2012.gada deviņos mēnešos apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspils pilsētā sasniedza 86 milj. Ls jeb par 51% vairāk nekā 2011.gada deviņos mēnešos.

Ventspils pēc apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoma ierindojas 4.vietā aiz Rīgas, Liepājas un Daugavpils, atsaucoties uz statistikas datiem, norāda Ventspils domes ekonomikas nodaļas vadītājs Laimonis Strujevičs.

Salīdzinot ar 2011.gada 9 mēnešiem, apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoms pieaudzis par 51%. Ventspils pilsēta apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoma dinamikā starp republikas pilsētām ieņēma 1.vietu (vidējais pieaugums Latvijā 13%, Liepājā 30%, Jelgavā 19%, Daugavpilī 12%, Rīgā 9%, Valmierā 9%, Jūrmalā 4% un Jēkabpilī 1%).

Ventspils pilsētā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide uz 1 iedzīvotāju 2012.gada deviņos mēnešos sasniedza Ls 2259. Republikas pilsētu grupā pēc apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoma uz 1 iedzīvotāju Ventspils ierindojas 3.vietā aiz Liepājas un Valmieras. Salīdzinot ar 2011.gada 9 mēnešiem, apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide uz 1 iedzīvotāju Ventspilī pieaugusi 1.5 reizes.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, uzlabojušies, kaut arī joprojām ir negatīvi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs pieaudzis par 8,6 procentpunktiem

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -5,6, kas, salīdzinot ar jūniju, pieaudzis par 8,6 procentpunktiem. Pārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā, konjunktūras situācijai uzlabojoties, konfidences rādītāji jau sasnieguši pozitīvas vērtības, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītāji joprojām ir negatīvi.

2012.gada deviņos mēnešos Liepājas apstrādes rūpniecības uzņēmumu rūpniecības preču izlaides apjoms naudas izteiksmē sasniedz 99.4% no visa 2011.gada apstrādes rūpniecības preču izlaides apjoma.

Savukārt realizēto preču apjoms šajā laika periodā ir par 8.4 milj. Ls jeb par 2.5% vairāk nekā 2011.gadā kopā realizēto preču apjoms.

2012.gada deviņos mēnešos Liepājā rūpniecības produkcija saražota par 328.3 milj. Ls (10.3% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2011.gada deviņu mēnešu periodu, rūpniecības produkcijas izlaides apjoms palielinājies par 75.9 milj. Ls jeb par 30.1%.

Liepājā aug rūpniecība

Liepājas apstrādes rūpniecības uzņēmumu rūpniecības preču izlaides apjoms naudas izteiksmē šā gada deviņos mēnešos sasniedz 99.4% no visa 2011.gada apstrādes rūpniecības preču izlaides apjoma.

Realizētās rūpniecības produkcijas apjoms 2012.gada deviņos mēnešos bija 344.2 milj. Ls (10.6% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2011.gada deviņiem mēnešiem, realizētās rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies par 86.7 milj. Ls jeb par 33.6%.

Rūpniecības produkcijas izlaides apjoms Liepājā šā gada pirmajā pusgadā palielinājies par 50,4 milj. Ls jeb par 29,5%, salīdzinot ar 2011.gada pirmo pusgadu.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Liepāja apstrādes rūpniecības produkcijas ražošanā un realizācijā sasniegusi augstāko līmeni starp septiņām lielākajām Latvijas pilsētām.

Realizētās rūpniecības produkcijas apjoms 2012. gada pirmajā pusgadā Liepājā bija 213,8 milj. Ls (10,2% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2011. gada pirmo pusgadu, realizētās rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies par 25,6 milj. Ls jeb par 13,6%. Bet, salīdzinot ar 2012. gada pirmo ceturksni, š.g. otrā ceturkšņa rūpniecības produkcijas realizācijas apjomi palielinājušies par 23,6 milj. Ls jeb par 24,9%.

2012. gada pirmajā pusgadā vietējā tirgū realizētas pašražotās preces par 20,7 milj. Ls, kas ir 9,7% no Liepājā saražotajām precēm jeb 2,7% no Latvijā saražotajām un vietējā tirgū realizētajām precēm. Savukārt eksportam realizētas pašražotās preces par 193 milj. Ls, kas ir 90,3% no Liepājā saražotajām precēm jeb 14,4% no kopējā Latvijā saražoto preču eksporta.

Latvijas iedzīvotāji šogad varētu baudīt labklājības līmeņa paaugstināšanos uz algu palielinājuma un lēna patēriņa cenu kāpuma rēķina. Tiesa, uz ilgstošu labklājības līmeņa noturīgumu pagaidām cerēt nevar

Nule kā publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati par ražotāju cenu pārmaiņām Latvijas rūpniecībā daudziem varētu šķist pievilcīgi, jo liecina par to, ka rūpniecības produkcijas cenu pieauguma temps uzrāda samazināšanās tendenci, kas no patērētāja viedokļa varētu pozitīvi atsaukties uz cenrāžiem veikalu plauktos. Vienlaikus dati norāda uz aizvien ieilgstošu pasaules ekonomikas lēnīgumu, kas var negatīvi atsaukties uz tautsaimniecības attīstību arī Latvijā.

Ražotāju cenu pārmaiņas lielā mērā var uzskatīt par ekonomikas veselības indikatoru, kas normālos apstākļos liecina par patērētāju aktivitāti un to, kādas tendences tā uzrāda. Zīmīgi ir tas, ka šā gada maijā, rēķinot gada izteiksmē, ražotāju cenas ir uzrādījušas pirmo kritumu kopš 2010. gada marta, ko faktiski var uzskatīt par laika posmu, kurā iepriekšējās krīzes ietvaros ekonomiskā aktivitāte bija sasniegusi savu zemāko punktu. Kopējais rūpniecības cenu samazinājums šā gada maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada piekto mēnesi ir bijis visai neliels, sasniedzot vien 0,1%. Taču šajā gadījumā svarīgs ir ne tik daudz skaitlis kā kopējā dinamika, un no veselīgas tautsaimniecības viedokļa tā nepavisam nav patīkama. Salīdzinājumam – pagājušā gada maijā kopējais ražotāju cenu līmenis gada izteiksmē bija palielinājies par 2,2%, savukārt šā gada janvārī rūpniecības produkcijas sadārdzināšanās gada izteiksmē bija sarukusi līdz 0,6%. Līdzīgas tendences ir vērojamas arī tradicionālajā izpratnes līmenī par «ražošanu» sauktajā apstrādes rūpniecībā. Tās produkcijas cenu līmenis gada laikā nav mainījies, taču samērā nepatīkami var šķist skaitļi, kas norāda uz pārmaiņām atkarībā no preču noieta tirgus. Saskaņā ar tiem vietējā tirgū realizētā produkcija gada laikā ir sadārdzinājusies par 0,9%, kamēr uz ārvalstīm izvesto ražojumu cenas kritušās par 0,6%, kas zināmā mērā var liecināt par tirgus piesātinājumu, tam spiežot lejup arī produkcijas realizācijas cenas. Sevišķi negatīvi izmaiņas sevi pieteikušas pārtikas rūpniecībā, kur eksporta produkcijai cenas ir samazinājušās par 1,3%, kamēr vietējam tirgum paredzētā pārtika sadārdzinājusies par 0,7%.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

2020. gada oktobrī, salīdzinot ar 2019. gada oktobri, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,2 %. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 17,5 %, samazinoties saražotās elektroenerģijas apjomam hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās un gāzes piegādei patērētājiem. Kopējā rūpniecības produkcijas izlaide saruka par 1,2 %.

Šī gada oktobrī no kopumā 22 apstrādes rūpniecības nozarēm produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja 12 nozares, tai skaitā divas no trim pēc īpatsvara lielākās – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana un pārtikas produktu ražošana (kāpums attiecīgi par 8,2 % un 2,5 %). Ražošanas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 19,8 %, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 11,4 % un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī pirmo mēnesi šogad produkcijas apjoma kāpumu uzrādīja automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 9,7 %.

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

ABB sniedz savu ieguldījumu jaunā ziņojumā, kas izklāsta, kā rūpniecības nozare līdz 2030. gadam var samazināt globālās oglekļa emisijas par 11%, ietaupot 437 miljardus ASV dolāru gadā.

Rūpniecības nozarei saskaroties ar iepriekš nepieredzētu izaicinājumu izpildīt globālos dekarbonizācijas mērķus, vienlaicīgi risinot pieaugošo pieprasījumu, jaunā Energoefektivitātes kustības (EEM) sagatavotā ziņojumā ir atspoguļots, kā uzņēmumi var sākt nekavējoties rīkoties. EEM ir globāls ABB dibināts forums, kurā šobrīd ietilpst vairāk nekā 400 organizācijas, kas dalās ar idejām un labo praksi un ko vieno apņemšanās izveidot energoefektīvāku pasauli.

Šodien publicētā „Rūpnieciskās energoefektivitātes izpētes piemēra” mērķis ir sniegt korporatīvajiem tirgus līderiem ieskatu 10 pasākumos, kas balstīti uz pārbaudītām tehnoloģijām, kam ir jēgpilna ietekme uz izmaksām un emisijām un ko var ātri ieviest bez sarežģītu vai dārgu projektu īstenošanas. Balstoties uz „Rūpnieciskās energoefektivitātes protokolu”, ko 2022. gadā publicēja EEM, jaunās vadlīnijas palīdz korporācijām risināt vienu no lielākajiem šķēršļiem ceļā uz energoefektivitāti: savas komercdarbības gadījumu izpētes īstenošanu.

Ja ir mājdzīvnieki, viņiem, tāpat kā cilvēkiem, nepieciešamas mēbeles – gultiņa, vieta, kur netraucēti paēst, un citas ērtības .

Tā uzskata Jūlija Griba, mājdzīvnieku mēbeļu Ed’s project idejas autore. «Kaķiem obligāti vajag nagu asināmo, citādi viņš asinās savus nagus pret saimnieku dīvānu, citām mēbelēm. Svarīgi, lai mājdzīvniekiem būtu, kur gulēt, izklaidēties,» viņa nosauc piemērus. Suņiem un kaķiem mēbeles atšķiras – kaķiem patīk kāpelēt, rāpties vērot notiekošo no augšas, savukārt suņiem tīk paslēpties vietā, kur viņi var droši pagrauzt kauliņu.

Šobrīd Ed’s Project piedāvā mēbeles kaķiem un mazo šķirņu sunīšiem, bet ar laiku būšot mājiņas arī lielajiem suņiem. Runājot par nākotni, Jūlija atklāj, ka abiem ar vīru ir pilna galva idejām un nepietiekot laika tās visas realizēt. «Mēs noteikti gribam paplašināties, neieciklēties uz kaut ko vienu,» viņa saka.

Ventspils pilsētā 2010.gadā saražota apstrādes rūpniecības produkcija par 57,3 milj. Ls, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2002.gadu, apstrādes rūpniecībā saražotās produkcijas apjoms palielinājies 11,6 reizes (no 4,9 milj. Ls līdz 57,3 milj. Ls). Ventspils pilsētas īpatsvars Latvijas apstrādes rūpniecības izlaides kopsummā 2010.gadā veidoja 1,8% (2009.gadā – 2,2%, 2005.gadā – 0,4%). 2010.gadā pēc apstrādes rūpniecības apjoma lielo pilsētu vidū Ventspils bija ceturtajā vietā aiz Rīgas, Liepājas un Daugavpils. Savukārt saražotās apstrādes rūpniecības produkcijas realizācijas apjoms Ventspilī 2010.gadā sasniedza 63,5 milj. Ls. Salīdzinot ar 2009.gadu, tas palielinājies par 8,4%. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2010.gadā Ventspils pilsētā saražota apstrādes rūpniecības produkcija 1349 latu apmērā.

Patlaban apstrādes rūpniecībā vērojams mērens izaugsmes temps, tomēr tuvākajā nākotnē nozarē var sagaidīt kritumu, aģentūrai LETA pauda ekonomisti.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajā pusgadā, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 0,4% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu. Savukārt šogad jūnijā, salīdzinot ar maiju, rūpniecības produkcijas izlaide, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās palielinājusies par 1,6%.

«Swedbank» ekonomiste Laimdota Komare stāstīja, ka šā gada otrais ceturksnis apstrādes rūpniecībā ir noslēdzies ar salīdzinoši nelielu kāpumu, tomēr tas ir zemākais izaugsmes temps kopš 2016.gada janvāra.

«Šobrīd novērotās apstrādes rūpniecības izaugsmes tempu palēnināšanās pamatā ir nomāktais ražotāju noskaņojums un vājais ārējais pieprasījums. Pēc Borisa Džonsona stāšanās Apvienotās Karalistes premjerministra amatā Eiropas Savienību (ES) vēlreiz pāršalca uztraukuma vilnis par iespējamo Apvienotās Karalistes bezvienošanās izstāšanos no ES jau rudenī. Tai būs gan tieša, gan netieša ietekme arī Latvijā,» atzina ekonomiste.

2016. gada septembrī, salīdzinot ar 2015. gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā palielinājās par 5,6 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,1 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē saruka par 14,5 %.

Ražošanas apjoma pieaugums bija pēc īpatsvara lielākajās nozarēs – gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 12,3 %), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mēbeles (par 7,8 %) un pārtikas produktu ražošanā (par 4 %). Produkcijas izlaide palielinājās arī dzērienu ražošanas nozarē par 18,8 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 17,4 % un mēbeļu ražošanas nozarē – par 15,4 %.

2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

To ietekmēja apjoma kāpums apstrādes rūpniecībā – par 5,0 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6,4 %, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija kritums par 0,3 %.

2016. gada decembrī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 11,5 %. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 11,7 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 16,2 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 10,8 %.

Rūpniecības produkcijas apjoms pieauga vairumā apstrādes rūpniecības nozaru, tai skaitā pēc īpatsvara lielākajās – gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 19,0 %), koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,9 %) un pārtikas produktu ražošanā (par 1,9 %). Lielākais izlaides kāpums jau otro mēnesi pēc kārtas bija augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (par 49,8 %), elektrisko iekārtu ražošanā (par 37,1 %), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 16,9 %), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (par 13,1 %). Ievērojams produkcijas izlaides pieaugums bija arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā.

Šis gads ražotājiem būs izaicinājumiem bagāts, un ražošanas apjomos gada pirmajā pusē, visticamāk, gaidāms kritums, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece akcentē, ka pēc četru mēnešu pārtraukuma apstrādes rūpniecībā uz brīdi ir atgriezies pieaugums. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi novembrī auguši par 5,3% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Savukārt 2022.gada 11 mēnešos reģistrēts kāpums par 3,2%.

Gan pērn 11 mēnešos, gan it īpaši novembrī visbūtiskāko devumu kopējā sniegumā ir nodrošinājusi viena no mazākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm - metālu ražošana, norāda Buceniece. Tās ražošanas apjomi pērn bijuši gandrīz trīs reizes lielāki nekā 2021.gadā. Dzērienu ražošanā produkcijas apjomi 11 mēnešos kāpuši par 18,6%, bet automobiļu, to piekabju un puspiekabju izlaide augusi par 14,4%. Par aptuveni 8% palielinājušies elektrisko iekārtu un būvmateriālu ražošanas apjomi.

Ekonomikas ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un sešas nozaru asociācijas šā gada 25. aprīlī parakstīja Memorandu par Latvijas rūpniecības attīstību ar mērķi tuvāko trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%, informē Ekonomikas ministrija.

Memorands arī paredz rūpniecības eksporta apjomus audzēt līdz vienam miljardam eiro, pētniecībā ieguldīt 67 miljonus eiro, paaugstināt kvalifikāciju 8400 nodarbinātajiem, trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%.

Memorandu parakstījušās Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) apņemas trīs gados investēt 345 miljonus eiro, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) - 301 miljonu eiro, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija (MASOC) - 280 miljonus eiro.

Tāpat Latvijas Būvmateriālu ražošanas asociācija (LBRA) apņemas investēt 146 miljonus eiro, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA) - 97 miljonus eiro, bet Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LEERA) - 54 miljonus eiro.

Lai arī eirozonā un 27 Eiropas Savienības (ES) valstīs pērnā gada nogalē jaunu rūpniecības pasūtījumu apjoms ir samazinājies, Latvijā jaunu rūpniecības pasūtījumu apjoms gan gada, gan mēneša griezumā ir pieaudzis, turklāt tas ir straujākais pieaugums ES, liecina Eurostat dati.

Pērnā gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, ES jaunu rūpniecības pasūtījumu apjoms ir samazinājies par 1,2%, bet eirozonā – par 2,7%, mēneša griezumā samazinājums ir attiecīgi 1,3% un 1,5%. Kopumā no 27 ES valsīm jaunu rūpniecības pasūtījumu apjoms ir samazinājies astoņās valstīs, bet palielinājies – 13 valstīs.

Latvijā mēneša griezumā pērnā gada novembrī rūpniecības apjomi ir palielinājušies par 23,2%, kas ir lielākais pieaugums ES. Tāpat, salīdzinot pērnā gada novembri ar 2010. gada novembri, jaunu rūpniecības pasūtījumu apjoma palielināšanās ziņā Latvija ir ES līdere - jaunu rūpniecības pasūtījumu apjoms ir pieaudzis par 35,6%.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, rūpniecības apjomi gan eirozonā, gan Eiropas Savienībā (ES) kopumā ir palielinājušies par 2,2%, savukārt Latvijā industriālās rūpniecības apjomi gada griezumā ir palielinājušies par 9,6%, kas ir straujākais pieaugums ES, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

No visām ES valstīm industriālās rūpniecības apjomi gada griezumā ir pieauguši 14 valstīs, bet samazinājušies - astoņās. Otrs straujākais rūpniecības apjomu pieaugums bija Lietuvā (8,3%), bet trešais - Polijā (7,9%). Savukārt viskrasāko samazinājumu piedzīvojusi Itālija (- 2,7%), Grieķija (- 2,3%) un Dānija (- 2,2%).

Šā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, industriālās rūpniecības apjomi eirozonā ir samazinājušies par 2,0%, bet 27 ES valstīs par 1,3%. Augustā gan eirozonas, gan ES rūpniecības izaugsmes dati bija pozitīvāki - šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, industriālās rūpniecības apjomi 17 eirozonas valstīs pieauga vidēji par 1,4%, savukārt ES valstīs kopumā – par 1,0%

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Lai arī apstrādes rūpniecībā ir notikusi būtiska izaugsme, tomēr Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam ietvertais mērķis – palielināt apstrādes rūpniecības īpatsvaru IKP līdz 20% – netiks sasniegts, un tam ir vairāki iemesli

Tāds bija Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes secinājums, vērtējot rūpniecības – mašīnbūves, metālapstrādes un farmācijas – aktualitātes un izaicinājumus jaunā Nacionālas attīstības plāna 2021.–2027. gadam kontekstā. Apstrādes rūpniecības loma tautsaimniecībā pašlaik ir 12%, bet pēc Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.–2020. gadam tai jau 2017. gadā bija jābūt 18%, jārēķinās, ka 2030. gadā iezīmētais īpatsvars ir 26% no Latvijas IKP, ko dotu tieši apstrādes rūpniecība. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norāda, ka NAP nepārprotami tieši rūpniecību nosauca par galveno tautsaimniecības izrāviena vilcējspēku. «Šodien visiem ir skaidrs, ka apstrādes rūpniecības īpatsvars nebūs nekādi 20% no IKP 2020. gadā un tas nebūs pat ne tuvu izvirzītajam mērķim, kaut arī absolūtajos rādītājos apstrādes rūpniecībā ir notikusi iespaidīga izaugsme,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņš arī aicināja izvērtēt esošo situāciju un tieši apstrādes rūpniecības uzņēmēju organizācijām sūtīt savus priekšlikumus un ierosinājumus jaunā NAP 2021.–2027. gadam izstrādei. «Šajā kontekstā būtu jāatbild uz jautājumu, vai jaunajā NAP rūpniecība ir vai nav prioritāte,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņaprāt, ir svarīgi saprast, kāda būs apstrādes rūpniecības vieta un loma Latvijas tautsaimniecībā.

2019. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 0,9 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 3,1 %, bet importa vērtība samazinājās - par 0,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,04 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 42 % līdz 43 %.

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,25 miljardus eiro – par 356,7 miljoniem eiro jeb 2,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 7,22 miljardus eiro (palielinājums par 47,3 milj. eiro jeb 0,7 %), bet importa – 9,03 miljardus eiro (pieaugums par 309,4 milj. eiro jeb 3,5 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 1,5 % un importa par 6,7 % mazāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 1,6 % un importa – par 3,8 %.

Rūpniecības jūlija datos ir jūtams viegls vasaras un karstuma sagurums. Viss it kā ir labi, viss notiek, taču, pārlasot jaunāko statistiķu ziņojumu, rodas rutīnas sajūta pēc tam, kad ir redzēti pirmā pusgada spilgtie skaitļi.

Jūlijā pieaugums griezumā ir līdzīgs kā gadā kopumā, reālais ražošanas apjoms bija par 7,9 % lielāks nekā pirms gada (pirmajos 7 mēnešos kopā +8,9 %). Tāpat kā Latvijas debesīs jūlijā “noparkojās” anticiklons, tā apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar jūniju ir palikusi uz vietas, mēneša pieaugums ir precīzi 0,0 %.

Gandrīz visas svarīgākās apakšnozares ir ar plusu gada griezumā, izņemot mūsu rūpniecības bēdu māsu - pārtikas pārstrādi, kurai no šī statusa palīdzēs izkļūt vērienīgās notiekošās un vēl plānotās investīcijas zivju un graudu pārstrādē, saldumu ražošanā. Ir nozares, kurās spilgtākie pieauguma skaitļi jau ir aiz muguras, kas galvenokārt skaidrojams ar bāzes efektu jeb to, ka dziļākais kritums bija pērn pavasarī, tāda ir autobūves nozare.

Lai kāpinātu ražošanas apjomus, jārēķinās ar to, ka produkcija būs jāpārdod lētāk

Patērētāju kūtrums un ar to saistītais lēnais cenu pieaugums pasaulē nav metis līkumu arī Latvijas ražošanas sfērai. Pārsvarā tas atspoguļojas grūtībās kāpināt produkcijas noietu, kam gala rezultāts ir produkcijas realizācijas cenas samazinājums. To uzskatāmi apliecina arī pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes publicētie ražotāju cenu izmaiņu dati, saskaņā ar kuriem apstrādes rūpniecības produkcija augustā bijusi par 1,5% lētāka nekā pērn atbilstošā mēnesī. Turklāt ir vērts piebilst, ka realizācijas cenu samazinājums ir bijis 14 no statistiķu apskatītajām, to vidū arī vadošajām, apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, kamēr tikai sešās tika fiksēts cenu pieaugums.