Būvniecība un īpašums

Jaunzeme-Grende: Bibliotēkas ēkas celtniecību pabeigsim nākamgad

Madara Fridrihsone, 05.12.2011

Jaunākais izdevums

Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvdarbi tiks pabeigti līdz nākamā gada 18. novembrim – kopumā šim nolūkam nākamā gada valsts budžetā paredzēts nepilns 41 milj. Ls.

To pirmdien, iepazīstinot ar Kultūras ministrijas budžetu 2012. gadam, pavēstīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (Visu Latvijai!/TB/LNNK), norādot, ka nozares kopējais budžets nākamgad plānots ap 103 milj. Ls apmērā un nav ticis pakļauts konsolidācijai.

Vaicāta, kādēļ valdības apstiprinātajā budžeta konsolidācijas pasākumu sarakstā uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvdarbu rēķina plānots ietaupīt 2,5 milj.Ls, Ž. Jaunzeme-Grende skaidroja, ka bibliotēkas jaunās ēkas infrastruktūras izbūves darbi ilgs līdz pat 2013. gada martam.

«Nav vajadzības maksāt par darbiem, kas nav paveikti,» tā kultūras ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu iekasēšanas uzlabošanai tiks piedāvāti grozījumi normatīvajos aktos, kā arī izvirzīti mērķi samazināt nodokļu plaisas.

Šādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē rādīja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Viņa atzina, ka nodokļu administrācija darbojas, balstoties uz 68 likumiem, 57 MK noteikumiem, 27 ES līmeņa un astoņiem citiem normatīvajiem aktiem. «Faktiski esam starpnieks starp likumdevēju un nodokļu maksātājiem, gan juridiskajām, gan arī fiziskajām personām,» uzsvēra I. Jaunzeme. Viņa atgādināja, ka katra izmaiņa normatīvos ir ne tikai izaicinājums nodokļu administrācijai, bet arī nodokļu maksātājiem. Viņasprāt, nereti izmaiņas notiek strauji un iestāde nepaspēj izskaidrot izmaiņu būtību, tādējādi rodas strīdi, konflikti ar nodokļu maksātājiem. «Tas slogs, ko esam uzkrāvuši gan sev, gan klientiem, ir milzīgs, tāpēc vajadzētu kopīgi veikt revīziju, vai tas viss ir patiešām nepieciešams, jo pašlaik ir 131 lēmuma veids, un, ja kāds nonāk situācijā, kad saņem visus šādus lēmumus, tad viņam ir neapskaužams brīdis,» skaidroja I. Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Šī nav parasta ēka Rīgas centrā

Laura Mazbērziņa, 04.04.2019

Nauris Živuļins, SIA Bibliotēkas nams pārstāvis. Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot četrus miljonus eiro, kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā, kura atrodas Rīgā, Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas krustojumā, izveidots jauns dzīvokļu projekts Bibliotēkas nams.

Projektā tiek piedāvātas 57 dzīvojamās telpas un 8 komerctelpas bez apdares. Dzīvokļu platības nav lielas, tās svārstās no 18 līdz 73 kvadrātmetriem. «Kādreiz vēsturiskā tipa ēkās dzīvojamās platības bija daudz lielākas. Dzīvokļiem lielākoties bija 100, 150 un vairāk kvadrātmetri, tomēr mūsdienu tendences norāda pretējo. Lielie dzīvokļi atjaunotās, senās ēkās un labā vietā Rīgas centrā vairs nav tik pieprasīti, jo to platības dēļ tie ir ļoti dārgi, kā rezultātā vietējie iedzīvotāji tos nevar atļauties un nereti tie gadiem stāv tukši. Bibliotēkas nams grib pietuvoties pasaules tirgus tendencēm, kas skaidri norāda, ka dzīvojamās platības lielpilsētu centros kļūst mazākas,» stāsta Nauris Živuļins, SIA Bibliotēkas nams pārstāvis. Viņš teic, ka lielpilsētu centri mainās, jo mainās tajos dzīvojošie cilvēki. Nozares pētījumi norāda, ka gados jaunāki cilvēki daudz labprātāk izvēlas mazāku platību labākā vietā, nekā lielāku platību Rīgas mikrorajonos. «Īpašumu cenu sabremzēšanās Latviju neskars vēl vismaz tuvākos divus gadus, kā arī nedomāju, ka gaidāmās korekcijas būs kaut kas katastrofāls,» norādīja N. Živuļins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atskatoties uz savu darbu Kultūras ministrijā, jāsecina, ka esmu bijusi priekšzīmīga kultūras ministre, šodien preses brīfingā sacīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK).

«Esmu pildījusi visus deklarācijā nospraustos uzdevumus,» sacīja ministre, piebilstot, ka viņa ir gandarīta par vairākiem darbiem, ko izdevies paveikt.

Viņa pauda savu gandarījumu, ka šogad tiks pabeigta Latvijas Nacionālā bibliotēka un ir sākts darbs pie tās satura veidošanas.

Tāpat ministre izteica pateicību Latvijas Nacionālajam kultūras centram un komandai par veiksmīgo Dziesmu svētku sarīkošanu, kā arī par to, ka, apvienojot 15 kultūras nozares, ir izdevies radīt Nacionālā attīstības plāna dokumentu Radošā Latvija.

«Man patiešām ļoti izbrīna, ka premjers redz dažu ļoti agresīvi noskaņotu kultūras cilvēku diskusijas medijos, bet neredz un negrib redzēt profesionālu cilvēku kopdarbu pusotra gada garumā. Tas ir man nesaprotami, un es tiešām gribētu dzirdēt vairāk šo argumentu, kāpēc tas ir tā. Es saprotu, ka esmu bijusi ļoti drosmīga, pārcērtot Gordija mezglu operā, un es lepojos ar to - es esmu pirmā ministre, kura to ir izdarījusi. Šis ir neatgriezenisks process, un jaunajai valdei būs ļoti nopietns darbs gan pie operas attīstības, gan arī pie analīzes,» sacīja Ž. Jaunzeme-Grende.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Gaismas pils būvniecības kopējās izmaksas būs 187 miljoni latu

LETA, 22.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecības kopējās izmaksas būs 187 miljoni latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Papildināts viss teksts.

Izmaksās iekļauta gan ēkas celtniecība, gan infrastruktūra un mēbeles, gan arī aprīkojums, pārcelšanās izdevumi un citas lietas, kas saistītas ar to, lai bibliotēkas ēku varētu nodot lietošanai.

Pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns, šodien piedaloties jaunās ēkas prezentācijas pasākumā, minēja, ka Gaismas pils ir teju 100% pabeigta.

Galvenais uzdevums tagad ir pabeigt infrastruktūras būvi, lai bibliotēkas jaunajā ēkā var ieklāt atlikušo grīdu un veikt vēl citus šādus tādus darbus. Tāpat, ņemot vērā to, ka bibliotēka tomēr atteicās no saules bateriju izmantošanas uz jumta, daļai ēkas nav uzklāts jumts, taču nepieciešamais nerūsējošā tērauda materiāls jau ir pasūtīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vaicāta par to, kad, viņasprāt, sevi spēs atpelnīt finansiāli tik ietilpīgs projekts kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme Grende bijusi pārliecināta, ka tas notiks jau līdz 2018. gadam.

Par to šodien vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Ņemot par piemēru citas pilsētas, kas realizējušas tikpat grandiozus projektus, nozares vadītāja uzsvērusi: jau nākamgad Mūkusalas ielā parādīsies jaunas kafejnīcas, hosteļi, veikali, kas piesaistīs bibliotēku apmeklējošos jauniešus.

«2014. gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, 2015. gadā – Gaismaspils būs Eiropas prezidentūras centrālais birojs, šobrīd Rīga ar Krakovu cīnās par tiesībām 2015. gadā rīkot Eiropas jauniešu dienas,» pasākumus, kas Nacionālajai bibliotēkai piesaistīs tūristus, sacījusi Ž. Jaunzeme Grende.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdis Dombrovskis pirmdien oficiāli no amata atbrīvojis līdzšinējo kultūras ministri Žaneti Janzemi-Grendi, ar elektroniski parakstīta dokumenta palīdzību, liecina portāla Diena.lv rīcībā esošā informācija.

Ž. Jaunzeme-Grende atbrīvota no amata 16. septembrī, un, sākot no otrdienas, 17.s eptembra, kultūras ministra pienākumus pilda tieslietu ministrs Jānis Bordāns (NA), liecina dokuments.

Rīkojums tika parakstīts īsi pirms Ministru kabineta komitejas sēdes. Ž. Jaunzeme-Grende uz sēdi nebija ieradusies.

Jau ziņots, ka par kultūras ministres demisijas prasīšanu premjers paziņoja piektdien. Ministru prezidents norādīja, ka kultūras nozarē bija izveidojies nopietns konflikts starp ministri un daļu nozares. Viņš aicinājis ministri rast konfliktam risinājumu, taču ministre saslimusi, tad pārstājusi slimot un vēlāk konfliktu nevis mazinājusi, bet gan saasinājusi. Tikmēr pat Ž. Jaunzeme-Grende pauda, ka esot bijusi priekšzīmīga ministre. «Esmu pildījusi visus deklarācijā nospraustos uzdevumus,» sacīja ministre, piebilstot, ka viņa ir gandarīta par vairākiem darbiem, ko izdevies paveikt. Viņa pauda savu gandarījumu, ka šogad tiks pabeigta Latvijas Nacionālā bibliotēka un ir sākts darbs pie tās satura veidošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Jaunzeme-Grende: līdzšinējā veselības apdrošināšanas prakse KM bijusi neētiska un nelikumīga

BNS, 04.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējā veselības apdrošināšanas organizēšanas prakse Kultūras ministrijā (KM) un tās padotības iestādēs bijusi nelikumīga, trešdien žurnālistiem pēc viesošanās Nacionālās apvienības frakcijas sēdē apgalvoja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (NA).

Ministre, izskaidrojot situāciju KM, norādīja, ka Kultūras ministrijā un citās kultūras iestādēs veic apdrošināšanu, kura ir neētiska un nelikumīga. Tāpēc viņai esot vēlme mainīt šo situāciju un izpildīt labas pārvaldības principus.

«Es saprotu, ka nākamreiz, pat ja kāds cilvēks mirs, es sava vīra palīdzību neprasīšu,» sacīja Jaunzeme-Grende, atbildot uz to, ka viņas dzīvesbiedrs devis norādes saistībā ar veselības apdrošināšanas iepirkumu.

Uz jautājumu, vai ministrijas ietvaros līdzšinējie apdrošināšanas konkursi ir bijuši nelikumīgi, ministre atbildēja apstiprinoši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) piektdien paziņoja, ka pieprasīs kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) demisiju.

Formālais gala lēmums tiks pieņemts pirmdien, 16.septembrī. Pirms tam par to tiks informēti koalīcijas partneri.

Dombrovskis aicina nacionālo apvienību izvirzīt jaunu kultūras ministra amata kandidātu, kā arī aicina nacionālo apvienību uz konstruktīvu darbu valdībā.

Ministru prezidents norādīja, ka kultūras nozarē bija izveidojies nopietns konflikts starp ministri un daļu nozares. Viņš aicinājis ministri rast konfliktam risinājumu, taču ministre saslimusi, tad pārstājusi slimot un vēlāk konfliktu nevis mazinājusi, bet gan saasinājusi.

Dombrovskis norādīja, ka šis nav pirmais ministres konflikts. «Diemžēl mēs redzam, ka šādi gadījumi atkārtojas un dialogs ar nozari nevedas,» teica premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK Latvijai šogad prognozē straujāku izaugsmi nekā Igaunijā, bet lēnāku nekā Lietuvā

LETA, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākās ekonomikas prognozes liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs straujāka nekā Igaunijā, bet nedaudz lēnāka nekā Lietuvā.

EK pirmdien publicētās jaunākās prognozes rāda, ka pēc tam, kad pērn Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1,6%, šogad tas pieaugs par 2,8%, bet nākamgad - par 3%.

Lietuvā, atbilstoši EK prognozēm, IKP pērn pieauga par 2,2%, šogad ekonomikas izaugsme būs 2,9%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2,8%.

Savukārt Igaunijā, pēc EK aplēsēm, ekonomikas izaugsme 2016.gadā bijusi 1,1%, šogad būs 2,2%, bet nākamgad - 2,6%.

EK savās jaunākajās prognozēs norāda, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atkopšanās turpinās, tomēr to apdraud tādi ārkārtēji riski kā Lielbritānijas izstāšanās no bloka un Donalda Trampa administrācijas neprognozējamā politika ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā brīvprātīgi nodokļus nomaksā 57% nodokļu maksātāju, tāpēc Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jāmeklē ceļi, kā piekļūt tiem, kuri to nedara, piektdien sabiedrības vadītāju konferencē "Celtspēja" sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja skaidroja, ka tas ir diezgan labs rādītājs, jo ir valstis, kurās brīvprātīgi nodokļus maksā vien 5%, tomēr šo rādītāju būtu jāpalielina.

"Profesionāls un godīgs VID veicinās nodokļu nomaksu, bet arī sabiedrībai ir jāmainās. Jājautā, cik toleranti mēs būsim pret nodokļu nemaksātājiem. Ja mēs pieveram acis, sakot, ka viņam jau klājas grūti, tāpēc nemaksā, tad nekas nemainīsies. Nemaksātājiem klājas grūti jau 20 gadus un nekad nekļūs vieglāk, ja mēs pret to būsim toleranti," sacīja Jaunzeme.

VID vadītāja piebilda, ka nederēs arī atruna, ka "visi tā dara", jo skaitļi liecina par pretējo - vairums godīgi un brīvprātīgi maksā nodokļus.

Jaunzeme skaidroja, ka viens no VID tuvākās nākotnes uzdevumiem būs izprast nodokļu nemaksātāju motivāciju, tāpēc nepieciešami uzvedības ekonomikas pētījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa 2018.gadā Latvijā samazinājusies no 12,1% līdz 10,2%, ceturtdien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa arī atzīmēja, ka naudas izteiksmē tie ir aptuveni 24,2 miljoni eiro.

«Pozitīvi vērtējams tas, ka plaisa samazinās kopš 2014.gada, kad tā bija ap 19%. Arī 2020. un 2021.gadā sagaidāma plaisas samazināšanās,» uzsvēra Jaunzeme.

2016.gadā PVN plaisa bija 12,3%, bet 2015.gadā - 17%.

Īpaši pozitīvi VID pārstāvji vērtēja to, ka būtiski mazinājušās vispār nedeklarētās PVN summas, proti, ja 2016.gadā vispār netika deklarēti 216,52 miljoni eiro un 2017.gadā 237,36 miljoni eiro, tad 2018.gadā nedeklarētā PVN summa saruka līdz 213,27 miljoniem eiro. Savukārt negatīvi VID vērtēja to, ka pietiekami liela PVN plaisa (2,5%) joprojām ir iemaksu segmentā, nodokļu maksātājiem neiemaksājot aprēķinātus nodokļa maksājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Atklāj jaunas Jūrmalas Mūzikas vidusskolas un centrālās bibliotēkas ēkas

Laura Mazbērziņa, 07.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Jūrmalā atklās divas jaunas kultūras infrastruktūras celtnes, kurā atradīsies Jūrmalas Mūzikas vidusskola un Jūrmalas Centrālajā bibliotēka. Apvienojumā ar līdzās esošo 2015. gadā uzcelto Jūrmalas Mākslas skolu visas trīs ēkas un to iekšpagalms veido Dubultu Kultūras kvartālu.

Kūrortpilsēta ieguvusi jaunu, daudz plašāku mūzikas vidusskolas ēku, koncertzāli ar 400 skatītāju vietām, kā arī jaunu, modernu centrālo bibliotēkas ēku. Mūzikas vidusskolas telpās mācību gadu jau uzsākuši 520 skolas audzēkņi, kas ir par 60 vairāk nekā pagājušajā gadā. Skolā strādā 70 pedagogi.

Trīsarpus stāvu augstajā Mūzikas vidusskolas ēkā izvietotas 45 mācību klases. Iepriekšējā skolas ēkā bija 26 mācību klases. Katras klases arhitektoniskais risinājums ir aprēķināts, lai klases konfigurācija un tās apdares risinājumi nodrošinātu labu akustiku, neradot koncentrētus skaņas punktus, bet skaņa tiktu izkliedēta.

Mūzikas vidusskolas ēkā izbūvēta arī akustiskā koncertzāle, kam dots nosaukums «Dubultu koncertzāle», tajā ir 400 skatītāju vietas un skatuve 180 kvadrātmetru platībā. Koncertzāles apjoms ēkas vidusdaļā ir vairāk nekā 15 metru augstumā, un katra skatītāju rinda izvietota uz amfiteātra veida paaugstinājuma. Pirmajā stāvā ir kamerzāle ar amfiteātri 130 apmeklētāju vietām, plašs vestibils, mācību klases, bibliotēka ar lasītavu, ģērbtuves māksliniekiem, administrācijas telpas, kā arī mēģinājumu studija. Otrajā, trešajā un jumta stāvā izvietotas mācību klases un jumta terase.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Gunāram Birkertam tikusi starptautiska atzinība

Lelde Petrāne, LETA, 07.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitekts Gunārs Birkerts nominēts Amerikas Arhitektu institūta Zelta medaļai 2013 un iekļuvis šīs prestižās balvas kandidātu finālā, informē LNB Atbalsta biedrība.

Tā esot «starptautiska atzinība un augsts novērtējums arhitekta daudzu gadu radošam darbam, kurā nozīmīga vieta ir arī jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkai (Gaismas pilij)».

Kā norāda LNB Atbalsta biedrība, «Birkerta iekļūšana prestižās balvas finālā esot liels sasniegums, ar ko Latvijai ir iemesls lepoties». Amerikas Arhitektu institūta Zelta medaļa kopā ar Prickera prēmiju ir augstākie profesionālie novērtējumi arhitekta darbam, tā ir atzinība tiem arhitektiem, kuru darbs sniedzis būtisku ieguldījumu un paliekošu ietekmi arhitektūras nozares teorijā un praksē, skaidro biedrība.

No trim finālistiem par uzvarētāju izraudzīts 1944.gadā dzimušais, kompānijas Morphosis dibinātājs Toms Meins (Thom Mayne), arī Prickera prēmijas laureāts. Pasaule Tomu Meinu pazīst kā Toronto un Sinsinati universitātes, Pomonas augstskolas, Sanfrancisko Federālās pārvaldes ēkas vai Giant Group Campus Šanhajā arhitektu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pabeigts Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vēsturiskā Tetera nama, Brīvības ielā 61, Rīgā apsekojums un saņemtais atzinums apstiprinājis - ēkas pagalma pārsegums ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī un ēkas pagalma ekspluatāciju līdz drošības risku novēršanai šobrīd jāpārtrauc.

Lai strādātu pie turpmākiem reāliem ēkas attīstības scenārijiem, nepieciešams lēmums par īpašuma tālāko pielietojumu un finansējuma avotu ēkas atjaunošanai, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Kopējā ēkas stāvokļa sakārtošanai pēc provizoriskajām aplēsēm nepieciešami vairāk nekā 10 miljoni eiro.

Par ieguldījumu nepieciešamību Tetera namā VNĪ vērsis uzmanību jau iepriekš. Tā kā no ēkas kopējās platības – 8 552,80 m2, muzejam iznomāti tikai 690 m2 – gandrīz 92% ēkas platības ir neapdzīvota, ko VNĪ ilgstoši uztur namu ar nopietniem zaudējumiem. Kopš 2014. gada veikti ieguldījumi ēkas uzturēšanā, kārtējos remontdarbos un fasādes atjaunošanā 550 044.49 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,2%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Ceturtdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad paātrināsies līdz 3,5%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad būs 2,2% un nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2%, bet bezdarbs samazināsies līdz 9,2% šogad un 8,7% nākamgad, lēš EK.

Abās pārējās Baltijas valstīs EK prognozē lēnāku ekonomikas izaugsmi nekā Latvijai.Lietuvā EK sagaida 2,9% IKP pieaugumu šogad un 3,1% kāpumu nākamgad. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,8%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2%. Savukārt bezdarbs šogad saruks līdz 7,6% un nākamgad samazinājums turpināsies līdz 7,2%, lēš EK.

Igaunijā šogad tiek prognozēta 2,3% ekonomikas izaugsme, kas nākamgad sasniegs 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,3%, bet nākamgad - 2,9%. Savukārt bezdarbs pieaugs no 7,7% šogad līdz 8,6% nākamgad, paredz EK.EK pavasara ekonomikas prognozēs tiek lēsts, ka gan šogad, gan nākamgad Eiropas Savienības (ES) kopējā ekonomikas izaugsme būs 1,9%, savukārt eirozonā tā šogad būs 1,7%, bet nākamgad - 1,8%.Inflācija ES šogad tiek gaidīta 1,8% apmērā, bet nākamgad - 1,7%, savukārt eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 1,6% un 1,3%. Bezdarbs ES samazināsies no 8% šogad līdz 7,7% nākamgad, bet eirozonā - no 9,4% šogad līdz 8,9% nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jaunzeme-Grende: iespējams, ka Latvijā vajag vairāk brīvdienu un atpūtas

Lelde Petrāne, 02.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šobrīd visvairāk svinamo dienu [salīdzinot Eiropas valstis] ir Gruzijai – 18, mēs ar savām 12 svētku dienām esam pa vidu. Katra jauna brīvdiena izmaksā 10 – 15 miljonus latu, taču jāņem vērā, ka brīvdienās cilvēki vairāk iepērkas,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

«Mans piedāvājums ir pārskatīt visas brīvdienas, apzināties šo svētku nozīmi, aprēķināt izmaksas un tad izlemt. Ir arī pētījumi, kas rāda, ka, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, mēs strādājam garākas darba stundas. Iespējams, ka Latvijā vajag vairāk brīvdienu un atpūtas, lai mēs būtu ražīgāki,» runājot par ideju ieviest jaunas brīvdienas, sacījusi ministre.

Paužot viedokli par nesen notikušo referendumu, kurā bija jābalso, vai krievu valoda būs otra oficiālā valsts valoda Latvijā, Jaunzeme-Grende teikusi: «Referendums ir licis aizdomāties, kāda ir valsts, kurā mēs gribētu dzīvot, un kādā virzienā jāiet, lai to sasniegtu. Manā uztverē tā ir nacionāla valsts, ka cilvēki mīl un jūtas tai piederīgi. Šobrīd tā diemžēl nav...»

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Gaismas pils būvlaukumā pasniedz apjomīgu ziedojumu; ļauj aplūkot iekšdarbus

Lelde Petrāne, 30.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas būvlaukumā šodien pirmo reizi kopš stāšanās amatā viesojās kultūras ministre Žaneta Jaunzeme - Grende.

Ministres viesošanās laikā LU studentu korporācija Fraternitas Lataviensis Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrībai pasniedza 101 000 Kanādas dolāru (ap 50 000 latu) ziedojumu.

Ziedojot Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, korporācija atzīmē savu 85 gadu pastāvēšanas jubileju. Ziedojums tiks izmantots bibliotēkas satura veidošanai - grāmatu iepirkumiem un trimdas laikrakstu digitalizācijai.

Pateicoties par ziedojumu, korporācijas Fraternitas Lataviensis vārds tiks iemūžināts pie vienas no jaunās Nacionālās bibliotēkas telpām - plāksnītē pie Sociālo un humanitāro zinātņu auditorijas grupu nodarbību telpas.

Komentāri

Pievienot komentāru