Nākamo piecu gadu laikā AS Latvijas valsts meži LVM Sēklas un stādi palielinās izaudzēto koku stādu daudzumu par 32% jeb 17 milj. un sasniegs 70 milj. stādu gadā

Šādu nākotnes ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ieskicēja AS Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Viņš norādīja, ka ik gadu pieaug pieprasījums pēc koku stādiem. «Koku stādi ir viena no populārākajām uzņēmuma eksportprecēm, un pieprasījuma apmierināšanu ierobežo tikai pieejamo stādu daudzums,» situāciju rādīja R. Strīpnieks. Viņš atzina, ka stādu eksports pašlaik ir nedaudz mazāk kā ceturtā daļa no kopumā LVM izaudzēto stādu apjoma. «LVM stādi sekmīgi konkurē ar Somijas, Zviedrijas, Vācijas kokaudzētavu produkciju,» norādīja uzņēmuma vadītājs. Vienlaikus viņš atgādināja, ka 2001. gadā tā brīža kokaudzētavās tikuši izaudzēti tikai 14 milj. stādu, kaut arī to patēriņš LVM apsaimniekojamos mežos bija vairāk kā 20 miljonu stādu. «Bijām nopietna kraha priekšā, jo LVM raka mežeņus, lai tos stādītu izcirtumos, tāpēc loģiski bija pievērsties stādu audzēšanai un šīs jomas noteikšanai par prioritāti, jo bez kvalitatīviem koku stādiem nav iespējams izaudzēt augstvērtīgu mežu nākotnē,» tā R. Strīpnieks. Viņš atgādina, ka gadsimtu mijā nevienam nebija pat intereses par koku stādu audzēšanu un tāpēc nekas cits LVM neatlika, kā pašiem attīstīt koku stādu audzēšanu.

Dekoratīvo stādu audzēšana pēdējos pāris gados ir uzņēmusi apgriezienus, investīcijas sāk nest atdevi, apgrozījums palielinās, savukārt importa apjoms – samazinās , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, dārzkopība ar katru gadu attīstās jo vairāk, tā savā ziņā ir tāda kā modes tendence, kuru veicina izpratne par zaļā dzīvesveida priekšrocībām, atzīst Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš. Pēc viņa teiktā, dekoratīvo stādu audzēšanas un realizācijas apjomi Eiropā kopumā ir palielinājušies aptuveni par 5%.

Atdeve no investīcijām

Stādu audzētāju biedrībā šobrīd ir 110 uzņēmumi, bet kopumā ar stādu audzēšanu un tirdzniecību Latvijā nodarbojās 180 uzņēmumi, no kuriem 160 audzē dekoratīvos stādus. A. Vītoliņš stāsta, ka pēdējos divos gados stādu audzētāju apgrozījums ir būtiski palielinājies, kopumā aptuveni par 10%. Par to liecinot biedrības veiktā stādu audzētāju aptauja. A. Vītoliņš informē, ka lielo stādu audzētavu apgrozījums pēdējo pāris gadu laikā ir palielinājies aptuveni par 5%, bet mazie stādu audzētāji palielinājuši apgrozījumu pat par 20 līdz 25%. Viņš konstatē, ka stādu audzētājiem sāk atpelnīties pēdējo gadu laikā veiktie ieguldījumi tehnikas iegādē, siltumnīcu būvniecībā u.c. Tās bijušas gan uzņēmēju privātās investīcijas, gan ES struktūrfondu piesaistītie līdzekļi.

Piecpadsmit gados koku stādu ražošanā ir notikusi būtiska revolūcija, jo arvien vairāk tiek audzēti ietvarstādi, bet savulaik dominējošo parasto kailsakņu stādu apmērs ir būtiski sarucis

Meža stādu ražošanas pārmaiņas ir notikušas pakāpeniski, tomēr 2017. gada datos, salīdzinot ar 2001. gadu, var redzēt būtiskas pārmaiņas.

Latvijā ietvarstādu audzēšanā pirmie mēģinājumi bijuši jau pagājušajā gadsimtā, tomēr par pagrieziena punktu ir jāuzskata 2004. gads.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: DB viesojas Baltezera kokaudzētavā

Koksne turpina krāties zaļajā noliktavā

Ideju mežs: Attīstības soļus sper septiņjūdžu zābakos

Otra būtiska atšķirība ir meža stādu realizācijas apjomi Latvijā, jo tobrīd par savdabīgu sižetu no fantastikas žanra tika uztverta stādu eksporta iespēja. Meža stādu kopējie audzēšanas apjomi palielinājušies vairāk nekā 3,2 reizes un sasniedza nepilnus 55 milj. gabalu. Meža stādu audzēšanā faktiski ir notikusi evolūcija, jo no sadrumstalota pašmāju tirgus Latvija kļuvusi par meža stādu eksporta lielvalsti Baltijas jūras reģionā, jo tos eksportē gan uz Lietuvu un Igauniju, gan arī uz Zviedriju.

Stādu audzētavas mērķtiecīgi attīsta eksportu, uzplaukst stādu tūrisms, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Igaunijā netālu no Latvijas robežas vairākas pašmāju stādaudzētavas atvērušas tirdzniecības vietu, kur realizē izaudzēto. Latvijas Stādu audzētāju biedrības vadītājs, stādu audzētavas Dimzas saimnieks Andrejs Vītoliņš zina teikt, ka cenu atšķirība ar Igauniju ir liela – pat divkārša, tāpēc Latvijas stādu audzētāji meklē iespējas tirdzniecībai kaimiņvalstīs. Tiesa, ir nedaudz produktu grupu, kur cenu atšķirības gandrīz nav. Pēdējos gados daudz tiek strādāts pie nozares popularizēšanas, piemēram, Siguldā regulāri notiek Stādu parāde. A. Vītoliņš stāsta, ka īpaši tiek strādāts, lai piesaistītu igauņu tūristus, un tad, kad viņi atbrauc, tālāk reklāma ir «no mutes mutē, pat presei nav jāstrādā». Pietiekot ar to, ka radīta laba reputācija Latvijas augiem.

Ieviešot jaunas tehnoloģijas un paplašinot koku stādu sortimentu, Latvijas koku audzētavas būtiski palielina eksporta apjomus, ar kvalitatīviem stādiem veidotie meži aug ātrāk, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas lielākā koku stādu audzētāja un valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienība LVL Sēklas un stādi 2014. gadā realizējusi 45,9 milj. meža stādu, no kuriem 40,5 milj. bija jauno tehnoloģiju stādi, stāsta LVM Sēklas un stādi direktors Guntis Grandāns. 2015. gadā LVM Sēklas un stādi deviņās kokaudzētavās plānots izaudzēt un realizēt 48,1 milj. koku stādu, no tiem 10% ir bērzi, 35% – priede un 55% – egle.

2014. gadā LVM Sēklas un stādi turpināja attīstīt iepriekšējos gados sākto pakāpenisko atteikšanos no klasisko kailsakņu stādu audzēšanas, pārejot uz kailsakņu stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu audzēšanu. «2015. gadā Sēklas un stādi turpinās attīstīt videi draudzīgas apstrādes tehnoloģijas pret lielā priežu smecernieka bojājumiem – Podiņu kokaudzētavā plānots uzstādīt robotizētu iekārtu kailsakņu stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu apstrādei ar ekovasku, tas ļaus palielināt apstrādājamo stādu apjomu, palielinot darba ražīgumu un samazinot izmaksas, bet Mazsilu kokaudzētavā plānots sākt attīstīt tehnoloģiju ietvarstādu apstrādei ar videi draudzīgu līmes un smilts maisījumu,» informē G. Grandāns. Tā kā šīs tehnoloģijas ieviešana saistās ar būtisku infrastruktūras uzlabošanu – papildu siltumnīcām, pieaudzēšanas poligoniem, stādu apstrādes un uzglabāšanas telpām, – projekta realizācijas noslēgums paredzēts 2016. gada rudenī, kad jāsāk ietvarstādu apstrāde. Kopējā apstrādes kapacitāte ir aptuveni 9 milj. stādu gadā – gan patēriņam Latvijā, gan eksportam. Vienlaikus tiek turpināts palielināt apjomu ar pesticīdiem alternatīvi apstrādātiem stādiem pret priežu lielā smecernieka bojājumiem, veicot stādu apstrādi ar aizsargājošo ekoloģisko vasku. Kopumā LVM Sēklas un stādi šogad plāno realizēt 4,4 milj. vaskotu stādu.

Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.

Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?

Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.

Lietuvas uzņēmējiem piederošā SIA «North East Group» Sēlijā atbalstam no valsts deklarējusi tā saņemšanas nosacījumiem neatbilstošas smiltsērkšķu platības, par kurām atbalsts iepriekšējos gadus arī izmaksāts kopumā 250 000 eiro apmērā. Lauku atbalsta dienests (LAD) nolēmis saimniecību sodīt un vēl vērtē, cik lielu summu prasīt atmaksāt atpakaļ.

LAD skaidro, ka dienests kopā ar Latvijas Augļkopju asociācijas speciālistiem veica kontroli saimniecībā un konstatēja, ka smiltsērkšķu audzēšana tur nenotiek atbilstoši pieņemtajai agrotehniskajai praksei. Attiecīgie konkrētās kultūras stādījumi nebija atbilstoši, lai par tiem varētu saņemt atbalsta maksājumus. Līdz ar to LAD izlēma par šīm platībām saimniekam atbalstu neizmaksāt, kā arī piemērot soda sankcijas.

Par 2019.gadu saimniecība nesaņems maksājumus, kas saistīti ar smiltsērkšķu audzēšanu. Turklāt tiks piemērota soda sankcija, kas vienāda ar nepamatoti pieprasītā atbalsta apjomu. Paralēli tiek vērtēts atpakaļ atprasāmā finansējuma apjoms par iepriekšējiem gadiem, jo ir aizdomas, ka arī iepriekšējā gadā smiltsērkšķu audzēšana nav notikusi atbilstoši vispārpieņemtai praksei. Pieteikuma un kontroles rezultāti vēl tiek vērtēti sadarbībā ar nozares ekspertu.

Zinātniskās izpētes mežos 50 gadu laikā ir izaudzētas egles ar 50 centimetru diametru. Lai šāda situācija no meža īpašnieka sapņa kļūtu par realitāti, ir nepieciešami ne tikai kvalitatīvi stādi un atbilstoša audzes kopšana, bet arī izmaņas normatīvajos aktos

Tādi secinājumi skanēja pēc viena no Meža pētīšanas stacijas demonstrāciju objektu apmeklējuma pie Kalsnavas. Pašlaik zinātniskās izpētes meži ir nepilnu 29 000 ha platībā, kas izkaisīti pa visu Latvijas teritoriju. Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums atzina, ka zinātniskās izpētes mežos drīkst darīt to, kas aizliegts citos mežos, – būtībā pārkāpt mežsaimniecības un citu normatīvu prasības. Tieši ignorējot mežsaimniecības normatīvus un neko vairāk – 54 gadu laikā izaugušas egles ar diametru 50 līdz 56 centimetri. Būtībā pusgadsimtu vecs egļu mežs izskatās tā, it kā tam būtu 80–90 gadi. Vienlaikus tikai ļoti neliela daļa Latvijā strādājošo kokrūpnieku būtu tehnoloģiski spējīgi sazāģēt 50–56 cm diametra baļķi dēļos.

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Koku stādu audzēšanas pieaugumu Latvijā nodrošina pieprasījums pēc šī produkta kaimiņvalstīs un pieejamais atbalsta apmērs privātmežu īpašniekiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2015. gadā AS Latvijas valsts meži (LVM) eksportējusi 12 milj. koku stādu, kas ir par 25% vairāk nekā 2014. gadā. Salīdzinājumam: 2005. gadā šis apjoms tikko sasniedza 1 milj.

Iepriekšējos gados liels pieprasījums pēc ātraudzīgajām apsēm ir bijis no Lietuvas pircēju puses. Tā pamatā bija liels valsts atbalsts – aptuveni 4000 eiro/ha. Šajā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas periodā Lietuvā šis dāsnais atbalsts ir būtiski samazināts, tādēļ lietuvieši ir samazinājuši savu iepirkumu portfeli Latvijā. «Lietuvas klienti veidoja lauvastiesu no visiem ātraudzīgās apses pircējiem,» skaidro AS LVM struktūrvienības LVM Sēklas un stādi Kalsnavas kokaudzētavas vadītājs Jānis Lapše. Pašlaik apses stādus pārsvarā pērk Latvijas uzņēmumi un privātpersonas, kuras apmežo lauksaimniecībā neizmantotās zemes.

Dārzkopības kūdras ieguvēji un tās produktu ražotāji saskaras ar aizvien pieaugošo vēlmi Eiropas Savienībā izslēgt šo nozari no spēles, lai gan kūdras produkti nepieciešami dārzeņu, dekoratīvo augu un meža stādu audzēšanai, turklāt alternatīvu materiālu nav. Rezultātā pieaugusi nedrošība attiecībā par ilgtermiņa ieguldījumu atpelnīšanu, kas savukārt neveicina vēlmi uzņēmējiem veikt būtiskas investīcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Viņa atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir piedzīvoti vairākkārtēji uzbrukumi nozarei ar mērķi tai būtiski apgrūtināt savu darbību un galu galā to pilnībā likvidēt, kas pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos varētu radīt neparedzamas sekas, jo īpaši pārtikas produktu pieejamībā un to cenās.

Kāda ir pašreizēja situācija?

Vienā vārdā – trauksmaina! 2020. gada novembrī valdība apstiprināja Latvijas kūdras nozarei stratēģiski svarīgās Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030. gadam, kas ļāva ilgtermiņā plānot nozares pastāvēšanu un attīstību. Pamatnostādnes tika veidotas vairāk nekā piecus gadus. Viens no pamatnostādņu svarīgākajiem mērķiem ir radīt priekšnoteikumus ilgtspējīgai kūdras resursa apsaimniekošanai un izmantošanai tautsaimniecībā. Apstiprinot pamatnostādnes, valsts apņēmās nodrošināt prognozējamu kūdras resursu pieejamību tautsaimniecībā, proti, pašreizējā kūdras ieguves platībā 26 000 ha apjomā, ļaujot iegūt vidēji gadā 1,2 milj. tonnu kūdras. Tas kūdras ieguves uzņēmumiem radīja drošību tālākai attīstības plānošanai, darbības modernizācijai un paplašināšanai pārstrādes jomā, jo galvenais investīciju ieguldījuma vai piesaistes priekšnoteikums ir investīciju drošība. Nozarei tika dots solījums par tās drošumu turpmākajiem 10 gadiem.

Īstenojot gudru politiku, Latvijā ne tikai var turpināt kūdras ieguvi, bet arī jau izstrādātajos kūdras laukos īstenot agrovoltāžu — ražot elektroenerģiju un audzēt dažādas kultūras, kuras var izmantot kā barību dzīvniekiem, izejvielu būvmateriālu un substrātu ražošanai, tādējādi nozare no CO2 emitētājiem kļūtu par CO2 piesaistītājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle, LVMI Silava pētniece dr. geol. Ilze Ozola. Viņa uzsver, ka šāds risinājums būtiski maina teju par likvidējamo un videi kaitīgo pasludinātās kūdras nozares nākotnes attīstības iespējas.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar kūdras ieguvi Latvijā ES Zaļā kursa kontekstā?

Pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījušies uzsvari, kāpēc ir jāpārtrauc kūdras ieguve. Proti, agrāk purvu slēgšana tika pamatota ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tad to pamatoja ar klimata — siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanu, bet pavisam nesen abi argumenti ir apvienoti. Vienlaikus ir skarbs piemērs, kur Īrija vēlējās būt par savdabīgu pionieri visas Eiropas Savienības mērogā un slēdza kūdras ieguvi, un pat mēģināja atteikties no kūdras produktu izmantošanas, bet pēc neilga brīža šos produktus nācās importēt, tostarp no Latvijas, un galu galā atsākt kūdras ieguvi.

Eiropas regulas projekts draud kūdrai ar diskvalifikāciju Topošais Taksonomikas regulas projekts paredz, ka kūdra un kūdras produkti neietilps klimatam draudzīgas saimniekošanas ietvarā; kūdras nozare un stādaudzētāji prasa šādas normas svītrošanu.

Tādas bažas skanēja seminārā – diskusijā Kūdras nozares izaicinājumi Eiropas Savienības Zaļajā kursā jeb cik ilgi vēl audzētājiem Latvijā un Eiropā būs pieejama kūdra, kurā lielākā uzmanība tika veltīta pieņemtajiem un topošajiem normatīviem, kas nākotnē būtiski var ietekmēt ne tikai kūdras ieguvi, tās produktu ražošanu, bet arī stādu audzētājus, lauksaimniekus un mežsaimniekus.

Lai arī ārējais pieprasījums pēc kūdras produktiem (substrātiem) aug, tomēr šajā nozarē strādājošajiem un to produktu patērētājiem stādaudzētājiem, kā arī lauksaimniekiem būtiskākais jautājums saistās ar ES Zaļā kursa uzstādījumiem un to piemērošanu ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā, jo to rezultātā kūdra varot kļūt par deficītu.

Stādot selekcionētus koku stādus, par 15–25% var iegūt lielāku koksnes krāju un vajadzīgs īsāks laiks, lai tie sasniegtu ciršanas izmēru.

To apliecina Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava meža selekcijas iegūtie rezultāti. Selekcionētus koku stādus Latvijā lielākoties stāda valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži, privātmežu apsaimniekotāji šajā jomā būtiski atpaliek, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Valsts meža dienesta datiem, parasti agrāk izcirsto mežu atjauno tieši valsts mežu apsaimniekotājs. Saskaņā ar a/s Latvijas valsts meži datiem šogad iestādīti gandrīz 26 milj. stādu, kopumā apmežojot aptuveni 9000 ha.

Palielina meža vērtību

«Mūsdienās mežsaimniecībā īpaša nozīme ir prasmei izveidot un kopt ne tikai ražīgas, bet arī veselīgas un vitālas mežaudzes, kas spēj pielāgoties un pretoties klimata pārmaiņu izaicinājumiem, tostarp meža slimību un kaitēkļu ietekmei. Izmantojot selekcionētus koku stādus, uzņēmums ne tikai palielina apsaimniekotā meža vērtību, bet arī uzlabo tā veselību un samazina riskus, nodrošinot augošus ieņēmumus uzņēmumam un tā īpašniekam – valstij,» skaidro a/s Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. No kokrūpniecības un visas tautsaimniecības viedokļa selekcionēto stādu izmantošana nākotnē dos vairāk koksnes, turklāt ar labāku kvalitāti – šie koki izaugs taisnāki, būs mazāk zaru.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mārtiņš Vimba, SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta vadītājs.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

1. Esam spēcīga, erudīta ģeogrāfijas un ģeotelpisko tehnoloģiju fanu komanda.

2. Uzņēmums ir lielākais ģeotelpisko risinājumu, pakalpojumu, karšu un ģeogrāfijas mācību līdzekļu izstrādātājs un izdevējs Baltijā.

3. Esam izvirzījuši nopietnu ambīciju turpināt augt un attīstīties ārpus Baltijas reģiona.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pamatskolas gados Smiltenes vidusskolā, kur mācījos, taisnā ceļā no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes par ģeogrāfijas skolotāju ieradās strādāt enerģijas pārpilnais un aizrautīgais Ilgvars Ābols, kurš šobrīd ir Vidzemes Augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktors un pasniedzējs. Viņa stāsti, organizētie pārgājieni, aktivitātes un savdabīgais ģeogrāfijas pasniegšanas stils un jauniešu virzīšana uz Jauno Ģeogrāfu skolu aizrāva dučiem pusaudžu, kas vēlāk kļuva par LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studentiem. Ģeogrāfija kļuva par sirdslietu un tālākā nonākšana kārotākajā katra ģeostudenta sapņu uzņēmumā bija tikai laika jautājums.

Skaists dārzs augu un ainavu cienītājiem dažkārt šķiet interesantāks apskates objekts par jebkuru muzeju , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādēļ pēdējos gados Latvijā sāk veidoties jauna tūrisma objektu niša – apskatei atvērti daiļdārzi. Viens no tādiem ir ainavu arhitektes Daces Lukševicas daiļdārzs Tukumā.

Viesošanās Latvijas vai tuvāko kaimiņvalstu daiļdārzos, ceļojot gan individuāli, gan grupās bijusi populāra jau padomju laikos. Tie bija atsevišķi gadījumi, balstīti uz individuālu pazīšanos un sarunāšanu. Taču tagad daudzi dārzi visā Latvijā savu sakopto vidi oficiāli pasludinājuši kā apskates objektus, ar noteiktiem darba laikiem, ieejas maksām, u.c..

Dace Lukševica dzīvo vecāku celtā mājā, kura, tāpat kā lielākā daļa jaunā Tukuma, tapusi par rožu un tulpju naudu. Plašajā Krievijā pieprasījums pēc augiem bijis milzīgs un vietējā dārzkopības biedrība to pratusi izmantot. Tādēļ ar dārzkopību saistītas profesijas izvēle bijusi pati par sevi saprotama Dacei. Daces mamma Lidija bijusi Bulduru Dārzkopības vidusskolas pirmā daiļdārznieku kursa absolvente, Dace – diemžēl pēdējā, jo skola daiļdārzniekus vairs negatavo. Dārzu, kas savulaik bijis izcili moderns, stāvajā grantskalnā, uz kura atrodas māja, iekopusi māte. Dace tagad to pilnībā rekonstruējusi, jo mainās laiki un prasības, paplašinās augu sortiments.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Z/s Pīlādži mērķtiecīgi attīsta augļkoku stādu audzēšanu, apgrozījums septiņu gadu laikā audzis vairāk nekā divas reizes.

Siguldas novada z/s Pīlādži pērn strādāja ar 135 tūkstošu eiro apgrozījumu, kas ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā 2011. gadā, kad apgrozījums bija 50,9 tūkstoši eiro. Savukārt peļņa pērn sasniedza 23 tūkstošus eiro, liecina Lursoft dati.

Saimniecība izveidota 1991. gadā vēl toreizējā valdības vadītāja Viļņa Edvīna Breša laikā, tātad to var dēvēt par Breša saimniecību. «Toreiz bijām, iespējams, vienīgā saimniecība, kas uzreiz nolēma nodarboties ar augļkopību. Lielākajai daļai tolaik bija sava cūciņa, sava gotiņa, tīrums, bet mēs sākām uzreiz ar augļkopību. Toreiz sapratām, ka Latvijā un īpaši Vidzemē trūkst augļkoku un ogulāju stādu. Gribējām iestādīt dārzu, nevarējām dabūt stādus, kas bija milzu deficīts. Bija viena nopietna kokaudzētava Pūrē, taču, kad viņi tirgojās, rindā bija vismaz 50 cilvēki. Aizbraucot pie viņiem, tur gāja vaļā gandrīz kautiņi, lai dabūtu kāroto šķirni. Latvijā tolaik punduru un puspunduru potcelmi bija zināmi, arī pirmās Latvijas laikā tie bija pazīstami, bet praktiski nebija iespējams nopirkt augļkoku stādus uz klona potcelmiem, kas dod ātrāku ražību un ierobežo augumu ābelēm. Tolaik robežas vēl bija vaļā, pats braucu ekspedīcijā uz Ļvovu, vedu veselu kravas auto ar potcelmiem, lai varētu sākt audzēt ābeles lielākā daudzumā augļudārziem,» stāsta z/s Pīlādži saimnieks Jānis Zilvers.

Zemeņu audzēšanā svarīgākais ir zināšanas un resursi, atzīst Dēseles dārzu vadītājs Aldis Vīksne.

Viņš ir izveidojis vienu no modernākajām zemeņu audzēšanas saimniecībām Latvijā un šobrīd jau raugās eksporta virzienā.

Svarīgas tehnoloģijas

Zemenes ainaviski pievilcīgajā Embūtes pagastā uzņēmējs sāka audzēt pirms aptuveni pieciem gadiem – blakus Dēseles dzirnavām, kur šobrīd kā papildu bizness izveidots viesu nams.

Sākums zemeņu biznesam bijis pushektārs, kad iedēstīti pirmie Frigo zemeņu stādi, taču augustā, kad bija jāvāc raža, uznāca liels karstums, krusa un lietus, rezultātā puse ražas aizgāja bojā. Tad A. Vīksne sācis iedziļināties tehnoloģijās, ko lieto pasaulē, lai mazināt risku lauksaimniecībā, nonācis pie tuneļu tehnoloģijas. «Tā minimizē ražošanas risku, un kopš tā laika visu audzējam tuneļos, vienmēr iegūstam ražu,» – tā saimnieks. Strādnieki var strādāt jebkuros laikapstākļos un ražu var novākt, tiklīdz ir pasūtījumi no lielveikaliem.

Vairāku iemeslu – koku selekcijas, mežkopības, augsnes uzlabošanas, klimata izmaiņu – dēļ Latvijā koki aug ātrāk, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tie kļūst garāki un resnāki, nekā tas notika pirms 50 – 70 gadiem, liecina Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava pētījumi daudzu gadu garumā. Mežzinātnieki vairākus gadu desmitus parauglaukumos salīdzinājuši, kā apmērā un garumā pieņemas tie koku sugu īpatņi, kas mežā iesējušies, un tie, kuri gājuši cauri selekcijai – labāko indivīdu atlasei. Rezultāti pierāda selekcionēto stādu priekšrocības salīdzinājumā ar vidējo rezultātu audzēs, kuras atjaunojušās ar sēklām. Tas komplektā ar atbilstošu mežkopības praksi – stādīšanu, kopšanu – sniedz izredzes mežu īpašniekiem iegūt koksnes ražu mežā ievērojami ātrāk, nekā vedina domāt pašlaik valstī noteiktais ciršanas vecums konkrētai koku sugai. Vienlaikus tā būs iespēja kokrūpniekiem iegūt nepieciešamo apaļkoksni koksnes izstrādājumu ražošanai, tādējādi stiprinot vienas no Latvijas tautsaimniecības stūrkameņiem konkurētspēju.

Arī jaunais Valsts prezidents ir biologs, intervijā Dienas Biznesam atgādina jaunais Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks. Šis fakts liecina par to, ka universitātes izglītība patiešām ir universāla un absolventu izaugsmes iespējas ir ļoti dažādas.

Intervijas rītā pie rektora kabineta jau izveidojusies rinda. Lai arī I.Muižnieks vēl oficiāli skaitās atvaļinājumā, viņš pieņem apmeklētājus un jau ir pielicis roku pie jaunā LU pārvaldības modeļa ieviešanas.

Nesen esmu pabeigusi maģistrantūru LU, šobrīd dēls studē, bet pie rektora nekad neesmu izsaukta? Kam ir jānotiek, lai students vai viņa vecāki tiktu izsaukti pie rektora?

(Smejas.) Nu, nav jau tā, ka studenti tiktu saukti pie rektora uz sarkanā tepiķa, tiktu norāti vai izslēgti. Studenti paši nāk pie rektora ar visdažādākajiem ierosinājumiem, visbiežāk tie ir studentu padomes pārstāvji vai ārzemju studenti, kuriem ir cits redzējums par to, kā vajadzētu organizēt mācību procesu. Ceru, ka studenti nekautrēsies un nāks pie manis ar saviem ierosinājumiem, mums būs iespējams aprunāties par visu, kas viņiem ir svarīgs. Studentu iniciatīvas centīšos iespēju robežās atbalstīt.

Pirms diviem gadiem piedzīvojuši postošu ugunsgrēku, bet pērn izgatavojuši lielāko koka fasāžu sistēmu Baltijā. Koka logi daudz pasaka par mājas saimnieku, atzīst tēvs un dēls Māris un Juris Buši

Koka logu un durvju ražotājs Flora ir īsts ģimenes uzņēmums. Dibinātājs, valdes priekšsēdētājs un viens no trim īpašniekiem ir tēvs Māris Bušs, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Otrs īpašnieks ir dēls Juris Bušs, kurš pilda direktora pienākumus, bet trešā – meita Ilze Zviedrīte, kura pirms brāļa pabijusi direktores amatā, bet tagad «uz lentes uzlikusi bērnu ražošanu», kā labsirdīgi smejas ģimenes galva. «Kad māsa devās pirmajā bērna kopšanas atvaļinājumā, tēvs pateica – tu būsi direktors. Šķiet, tā viņam bija mūža vieglākā darbinieku atlase, bet man nācās pārkāpt sev pāri un pierādīt sevi nopietnu vīru sabiedrībā,» atzīst Juris Bušs, kurš par direktoru kļuva 24 gadu vecumā.

Noteikumi Eiropā ir jāsaskaņo, lai tie būtu labvēlīgi mūsu zemniekiem, sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Fragments no intervijas

Tagad sākas cīņa par nākamā perioda Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kā nākamajā periodā dzīvosim. Pēc Brexit bažas bija ļoti lielas, ka gaidāms samazinājums, bet tagad redzam, ka plānots 13,6 % pieaugums tiešmaksājumiem visā periodā. Tas nav tas, ko gribam, bet tā nav arī darvas karote medus mucā. Tas dos 202 eiro par hektāru, tagad ir 160 eiro/ha, bet vidēji Eiropā – 269 eiro/ha. Vismaz izlīdzināšanas process turpināsies. Ja atskatāmies, ka šis process sākās ar 39 eiro/ha, tad šobrīd ir labāks rādītājs, nekā bija. Šo rezultātu izdevās panākt, jo gan ierēdņi, gan zemkopības ministrs un premjers daudz tikušies ar Eiropas komisāru Hoganu un pārliecinājuši par mūsu taisnību. Visvairāk naudas klāt dabūjušas Baltijas valstis, Bulgārija un Portugāle. Mēs nevarētu daudz paust satraukumu. Daļa jau tagad saka, ka nesamierināsies ar piedāvājumu. Bet patīkami, ka vienota nostāja ir Baltijas valstīm, laba sadarbība ir ar Višegradas grupu, ko vada Ungārijas zemkopības ministrs, un Poliju.

Ziemassvētku eglīšu audzēšana Latvijā ir samērā jauna nozare, kura pašlaik balstās uz Rietumeiropas pircēju pierasījuma apmierināšanu, perspektīvu redz arī jaunajās ES dalībvalstīs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ziemassvētkus svin daudzviet pasaulē, taču dažādu subjektīvu un objektīvu iemeslu dēļ Ziemassvētku kociņu audzēšana Latvijā nav plaši izplatīta.Latvija vairāk bijusi šo kociņu importētājvalsts nevis eksportētāja, tomēr ar katru gadu šī situācija lēnām mainās.

«Anglijas pircējiem šogad esam nosūtījuši kopumā aptuveni 25 tūkstošus Ziemassvētku eglīšu, perspektīvā šis eksporta apjoms dubultosies, jo šogad ir iestādīti vairāk nekā 50 tūkstoši egļu stādu,» stāsta eglīšu audzētājs Aigars Siliņš. Viņš atzīst, ka pirmos hektārus ar Ziemassvētku eglītēm iestādījis 2002. gadā un pirmo ražu ieguvis 2010. gadā. «Pašlaik ik gadu tiek stādīti 50–60 tūkst. eglīšu, no kurām lielākā daļa ir a/s Latvijas valsts meži Strenču stādaudzētavā audzētās, nedaudz arī Nordmanniana un Frēzera šķirnes kociņu,» stāsta A. Siliņš. Vidēji ik gadu tiek iestādīti ap 10 ha egļu, un pašlaik kopumā tiek apsaimniekoti nedaudz vairāk kā 100 ha, kur dažādās augšanas fāzēs ir Ziemassvētku eglītes. «Ir arī rezerves fonds – vairāki lauki, kuros vēl var stādīt,» tā uz jautājumu, vai varētu paplašināties, atbild A. Siliņš.

Šodien, 3.novembrī, plkst.10 Jelgavā notiks 7. starptautiskā Latvijas mežu sertifikācijas padomes konference "Zemes izmantošanas nozaru ilgtspēja – Eiropas vides politikas prasību un ģeopolitiskās realitātes apstākļos".

Konference būs vērojama tiešraidē portālā www.db.lv, zemeunvalsts.lv, konferences.db.lv.

Konferences programma:

10.00 – 10.15 Konferences atklāšana

Irīna Pilvere, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes rektore

Edvards Ratnieks, Zemkopības ministra padomnieks

Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs

Dr.silv. Linards Sisenis, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes Meža fakultātes dekāns

1. SESIJA STRATĒĢISKAIS REDZĒJUMS KONKURĒTSPĒJĪGAI UN KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAI JAUNAJOS APSTĀKĻOS – UZŅĒMĒJDARBĪBAS UN ZINĀTNES KORELĀCIJA

10.15 – 10.40 Latvijas skatījums atjaunojamo energoresursu izmantošanā mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā