A2 un LIC projektiem. No šīs summas 31,3 miljoni eiro plānoti LIC būvniecībai, savukārt 37 miljoni eiro tiks novirzīti PSKUS A2 ēkas projekta īstenošanai.

Sākotnēji sesto kārtu bija plānots īstenot līdz 2028.gada pirmajam ceturksnim. Tajā bija paredzēts 83,3 miljonu eiro finansējums klīnisko universitāšu slimnīcu projektu īstenošanai, tostarp arī RAKUS Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) renovācijai. Vienlaikus saistībā ar projektu izstrādes un būvniecības kavēšanos, kā arī izmaksu pieaugumu plānotais finansējuma apjoms projektu realizācijai ir būtiski palielinājies. Rezultātā sākotnēji plānotais finansējuma apmērs ir nepietiekam abu projektu vienlaicīgai īstenošanai pilnā apmērā, skaidrojusi Veselības ministrija (VM).

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP500+, kas tapis sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Opha, tika pasniegtas īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lursoft IT speciālbalva saņēmēju AS Balticovo.

Olu ražošanas uzņēmums, kas šobrīd pazīstams ar nosaukumu Balticovo, pastāv kopš 1972. gada. Uzņēmums ir spējis pārvarēt visas grūtības pēc Latvijas brīvības atjaunošanas. AS Balticovo stabili palielina apgrozījumu, darbinieku skaitu un nodokļu maksājumus. 2014. gadā AS Balticovo strādāja 257 darbinieki, bet 2024. gadā - 360 darbinieki. Noslēdzot 2025. gadu, AS Balticovo strādāja 405 darbinieki. Lursoft IT speciālbalva tika pasniegta par uzņēmuma 2024. gada rezultātiem, kas principiāli demonstrē stabilus finanšu rezultātus un ilgtspēju.

AS Balticovo Latvijas ražotnēs kopumā saražoja 681 miljonu olu. Uzņēmuma apgrozījums pārskata gadā sasniedza 112,1 miljonu eiro, uzņēmuma peļņa veidoja 11,77 miljonus eiro.Ieņēmumu struktūrā būtiskāko daļu veidoja ieņēmumi no čaumalu olu pārdošanas, kam seko šķidro olu produktu un vārīto olu segments. Apgriezienus turpina uzņemt uzņēmuma jaunie produkti – olu makaroni un olu saldējums.Aptuveni 70% no produkcijas uzņēmums eksportēja. Tieši 2024. gads iezīmē brīdi, kad Balticovo uzsāk pārtikas produktu no pašu ražotām olām piedāvājumu. Pieprasījums pēc olu makaroniem un olu saldējuma aug un tirgū tiek novērtēts.

Latvijas pēcpadomju sapnis par tranzītvalsts statusu būtībā ir izsapņots. Austrumu-rietumu tranzīta apjomu kritums pēdējos gados ir bijis graujošs. Kādreiz 98 % Latvijas dzelzceļa kravu bija starptautiskie pārvadājumi, no kuriem lielāko daļu veidoja kravas no Krievijas un Baltkrievijas, kas plūda uz Latvijas ostām.

Krievijas sāktais karš un tam sekojošās sankcijas mainīja veco realitāti – kravu apjoms dramatiski nokritās, nozarē sekoja darbinieku atlaišanas un infrastruktūras dīkstāve.

Tomēr Latvijas ģeogrāfiskās priekšrocības neviens nav atcēlis. Latvija ir ideāli piemērota, lai vienkāršas tranzītvalsts vietā kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, kas savieno gan Eiropas, gan Eirāzijas tirgu. Lai to panāktu, nepieciešama stratēģiska apņemšanās valstiskā līmenī, kas dotu zaļo gaismu straujākai nozares transformācijai un paātrinātu privātās investīcijas šajā sektorā.

Uzskatu, ka Latvijai ir ne vien labas pozīcijas, lai kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, bet plašākā perspektīvā tā ir arī Latvijas stratēģiska nepieciešamība. Latvijai ir jārada skaidras konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar tādām alternatīvām kā Dānijas un Zviedrijas koridors.

Konflikts Tuvajos Austrumos izraisīs degvielas un gāzes cenu pieaugumu Eiropā un tostarp arī Latvijā, kas var rezultēties augstākā inflācijā, nekā iepriekš prognozēts, aģentūrai LETA prognozēja banku ekonomisti.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši vienu no klasiskajiem globālās ekonomikas riskiem - piegādes traucējumus energoresursu tirgū.

Patlaban redzams, ka konflikta eskalācija - gan triecieni Irānai un naftas infrastruktūrai, gan kuģošanas pauze Hormuza šaurumā, caur kuru plūst aptuveni piektdaļa pasaules naftas un gāzes, gan arī kuģu apdrošināšanas izmaksu kāpums - radījusi strauju cenu reakciju tirgos.

"Brent" naftas cena pirmdienas rītā strauji kāpa, īslaicīgi pārsniedzot 80 ASV dolāru par barelu, bet pēc tam nostabilizējoties zem 80 ASV dolāru atzīmes. Dīzeļdegvielas cenas kāpušas par aptuveni piekto daļu. Savukārt dabasgāzes cena Eiropā, kur dabasgāzes krātuvju piepildījums šajā sezonā laika apstākļu dēļ bijis zems, pirmdienas rītā pieaugusi par vairāk nekā ceturto daļu.

Pēdējo mēnešu laikā diskusijas par Rīgas Namu Pārvaldnieka (RNP) iespējamo akciju kotēšanu biržā bijušas plašas un nereti pretrunīgas. Taču šobrīd situācija ir kļuvusi skaidrāka – uzņēmuma valde un Rīgas dome ir vienojušās par konkrētu mērķi virzīt sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO) līdz 2027. gada pirmajam ceturksnim. Tas ir nozīmīgs pavērsiens, jo Latvijā gadiem ilgi ir runāts par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību došanos uz biržu, taču praktisku piemēru līdz šim faktiski nav bijis.

Līdz ar to rodas jautājums – kāpēc tieši tagad? Vai tas ir stratēģisks solis kapitāla tirgus attīstībai un pārvaldības kvalitātes uzlabošanai, vai tomēr mēģinājums aizlāpīt budžeta caurumus? No finanšu nozares skatu punkta šie divi mērķi nav pretrunā. Ja IPO primārais mērķis ir īstermiņa fiskāls ieguvums, tirgus to ātri sapratīs, taču, ja mērķis būs pārvaldības uzlabošana, kapitāla piesaiste attīstībai un tirgus disciplīna, investoru uzticība būs ievērojami augstāka.

Pašvaldības uzņēmums biržā – vai investori to vērtē citādi?

RNP apkalpo aptuveni trešo daļu daudzdzīvokļu māju, taču tirgū jau ilgstoši darbojas spēcīgi privātie konkurenti, tostarp Civinity, Hagberg un citi. Konkurence Rīgā ir augsta, un klientu izvēli arvien vairāk nosaka cenas un kvalitātes attiecība. Šādā vidē publisks statuss var kļūt par attīstības paātrinātāju. Pašlaik RNP ierobežo publisko iepirkumu procedūras un lēmumu pieņemšanas temps – piemēram, 2023. gada lifta apkopes iepirkums ilga gandrīz četrus mēnešus, kamēr privātajā sektorā tas parasti aizņem pāris nedēļas. Biržas statuss pats par sevi iepirkumu regulējumus neatceļ, taču var mazināt politiskās ietekmes risku un veicināt operatīvo efektivitāti. Galvenā atšķirība starp privāta un pašvaldības uzņēmuma akciju piedāvājumu ir politiskā dimensija jeb sarežģītāks lēmumu pieņemšanas process un komunikācija ar sabiedrību. Turklāt RNP būtu jāreorganizē no SIA par akciju sabiedrību. Vienlaikus investoru prasības ir vienādas visiem: caurskatāma pārvaldība, skaidra stratēģija un kvalitatīvas un regulāras atskaites. Ja tas ir nodrošināts, pašvaldības izcelsme nav šķērslis – stabils akcionārs ar kontrolpaketi var pat tikt uztverts kā drošības faktors.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem pēdējo 10 gadu laikā Latvijas jaunuzņēmumi ir piesaistījuši 620 miljonus eiro investīcijās. Lai gan starptautiskā pētniecības centra “StartupBlink” veidotais globālais jaunuzņēmumu ekosistēmas indekss liecina, ka 2025. gadā Latvija noslīdējusi par divām vietām, ierindojoties 49. vietā, starp 150 pasaules valstīm tas joprojām ir augsts vērtējums.

Lai sekmētu Latvijas jaunuzņēmumu potenciālu, dibinātājiem jāņem vērā, ka, lai gan investori un tas, ko viņi meklē jaunuzņēmumos,dzird atšķiras, lielākai daļai ir svarīgs stāsts, kas stāv aiz idejas. Regulāra un pārdomāta komunikācija, nepadošanās pēc pirmā (pirmajiem) atteikumiem un skaidrs attīstības virziens nereti var uzrunāt investorus vairāk, nekā perfekti skaitļi.

Investori raugās uz perspektīvu, nevis uz Excel tabulu

Runājot par investīcijām agrīnā stadijā, jāsaprot, ka šajā posmā idejas autoriem nav pārāk jāraizējas par skaitļiem. Ja uzņēmumam jau ir stabils apgrozījums un peļņa, loģiski rodas jautājums, kāpēc tam vispār būtu nepieciešams investors. Parasti pie eņģeļu investoriem nonāk idejas vai prototipi, kuros vēl nav skaitļu, kuros varētu droši balstīties. Tāpēc daudzi investori raugās uz perspektīvu un attīstības potenciālu, nevis uz šodienas Excel tabulu. Sākuma posmā daudz lielāka nozīme var būt emocijām un intuīcijai. Protams, katram investoram ir sava pieeja - ir tādi, kuri visu vērtē ļoti analītiski, un ir tādi, kuri, tāpat kā es, visu dzirdēto un redzēto izsver arī no emocionālā viedokļa. Tāpēc būtisks elements ir stāsts - tieši tas nereti nosaka, kāds būs investora lēmums. Investoram ir jāiedod materiāls, kas raisa pareizās emocijas un rada sajūtu, ka lēmums ir intuitīvs, pat, ja aiz tā stāv fakti. Ja stāsts nav skaidri saprotams, investors var pateikt “nē” arī tad, ja skaitļi izskatās labi.