Luksus prece nav tikai kāda noteikta kvalitatīva lieta – tas ir pircēja ceļojums izcilā apkalpošanā, lai pie tās tiktu

Šādas preces nevar nopirkt lielveikalā, tās ir unikālas un kalpo daudzām paaudzēm. «Vajadzīgi gadi, lai izveidotu luksus zīmolu. Jābūt ļoti uzmanīgam, to darot. Pats galvenais – noturēt produkta un klientu apkalpošanas kvalitāti, kā arī saredzēt jaunas iespējas, vienlaikus iekļaujoties zīmola rāmjos,» stāsta Džons Stīvensons (John Stevenson), britu luksus mārketinga eksperts, dzīvesstila kompānijas Holland&Holland VIP klientu attiecību vadītājs. Katram cilvēkam ir atšķirīgas prasmes, un nereti amatnieks nevēlas komunicēt ar klientiem, bet gan darīt to, kas viņam vislabāk patīk un padodas – izgatavot konkrēto produktu. Tāpēc viņam vajadzīgi palīgi, kas nodarbojas ar citām lietām – klientu apkalpošanu, mārketingu utt. «Veidojot luksus preču mārketingu, īpaša uzmanība jāpievērš ilgtspējai, kvalitātei un sajūtām, ko produkts sniedz,» uzskata Anita Savicka, rotu zīmola Anita Sondore īpašniece.

#Pēc ilgiem gadiem vērojama arī līdera maiņa: pirmoreiz par populārāko jauniegādāto luksus auto Latvijā BMW modeļu X5, X6 un to variāciju vietā ir kļuvis cits SUV auto.

Ja 2016. gadā Latvijā no jauna reģistrēto un valstī palikušo jauno luksusa automašīnu skaits no 850 gadu iepriekš samazinājās līdz nepilniem septiņiem simtiem, tad pērn tas atkal ir pieaudzis gandrīz līdz tūkstotim, piektdien, 16.februārī raksta laikraksts Dienas Bizness.

Luksus auto tirgus ziedu laiki Latvijā bija 2007. gadā - pēdējā gadā pirms krīzes, kad tika iegādātas aptuveni 1700 luksus automašīnas – tātad par tūkstoti vairāk nekā pērn. Tad iecienītāko luksus automašīnu desmitniekā pirmo pozīciju pārliecinoši ieņēma BMW X5 ar kopumā 434 pirmoreiz reģistrētām 2005.-2007.gada izlaiduma automašīnām. Sekoja Audi Q7 ar 148, Porsche Cayenne ar 122 un Mercedes Benz S500 ar 81 auto.

Ja rīt Rīgas domē gaidāmais balsojums atļaut SIA Trest Oil Co būvēt degvielas uzpildes staciju (DUS) iepriekš nelikumīgi daļēji noraktajā Baložu kāpā būs pozitīvs, tas radīs pamatotas aizdomas par biznesa un atsevišķu politiķu kopīgām biznesa interesēm, norāda partijas Vienotība Rīgas domes frakcijas vadītājs Olafs Pulks.

Tādā gadījumā Vienotības deputāti vērsīsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

2007. gadā augstākās tiesas Senāta spriedums SIA Trest Oil Co aizliedza DUS būvniecību Baložu kāpā, netālu no Berģiem, norādot, ka kāpa norakta nelikumīgi. Pirms lēmuma sabiedrībā ne bez pamata plašu rezonansi izraisīja apkārtējo iedzīvotāju un dažādu vides aktīvistu skaļie protesti ar mērķi glābt un aizsargāt unikālo dabas objektu. Uzņēmums samaksāja piemēroto sodu, apdraudējums kāpai tika novērsts un jauns DUS apkārtnē, kurā jau tā ir salīdzinoši liela DUS izvēle, netika uzbūvēts.

Tomēr tagad šis jautājums ir no jauna aktualizējies, uzsver O. Pulks, norādot, ka par spīti agrākajām tiesvedībām un iedzīvotāju neapmierinātībai ir, iespējams, atrasts veids, kā tomēr panākt SIA Trest Oil Co DUS būvniecību Baložu kāpā. Ir mainīts teritoriālais plānojums, kurā, turklāt, tiek pieļauta DUS celtniecība, un atkal šādu interesi izrāda tieši Trest. Tāpat kā pirms vairākiem gadiem arī šobrīd projekts saskaras ar asu iedzīvotāju pretestību, viņš norāda.

2016. gada vasaras sezonas noslēgumā Saulkrastos, Baltās kāpas apkārtnē plānota neparasta dabas objekta – Dabas dizaina parka – izveide. Tas iecerēts kā sabiedrību piesaistošs objekts, kas izglītos par saudzīgu cilvēku rīcību pret vietējām dabas vērtībām, skaidros, kas ir ekosistēmu pakalpojumi un mazinās apmeklētāju radīto ietekmi uz apkārtnes ekosistēmu, teikts paziņojumā medijiem.

Dizaina dizaina parka koncepcijas izstrādei priekšlikumus sniedz arī Latvijas augstskolu studenti, kuri 14.janvārī prezentēja savas idejas Saulkrastu Baltās kāpas apkārtnes labiekārtošanai un Dabas dizaina parka objektu izveidei.

RTU studentu ieteikumu vidū bija Baltās kāpas apkārtnes celiņu izveide bez pakāpieniem, tiltu izveide, kas sastāvētu no dažāda augstuma gaismas kubiem-saules kolektoriem, kas atrastos virs vai zem ūdens līmeņa. Tāpat studenti ieteica risinājumus celiņu iezīmēšanai un apkārtnē esošo liepu izcelšanai, izmantojot dažādus oriģinālus gaismas efektus. Studenti arīdzan prezentēja idejas Baskāju takas izbūvei, aicināja Dabas dizaina parkā ieviest koka elementus, atdarinot dzīvās dabas formas, savukārt, no teritorijā esošās tualetes izveidot kafejnīcu ar jumta terasi un riteņu, slēpju nomu.

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Dabas parks Ragakāpa ir viena no visplašāk apmeklētajām atpūtas vietām Jūrmalā netālu no Lielupes grīvas. Ik vasaru te atpūšas desmitiem tūkstošu cilvēku. Šī ir arī viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kur sastopamas lielākās terciārās kāpas un priekškāpas, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Pati Ragakāpa ir 12–17 metru augsta, 800 metru gara un 100 metru plata. Parkā redzamas arī zemākas, kā teiktu vides speciālisti – aprimušas, ar mežu klātas dažāda vecuma un formas jūrmalas kāpas. Dabā notikušie procesi liecina par te risinājušos cīniņu starp smiltājiem un mežu, tomēr nemitīgi mainīgā ekosistēma ir daudzu retu sugu patvērums.

Šādas teritorijas ideālais apsaimniekošanas mērķis ir saglabāt gan dabas, gan ainavas vērtības, sabalansējot vides aizsardzības un sabiedrības atpūtas nodrošināšanas funkcijas. Parks ir vairāk nekā 50 gadu vecs, un pēdējos gados tajā īstenots projekts, kas jau tagad vilina atpūtniekus pat drēgnās rudens dienās. Nenopēdojot un nenoplicinot unikālo dabas objektu, cilvēkam te ir fiziski un emocionāli veldzējoši, kā arī komfortabli.

Jūrmalas dome pieņēmusi lēmumu, kas ļauj Remam Karginam piederošajai firmai SIA Adlera turpināt būvniecību Bulduru kāpās līdz pašai pludmalei.

Dome nolēma atļaut SIA Adlera izstrādāt detālplānojumu zemesgabaliem 4.līnija 1A (platība 1858m2), Bulduri 1206, (platība 37390m2), Bulduri 1304. Zemesgabali atrodas Bulduros, krasta kāpās starp 2.līniju un 5.līniju. Teritorija atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un daļēji - Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas daļā bez apbūves.

Īpašuma tiesības uz zemesgabalu 4.līnija 1A, Jūrmalā, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā SIA Adlera. Īpašuma tiesības uz zemesgabalu Bulduri 1204 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, nomas tiesības uz zemesgabalu 37390 kvadrātmetru platībā nostiprinātas SIA Adlera līdz 2030.gada 25.jūnijam. Zemesgabals Bulduri 1304, Jūrmalā, ir Jūrmalas pašvaldībai piekritīgs zemesgabals, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā. Lokālplānojuma izmaksas (355,72 eiro pirms dokumenta izstrādes un tikpat pēc tās, papildus maksājot arī PVN) segs Adlera.

Pirms daudziem gadiem sacūkotās Baložu kāpas norakto daļu tagad sola apaudzēt ar vīteņaugiem, lai industriālo objektu iekļautu dabas ainavā, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Faktiski ir vienalga, vai atbalsta siena, kas stutē daļēji norakto kāpu, ir ar kaut ko apaudzēta vai atstāta plika. Tik un tā tai priekšā iecerēts uzsliet degvielas uzpildes staciju, norāda izdevums.

Šo ieceri atkal bīdot SIA Trest Oil Co, tā pati kompānija, kura ar šo vēlmi pa dažādiem Rīgas domes un pašvaldības institūciju kabinetiem staigā kopš 2004. gada. Pirms vairākiem gadiem tika panākts, ka kāpas norakšanu apstādina un smiltis nostiprina ar koka sienu.

Tagad benzīntanka būvniecības ideja Berģu apkaimē, Brīvības gatvē 462, esot reanimēta un nodota publiskajai apspriešanai.

Zīmola Anita Sondore juvelierizstrādājumi nopērkami vienā no labākajiem un lielākajiem luksus klases veikaliem Londonā – Harvey Nichols.

«Gan zīmolam Anita Sondore, gan man pašai tas ir liels notikums. Harvey Nichols ir viens no labākajiem un lielākajiem luksus klases veikaliem Londonā, tāpēc jaunam zīmolam būt tajā pārstāvētam ir liels uzticamības kredīts un arī novērtējums,» saka Anita Savicka, juvelierizstrādājumu zīmola Anita Sondore radītāja.

Latvijas zīmola Aristocrat Kids kolekcija nonākusi pasaulē lielākajā luksusa preču lielveikalā

Šobrīd Anita Sondore rotas ir nopērkamas vairākos prestižos veikalos – jau minētajā Harvey Nichols veikalā Londonā, Mozafarian Jewellers veikalos Dubaijā, kā arī The Gift Shop Rīgā. Sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru uzņēmums ir piedalījies dažādās starptautiskās izstādēs kā, piemēram, Tranoï Parīzē un Artistar Jewels Milānā. Vaicāta par nākotnes plāniem, A. Savicka teic, ka uzņēmuma mērķis ir radīt pasaulē konkurētspējīgu zīmolu, kura izgatavotās rotas ir nopērkamas ekskluzīvos veikalos Latvijā un pasaulē. Lai šo mērķi sasniegtu, tiek veidotas jaunas kolekcijas un papildinātas esošās, meklēti jauni sadarbības partneri, tāpat zīmols piedalās izstādēs un organizē dažādus pasākumus saviem pircējiem.

Sestdien, 25.aprīlī, Lielās talkas ietvaros Jūrmalā veikti kāpu stiprināšanas darbi – iestādīti 2000 kārkli 350 metrus garā joslā.

Kārklu stādīšanu jūrmalnieki kopā ar pašvaldības darbiniekiem veica Kaugurciema jūras krasta zonā, kas visvairāk ir pakļauta krasta erozijai.

Kārklu stādīšana bija otrais Kaugurciema kāpu stiprināšanas pasākums šogad, ko veica Jūrmalas pašvaldība, lai saglabātu esošās krasta kāpas un veicinātu to attīstību. Gada sākumā Kaugurciemā stabilizētas krasta kāpas, pieberot un izvietojot kāpās ap 4000 kubikmetru smiltis.

#1/12

Foto: Publicitātes

#2/12

Foto: Publicitātes

#3/12

Foto: Publicitātes

#4/12

Foto: Publicitātes

#5/12

Foto: Publicitātes

#6/12

Foto: Publicitātes

#7/12

Foto: Publicitātes

#8/12

Foto: Publicitātes

#9/12

Foto: Publicitātes

#10/12

Foto: Publicitātes

#11/12

Foto: Publicitātes

#12/12

Foto: Publicitātes

Skatīties pārējos attēlus

Astoņpadsmit metru augstā Baltā kāpa Saulkrastos, Inčupes labajā krastā pie upes ietekas jūrā, ir lieliska vieta, no kuras vērot Rīgas jūras līci. Te savulaik uzņemti vēsturiski skati Rīgas kinostudijas mākslas filmām Nauris un Kā gulbji balti padebeši iet. Diemžēl pēdējos gados virs Baltās kāpas savilkušies tumši padebeši, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Jau 2013. gadā Inčupe arvien redzamāk tuvojās kāpai. Laika gaitā to sāka ietekmēt ne tikai krasta erozija, bet arī pārmērīgā antropogēnā slodze, jo šis labiekārtotais dabas objekts arvien bijis kupli apmeklēts. 2014. gadā, aplocījusies ap izcilo smilšu veidojumu, Inčupe to nograuza tiktāl, ka cīņā ar šī gada janvāra vētru Baltā kāpa padevās. Līdz ar kokiem un labiekārtotiem pastaigu celiņiem daļa no tās nogruva, radot draudus arī apmeklētājiem.

Jau pērn Dabas aizsardzības pārvalde kopā ar Saulkrastu novada domi sāka īstenot ES Life+ programmas projektu Life Ekosistēmu pakalpojumi. Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana palīdz apzināt dabas ekonomisko vērtību un devumu sabiedrībai, rūpēties par saimnieciski izdevīgāko un ilgtspējīgāko teritorijas attīstības variantu, aprēķināt vides saglabāšanā ieguldīto līdzekļu atdevi. Latvijā tas ir jaunums, taču citur pasaulē ekosistēmu pakalpojumu novērtējums ir vispārpieņemta prakse. Uz tā pamatiem notiek lēmumu pieņemšana gan pašvaldību, gan valsts līmenī. Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas metodika tiks aprobēta arī Saulkrastos – šai piejūras teritorijā ietilpst bioloģiski augstvērtīgas mežainās piejūras kāpas, plaša pludmale, arī Baltā kāpa.

Stipro vēju un erozijas ietekmē Saulkrastos pirms dažām dienām daļēji nogruvusi Baltā kāpa, iznīcinot arī uz tās uzbūvēto gājēju laipu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «Panorāma».

Saulkrastu novada pašvaldības īpašumu apsaimniekošanas speciālists Artis Blankenbergs raidījumam skaidroja, ka laipa bija celta 2013.gadā un katru gadu «drusciņ piestutēta», bet pēc šajā rudenī notikušā tā vairs nebūs atjaunojama.

Baltās kāpas eroziju pamatā veicinot jūra, un pavasaros to pastiprinot arī nelielā Inčupe, kas turpat blakus ietek jūrā. Jau pirms pieciem gadiem speciālisti novērojuši, ka Inčupe arvien redzamāk tuvojas Baltajai kāpai, un patlaban upi no kāpas šķir vien daži centimetri. Gadu gaitā Balto kāpu ietekmējusi arī pārmērīga antropogēnā slodze, jo šo dabas objektu ik gadu apmeklē vairāki tūkstoši cilvēku.

Saulkrastu novada pašvaldība risinājumus Baltās kāpas saglabāšanai mēģinājusi rast jau daudzus gadus, realizējot dažādus projektus, tomēr veiksmīgu un ilgtspējīgu risinājumu šai problēmai atrast neesot izdevies.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēmis mutisku un pēc tam arī rakstisku palīdzības lūgumu saistībā ar Kuršu kāpās izcēlušos ugunsgrēku, informē VUGD sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Vetere.

Dienests uz kaimiņvalstu kolēģu lūgumu reaģējis, un uz ugunsgrēka vietu nosūtīts Nacionālo bruņoto spēku (NBS) helikopters.

Kā informē VUGD, uguns liesmas Kuršu kāpās izplatās ļoti strauji un dzēšanā iesaistīts ievērojams skaits Lietuvas ugunsdzēsēju glābēju. Cīņā ar liesmām iesaistīti arī helikopteri no Lietuvas.

Lietuvas Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta priekšnieks Remigijs Baņulis vērsies ar lūgumu pie VUGD priekšnieka Oskara Āboliņa izskatīt iespēju degošās kāpas dzēšanas darbos iesaistīt arī helikopteru no Latvijas.

Tā kā VUGD rīcībā šādas tehnikas nav, nepieciešamības gadījumā palīdzību sniedz NBS. Tādējādi VUGD kaimiņu valsts ugunsdzēsēju lūgumu nodeva NBS komandierim Raimondam Graubem. Atsaucoties VUGD lūgumam, NBS ugunsnelaimes lokalizēšanai uz Lietuvu nosūtīja Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopteru Mi-17. Tas aprīkots ar speciālu mežu un purvu ugunsgrēku dzēšanas aprīkojumu - mīkstu ūdens konteineru Bemby Bucket, ar kuru no ūdenstilpes var pacelt līdz pat 2,5 tonnām ūdens.

Pirms svētkiem daudzi jūrmalnieki savās pastkastītēs saņēma vēstuli, kurā Jūrmalas mērs Gatis Truksnis jūrmalniekus mudina deklarēties pilsētā un aicināt arī kaimiņus to darīt. Vēstules personīgi adresētas katram zemes īpašniekam, un tajās ir arī apsveikums valsts svētkos, vēsta laikraksts Diena.

Tomēr vairāki jūrmalnieki laikrakstam norādījuši, ka nevēlas saņemt šādu mēra aģitāciju par nodokļu maksātāju naudu.

Vaicāts, kāpēc par pašvaldības līdzekļiem rakstījis vēstuli pirmajā personā, G. Truksnis atbildējis, ka tā esot cilvēcīgāk, jo iepriekšējās publikācijas avīzēs un portālos neesot devušas rezultātus, tomēr viņš rakstījis kā amatpersona. Vēstules nosūtītas aptuveni 20 000 NĪN maksātājiem. Uz repliku, ka varētu nelikt savu fotogrāfiju, G. Truksnis atbildējis: «Visādi var - var nerakstīt vispār.»

Mājokļu attīstītāji pašlaik nevar palielīties ar teicamiem pārdošanas rezultātiem, taču cer uz izaugsmi jau tuvākajā nākotnē

Tendences nekustamā īpašuma tirgū ir raibas kā dzenis – kāda gaišāka, kāda tumšāka. Pozitīvi tirgus dalībnieki vērtē ekonomikas ministra Arvila Ašeradena paziņojumu par valsts sekretāra vietnieka amata ieviešanu, darba grupas izveidi, kuras atbildībā būs būvniecības, mājokļu un nekustamā īpašuma politika mūsu valstī. Nenoliedzami labs signāls ir kreditēšanās apjomu pieaugums, pozitīvi tiek vērtēta arī jauno ģimeņu atbalsta programma, kura rosinājusi interesi par mājokļu iegādi kopumā. Savukārt arvien tirgus attīstību bremzējošs faktors ir iedzīvotāju ierobežotā maksātspēja. Uzņēmēji negatīvi vērtē biežo spēles noteikumu maiņu valstī, attiecinot to uz likumiem un nodokļiem.

Nosakot, ka par luksusa auto uzskatāms ikviens spēkrats, kura vērtība ieskaitot PVN pārsniedz 30 tūkstošus latu, neļaujot ar šī kategorijas auto iegādi un ekspluatāciju saistītos izdevumus uzņēmumiem norakstīt saimnieciskās darbības izdevumos Latvija kaimiņvalstīm ik gadu uzdāvina miljonus, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Līdzīgu viedokli pauž arī Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs, kurš norāda, ka valsts gada laikā varētu zaudēt pat 3,6 miljonu latu nodokļu naudas.

«Latvijā ir spēkā tālajā 2007.gadā pieņemtā luksusa auto definīcija - Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikts, ka luksus klases automašīna ir tāda, kuras vērtība pārsniedz 30 tūkstoši latu, ieskaitot PVN. Turklāt būtiski ir nepiemirst, ka 2007. gadā Latvijā PVN apmērs bija 23% nevis 21%,» norāda LTRK viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune. Viņa vērš uzmanību uz to, ka jaunierosinātie «Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā» problēmsituāciju saasinās un vairos Igaunijā un Lietuvā reģistrēto spēkratu pieaugumu.

Vieglais automobilis, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 tūkstošus eiro, - ja neskaita dažus izņēmumus, šāda ir uz likumu balstīta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz jautājumu, kas Latvijā skaitās reprezentatīvs jeb luksus auto.

DB jau tradicionāli apkopo Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksus klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. To vidū ir gan 2016. gada izlaiduma Bentley, gan 2016. gada izlaiduma Porsche 911 Turbo, gan 2016. gada izlaiduma BMW 640D xDrive u.c.

Tā, piemēram, metāllūžņu uzņēmuma SIA Tolmets pirkums ir eksplozīvi ātrs, iespaidīgi elegants, komfortabls luksusa apvidus auto, kas neliks vilties arī bezceļa apstākļos un iezīmē pilnīgi jaunu leģendārā britu zīmola attīstības virzienu.

Savukārt, viena no Latvijas bankām iegādājusies 2016. gada izlaiduma Mercedes Benz S600 Maybach. Nezinātājs satiksmē pat neatšķirs Maybach versiju no standarta Mercedes-Benz S-klases, līdz ar to šo limuzīnu labprātāk izvēlēsies tie, kuri nevēlas būt pārāk pamanāmi.

Būtisks sarukums – šāda tendence pērn bijusi vērojama kopējā Latvijā no jauna reģistrēto un valstī palikušo jauno luksus automašīnu skaitā, kas no 850 gadu iepriekš samazinājies līdz nepilniem 700. Sarukusi ir arī iepriekš iespaidīgā uzņēmumu apetīte uz īpaši dārgiem luksus auto modeļiem, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Samazinājums konstatējams itin visā – gan iegādāto automašīnu skaitā, gan arī modeļu daudzumā. Ja pērn nopirkti 102 vispopulārākie – BMW X5xDrive 30D auto, tad gadu iepriekš tādu bija 110. Nākamie populārākie: BMW X6 xDrive 30D – attiecīgi 86 un 98, Audi Q7 – attiecīgi 77 un 84, Land Rover Range Rover Sport – attiecīgi 54 un 63, bet Land Rover Range Rover samazinājums bijis gandrīz dubults – attiecīgi 26 un 48. Ja 2015. gadā bija vesels 21 luksus auto modelis, kas bija iegādāts vismaz desmit vai vairāk eksemplāros, tad pērn tādu bija tikai 17.

Turklāt vēl būtiskāka tendence ir – virkni īpaši dārgu luksus automašīnu modeļu, ko iepriekšējos gados bija ierasts reģistrēt uz uzņēmumu vārda, pērn ir iegādājušās tikai un vienīgi fiziskās personas.

Aptuveni 11 % no visiem celtniecības darījumiem šī gada deviņos mēnešos ir bijuši hipotekārie kredīti privātmāju būvniecībai tieši Rīgas teritorijā, liecina Luminor bankas dati.

Pieprasītākās vietas mājas būvniecībai reģionos – Ventspils, Tukuma un Cēsu novadi.

Kā liecina Luminor bankas dati, šā gada deviņos mēnešos māju būvniecībai pieprasīto kredītu apjoms ir pieaudzis par 30%, savukārt šim mērķim izsniegtā vidējā kredīta summa nav būtiski mainījusies salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn. Tas skaidrojams ar klientu izvēli celt mazāku mājokli būvniecības izmaksu pieauguma dēļ - iekštelpu apjoms šogad samazinājies par aptuveni 10 kvadrātmetriem, sasniedzot 160 kvadrātmetrus. Nemainīgi pirmo vietu pieprasījumā pēc mājas būvniecības vietas saglabā teritorijas Rīgā un Pierīgā, turklāt iedzīvotāju pieaugošā interese par zemes iegādi rada arī spiedienu uz īpašumu pieejamību un to cenām.

Agrāk, lai uzņēmums veiksmīgi pārdotu savu preci, pietika ar labu kvalitāti, adekvātu cenu un lielisku apkalpošanu. Vēlāk, palielinoties konkurencei, šīm īpašībām bija jāpievieno reklāma drukātajos vai elektroniskajos medijos. Taču līdz ar tehnoloģiju ārkārtīgi straujo attīstību iepriekšminētajām īpašībām un aktivitātēm šodien veiksmīgs uzņēmums nav iedomājams bez savas vairāk vai mazāk aktīvas mājas lapas, uzsver kompānijas SIA S.P.Q.R. izpilddirektors un arī īpašnieks Zigmārs Ronis.

«Tomēr aizvien mainīgajā pasaulē vairs nepietiek arī ar labu un atraktīvu mājas lapu. Sevišķi, ja savu darbību plānojat izvērst ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Interneta iespējas, šķiet, šodien ir bezgalīgas. Tikpat bezgalīgas ir arī iespējas sastapt desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem konkurentu virtuālajā pasaulē. Taču šeit cīņa par klientu vairs neaprobežojas tikai ar kvalitāti un cenu. Aizvien lielāku nozīmi šajā kaujas laukā aizņem cīņa par pirmajām vietām Google meklēšanas sistēmā,» norāda Z.Ronis.

Aizvien lielāks skaits cilvēku sev interesējošās preces vai pakalpojumu pārdevējus meklē dažādās interneta meklēšanas sistēmās. Latvijā un arī Eiropā populārākā ir Google, kurā ievadot atslēgas vārdus, cilvēks ļoti īsā laikā atrod daudz un dažādus pārdevējus. «Taču ir kāda nianse, kas šajā sistēmā būtiski maina pārdevēju pozīcijas – jūs personiski virtuālajā vidē nekādi nespējat ietekmēt pircēja izvēli par labu sev, ja neatrodaties vismaz pirmajā desmitniekā. Šodienas cilvēkam nav laika atvērt un izpētīt 20, 30 vai vairāk uzņēmumu mājas lapas. Pārsvarā šī izpēte caur Google beidzas pie pirmā divdesmitnieka. Ja neesat šajā skaitā, tad varat uzskatīt, ka priekš konkrētā klienta neeksistējat vispār,» pauž Z.Ronis.

Termins gudrās mājas zināms jau daudzus gadus. Tomēr pirmsākumos tas šķita vidusmēra cilvēkiem tāls, dārgs un šķietami nesasniedzams tehnoloģisks jauninājums, ko lietoja vai nu turīgi cilvēki, vai tehnoloģiju entuziasti. Bet laiks ir gājis uz priekšu, un lietas ir mainījušās. Tagad par gudrajām mājām var runāt ne vien ekskluzīvās villās Nicā, bet arī Madonā, Skultē un Limbažos – gan privātmājā, gan divistabu dzīvoklī. Kas ir gudrās mājas, un ko par tām būtu vērts zināt ikvienam mūsdienīgam cilvēkam?

Uzreiz jāmin, ka ir divu veidu gudrās mājas. Viens veids ir tās, kuru risinājumos uzsvars likts uz taupīšanu. Tie ir risinājumi, kas ļauj ietaupīt enerģiju, veikt patērētās enerģijas uzskaiti, analīzi un, vadoties pēc tā, veikt optimizāciju, kā arī papildus nodrošina klimata komfortu un ļauj vadīt, kontrolēt apgaismojumu, gaisa temperatūru utt. Šādus risinājumus mēs vairāk saprotam kā Building Managment Systems (BMS) jeb ēku vadības sistēmu. Tie ir risinājumi maksimāli efektīvai ēku ekspluatācijai un energoresursu ekonomijai un ietver vairāku inženiertehnisko sistēmu integrāciju. Tātad – tas ir veids, kā ēkas lietotāju dzīvi padarīt komfortablu un apsaimniekotājiem ļaut efektīvi un ekonomiski pārvaldīt ēkas. Šo sistēmu uzstāda galvenokārt lielākās ēkās – komercobjektos, birojos, skolās utt., un tā jau šobrīd ir gana populāra pasaulē un Latvijā.

Arvien vairāk cilvēku vēlas būvēt māju, rāda "Luminor" bankas novērojumi.

Aptuveni 15% no bankas izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem ir tieši privātmāju būvniecībai, un klientu interese par šādiem aizņēmumiem palielinās – jūnijā izsniegto kredītu summa būvniecībai pieaugusi divas reizes, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem.

"Aktīvākā māju būvniecība norit Pierīgā, kur tiek realizēti 74% no visiem būvniecības kredītiem, ko izsniedz "Luminor" banka. Visbiežāk privātmāju būvēt vēlas ģimenes ar bērniem un ar vidējiem mājsaimniecības ienākumiem ap 2500 eiro.

Vairumā gadījumu cilvēku vēlmes ir nepārspīlētas un praktiskas – lielākoties tiek būvētas mājas ar platību ap 130-150 m², bet apbūves zemes platība ir vidēji 1000 m². Būvniecībai visbiežāk aizņemas vidēji 150 tūkstošus eiro, izvēloties kredīta termiņu līdz 30 gadiem," vidējo darījumu raksturo Ingūna Krieva, "Luminor" mājokļu kreditēšanas eksperte.

Līdz ar Jūrmalas atkritumu apsaimniekotāja maiņu atsevišķās vietās pilsētā vērojama atkritumu uzkrāšanās un pašvaldībā tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par nesakārtotu pilsētu, informēja Jūrmalas domē.

Pašlaik atsevišķās vietās Kauguros pie daudzdzīvokļu mājām vērojama atkritumu uzkrāšanās. Pēc pašvaldības pārstāvju teiktā, tas saistīts ar to, ka iepriekšējais atkritumu apsaimniekotājs SIA Eco Baltia vide nav pildījis līguma saistības un daudzviet nav izvedis atkritumus arī līdz pašu noteiktajam datumam - 16.janvārim.

Jūrmalas pilsētas dome saņēmusi daudzas sūdzības no iedzīvotājiem un iestādēm, tostarp izglītības iestādēm, daudzdzīvokļu namiem, par to, ka Eco Baltia vide noteiktajos datumos nav izvedusi atkritumus, uzsvēra pašvaldībā.

Eco Baltia vide pārstāve Jana Kralliša savukārt stāstīja, ka uzņēmums kā pilsētas bijušais apsaimniekotājs pēdējās dienās saņēmis daudz jautājumu un sūdzību no Jūrmalas iedzīvotājiem par neskaidro situāciju pilsētā.

#Turpmāk atkritumu konteineri pirms savākšanas tiks svērti, un jūrmalnieki arī norēķināsies par izvesto atkritumu svaru, nevis tilpumu.

Jūrmalas pašvaldība ievieš jaunu kārtību atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, lai veicinātu šķirošanu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Atkritumu šķirošana joprojām ir aktuāls jautājums visā Latvijā. Lai gan kopumā situācija ir uzlabojusies un aizvien vairāk cilvēku sāk pievērsties atkritumu šķirošanai, lai samazinātu ikmēneša izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu un arī samazinātu apglabājamo atkritumu apjomu, joprojām nešķiroto atkritumu apjomi ir salīdzinoši augsti. Latvijā darbojas dalītā atkritumu vākšanas sistēma. Tajā investēti gan pašvaldību, gan Eiropas Savienības fondu, gan privātie līdzekļi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieskatā, dalītā atkritumu vākšana ar katru gadu strādā veiksmīgāk un sašķiroto atkritumu, tajā skaitā iepakojuma, apjoms Latvijā aug.