Eksperti

Jurisprudences vide Latvijā: 30 gadu ilgas pārmaiņas un tas, kam mainīties nevajadzētu

Ivars Grunte, advokātu biroja TGS Baltic vadošais partneris, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Kad pirms 30 gadiem tika dibināts advokātu birojs TGS Baltic, jurisprudences nozarē Latvijā viss bija citādi – jurisprudences vide, attieksme pret tiesībām, klientu prasības, ārējie apstākļi. Šodien ir izaugusi jauna, dedzīga un vispusīgi izglītota advokātu paaudze, savstarpējā konkurence kļuvusi daudz spēcīgāka, un kopumā mēs ejam kopsolī ar Eiropas advokātu saimi.

Latvijas tiesību nozare ir piedzīvojusi milzīgu attīstības lēcienu un pie tā nebūt neapstāsies. Taču ir lietas, kam nekad nevajadzētu mainīties.

Tiesību jomā darbojos jau četrdesmit gadu, arī mani vecāki strādāja šajā nozarē, tāpēc no pieredzes varu teikt: laikā no 1970. līdz 1990. gadiem tiesību vide piedzīvoja labi ja niecīgas pārmaiņas, bet no deviņdesmitajiem līdz šodienai tas ir bijis milzīgs lēciens. Līdz ar neatkarības atgūšanu Latvijā strauji attīstījās komerctiesības, jo uzplaukumu piedzīvoja tas, kas bija aizliegts Padomju Savienībā – brīva tirdzniecība un valūtas aprite. Savukārt līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā nāca klāt jauns tiesiskais regulējums, un joma uzņēma jaunus apgriezienus, nozarei kopumā strauji kļūstot arvien komplicētākai.

Līdz ar neatkarības atgūšanu Latvijā sākās trauksmaini pārmaiņu laiki: netrūka izveicīgu darboņu, kuri gribēja ātri un viegli tikt pie lielas naudas, ritēja privatizācijas process, katram uzņēmējam bija savs reketieris, uz ielām laiku pa laikam atradās beigti bandīti. TGS Baltic bija otrais privātais advokātu birojs Latvijā, kolēģu aprindās cits citu labi pazinām; ar partneri abi brīvi runājām angliski, kas bija noteicošais aspekts, kāpēc mūs uzaicināja stažēties ārzemēs. Mēs braucām arī uz starptautiskām konferencēm, tāpēc varējām ātri izveidot plašu ārzemju klientu loku, kas bija mūsu priekšrocība. Mēs tolaik nenodarbojāmies ar krimināllietām, vairāk ar komerctiesību jautājumiem, un savā nišā nostiprinājāmies diezgan ātri.

Šodien, protams, ir pavisam citi izaicinājumi. Ir izauguši daudzi augstas klases advokātu biroji, izveidojusies laba un kvalitatīva juridiskā vide, un valda spēcīga konkurence. Tas ir vērtējams tikai pozitīvi – kaut arī jauniem advokātu birojiem atrast savu klientūru un nostiprināt reputāciju šodien ir grūtāk, klienti un nozare kopumā ir ieguvēji.

Paši klienti ir krietni mainījušies, kļuvuši daudz prasīgāki. Lai šodien varētu sniegt savus pakalpojumus visaugstākajā kvalitātē, ir jāpārzina ne tikai sava, bet arī klienta darbības nozare, jāzina, kā viņam palīdzēt ne vien juridiski, bet arī plašākā griezumā. Arī darījumi ir kļuvuši daudz sarežģītāki: ja agrāk bija vienkārši nodibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai draftēt pirkuma līgumus, tagad darījumos ienāk ārvalstu kapitāls, tiek veikti pārrobežu darījumi, notiek uzņēmumu kotēšana biržā. Līdztekus tam Latvijai jātiek līdzi visām Eiropas Savienības regulām un direktīvām, tāpēc jāatzīst, ka šodien būt juristam ir daudz komplicētāks uzdevums nekā agrāk.

Ja man jautātu, kas pa šiem 30 gadiem mainījies visvairāk, es teiktu, ka tā ir attieksme pret tiesībām: šobrīd daudz vairāk nekā agrāk sabiedrība apzinās, ka tiesības ir paredzētas, lai kaut ko realizētu, nevis kaut ko apietu. Latvija ir kļuvusi par eiropeisku valsti. Ja vērtējam, kur jurisprudences kartē atrodamies salīdzinājumā ar pārējo pasauli, mēs patiešām labi ierakstāmies globālajā kopainā un attīstāmies kopsolī ar Eiropas kolēģiem. Lai gan Latvijai ir laika izteiksmē īsa demokrātiskas valsts pieredze, mēs izskatāmies godam un esam līdzvērtīgi kolēģiem citur pasaulē, kur valda tā pati jurisprudences ētika, kuru godājam mēs. Īpašs prieks man ir par jauno advokātu paaudzi – viņi ir dedzīgi, ar eiropeisku skatījumu, daudzi ir mācījušies ārzemēs un ienes jaunas vēsmas un kvalitātes nozarē Latvijā. To nevar pat salīdzināt ar standartizglītību, kāda bija pieejama manā jaunībā.

Nevar neminēt vēl vienu būtisku faktoru, kas izrādījās ne tikai impulss, bet liels grūdiens pārmaiņām – tehnoloģiju attīstību. 1992. gadā, kad sākām veidot advokātu biroju TGS Baltic, vienīgā modernā ierīce bija mobilais telefons, un arī ne uzreiz. Tā bija milzīga kaste, ar kuru varēja iet pa ielu, piesaistot apbrīnas pilnus skatienus, jo tādi aparāti Rīgā bija tikai dažiem. Un, kad tas vēl iezvanījās, atskatījās patiešām visi. Tā bija vienīgā iespēja “pa taisno” dabūt savienojumu ar ārzemju klientiem, un to varēja pievienot faksimilaparātam, lai nosūtītu faksu. Kad parādījās datori un pirmie e-pasti, attīstība uzņēma milzīgu ātrumu, un šodien mēs nespējam pat iztēloties darba ikdienu bez viedierīcēm un zibenīgas informācijas aprites. Taču paredzu, ka mēs nebūt neesam nogājuši visu ceļu un priekšā ir vēl viens milzu attīstības lēciens – mākslīgais intelekts. Tas ienāk arī mūsu nozarē, vienkāršākas darbības arvien biežāk uzticot paveikt mašīnai.

Viss jaunais ir aizraujošs, un šādai attīstībai ir jānotiek, bet vienlaikus tas liek jautāt – kā attīstīsies jurisprudences vide?

Kolēģi ārzemēs smejas – tehnoloģiju attīstība var novest pie tā, ka nozarē paliek tikai jaunieši, kas ievada datus mašīnās, un sirmgalvji, kuri vada šo procesu, bet tāds vidējās paaudzes advokāts izzūd. Es ceru, ka tā gan nenotiks. Informācijas tehnoloģijām un mākslīgā intelekta risinājumu attīstībai gan noteikti būs liela ietekme, tomēr ir lietas, kam nekad nevajadzētu mainīties. Proti, mums vienmēr būs jāsaglabā advokātu profesionalitāte, ētika, personiskais kontakts ar klientiem.

Tas, kas nemainās cauri gadu desmitiem un simtiem, ir fakts, ka jurisprudence ir māksla, kurā interpretācijai un spējai reaģēt ir milzīga nozīme. Tāpēc mums vienmēr būs vajadzīgi talanti, un tāpēc daudz svarīgāka par tehnoloģiju attīstību ir domāšana kopsolī ar laiku. Un šajā ziņā mēs jau 30 gadus ejam pareizajā virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 7. decembrī noslēgts apvienošanās darījums starp diviem vēsturiskiem tīrīšanas līdzekļu ražotājiem – Latvijā reģistrēto AS Spodrība un Lietuvā reģistrēto Naujoji Ringuva, AB, izveidojot vienu uzņēmumu grupu.

Apvienošanās rezultātā ir izveidots līderis Baltijas reģionā tīrīšanas līdzekļu ražošanas jomā, kas orientējas uz videi draudzīgu un inovatīvu produktu izstrādi.

"Naujoji Ringuva" kļuvusi par 100% "Spodrības" kapitāldaļu īpašnieci. Darījuma summu puses vienojušās neatklāt.

Darījuma partneri norāda, ka galvenais faktors veiksmīgam apvienošanās sarunu iznākumam bija abu partneru vēlme izveidot līderi Baltijas reģionā un izveidot spēcīgu pamatu turpmākai biznesa attīstībai.

Spodrība ir neapšaubāms līderis videi draudzīgu tīrīšanas līdzekļu izstrādē Latvijā, taču reģionāla līderība var tikt panākta ātrāk, apvienojot spēkus ar citiem reģiona tirgus spēlētājiem. Mēs uzskatām, ka Naujoji Ringuva ir labākais partneris šī mērķa sasniegšanai,” norāda AS Spodrība valdes priekšsēdētājs Fridrik Ingi Fridriksson.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet un viens no vadošajiem telekomunikāciju uzņēmumiem Ziemeļvalstīs un Baltijā Telia Company šodien 4.janvārī, parakstījuši SIA Telia Latvija kapitāla daļu iegādes līgumu.

Darījuma noslēgšanai, kas paredz Tet kļūt par vienīgo Telia Latvija īpašnieku, vēl nepieciešams tirgus uzrauga – Konkurences padomes – atzinums. Telia Latvija iegādes darījums sasniedz 10,75 miljonus eiro, ieskaitot Telia Company aizdevuma pārfinansējumu.

Telia Latvija pievienošana Tet grupas uzņēmumiem veicinās uzņēmumu konkurētspēju globālās konkurences apstākļos.

“Tet un Telia Latvija augsti kvalificēto ekspertu zināšanu savienošana ļaus attīstīt esošos pakalpojumus un straujāk radīt jaunus, mūsdienu uzņēmējdarbības vajadzībām atbilstošus risinājumus, tādējādi kopīgi stiprinot arī reģionālo līderību, kas paplašinās arī pakalpojumu eksporta potenciālu. Stabili un uzticami datu pārraides risinājumi, Latvijā un eksporta tirgos arvien pieprasītākie mākoņrisinājumi un datu centru pakalpojumi, strauji augošais pieprasījums pēc moderniem IT drošības risinājumiem, arvien aktuālākie video straumēšanas risinājumi – abu uzņēmumu kopīgās zināšanas un pieredze ļaus vēl straujāk un efektīvāk Latvijā attīstīt nākamās paaudzes rīkus uzņēmējdarbības vajadzībām šodien un rīt,” Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Krievijai noteiktās sankcijas Latvijas uzņēmējiem liek meklēt juridisku palīdzību

Artis Kļaviņš, advokātu biroja TGS Baltic galvenais eksperts krimināltiesību jomā, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainā karš norit jau četrus mēnešus, teju tikpat ilgi ir spēkā Rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijā un Baltkrievijā bāzētiem uzņēmumiem, komercdarbības veicējiem u. c. Sankciju īstenošana ietekmē ne tikai subjektus, pret kuriem tās ir vērstas, bet arī tos, kuriem ir pienākums tās ievērot.

Šobrīd jau varam secināt, ka sankciju ievērošana būtiski sarežģī Latvijas uzņēmumu ikdienu, tomēr vienlaikus priecē uzņēmēju godprātīgā attieksme, cenšoties izprast pat viskomplicētākos sankciju piemērošanas aspektus.

Sadarbība ar sankcionētajām valstīm – sarežģīta

Līdz ar katru jaunu Rietumvalstu sankciju paketi ir vērojams arī klientu pieplūdums advokātu birojos. Ar sankcijām noteikto ierobežojumu paplašināšana parasti rada nepieciešamību pēc juridiskām konsultācijām, lai noskaidrotu, kā sankcijas piemērojamas, kā tās attiecas uz klienta uzņēmējdarbību, kā klientam nodrošināt sankciju ievērošanu. Par sankciju piemērošanas juridiskajiem aspektiem interesējas gan loģistikas uzņēmumi, kuriem sankcijas liedz īstenot ierasto uzņēmējdarbību, gan celtniecības un kokrūpniecības uzņēmumi, kā arī uzņēmumi, kuriem ir kredītsaistības Krievijas kredītiestādēs. Šķiet, ka vislielākais slogs saistībā ar sankciju ievērošanu ir Latvijas finanšu iestādēm to klientu un darījumu skaita dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru