Ņujorkas Dienvidu apgabala federālā tiesa 26. martā pēc Jukos Capital sūdzības nolēmusi konfiscēt Rosņeft īpašumus un arestēt kompānijas aktīvus un kontus 419 miljonu ASV dolāru (220 milj. LVL) apmērā.

Interfaks norāda, ka tiesas lēmums darbosies līdz 22. aprīlim. Jāatzīmē, ka Rosņeft iepriekš sniedza informāciju, ka tai nepieder īpašumi un banku konti ASV.

Šobrīd Jukos Capital ir uzsākusi tiesas prāvas vairākās valstīs pret Rosņeft, lai atgūtu 14 miljardus rubļu (249 milj. LVL).

Db.lv jau ziņoja, ka Jukos Capital prasību pret Rosņeft jau ir panākta Amsterdamas Arbitrāžas tiesā. Savukārt Londonas tiesa arestējusi daļu Rosņneft īpašumu Anglijā un Velsā.

Minētajam Jukos un Rosņeft konfliktam ir sena vēsture, kas sākās 2004. gadā, kad toreizējā Jukos Luksemburgā esošā vadība Jukos Capital izdeva četrus aizdevumus par kopējo summu 11 233 miljardi rubļu (199 milj. LVL) a/s Juganskņeftegaz, kas toreiz ietilpa Jukos struktūrā. Taču 2004. gada beigās šī sabiedrība pārgāja Rosņeft valdījumā, kas izlēma bijušos tās parādus neatdot.

TNK-BP visas akcijas gatavs iegādāties Rosneft, kas audzēs Krievijas valdības ietekmi pār energoresursu sektoru, bet akciju pārdevējiem atraisīs rokas jauniem projektiem.

Krievijas naftas kompānijas TNK-BP nākotne, šķiet, pilnībā būs saistīta ar valdībai piederošo naftas gigantu Rosneft. Proti, Rosneft izteikusi pirkšanas piedāvājumu abiem TNK-BP akcionāriem – britu naftas kompānijai BP un krievu miljardieru kontrolētajam konsorcijam AAR. Jāpiebilst, ka līdz šim TNK-BP nomocīja dziļi akcionāru strīdi, jo gan BP, gan AAR piederēja 50% TNK-BP akciju.

Šāds iznākums, šķiet, varētu apmierināt visas ietaisītās puses. Rosneft kļūst par pasaules energoresursu ieguves sektora gigantu (milzis gan Rosneft bija arī pirms šī darījuma). Savukārt BP atbrīvojas no mokošās sadarbības ar AAR un tiek pie milzīgiem līdzekļiem vismaz 25 miljardu ASV dolāru vērtībā (lieliska iespēja jaunām investīcijām), ko kompānijai dos Rosneft (daļa līdzekļu gan, ļoti iespējams, tiks dota Rosneft akciju veidā, var tikt solīti arī sadarbības līgumi). Līdzīgi ieguvumi ir arī AAR, kas, pēc darījumam pietuvinātu personu sniegtās informācijas, varētu no Rosneft dabūt 28 miljardus ASV dolāru. Sagaidāms, ka šis būs lielākais pārņemšanas darījums, ko veic kāda Krievijas kompānija, un otrs lielākais pārņemšanas darījums energoieguves jomas vēsturē (lielākais ir, kad Exxon pārņēma Mobil).

Pasaules energoresursu sektora gigants piekritis izteiktajam Krievijas valdības kontrolētā Rosneft piedāvājumam par līdzekļiem 28 miljardu ASV dolāru vērtībā iegādāties BP piederošās 50% Krievijas privātā naftas ieguves uzņēmuma TNK-BP daļas.

BP informē, ka Rosneft maksās 17,1 miljardu USD skaidrā naudā un dos 12,84% savu akciju. Tāpat BP informē, ka no iegūtās naudas 4,8 miljardus tērēs, lai iegādātos vēl 5,66% Rosneft akciju. Rezultātā BP paredz, ka tā daļa Rosneft sasniegs 19,75% (BP pirms šī darījuma jau piederēja nedaudz Rosneft akciju).

DB jau ziņoja, ka Rosneft izteikusi pirkšanas piedāvājumu abiem TNK-BP akcionāriem – britu naftas kompānijai BP un krievu miljardieru kontrolētajam konsorcijam AAR. Jāpiebilst, ka līdz šim TNK-BP nomocīja dziļi akcionāru strīdi, jo gan BP, gan AAR piederēja 50% TNK-BP akciju.

Iespējkapitāla investīciju uzņēmums "Practica Capital" ir sekmīgi pabeidzis finansējuma piesaisti savam trešajam un līdz šim lielākajam fondam "Practica Venture Capital III". Tas nodrošinās finansējumu sēklas stadijas jaunuzņēmumiem Baltijas valstīs.

“Practica Venture Capital III” ir trīs reizes lielāks kā iepriekšējais fonds, tāpēc reģionam šis ir ļoti būtisks ieguvums finansējuma pieejamības ziņā.

"Lielākā daļa finansējuma, kas tiek investēti agrīnas stadijas jaunuzņēmumos Eiropā, ir no konkrētajā valstī vai reģionā strādājošiem iespējkapitāla fondiem. Mēs šādā kontekstā saskatījām iespēju Baltijas reģionā, kur acīmredzami pietrūkst finansējuma tieši šajā uzņēmumu attīstības posmā," saka Arvidas Blože (Arvydas Bložė), "Practica Capital" partneris. "Mēs priecājamies par Baltijas valstu pensiju fondu pārvaldnieku interesi attiecībā uz šādām investīcijām. "Practica Capital" ir arī atbalsts no Eiropas Investīciju fonda (EIF), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB), Lietuvas finanšu institūcijas (INVEGA), kā arī SEB un "Swedbank" Investīciju vadības uzņēmumiem. Beidzot iespējkapitāls arī Baltijas valstīs palēnām kļūst par aktīvu klasi, un tas mainīs investīciju spēles noteikumus kopumā."

Krievijas naftas uzņēmums Rosneft Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ierosinājis ieviest dažādus pretpasākumus valstīm, kas piemērojušas Krievijai sankcijas, vēsta Krievijas laikraksts Kommersant.

Šie ierosinājumi arī paredz Eiropas Savienības (ES) valstīm noteikt priekšapmaksu par Krievijas piegādāto gāzi.

Tāpat Rosneft ierosina iesaldēt Krievijai jau piegādātā naftas un gāzes nozares aprīkojumu izvešanu. Runa ir par aprīkojumu, kam Rietumi piemērojuši liegumu izmantot projektos Krievijā.

Laikraksta Kommersant aptaujātie eksperti pauž viedokli, ka šāds ierosinājums nozīmētu jau piegādātā aprīkojuma konfiscēšanu.

Rosneft arī ierosina noteikt ierobežojumus starptautiskajai sadarbībai Starptautiskās kosmosa stacijas Krievijas moduļu izmantošanai, kā arī noteikt aizliegumu ASV un ES kodolatkritumu glabāšanai Krievijā.

Ar JUKOS saistītā kompānija Yukos Capital S.a.r.l. ar ASV tiesas palīdzību cenšas piedzīt no Rosņeftj apmēram 13 miljardus rubļu (202.8 miljonus latu), raksta Kommersant. Lēmumu par šīs summas piedzīšanu Starptautiskā Arbitrāžas tiesa pieņēma jau 2006. gadā, bet pavasarī tiesa Nīderlandē apstiprināja šo lēmumu.

Tagad Yukos Capital pieprasa, lai arī tiesa Ņujorkā piespiež Rosņeftj samaksāt šo summu. Eksperti norāda, ka ASV tiesu lēmumi tiek pildīti lielākajā daļā pasaules valstu, bet pašā ASV par tiesas lēmuma nepildīšanu iespējama kriminālatbildība un dažādas politiskas sankcijas.

Luksemburgas Yukos Capital S.a.r.l., ko agrāk kontrolēja JUKOS, tagad kontrolē bijušie JUKOS menedžeri, vērsās Ņujorkas Dienvidu apgabala federālajā tiesā, ar lūgumu atzīt Amsterdamas apelācijas instances tiesas lēmumu, kas paredz 13 miljardu rubļu piedzīšanu no Rosņeftj. Šāds parāds izveidojās, jo ka 2004. gada jūlijā - augustā a/s Juganskņeftegaz parādsaistības pret JUKOS par summu 11.233 miljardi rubļu tika nodotas Rosņeftj, kurš atteicās maksāt parādus.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) noraidījusi Krievijas iebildumus un atstājusi spēkā jūlijā pieņemto spriedumu, liekot izmaksāt bijušajiem naftas uzņēmuma Jukos akcionāriem kompensāciju 1,86 miljardu eiro apmērā.

Tā kā ECT spriedums tagad ir stājies spēkā, Krievijai ir trīs mēneši laika tā izpildei. Krievijas puse spriedumam nepiekrīt un Tieslietu ministrija paziņojusi, ka tās darbības «notiks atbilstoši vajadzībai nodrošināt Krievijas suverēnās intereses un balstoties uz nacionālās likumdošanas normām».

ECT lēmums ir saistīts ar Maskavas izvirzītajām nodokļu pretenzijām, kas lika Jukos bankrotēt 2007.gadā.

2011.gadā tiesa nolēma, ka daļa no nodokļu piedzīšanas procedūrām pret Jukos ir akcionāru pamata tiesību pārkāpums. Tiesas spriedumā teikts, ka «nesamērīgais piedzīšanas procedūru raksturs ievērojami veicināja Jukos likvidāciju».

Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs parakstījis rīkojumu par 19,5% Krievijas valstij piederošo naftas kompānijas Rosneft akciju nodošanu privatizācijai, teikts Krievijas valdības interneta vietnē publicētajā paziņojumā.

Iepriekš Rosneft vadītājs Igors Sečins izteicās, ka uzņēmums pozitīvi attiecas pret ideju nodot privatizācijai daļu Rosneft akciju.

Saskaņā ar Sečina teikto akcijas tiks privatizētas par cenu 8,12 dolāri par vienu akciju.

Piektdien Rosneft akciju cena Maskavas biržā veidoja 233,74 rubļus, kas pēc Krievijas centrālās bankas oficiālā kursa tai dienai atbilda 4,73 dolāriem.

Krievijas valstij ar uzņēmuma Rosneftegaz starpniecību pieder 69,5% Rosneft akciju.

Saskaņā ar 2013.gadā apstiprināto Rosneft privatizācijas plānu valstij piederošo akciju daļu uzņēmumā paredzēts samazināt līdz 50% plus vienai akcijai.

Kopš 2009. gada Krievijas valdība iztērējusi 783,7 miljardus rubļu no krīzes pārvarēšana atvēlētajiem 1.135 triljoniem rubļu, ziņo RIA Novosti.

Pēc Krievijas finanšu ministra vietnieces Tatjanas Ņesterenko sniegtās informācijas Valsts Domei, varot uzskatīt, ka šie līdzekļi apgūti 80 % apmērā, jo vēl nav valdības plāna par 150 miljardi rubļu (1USD = 30.4 rubļi) (paredzēta banku sistēmas stabilizācijai) tērēšanu, kaut arī attiecīga vīzija esot.

Agrāk tika ziņot, ka lauksaimniecība būs viens no galvenajiem valsts budžeta piešprices saņēmējiem. Tieši lauksaimniecībai līdz septembrim bija piešķirti 88 miljardi rubļu no plānotajiem 127.9 miljardiem rubļu, cīņai ar bezdarbu — 77.6 miljardus rubļu (plānoti 129.4 miljardi rubļu) un aizsardzībai — 70 miljardus rubļu (plānoti 76.9 miljardi rubļu).

Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā izskatīšanai pieņēmusi bankrotējušā naftas kompānijas Jukos akcionāru sūdzību pret Krievijas valdību, ziņo BBC.

Savā sūdzībā Jukos akcionāri lūdz atzīt par nelikumīgu Krievijas valdības rīcību, paziņojot, ka viņiem nelikumīgi atņemts īpašums.

2006. gadā kompānija Jukos nodokļu problēmu dēļ tika atzīta par bankrotējušu. Jukos aktīvi tika izpārdoti izsolē. Tajā laikā Jukos vadītājs un īpašnieks Mihaels Hodorkovskis jau bija atzīts par vainīgu krāpšanā, kas saistīta ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un izcieta sodu.

"Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums [izskatīt lietu] ir labas ziņas visiem Jukos aktīvu tagadējiem īpašniekiem," norādījis bijušais Jukos finanšu direktors Brūss Mizamors.

Krievijas naftas kompānija Rosneft pavēstījusi, ka uzsākusi sarunas par iespēju iegādāties Lielbritānijas kompānijas BP daļu britu – krievu kopuzņēmumā TNK-BP.

Kopuzņēmums TNK-BP pieder BP un Krievijas Alfa Access Renova (AAR). Pašlaik vēlmi pārņemt pusi no BP daļas kopuzņēmumā izteikusi AAR, apņemoties maksāt par to desmit miljardus ASV dolāru. Analītiķi BP daļu Krievijas – Lielbritānijas kopuzņēmumā novērtējuši 25 līdz 30 miljardu ASV dolāru apmērā.

Lielbritānijas BP jau ilgāku laiku cenšas atrast veidu kā pamest dalību kopuzņēmumā, kas līdz šim bijušas nemierīgas, lai arī ienesīgas investīcijas, un atrast citu ceļu, kā piekļūt pie Krievijas dabas resursiem, vēsta Reuters.

Eksperti norāda, ka BP Rosneft piedāvājums ir izdevīgāks. Noslēdzot līgumu ar Krievijas valsts naftas kompāniju, BP varētu vēlāk tikt pie projektiem, kas ļautu apgūt milzīgos valsts dabas resursus.

Krievijas naftas uzņēmums Rosneft pirmo reizi vēsturē Maskavas akciju biržā apsteidzis gāzes gigantu Gazprom un kļuvis par lielāko uzņēmumu pēc kapitalizācijas.

Ziņu aģentūra Bloomberg vēsta, ka pirmdien dienas vidus tirdzniecības sesijā Rosneft kapitalizācija Maskavas biržā sasniedza 3,468 triljonus rubļu, salīdzinot ar Gazprom kapitalizāciju 3,45 triljonu rubļu apmērā.

Rosneft akciju cena pirmdien arī sasniedza visu laiku augstāko līmeni un veidoja 327,05 rubļus, bet Gazprom akciju vērtība palielinājusies par 145,8 rubļiem.

Analītiķi Rosneft akciju vērtības pieaugumu skaidro ar naftas cenu kāpumu pasaules tirgū. Tāpat analītiķi norāda, ka uzņēmums kļuvis krietni elastīgāks, stabilāks un perspektīvāks, pat ņemot vērā apjomīgās parādsaistības, kuras tas pakāpeniski samazina.

Tikmēr Gazprom saskāries ar konkurences pastiprināšanos, gāzes cenu kritumu un vairāku miljardu dolāru lieliem izdevumiem jaunu gāzesvadu būvniecībai.

Krievijā tiesu izpildītāji pārmeklējuši britu naftas kompānijas BP birojus Maskavā, tādējādi BP Krievijā jau saņēmusi otru «sitienu zem jostas vietas» pēc tam, kad šā gada martā birti savam ASV konkurentam Exxon Mobile zaudēja līgumu ar Krievijas Rosņeft par naftas ieguves iespējām Arktikā, vēsta Financial Times.

BP pārstāvji norāda, ka kratīšana kompānijas birojos Maskavā notiek, ņemot vērā tiesas prāvu, ko ierosinājuši kopuzņēmuma TNK-BP mazākumakcionāri, kas pieprasa trīs miljardu ASV dolāru lielu summu par zaudējumiem, ko radīja agrāk šogad notikusī BP un Rosņeft kopuzņēmuma sabrukšana.

Krievijas uzņēmējs Andrejs Prohorovs norāda, ka divi TNK-BP valdes locekļi, visticamāk, zinājuši par BP sarunām ar Rosņeft, bet par to nav ziņojuši, tādējādi radot ievērojamus zaudējumus TNK-BP.

Britu un Krievu kopuzņēmums norāda, ka mazākumakcionāru ierosinātajai tiesas prāvai neesot pamata, tāpēc TNK-BOP turpinās izvirzītās apsūdzības apkarot.

Šī gada deviņos mēnešos «New Hanza Capital» strādāja ar peļņu 173,5 tūkstošu eiro apmērā, kas ir par 512% vairāk, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, liecina kompānijas paziņojums biržā «Nasdaq Riga».

Kompānijā to skaidro ar uzņēmuma pārvaldīto īpašumu nomas ieņēmumu pieaugumu un ieguldījuma īpašumu portfeļa palielināšanos.

Nerevidētie finanšu rezultāti liecina, ka uzņēmuma ieņēmumi 2017. gada deviņos mēnešos bija veidoja 893,7 tūkstošus eiro, kas ir par 290% vairāk nekā gadu iepriekš. EBITDA (ieņēmumi pirms procentu, uzņēmumu ienākuma nodokļa, nolietojuma un amortizācijas un pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma) 2017. gada 30. septembrī bija 332,2 tūkstoši eiro un FFO (peļņa pēc nodokļiem + nolietojums + amortizācija - peļņa no īpašumu pārdošanas + atliktais nodoklis) 2017. gada deviņos mēnešos sasniedza EUR 169,2 tūkstošus eiro.

Kā vienu no svarīgākajiem trešā ceturkšņa notikumiem kompānija min faktu, ka sadarbībā ar vienu no vadošajiem Vācijas alternatīvo ieguldījumu fondu administrācijas pakalpojumu sniedzējiem «IntReal», 2017. gada septembrī Vācijā tika nodibināts nekustamā īpašuma alternatīvo ieguldījumu fonds «New Hanza Capital Fund 2017». Fonda darbība būs saistīta ar komerciālā nekustamā īpašuma iegādi Vācijā — naudas plūsmu veidojošām biroju ēkām un fonds piesaistīja sākotnējo kapitālu 60 miljonu eiro apmērā.

Krievija trešdien publiskoja pretkrīzes plānu, lai uzlabotu stāvokli ekonomik;a, kas cietusi no zemajām naftas cenām pasaulē un Rietumvalstu sankcijām, solot veikt dažus taupības pasākumus, bet arī piešķirt piemaksas pensionāriem un miljardiem eiro vērtas summas ieguldīt banku atbalstam.

Plāns, kas trešdien publicēts Krievijas valdības mājaslapā, paredz 10% samazinājumu «lielākajā daļā budžeta izdevumu kategoriju», bet vienlaikus tiks palielināti izdevumi sociālajam atbalstam, kas bija Krievijas prezidenta Vladimira Putina prezidenta vēlēšanu kampaņas 2012.gadā stūrakmens.

Plānotie pasākumi palīdzēs Krievijas ekonomikai «pielāgoties jauniem apstākļiem» situācijā, kad Rietumvalstu sankcijas saistībā ar krīzi Ukrainā un naftas cenas kritums Krievijas ekonomikai jau ir izmaksājis 200 miljardus ASV dolāru (177 miljardus eiro), Krievijas parlamenta augšpalātas deputātiem, prezentējot plānu, teica finanšu ministrs Antons Siluanovs.

Otrdien, 10. novembrī, Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins devis rīkojumu piešķirt Samaras apgabalam piecus miljardus rubļu (aptuveni 815 miljonus latu), lai nodrošinātu 14.5 tūkstošu AvtoVAZ strādnieku nodarbināšanu.

2009. gadā apgabals saņems 712.6 miljonus rubļu lielas subsīdijas, bet 2010. gadā – 4.19 miljardus rubļu. Iepriekš Putins pauda, ka valdība plāno piešķirt AvtoVAZ 54.8 miljardus rubļu (8.9 miljardus latu), kuros ietilptu arī 38 miljardi rubļu kompānijas parādu bankām. Kopējais autoražotāja parādu apjoms līdz oktobrim bija 62 miljardi rubļu, līdz gada beigām tas varētu sasniegt aptuveni 83.96 miljardus rubļu (1.37 miljardi latu).

Vairākas Krievijas amatpersonas un nozares eksperti iepriekš atzina, ka kompānija jau de Facto ir bankrotējusi, un valsts naudu tajā ieguldīt būtu izšķērdība.

Bijušie Krievijas naftas koncerna Jukos akcionāri vērsušies ASV, Francijas un Lielbritānijas tiesās ar prasību izpildīt Hāgas tiesas lēmumu par 50 miljardu dolāru piedzīšanu no Krievijas Federācijas, vācu laikrakstam Sueddeutsche Zeitung pavēstīja uzņēmuma Group Menatep Limited (GML) vadītājs Tims Osborns.

Pagājušā gada beigās GML ar analoģisku prasību vērsās Vācijas tiesā, bet gatavojas vērsties arī Beļģijas un Nīderlandes tiesās.

Prasības tiek iesniegtas, lai piedzītu no Krievijas aktīvus Eiropas valstīs un ASV. Pēc tam kad tiesas būs apmierinājušas GML prasības, bijušajiem naftas uzņēmuma akcionāriem būs jāatrod Krievijas īpašums konkrētās valsts teritorijā un tad jāiesniedz prasība par tā konfiskāciju, Osborns vēl oktobrī sacīja Vācijas žurnālam Der Spiegel.

Atbilstoši Der Spiegel versijai attiecībā uz Krievijas īpašumu Vācijā runa varētu būt par Vācijā pasūtītajām lidsabiedrības Aeroflot lidmašīnām vai arī maksājumiem par gāzi koncernam Gazprom.

Krievija plāno pārdot 15% Rosņeft, kas ir Krievijas lielākais naftas ražotājs. Valsts valdība nākamo piecu gadu laikā centīsies pārdot aktīvus, lai tādējādi līdzsvarotu budžetu, ziņo Bloomberg.

Premjera Vladimira Putina valdība apstiprinājusi plānu pārdot aptuveni 900 kompāniju akcijas, ieskaitot Sberbank un VTB Group, vakar vakarā informējis pirmais premjerministra vietnieks Igors Šuvalovs.

Valdība izmantos daļu no ieņēmumiem, lai sašaurinātu budžeta deficītu līdz 1,8 triljoniem rubļu jeb 3,6% no iekšzemes kopprodukta 2011.gadā no aptuveni 5,3% šogad. Pērn Krievijā tika reģistrēts 5,9% liels deficīts - pirmais desmit gadu laikā. 5. oktobrī Putins solīja, ka Krievija savu budžetu sabalansēs līdz 2015.gadam.

«Ja prezidents piekritīs šim plānam,» tas tiks virzīts tālāk, runājot par kompāniju privatizāciju, sacījis Šuvalovs.

Šā gada decembrī Krievijā samazinājusies griķu cena, taču tajā pat laikā palielinājušās rīsu un kviešu cenas, vēsta Dzd.ee.

Cena griķiem, kas pēdējo trīs nedēļu laikā Krievijā sadārdzinājušies līdz 75 tūkstošiem rubļu par tonnu, pagājušās nedēļas laikā samazinājusies par 5,2%.

Šā gada 24. decembrī viena tonna griķu Krievijā maksāja 70,2 tūkstošus rubļu tonnā, kas ir par 3,8 tūkstošiem rubļu mazāk nekā nedēļu pirms tam. Eksperti uzskata, ka griķu cenas samazināšanos veicinājusi patērētāju izvairīšanās no šīs dārgās preces iegādes.

Kamēr griķu cenas Krievijā mazinās, nedaudz turpina pieaugt rīsu un kviešu cenas, attiecīgi par 40 un 110 rubļiem. Tagad tonna rīsu Krievijā maksā 20,3 tūkstošus rubļu, bet tonna kviešu maksā 32,6 tūkstošus rubļu.

Komercīpašumu investīciju kompānija Summus Capital ir veiksmīgi noslēgusi savu pirmo obligāciju emisiju 10 miljonu eiro apmērā.

Summus Capital nekustamo īpašumu portfeļa vērtība šobrīd pārsniedz 300 milj. eiro. Savu pirmo investīciju Latvijā kompānija veica aizvadītā gada nogalē, iegādājoties Riga Plaza tirdzniecības centru.

Obligāciju emisijā iegūtos līdzekļus Summus Capital plāno izlietot jaunu nekustamā īpašuma objektu iegādei Baltijā, t.sk. jau parakstīta darījuma realizēšanai Latvijā, apliecinot Summus Capital plānus paplašināt savu klātbūtni Latvijas tirgū.

2021. gada 18. jūnijā Summus Capital emitējusi nenodrošinātās obligācijas 10 miljonu eiro apmērā ar termiņu 3 gadi un fiksētu kupona likmi 6.75%. Šī ir pirmā Summus Capital obligāciju emisija, un emitents plāno iekļaut obligācijas Nasdaq First North alternatīvajā tirgū.

Krievijas naftas kompānija «Rosņeftj» pērn strādāja ar 549 miljardu rubļu (7,3 miljardu eiro) tīro peļņu, tai vairāk nekā dubultojoties salīdzinājumā ar 222 miljardiem rubļu (2,9 miljardiem eiro) pirms gada, teikts otrdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Peļņas kāpums galvenokārt tiek skaidrots ar naftas cenu palielināšanos pasaules tirgū.

Savukārt «Rosņeft» apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 37% - līdz 8,2 triljoniem rubļu.

Uzņēmuma vadītājs Igors Sečins norādīja, ka šogad paredzētas investīcijas aptuveni 1,2-1,3 triljonu rubļu apmērā, lai realizētu jaunus naftas un gāzes ieguves projektus.

Tāpat «Rosņeft» rūpīgi seko līdzi politiskajai krīzei Venecuēlā, kur uzņēmums pēdējos gados veicis ievērojamas investīcijas valsts ekonomikā.

Neskatoties uz datortehnikas uzņēmuma AS «Capital» apgrozījuma sarukumu pērn par 7,6%, salīdzinot ar 2016.gadu, uzņēmumam izdevies palielināt peļņu vairāk nekā četras reizes, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Capital» apgrozījums 2017.gadā bija 19,874 miljoni eiro, bet uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 171 tūkstotis eiro.

2017.gada pirmajā pusē uzņēmums nolēmis būtiski samazināt mazumtirdzniecības tirgus daļu, kā rezultātā tika slēgti meitas uzņēmuma SIA «Capital Classic» mazumtirdzniecības veikali, kas nodarbojās ar datortehnikas un tās aksesuāru pārdošanu, kā arī pārdots meitas uzņēmums SIA «Capital City APR», kas nodarbojās ar zīmola «Apple» ražotās datortehnikas un tās aksesuāru pārdošanu divos mazumtirdzniecības veikalos, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Jāatzīmē, ka abus uzņēmumus, no kuriem viens tagad pārdots, AS «Capital» nodibināja 2016.gadā, lai nodalītu mazumtirdzniecību no vairumtirdzniecības.

Krievijas Dzelzceļa koncerns 2009. gadā dubultojis savu neto peļņu pret 2008. gadu, nopelnot 152,2 miljardus rubļu (aptuveni 2,7 miljardus latus).

Krievijas Dzelzceļa koncernā ietilpst vairāk nekā 170 meitas un asociēto uzņēmumu. «2009. gads Krievijas dzelzceļam bija smags pārbaudījums, apgrozījuma samazināšanās dēļ saruka ieņēmumi,» tā uzņēmuma vecākais viceprezidents Vadims Mihailovs, komentējot finanšu rādītājus. Tomēr krīzi Krievijas Dzelzceļš pārvarējis, optimizējot uzņēmuma izmaksas par 8,2 procentiem jeb 999,8 miljardiem rubļu (17,4 miljardiem latu), darbaspēka izmaksas samazinātas par 13 procentiem, tehniskās apkopes izmaksas par 24,5 procentiem un degvielas izdevumi par 32,5 procentiem. Tā rezultātā Krievijas Dzelzceļa peļņa pērn bijusi pirmskrīzes līmenī. Koncerna apgrozījums pērn saruka par 4% līdz 1154,5 miljardiem rubļu (19,6 miljardiem latu), par 6% samazinājās arī ieņēmumi no kravu pārvadājumiem, sasniedzot 833,36 miljardus rubļu (14,6 miljardi latu), bet ieņēmumi par pasažieru pārvadājumiem par 3% pieauga līdz 166,7 miljardiem rubļu. Krievijas Dzelzceļš ir lielākais nodokļu maksātājs Krievijā, par 2009. gadu koncerns uzņēmuma ienākuma nodoklī samaksājis 40,8 miljardus rubļu (aptuveni 700 miljonus latu).

Priekšnodokļu peļņa Krievijas kompānijām šā gada janvārī – februārī bija 4.2 miljardi rubļu, kas ir 211 reižu mazāk nekā analoģiskā laikaposmā pērn.

Kā ziņo lenta.ru, par peļņu atskaitījušies uzņēmumi, kas darbojas tirdzniecības jomā, ieguves rūpniecībā, ražošanā, celtniecībā un sakaru jomā.

Šā gada sākumā vissliktākos rezultātus uzrādījušas apstrādes rūpniecībā strādājošās kompānijas – to zaudējumi janvārī pieauguši 8.6 reizes salīdzinājumā ar analoģisko periodu pērn, bet peļņa sarukusi par 40.3 %. Negatīvais saldo veidoja 189.3 miljardus rubļu. Februārī zaudējumi pieauguši 10.6 reizes, bet peļņa samazinājusies par 57.7 %.

Marta beigās kļuvis zināms, ka Krievijas kompāniju ieņēmumi šā gada janvārī bija 517.4 miljardi rubļu, bet zaudējumi 701.8 miljardi rubļu, tādējādi tīrie uzņēmumu zaudējumi gada pirmajā mēnesī bija 184 miljardi rubļu.

Pēterburgas izdevumi šogad pirmo reizi pārsniegs psiholoģisko 400 miljardu rubļu (72 miljardi latu) robežu. Pēc pavasarī veiktajiem budžeta labojumiem Krievijas metropole tomēr saglabās otrās bagātākās pilsētas Krievijā statusu aiz galvaspilsētas Maskavas, nesaktoties uz izdevumu pieaugumu.

Papildus izdevumi Pētrtburgas budžetā ir paredzēti veselības aprūpei, izglītībai, jumtu renovācijai, ceļu atjaunošanai un valstiski svarīgu projektu īstenošanai. Kopumā Pēterburga šogad tērēs par 8,5% vairāk nekā pērn – pilsētas izdevumi pieaugs par 8,5% jeb par 32,3 miljardiem rubļu (5,8 miljardiem latu).

Izglītībai Pēterburgas pašvaldība piešķirs par 34% vairāk finansējuma, salīdzinot ar «pirmskrīzes» 2008.gadu, veselības aprūpei Pēterburgā šogad atvēlēs par 23% vairāk līdzekļu un sociālajai politikai par 24% vairāk finansējuma nekā 2008.gadā.

Pēterburgas ienākumi 2011.gadā palielināsies par 3,2% jeb par 11,2 miljardiem rubļu (1,2 miljardi latu) un šogad būs 362,3 miljardi rubļu (65 miljardi latu), raksta informācijas aģentūra Baltinfo.