Būvniecība un īpašums

Joslas infrastruktūras izbūve gar Latvijas un Krievijas robežu izmaksās 17,5 miljonus eiro

Žanete Hāka, 22.04.2015

Jaunākais izdevums

Noslēdzies Nodrošinājuma valsts aģentūras izsludinātais iepirkums par valsts robežas joslas infrastruktūras gar Latvijas un Krievijas robežu izbūvi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkums īstenots sarunu procedūras veidā, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu un par uzvarētāju atzīts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kas izvērtēts saskaņā ar kritērijiem, kas iekļauti iepirkuma procedūras dokumentos.

Iepirkumā tika saņemti astoņu pretendentu piedāvājumi un uzvarējusi SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 17,5 miljoni eiro.

Robežas izbūves darbi paredzēti līdz 2019.gada 31.decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vairs nepietiek ar lauru lapām un melnajiem pipariem

Anda Asere, 29.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji savus ēdienus vairs nebaidās bagātināt ar dažādām garšvielām; to tirgus vērtējams kā augošs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Garšvielu piedāvājumam ir tendence palielināties, cilvēki ar tām iepazīstas, tāpēc to klāsts arvien palielinās. Turklāt ir pieejamas arvien kvalitatīvākas garšvielas, un cilvēki māk tās pareizi uzglabāt, spriež pavārs Mārtiņš Sirmais, garšvielu līnijas Sirmais & Dreibants līdzautors. Viņa skatījumā, garšas ziņā cilvēki kļūst inteliģentāki.

Ceļojumu garšas

Garšvielas iedalās piecās lielās grupās – universālās (dārzeņu maisījumi ar sāli), pipari, garšvielu maisījumi, tīrās garšvielas (piemēram, kanēlis, ingvera un paprikas pulveris) un garšaugi (piemēram, kaltēts rozmarīns, oregano, timiāns), skaidro Inga Auziņa, Santa Maria mārketinga vadītāja Baltijas valstīs. Baltijā pēdējo desmit gadu laikā universālo garšvielu pārdošanas apjoms krītas. Piemēram, šobrīd Igaunijā šī tipa garšvielu maisījumu lieto 9%, Lietuvā 15%, bet Latvijā 27% cilvēku. Lai arī Latvijā to lieto visvairāk, pēdējos gados ir piedzīvots kritums – vēl 2005. gadā šīs garšvielas lietoja 45% iedzīvotāju. «Tas nozīmē, ka cilvēki kļūst drošāki, gatavi izmantot jaunas garšas un savu ikdienas garšvielu plauktiņu papildina ar citām,» spriež I. Auziņa. Pēdējos gados pieaug cilvēku interese par etniskajām virtuvēm, populāras ir garšvielas suši, kā arī Āzijas valstu un Meksikas ēdienu pagatavošanai. Šis garšvielu segments piedzīvo strauju izaugsmi. «Lielā mērā tas saistīts ar to, ka cilvēki arvien vairāk ceļo, nogaršo jaunus ēdienus un uzzina par jaunām garšām,» vērtē I. Auziņa. SIA Silantro valdes locekle un garšvielu veikala SpiceHouse īpašniece Sandra Valdmane piebilst, ka Latvijā joprojām populāras ir Indijas virtuvei raksturīgās garšvielas, kā arī Taizemes, Marokas, Meksikas virtuvēs lietotās garšvielas. Arī mums tuvāku Eiropas tautu virtuves, piemēram, itāļu virtuves garšvielas joprojām esot lielā cieņā. «Mūs īpaši priecē novērojums, ka Latvijas iedzīvotāji kļuvuši zinošāki, arī prasīgāki un prot novērtēt kvalitatīvus un veselīgus produktus. Daudzi cilvēki ceļojot guvuši lielisku pieredzi un iepazinuši jaunas garšas nianses, tāpēc viņi meklē to autentisko etnisko garšu buķeti un garšvielas arī Latvijā,» saka S. Valdmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējās drošības biroja (IDB) sāktajā kriminālprocesā par iespējamiem noziegumiem būvniecības procesos aizturētais bijušais Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieks Normunds Garbars, kuram procesa virzītājs bija lūdzis piemērot apcietinājumu, trešdienas vakarā tiesu atstāja uz brīvām kājām.

Garbars nekādus komentārus žurnālistiem nesniedza. Apcietinājuma sankciju bija pieteicis IDB.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien arī vērtēja, vai piemērot apcietinājumu arī diviem SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» (Igate) darbiniekiem, tostarp, valdes priekšsēdētājam un līdzīpašniekam Mārim Peilānam. Arī viņiem tiesa nolēma apcietinājumu nepiemērot. Likums gan paredz tiesības IDB tiesas lēmumu pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Kā ziņots, IDB otrdien informēja, ka birojs aizturējis VRS Galvenās pārvaldes Bruņojuma, apgādes un tehnisko resursu pārvaldes priekšnieka vietnieku, bijušo VRS priekšnieku, kā arī divus ceļu būves uzņēmuma pārstāvjus aizdomās par noziegumiem būvniecības procesos, kas veikti robežsardzes un uzņēmuma noslēgto iepirkuma līgumu ietvaros par Latvijas un Krievijas robežas joslas infrastruktūras izbūvi un Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

IDB Garbaram inkriminē krāpšanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu

LETA, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējās drošības birojs (IDB) bijušajam Valsts robežsardzes (VRS) priekšniekam Normundam Garbaram inkriminē krāpšanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Garbara advokāts Mareks Halturins apliecināja, ka klientam sākotnēji esot inkriminēts Krimināllikuma pants par patvaļīgu koku izciršanu un bojāšanu. Tagad situācija ir mainījusies un atvaļinātajam ģenerālim inkriminē krāpšanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Advokāts šādas situācijas maiņu skaidroja ar «IDB nespēju izprast notiekošo».

IDB preses pārstāve Diāna Petersa apliecināja, ka IDB ir pieņemti lēmumi par drošības līdzekļu, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu piemērošanu tām trim personām, kurām tiesa vakar atteica noteikt apcietinājumu. Halturins gan teica, ka patlaban vēl nav precīzi zināms, kāds drošības līdzeklis Garbaram tiks piemērots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šovakar vērtēs, vai piemērot apcietinājumu bijušam Valsts robežsardzes (VRS) priekšniekam Normundam Garbaram.

Apcietinājuma sankciju pieteicis Iekšējās drošības birojs (IDB). Tiesa trešdien vērtēja, vai piemērot apcietinājumu arī diviem SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» (Igate) darbiniekiem, tostarp, valdes priekšsēdētājam un līdzīpašniekam Mārim Peilānam. Attiecībā uz viņiem tiesa nolēma apcietinājumu nepiemērot.

Likums gan paredz tiesības IDB tiesas lēmumu pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Kā ziņots, IDB otrdien informēja, ka birojs aizturējis VRS Galvenās pārvaldes Bruņojuma, apgādes un tehnisko resursu pārvaldes priekšnieka vietnieku, bijušo VRS priekšnieku, kā arī divus ceļu būves uzņēmuma pārstāvjus aizdomās par noziegumiem būvniecības procesos, kas veikti robežsardzes un uzņēmuma noslēgto iepirkuma līgumu ietvaros par Latvijas un Krievijas robežas joslas infrastruktūras izbūvi un Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā joprojām vairums izvēlas tradicionālās garšvielas, tomēr visstraujāk aug tieši eksotisko garšvielu grupa – par 20–30% gadā

Tā intervijā DB stāsta Rainers Tammets (Rainer Tammet), garšvielu ražotāja Santa Maria AS vadītājs Baltijā. Igaunijā kompānija darbu sāka 1993. gadā. «Somijas uzņēmums Paulig izveidoja ražotni, kur lielākā daļa bija veltīta kafijas ražošanai un samērā maza daļa – garšvielām – bija tikai divas līnijas. Tagad situācija ir mainījusies un kafija Igaunijā vairs netiek ražota, un visa fabrika orientēta uz garšvielu biznesu,» stāsta R. Tammets. Santa Maria īpašnieki ražotni izveidojusi pilnīgi no jauna, nevis privatizējot/nopērkot kādu vietējo ražotāju. Jau pašā sākumā kompānija piedāvājusi samērā plašu garšvielu sortimentu – aptuveni 80 dažādus produktus, taču tagad to ir divas reizes vairāk – 180. Produktu klāstā līdztekus beramajām garšvielām ir arī marinādes u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Iekšlietu ministrs: Būtu pamats pārvērtēt attiecības ar Igati

LETA, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējās drošības biroja (IDB) sāktā izmeklēšana saistībā ar Latvijas austrumu robežas izbūvi varētu būt pamats, lai izvērtētu Iekšlietu ministrijas (IeM) dienestu attiecības ar būvfirmu «Igate», tomēr pārsteidzīgi lēmumi pieņemti netiks, šorīt Latvijas Radio paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Ministrs apstiprināja, ka IDB aizturēja bijušo Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieku Normundu Garbaru un divus būvuzņēmuma pārstāvjus. Izmeklēšana ir saistīta ar Latvijas austrumu robežas nostiprināšanu, piebilda politiķis. Taujāts, vai tas varētu nozīmēt, ka būs jāpārbūvē žogs, Ģirģens tieši neatbildēja, bet atzina, ka atsevišķi veikto darbu aspekti neatbilst prasītajiem apjomiem un specifikācijām.

Ģirģens uzsvēra, ka šis būs pārbaudījums IDB izmeklētājiem pierādīt savu varēšanu juridiski nostiprināt pierādījumus.

«Kopumā sistēma attīrās, kas ir pozitīvi,» piebilda Ģirģens, «kamēr es būšu iekšlietu ministrs, mūsu dienestos nebūs neaizskaramu personu, vai tas būtu ierindnieks vai ģenerālis.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz ar bijušo robežsardzes priekšnieku Garbaru aizturēti divi ceļu būves uzņēmuma Igate darbinieki

LETA, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējās drošības birojs (IDB) līdz ar bijušo Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieku (VRS) Normundu Garbaru aizturējuši divus SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» darbiniekus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» pārstāvis Jānis Stundiņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka aizturētie ir divi «Igates» darbinieki, kuri bijuši saistīti ar robežjoslas infrastruktūras projektu. «IDB jau kādu laiku ir pieprasījis no uzņēmuma ziņas par šo projektu un «Igate» sadarbojās ar IDB, sniedzot prasīto informāciju,» sacīja Stundiņš.

2015.gadā VRS noslēdza ar SIA «Ceļu būvniecības sabiedrību «Igate»» vienošanos par valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar robežu. Valdība 2017.gada oktobrī atļāva Iekšlietu ministrijai (IeM) uzņemties ilgtermiņa saistības, lai laika posmā no 2017.gada līdz 2020.gadam varētu novirzīt vairāk nekā 31 miljonu eiro Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Lūdz piemērot apcietinājumu būvkompānijas Igate līdzīpašniekam Peilānam

LETA, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien vērtē, vai piemērot apcietinājumu SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» («Igate») valdes priekšsēdētājam un līdzīpašniekam Mārim Peilānam.

Apcietinājuma sankciju pieteicis Iekšējās drošības birojs (IDB).

«Firmas.lv» informācija liecina, ka «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» pieder uzņēmumam «Igate-M», kurā 50% kapitāla daļu pieder Madaram Radželim, 40% - Mārim Peilānam, bet 10% - Evai Peilānei. Kompānijas apgrozījums 2018.gadā bija 43,047 miljoni eiro, kas ir par 74,6% vairāk nekā 2017.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga 4,9 reizes, sasniedzot 2,925 miljonus eiro.

Jau ziņots, ka IDB otrdien līdz ar bijušo Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieku Normundu Garbaru aizturējuši divus SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» («Igate») darbiniekus.

2015.gadā VRS noslēdza ar SIA «Ceļu būvniecības sabiedrību «Igate»» vienošanos par valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar robežu. Valdība 2017.gada oktobrī atļāva Iekšlietu ministrijai (IeM) uzņemties ilgtermiņa saistības, lai laika posmā no 2017.gada līdz 2020.gadam varētu novirzīt vairāk nekā 31 miljonu eiro Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Peilāns un otrs uzņēmuma darbinieks tiesas zāli atstāj uz brīvām kājām

LETA, 04.09.2019

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns tiek konvojēts uz Vidzemes priekšpilsētas tiesas sēdi drošības līdzekļa izskatīšanai.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējās drošības biroja (IDB) sāktajā kriminālprocesā aizturētais SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» ("Igate") valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Māris Peilāns, kuram procesa virzītājs bija lūdzis piemērot apcietinājumu, šodien tiesas sēžu zāli atstāja uz brīvām kājām, novēroja aģentūra LETA.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien aiz slēgtām durvīm vērtēja, vai Peilānam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu. Kā novēroja LETA, uz tiesas sēžu zāli uzņēmējs tika atvests, saslēgts rokudzelžos, taču dažas stundas vēlāk viņš no tiesas sēžu zāles izgāja bez rokudzelžiem un devās prom advokāta pavadībā. Ne pats Peilāns, ne viņa advokāts Āris Bočs aģentūrai LETA uz jautājumiem neatbildēja, tostarp arī nekomentēja tiesas nolemto.

Savukārt «Igates» pārstāvis Jānis Stundiņš aģentūrai LETA norādīja, ka Peilānam nav piemērots nekāds drošības līdzeklis. Tiesa trešdien arī vērtēja, vai piemērot apcietinājumu vēl vienam «Igates» darbiniekam. Arī viņam tiesa nolēma apcietinājumu nepiemērot. Stundiņš atturējās aģentūrai LETA atklāt otras personas uzvārdu un ieņemamo amatu, tomēr sacīja, ka viņam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Likums paredz tiesības IDB tiesas lēmumus pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas-Krievijas robežas joslas iekārtošanai un daļēja žoga uzstādīšanai plāno tērēt 17 miljonus eiro

LETA, 02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas-Krievijas robežas joslas iekārtošanai, tostarp vietām paredzētā žoga uzstādīšanai, plānots tērēt 17 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts robežsardzes (VRS) Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Jevgēnija Pozņaka.

Lai ierīkotu robežu, ticis izsludināts konkurss par valsts robežas joslas infrastruktūras gar Latvijas un Krievijas robežu izbūvi, un 5.augustā noslēgta vispārīgā vienošanās par robežas ierīkošanu par 17 494 554 eiro. «Atkarībā no valsts budžeta pieejamības tiks slēgti būvdarbu līgumi, nosakot attiecīgās darbu daļas apjomu, izpildes termiņus, summu un apmaksas nosacījumus. Robežas joslas iekārtošanas darbus plānots pabeigt līdz 2019.gadam,» uzsvēra Pozņaka.

Būvprojekta īstenošana nodrošinās ES ārējās robežas neaizskaramību, kā arī kontrabandas un nelegālās migrācijas ierobežošanu, kas savukārt kopumā veido arī Latvijas ekonomisko stabilitāti, atzīmē robežsardze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piešķir nacionālo interešu objekta statusu Latvijas valsts robežas joslai

Dienas Bizness, 19.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien, 19.janvārī, piešķīra nacionālo interešu objekta statusu Latvijas Republikas valsts robežas joslai gar ārējo Latvijas Republikas sauszemes robežu, informē iekšlietu ministrijā.

Lai novērstu draudus Latvijas robežas drošībai un nodrošinātu mērķtiecīgu un līdzsvarotu ekonomikas attīstību, ir nepieciešams iespējami īsā termiņā nodrošināt Latvijas valsts robežas joslas iekārtošanu un izbūvi.

Ņemot vērā Latvijas - Krievijas valsts robežas joslas izbūves valstisko nozīmīgumu un sabiedrības rezonansi, pastāv risks, ka var tik ierosināta tiesvedība no trešo personu puses ar mērķi apturēt būvniecību. Šāda tiesvedība valsts robežas izbūvi var apturēt uz vairākiem gadiem, kas nav pieļaujams. Nacionālā interešu objekta statusa noteikšana Latvijas Republikas valsts robežas joslai ļautu turpināt uzsākto Latvijas un Krievijas valsts robežas joslas izbūvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nosaka uzturēšanās ierobežojumus gar austrumu pierobežas upēm

Žanete Hāka, 12.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu robežu drošību un atvieglotu robežsargu darbu, gar vairākām austrumu pierobežas upēm turpmāk noteikta valsts robežas josla – to paredz Saeimā ceturtdien, 12.janvārī, galīgajā lasījumā pieņemtais grozījums valsts robežas likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Izmaiņas attiecas uz Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas pierobežas upēm, pa kurām noteikta valsts robeža, - Ludzu, Pernovku, Zilupi, Akticu, Asūnīcu un Sarjanku. Atsevišķos posmos šīs upes, īpaši vasarās, izžūst un nerada dabisku šķērsli nelikumīgai valsts robežas šķērsošanai. Tas neattieksies uz Daugavu, jo to nav iespējams pārlēkt vai pārbrist, un robežsargi laikus var fiksēt robežpārkāpējus.

Ikvienam, kurš vēlēsies savām vajadzībām izmantot šīs upes, piemēram, peldēties, tas būs aizliegts, jo uz upēm attieksies valsts robežas joslas režīms.

Uzturēšanās gar šīm upēm būs iespējama vienīgi, ja tā saistīta ar robežuzraudzību, sauszemes robežas un robežas joslas uzturēšanas un atjaunošanas, robežu šķērsojošo komunikāciju, autoceļu un dzelzceļu, ģeodēzijas un kartogrāfijas, kā arī katastrofu seku likvidācijas darbiem, kas saskaņoti ar robežsardzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Attīra robežjoslu

Dienas Bizness, 24.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežas notiek robežjoslas attīrīšanas darbi, tostarp Viļakas pārvaldes teritorijā. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas šī ir pirmā reize, kad notiek tik apjomīgi darbi, vēsta reģionālais medijs Alūksnes Ziņas. Nelielā apjomā tie uzsākti jau arī Alūksnes novada teritorijā.

2007.gada 27.martā tika noslēgts robežlīgums starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju. Līdz šim dabā iezīmēta Latvijas – Krievijas robeža ar robežzīmēm visā garumā jeb 274 kilometri. Viļakas robežsardzes pārvaldes Nodrošinājuma dienesta priekšnieks majors Juris Dmitrijevs norāda - pašlaik gan no Latvijas, gan Krievijas puses notiek robežjoslas attīrīšana – uz sauszemes izcērt kokus, izrauj celmus, veic planēšanas darbus, bet gar ūdeņiem attīra teritoriju gar robežzīmēm.

«Mums Latvijas pusē robežjosla noteikta 12 metru platumā. Līdztekus tam notiek arī zemju atsavināšana robežjoslas vajadzībām. Iemērītas un atdalītas tiek gan zemes, kas ir valstij piekritīgas vai brīvās valsts zemes, gan privātpersonām piederošās, lai varētu izveidot šo 12 metru plato robežjoslu. Šobrīd šis process rit pilnā sparā – tiesa, tas prasa daudz laika, jo ar katru privātīpašnieku ir jāvienojas par zemes atsavināšanu, jāveic izpirkšana, ko var izdarīt ar Ministru kabineta lēmumu,» stāsta J.Dmitrijevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne, 04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas-Krievijas robežas izbūvēti aptuveni trīs kilometri žoga, kas būs viens no līdzekļiem, lai apturētu nelegālos robežšķērsotājus, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts robežsardzes preses pārstāve Jevgēnija Pozņaka.

Pirmais žoga posms uz Latvijas-Krievjas robežas izbūvēts Ludzas pārvaldes teritorijā.

Uz Latvijas-Krievijas robežas paredzētā žoga minimālais augstums virs zemes būs 2,70 metri, ieskaitot dzeloņstieples, un šis žogs nebūs viegli pārkniebjams, nesen žurnālistiem pastāstīja Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars.

Šogad robežsardze noslēdza līgumu par 1,8 miljoniem eiro, ar kuriem paredzēts žogu uzbūvēt 24 kilometru garumā. Kopumā tuvākajos gados žoga izbūve atsevišķos posmos paredzēta 92 kilometru garumā. Būvnieki gan atzīst, ka žogu ir iespējams uzstādīt kopumā 193 kilometros uz 276 kilometrus garās Latvijas-Krievijas robežas. Pārējos robežas posmos žogs nav nepieciešams, jo tur atrodas dabiskie šķēršļi, piemēram, purvi, kas kavē nelikumīgos robežas šķērsotājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunām politikas iniciatīvām nākamā gada budžetā prasa 798,334 miljonus eiro

LETA, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Augstsprieguma tīkls (AST) Kurzemes loka trešā posma realizācijā plāno ieguldīt 24 no kopumā projektam atvēlētajiem 128 miljoniem eiro, līniju paredzēts pabeigt šā gada otrajā pusē

To intervijā DB norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks. Viņš atzīmē, ka Kurzemes loks ir viens no lielākajiem pēdējās desmitgades investīciju projektiem, kura īstenošana garantēs gan nepieciešamo tīkla caurlaides spēju, gan visa reģiona elektroapgādes drošību. AST šogad iecerējis īstenot arī citus apjomīgus projektus, kopumā attīstībā ieguldot teju 100 miljonus eiro.

Fragments no intervijas, kas publicēta 24. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

AST izplatītā informācija liecina, ka šogad uzņēmums attīstībā plāno ieguldīt 95 miljonus eiro. Kā šī nauda tiks tērēta?

Lielākās investīcijas paredzētas Igaunijas un Latvijas trešā starpsavienojuma izbūvei. Elektropārvades līnijas un tai nepieciešamās infrastruktūras būvniecībā šogad plānots ieguldīt 38 no kopumā projektam paredzētajiem 84 miljoniem eiro. 24 miljoni eiro atvēlēti Kurzemes loka trešā posma realizācijai, bet 12 miljonus eiro plānots tērēt apakšstaciju un sadales punktu pārbūvei, septiņus miljonus eiro – elektropārvades līnijas Rīgas otrā termoelektrocentrāle–Rīgas hidroelektrostacija izbūvē, sešus miljonus eiro – elektropārvades līniju atjaunošanā, vēl tikpat – 11 transformatoru un viena autotransformatora nomaiņai, savukārt divi miljoni eiro tiks investēti citās aktivitātēs, no kurām galvenā šogad ir ieguldījums rezerves dispečeru centra izbūvē. Šogad plānots pabeigt arī jaunu apakšstaciju būvniecību un rekonstrukciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pirmais ceļš par privātu naudu būs

Zane Atlāce - Bistere, 12.08.2020

Braucējiem, kuri ikdienā izmanto Bauskas šosejas sākuma posmu no Rīgas līdz Ķekavas aplim uz Rīgas apvedceļa, tuvāko trīs gadu laikā dzīve kļūs daudz komfortablāka.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 11.augustā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu Baltijā, kas tiks īstenots pēc "projektē-būvē-uzturi-finansē" modeļa.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par ilgtermiņa saistību uzņemšanos projekta īstenošanai, varēs noslēgties iepirkuma procedūra, kuras rezultātā Iepirkuma komisija piešķirs izvēlētajam privātajam partnerim tiesības slēgt PPP līgumu.

Publiskais partneris šajā projektā būs valsts Satiksmes ministrijas personā, kuras vārdā projektu īsteno VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC). Privātais partneris - publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētais privātais uzņēmējs.

"Valdības lēmums tiešām ir vēsturisks Latvijas autoceļu būvniecībai, jo tas paver pavisam jaunu lappusi nozares attīstībā," uzsver VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā lidostā Rīga realizēts ES Kohēzijas fonda projekts Starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstība, kura ietvaros pēdējos divos gados paveikti nozīmīgi infrastruktūras rekonstrukcijas darbi. Tā rezultātā paaugstināta lidojumu drošība, uzlaboti vides apstākļi un palielināta lidlauka kapacitāte.

«Lidlauka infrastruktūras rekonstrukcijas rezultātā varam piedāvāt drošākus un kvalitatīvākus pakalpojumus aviokompānijām un pasažieriem, tādejādi palielinot lidostas konkurētspēju reģionā,» norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Projektā veikti šādi darbi – skrejceļa seguma virskārtas renovācija, skrejceļa lidjoslas pastiprināšana, divu jaunu manevrēšanas ceļu izbūve, lidlauka uguņu sistēmas rekonstrukcija atbilstoši II kategorijas prasībām, peronu Nr.1, Nr.2 un Nr.3 rekonstrukcija, divu pretapledošanas apstrādes laukumu izbūve, lietus notekūdeņu atvades sistēmas un lidlauka drenāžas izbūve, transportlīdzekļu mazgāšanas angāra izbūve, atkritumu savākšanas angāra izbūve, manevrēšanas ceļu C un G vienkāršotā renovācija, jauna ugunsdzēsēju depo izbūve, iegādātas iekārtas drošības pasākumiem un aviācijas glābšanas un ugunsdzēšanas specializētā automašīna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji ir konservatīvi un plašajā sulu klāstā visbiežāk roku stiepj pēc apelsīnu, ābolu vai tomātu sulas, tomēr tas nebaida ražotājus piedāvāt jaunas garšas un produktus.

Eiropā vidēji viens iedzīvotājs izdzer 19 litrus sulas gadā, Latvijā un Lietuvā - apmēram 14 litrus sulas, bet kaimiņvalstī Igaunijā – 25 litrus. Arī garšu ziņā ir manāmas atšķirības, piemēram, igauņiem labāk garšo dažādu ogu sulas, bet Latvijā pēdējos gados nav mainījies populārāko sulu tops un iecienītākās ir apelsīnu, tomātu, ābolu un multiaugļu sulas.

Saskaņā ar biedrības 5 dienā un GFK veikto aptauju, 60% iedzīvotāju savā ikdienas ēdienkartē par maz iekļauj augļus un dārzeņus. Tādēļ SIA Cido Grupa šogad uzsāka ražot jaunas dārzeņu un augļu sulas Veggie ar biešu vai ķirbju garšu, attīstot jaunu kategoriju sulu klāstā. Cido grupas pārstāve Inese Lielpinka uzsver, ka dārzeņu un augļu sulu kombinācija ir jauna niša Latvijas tirgum, bet ārvalstīs šis strauji augošais segments iemanto arvien lielāku popularitāti līdz ar izpratnes par veselīgu uzturu palielināšanos. «Jaunums ir arī sulu iepakojuma izmērs. Esam sākuši ražot sulas 0,5 litru iepakojumā, bet ūdeni sākuši pildīt 0,7 litru pudelēs. Šie izmēri ir kļuvuši iecienīti. Ik gadus investējam ražošanas attīstībā, pērn ieguldījām 1,1 milj. eiro un daļa no tā tika novirzīta jauno iepakojuma veidu īstenošanai,» stāsta Cido grupa pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavnieki Gints un Ilze Kokoreviči savu ģimenes uzņēmumu «Vigare» nodibināja 2011. gadā, bet ar garšvielu ražošanu nodarbojas aptuveni trīs gadus, pavisam aktīvi – pēdējo pusotru gadu. Tagad viņi lepojas, ka piedāvājumā ir jau aptuveni 120 veidu garšvielu maisījumi, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

«Godīgi sakot, veikalos nav pārāk plašs garšvielu maisījumu piedāvājums, tāpēc arī nonācām pie idejas tādus ražot,» atzīst Gints, skaidrojot, ka viņu mērķis bijis radīt tādas ēdienu piedevas, kas būtu dabiskas – bez ķīmiskiem piejaukumiem, krāsvielām, konservantiem. Tas, ka lielie ražotāji mēdz garšvielu maisījumus papildināt ar visām iepriekš minētajām lietām, visticamāk, nevienam nav noslēpums, bet, izrādās, arī dabiski kaltētie augi nereti tiekot iekrāsoti, lai glabājoties saimnieču plauktos nekļūtu neapetelīgi un bezkrāsaini. Gints stāsta: «Dabisks garšaugu maisījums caurspīdīgā traukā, stāvot saulē, pāris mēnešu laikā izbalē, paliek gluži kā siens. Toties dažādu lielražotāju maisījumi krāsu saglabā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap 20 milj. eiro vērtais Latvijas un Krievijas robežas stiprināšanas projekts kavējas, Iepirkumu uzraudzības birojs pasūtītājam liek pārvērtēt konkursa rezultātus , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada sākumā Nodrošinājuma valsts aģentūras izsludinātais konkurss par robežas infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu vēl ir bez rezultāta. Pēc vairāku uzņēmēju sūdzībām par nolikumu un vairākām korekcijām, tostarp pagarinot piedāvājumu iesniegšanas termiņu, par konkursa uzvarētāju atzīta SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate. Pēc piegādātāju apvienības LNK Industries, RBSSKALS Būvvadība iesniegtas sūdzības par, viņuprāt, nepamatotu izslēgšanu, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) lēmis aizliegt pasūtītājam slēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju un atkārtoti izvērtēt piedāvājumus. Šobrīd notiek atkārtots izvērtējums, DB apliecina Nodrošinājuma valsts aģentūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1887. gadā Viljama Granta dibinātā viskija kompānija vēl aizvien ir viņa ģimenes rokās un dzēriena popularizēšanai pasaulē par savu globālo vēstnieku tā ir nolīgusi ilggadējo nozares žurnāla Whisky Magazine redaktoru Robu Alansonu. Par vienu no savas misijas uzdevumiem viņš saka – «garšas izglītotājs».

Vai atceraties pirmo reizi, kad pagaršojāt viskiju?

Legāli vai nelegāli?

Pirmo.

Jā, atceros.

Es arī. Un mana reakcija bija – «‘dritvai micīt»!

Man bija līdzīgi. Neatceros, kas tas par viskiju bija, jo mans tētis ir skots, bet mamma – īriete, tāpēc mājās vienmēr ir bijis visādu veidu viskijs. Taču mans pirmais legāli dzertais viskijs 16 gadu vecumā bija četrpadsmitgadīgs Oban.

16 gados?

Tas Lielbritānijā ir legālais vecums, kad drīkst iedzert kopā ar vecākiem, ja tas notiek maltītes laikā. Mums ir savdabīgi likumi. Pats pirkt drīkst tikai no 18.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Plāno izmaiņas Aizsargjoslu likumā

Dienas Bizness, 10.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas paredz mainīt aizsargjoslas platumu gar virszemes ūdensobjektiem, kur aizliegts lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, informē ZM.

Grozījumi paredz noteikt divus metrus platu joslu gar virszemes ūdensobjektiem un vienu metru platu joslu gar pašvaldību nozīmes koplietošanas, koplietošanas un viena īpašuma novadgrāvi, kuru nedrīkst apstrādāt un kurā nav atļauts audzēt lauksaimniecības kultūraugus un lietot mēslošanas līdzekļus un augu aizsardzības līdzekļus.

Šobrīd likumā noteikts, ka augu aizsardzības līdzekļi tiek lietoti, ievērojot marķējumā norādīto attālumu līdz virszemes ūdensobjektam. Ja marķējumā nav norādes par lietošanas attālumu līdz virszemes ūdensobjektiem, augu aizsardzības līdzekli nav atļauts lietot 10 metru platā joslā gar virszemes ūdensobjektu. Izmaiņas likumā paredz aizliegumu lietot jebkuru augu aizsardzības līdzekli neatkarīgi no marķējuma divu metru platā joslā gar virszemes ūdensobjektiem un vienu metru platā joslā gar novadgrāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru