Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

15.novembrī Latvijas ģenerālkonsulātā Sanktpēterburgā ģenerālkonsule Iveta Sers atklāja Latvijas biznesa klubu Sanktpēterburgā, Db.lv informēja Ārlietu ministrija. Biznesa klubs ir neformāls forums, kas apvieno Latvijas uzņēmējus Sanktpēterburgā un Krievijas Ziemeļrietumu apgabalos, kā arī latviešus, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību.

Iveta Sers sveica uzņēmējus, iepazīstināja ar ģenerālkonsulāta plānotajām aktivitātēm 2007.gadam, kā arī Latvijas ekonomiskajām aktualitātēm.

Tikšanās laikā uzņēmēji informēja ģenerālkonsuli par biznesa iespējām un uzņēmējdarbības vidi Sanktpēterburgā un Krievijas Ziemeļrietumu apgabalos, ar prezentācijām uzstājās Hansabankas un Stendera ziepju fabrikas Sanktpēterburgas filiāles, kā arī aviosabiedrība airBaltic. Tikšanās dalībnieki novērtēja biznesa klubu kā labu iespēju gan savstarpēju kontaktu dibināšanā un uzturēšanā, gan nozīmīgas informācijas iegūšanā.

Biznesa klubs izveidots pēc ģenerālkonsules iniciatīvas, un tā uzdevums ir sekmēt Latvijas uzņēmumu darbību Sanktpēterburgā un Krievijas Ziemeļrietumu apgabalos, kā arī veicināt informācijas apmaiņu starp ģenerālkonsulātu, Latvijas uzņēmumiem un dažādām ar uzņēmējdarbību saistītām Krievijas institūcijām. Biznesa klubs apvieno vairāk nekā 50 uzņēmējus un biznesa kompānijas.

Sanktpēterburgā uz franšīzes līguma pamata ir atvērts pirmais mēbeļu salons ar Nakts mēbeles un Pils Matrači zīmoliem

«Tas ir pirmais Latvijas zīmolu mēbeļu salons Krievijā, kura pārstāvis Krievijā ir Sanktpēterburgas uzņēmums OOO Bazis,» skaidro SIA Marks M (pieder zīmoli Pils Matrači un Nakts Mēbeles) īpašnieks Juris Griķis.

«Ar franšīzes līgumu popularizēsim un realizēsim savus izstrādājumus Krievijā,» tā J. Griķis. Viņš norāda, ka pirmā minētā mēbeļu salona atvēršana Sanktpēterburgā lielākie ieguldījumi gūlušies uz SIA Marks M pārstāvja kompānijas Bazis pleciem, kamēr Latvijas uzņēmums šim mērķim iztērējis aptuveni 20 000 eiro. J. Griķis norāda, ka mēbeļu salons ir nevis kaut kur Sanktpēterburgas nomalē, bet gan pilsētas centrā, jaunatvērtā specializētās mēbeļu tirdzniecības centra Mebeļ Holl pirmajā stāvā.

Pašvaldības uzņēmumā Jūrmalas siltums papildus pieņemti darbā astoņi cilvēki, par 6 tūkst. latiem mēnesī palielinot algu fondu. Nodaļas pārstāvji vēstulē Valsts kontrolei norāda, ka amatos piņemtie cilvēki ir deputātes Dzintras Homkas radinieki vai draugi, un atsevišķi amati ir izveidoti tieši viņiem, tādu viedokli pauda Jūrmalas Vienotības reģionālās nodaļu apvienības pārstāvji.

Par Jūrmalas siltuma ražošanas direktoru ar atalgojumu 1480 lati mēnesī kļuva deputātes Dzintras Homkas civilvīrs Arvīds Knislis. Ierosinātā kriminālprocesa par uzņēmuma Dubultu šķelda izsaimniekošanu dēļ no pienākumiem Jūrmalas siltumā A.Knislis tika atstādināts, tomēr jaunizveidotais ražošanas direktora amats pašvaldības uzņēmumā tika saglabāts. Turklāt kopš A.Knislis zaudēja uzņēmuma vadītāja amatu Dubultu šķeldā, Jūrmalas siltums vairs neiepērk uzņēmuma saražoto lētāko siltumenerģiju – tādā veidā Jūrmalas siltums zaudējot ap 30 tūkst. latu apkures sezonā, tā ir aprēķinājuši Jūrmalas nodokļu maksātāji.

Rīga. Apaļais galds "Kā Jūrmalā vērtē vasaras tūrisma sezonas rezultātus: sasniegumi, problēmas, perspektīvas"

2007. gada 12. septembrī plkst. 12.00 Jūrmalas pilsētas domes sēžu zālē (Jūrmala, Jomas iela 1/5) notiks sanāksme par tēmu "Kā Jūrmalā vērtē vasaras tūrisma sezonas rezultātus: sasniegumi, problēmas, perspektīvas". Sanāksme norisināsies, sadarbojoties Sanktpēterburgas valdības Informatīvajam darījumu centram Rīgā un Jūrmalas pilsētas domei. Sanāksmes dalībnieki apņēmušies izanalizēt vasaras sezonas rezultātus un tūrisma sakaru starp Jūrmalu un Sanktpēterburgu attīstības perspektīvas.

Latvijas kūrortpilsēta Jūrmala šobrīd ir pelnīti populāra Krievijas tūristu vidū un saprotams, ka viņus interesē, kādi jaunumi sagaida kūrortpilsētā, ko jūrmalnieki dara, lai pilnveidotu atpūtas iespējas.

Pirms svētkiem daudzi jūrmalnieki savās pastkastītēs saņēma vēstuli, kurā Jūrmalas mērs Gatis Truksnis jūrmalniekus mudina deklarēties pilsētā un aicināt arī kaimiņus to darīt. Vēstules personīgi adresētas katram zemes īpašniekam, un tajās ir arī apsveikums valsts svētkos, vēsta laikraksts Diena.

Tomēr vairāki jūrmalnieki laikrakstam norādījuši, ka nevēlas saņemt šādu mēra aģitāciju par nodokļu maksātāju naudu.

Vaicāts, kāpēc par pašvaldības līdzekļiem rakstījis vēstuli pirmajā personā, G. Truksnis atbildējis, ka tā esot cilvēcīgāk, jo iepriekšējās publikācijas avīzēs un portālos neesot devušas rezultātus, tomēr viņš rakstījis kā amatpersona. Vēstules nosūtītas aptuveni 20 000 NĪN maksātājiem. Uz repliku, ka varētu nelikt savu fotogrāfiju, G. Truksnis atbildējis: «Visādi var - var nerakstīt vispār.»

Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

No šī gada 12. līdz 15. septembrim Latvijas zinātnieki un uzņēmēji piedalās tirdzniecības misijā vides, biotehnoloģiju un bioenerģijas jomā Austrijā, informē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra.

Tirdzniecības misijas ietvaros uz Austriju devās četri Latvijas uzņēmumi- AS Biotehniskais centrs, SIA Bekoteks, SIA Advanced Technologies, IK BaltBelPartner. Misijas dalībnieki pārstāv arī nesen dibināto SIA Vides, bioenerģētikas un biotehnoloģijas kompetences centrs, kā arī Latvijas Biotehnoloģijas asociāciju un Latvijas Biogāzes asociāciju.

Paralēli vizītēm uzņēmumos notiks individuālas tikšanās ar potenciālajiem biznesa partneriem, kas organizētas sadarbībā ar Latvijas Republikas vēstniecību Austrijā.

Pirmajā vizītes dienā 12. septembrī zinātnieki un uzņēmēji piedalīsies seminārā par Latvijas un Austrijas sadarbības iespējām vides jautājumos. Seminārā tiks apskatīti atjaunojamās enerģijas jautājumi Austrijā un Baltijas valstīs.

Igaunijas pievienošanās Šengenas zonai un tai sekojošais Krievijas tūristu skaita regulārais pieaugums ļauj Igaunijas uzņēmumam Lux Express Group (LE) kalt ambiciozus plānus par vilcienu līnijas Tallina–Sanktpēterburga atklāšanu 2015. gadā, intervijā laikralstam Dienas Bizness stāsta LE vadītājs Hannes Sārpū.

Kādas ir tendences pasažieru pārvadājumos LE tirgos?

Pirms pieciem gadiem sabiedriskā transporta pārvadājumu daļa starp Rīgu un Tallinu bija 3 līdz 4%, jo nebija ne vilcienu, ne augstas kvalitātes autobusu, bet lidot bija ļoti dārgi. Bija nepieciešams laiks, lai izglītotu cilvēkus, ka ne visi autobusi ir vienādi, ka ir iespējami papildu pakalpojumi, internets utt. Tagad privāto automašīnu daļa ir nedaudz zem 10%. Tā kā tirgus ir mazs, nevaram strauji palielināt reisu skaitu. Tomēr, lai konkurētu ar automašīnām, autobusiem jābrauc bieži - katru stundu. Pamazām pie tā nonākam. Mums ir arī konkurenti, piemēram, maršrutā Rīga-Tallina ir biznesa līnija Hansabus, ir Ecolines.

Latvijas aviosabiedrība airBaltic atklājusi savu biroju Sanktpēterburgā. Biroja atvēršana ir viens no aviosabiedrības soļiem darbības paplašināšanai Austrumeiropā, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāve.

Patlaban airBaltic biroji jau darbojas Rīgā, Viļņā, Berlīnē, Kijevā, Minskā un Maskavā.

airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē: "airBaltic biroja atvēršana Sanktpēterburgā ir nozīmīgs sasniegums aviosabiedrības attīstībā un veicinās aiosabiedrības klātbūtni slavenākajā kultūras un darījumu centrā Eiropā un Baltijas jūras reģionā. Mūsu mērķis ir pasažieru skaita palielināšana starp Sanktpēterburgu, Baltijas valstīm un citiem airBaltic lidojumu galamērķiem Eiropā jau tuvākajā nākotnē."

Latvijas Republikas Ģenerālkonsuls Sanktpēterburgā Iveta Sers saka: "Latvijas un Rīgas sadarbība ar Sanktpēterburgu veiksmīgi attīstās biznesa, tūrisma, kultūras, kā arī citās jomās, un šo pozitīvo tendenci stiprina regulāra satiksme un tās attīstība starp abām pilsētām. airBaltic biroja atvēršana Sanktpēterburgā nodrošinās sakaru starp Rīgu, Sanktpēterburgu un lielākajām Eiropas pilsētām pāraugšanu jaunā, daudz augstākā kvalitātē."

Vilciens maršrutā Rīga-Sanktpēterburga varētu piestāt arī Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, Igaunijas laikrakstam MK-Estonia sacīja Igaunijas dzelzceļa kompānijas Eesti Raudtee vadītājs Kaido Simmermans.

Saskaņā ar K. Simmermana rīcībā esošo informāciju par Sanktpēterburgas vilciena apkalpošanu patlaban notiekot cīņa starp Krievijas, Latvijas un Igaunijas pusēm un neesot iespējams prognozēt, kā šī cīņa beigsies.

«Latvijas puse vēlas iekļaut Tallinu maršrutā Rīga-Sanktpēterburga,» sacīja K. Simmermans.

Plāns paredzot, ka vakarā vilciens atiešot no Rīgas, naktī ieradīšoties Tallinā, Sanktpēterburgu sasniedzot nākamajā rītā.

Kā biznesa portālam Nozare.lv pastāstīja Valsts a/s Latvijas Dzelzceļš pārstāvis Māris Ozols, patlaban iespējas izveidot vilciena maršrutu uz Sanktpēterburgu caur Tallinu tiekot vēl pētītas un neesot pietiekamas informācijas par iespējamiem ieguvumiem un zaudējumiem no šāda lēmuma.

Ģenerālkonsule Sanktpēterburgā Iveta Sers 18.aprīlī Latvijas ģenerālkonsulātā atklāja tūrisma semināru Lauku tūrisms, pilis un muižas Latvijā, Db.lv informēja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments.

Tūrisma iespēju Latvijā aktīva popularizēšana Krievijas ziemeļrietumu apgabalos ir ģenerālkonsules Sanktpēterburgā iniciatīva un viens no ģenerālkonsulāta darbības pamatvirzieniem, lai iepazīstinātu Krievijas ceļotgribētājus ar tūrisma iespējām Latvijā, kā arī veicinātu Latvijas un Krievijas tūrisma kompāniju sadarbību.

Seminārā Latvijas tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs un Latvijas Piļu un Muižu asociācijas pārstāvji iepazīstināja masu medijus, kā arī Sanktpēterburgā un Ļeņingradas apgabalā darbojošās tūrisma kompānijas, ar tūrisma iespējām un aktuālo piedāvājumu Latvijā.

Vienlaikus semināra dalībniekiem tika sniegta detalizēta informācija par izmaiņām tūrisma operatoru reģistrācijas kārtībā Latvijas ģenerālkonsulātā saistībā ar grozījumiem Krievijas Federācijas likumdošanā.

Krievijas iestādes uz laiku anulējušas licenci Igaunijas starptautisko pārvadājumu grupā Lux Express Grupp ietilpstošā Krievijas uzņēmuma Jevrolains pasažieru autobusu reisiem maršrutos Helsinki-Sanktpēterburga un Tallina-Sanktpēterburga, tādēļ Lux Express šajā laikā pasažieru pārvadāšanai norīkojusi citus autobusus un piedāvā citus variantus vēlamā galamērķa sasniegšanai.

Krievijas robežsardzes dienests pirmdien uz robežas aizturēja Lux Express autobusus, kas brauca ikdienas reisos maršrutā Helsinki-Sanktpēterburga. Sākotnējais aizturēšanas iemesls bija licences apturēšana Lux Express starptautiskajiem pārvadājumiem.

Tomēr vēlāk noskaidrojās, ka licence apturēta tikai Krievijā reģistrētā uzņēmuma Jevrolains autobusiem, bet Igaunijas kompānijas Lux Express Estonia autobusi var turpināt pārvadājumus starp Tallinu un Sanktpēterburgu. Pasažieri operatoru var pārbaudīt uz iegādātās biļetes.

Tallinas-Sanktpēterburgas maršrutā reisi notiek pēc ierastā grafika. Kā pagaidu risinājumu Lux Express saviem pasažieriem piedāvā aizvietojošos autobusus uz robežas aizturēto vietā. Saistībā ar to var būt neērtības robežas šķērsošanā, kā arī autobusi var kavēties. Helsinku-Sanktpēterburgas maršrutā Lux Express piedāvā aizvietojošos autobusus, kā arī citus galamērķa sasniegšanas variantus.

Latgales kultūras festivālu Sanktpēterburgā, Kirova vārdā nosauktajā centrālajā kultūras un atpūtas parkā, apmeklējuši vairāk nekā 10 tūkst. cilvēku, tai skaitā vairāki desmiti Krievijas ziemeļu galvaspilsētā dzīvojošo latviešu, kā arī bijušo Latgales un Latvijas iedzīvotāju.

Festivāla apmeklētāji, vairums no kuriem pieraduši pie dzīves lielpilsētā, neslēpa savu sajūsmu par iespēju kontaktēties ar lauku ļaudīm, par viņu vienkāršību un sirsnību. Festivālā varēja nogaršot pēc dzimtas receptēm gatavotos Latgales mājsaimnieču lauku labumus, tostarp mājas sieru, plānās un rūgušpiena pankūkas, pelēkos zirņus ar speķi, Aglonas meistaru cepto maizi un Kurmīšu tēju ar medu.

No daudziem stiprā dzimuma un arī dažām daiļā dzimuma pārstāvēm īpašas uzslavas par savām garšas īpašībām izpelnījās Latgales meistaru brūvētais alus un šmakovka jeb pašbrūvēts degvīns ar uzkodām - melno maizi ar paškūpinātu speķi un sāļu gurķi.

2.novembrī Evli nekustamā īpašuma fonds EPI (Evli Property Investments) Russia kopā ar somu celtniecības un inženierijas grupu YIT parakstījis vienošanos par divu nekustamo īpašumu projektu īstenošanu Sanktpēterburgā, Db.lv informēja Suprema pārstāve Anda Vaiče.

Vienošanās paredz deviņu stāvu biroju ēkas būvniecību Primorskij prospektā Sanktpēterburgā un loģistikas centra būvi Gorelovo ciematā, kas atrodas uz dienvidiem no Sanktpēterburgas. Projekta kopsumma ir apmēram 100 miljoni eiro, bet nākotnē tā vērtība varētu sasniegt 180 miljonus eiro. Projektu izstrādās kompānija ZAO YIT Lentek.

Biroju ēka atradīsies Sanktpēterburgas ziemeļos, un to plānots pabeigt 2007.gada beigās. Pie ēkas tiks uzbūvētas arī 10,130 m2 lielas palīgtelpas. Saskaņā ar līgumu apmēram pusi no biroju ēkas YIT 10 gadus iznomās no EPI Russia fonda, bet otru pusi piedāvās nomai tirgū.

Gorelovo ciematā būvējamais loģistikas centrs atradīsies starp lidostu un loka ceļu, kas nodrošina labu savienojumu ar Tallinu un Maskavu. Projekta kopējā platība ir 75,000 m2. Pirmā būve 35,000 m2 platībā tiks pabeigta 2007.gada rudenī. Ir plānots, ka projekta īstenošana beigsies 2008.gada pirmajā pusē. Pēc tam EPI Russia fondam būs tiesības loģistikas centru paplašināt vēl par apmēram 100,000 m2.

Aizvadītājā gadā pasažieru pārvadājumu uzņēmums Lux Express pārvadājis par 29% vairāk pasažieru nekā 2010. gadā.

Kopējais apkalpoto pasažieru skaits 2011. gadā sasniedzis vairāk nekā 575 tūkstošus.

Lielākais pieaugums bijis vērojams maršrutos Rīga – Sanktpēterburga, kur pasažieru skaits audzis par 70%, un Tallina – Sanktpēterburga, kur tas palielinājies par 28%.

Pateicoties pasažieru skaita pieaugumam, 2011. gadā būtiski augusi Lux Express grupas peļņa – tā bijusi nedaudz lielāka par 514 000 eiro, un, salīdzinot ar 2010. gadu, pieaugusi par 46%.

«Pagājušais gads grupai bijis veiksmīgs – būtiski palielinājām savus ieņēmumus, pasažieru skaitu un peļņu. Mēs paplašinājām savu darbību Polijā un Sanktpēterburgā, gada sākumā atklājām jaunu maršrutu Rīga – Tartu – Sanktpēterburga, kas bija otrais ienesīgākais no grupas maršrutiem. Tāpat esam uzsākuši jaunus biznesa projektus, par ko drīzumā paziņosim arī publiski. Gandarījumu rada fakts, ka pēc vairākiem attīstības gadiem Lietuvas tirgū 2011. gadu beidzot noslēdzam ar peļņu,» sacīja Lux Express valdes priekšsēdētājs Hannes Sārpū (Hannes Saarpuu).

Krievija ir oficiāli informējusi Latviju, ka Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs ir gatavs divpusēji tikties ar Latvijas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), šodien žurnālistiem pēc piedalīšanās Saeimas Ārlietu komisijas sēdē sacīja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

Krievijas puse, atbildot uz Latvijas izteikto vēlmi, ir apliecinājusi, ka Medvedevs ir gatavs piedalīties dialoga veidošanā ar Latvijas valdības vadītāju, skaidroja Vešņakovs.

Viņš prognozēja, ka Dombrovska vizītes laikā Sanktpēterburgā ar Krievijas premjeru tiks apspriesti ekonomiskie jautājumi, lai attīstītu sadarbību šajā jomā. Līdz ar to runa nebūs tikai par ekoloģisko jautājumu apspriešanu, kas gan arī ir svarīgi.

Kā ziņots, iepriekš izskanēja informācija, ka aprīļa sākumā Sanktpēterburgā ir iespējama premjerministra Dombrovska un Medvedeva divpusējā tikšanās.

Jau ziņots, ka Dombrovskis aprīļa sākumā Sanktpēterburgā piedalīsies ikgadējā Baltijas jūras reģiona valdību vadītāju samitā. Dombrovskis ir saņēmis Medvedeva ielūgumu piedalīties samitā - šogad tas notiek Sanktpēterburgā, jo Krievija šogad ir prezidējošā valsts Baltijas jūras reģiona valstu padomē.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar Rīgas Kurzemes rajona izpilddirektoru Armandu Agrumu, kurā viņš stāsta par sadarbību ar uzņēmējiem, rajona attīstību un vērtībām, kā arī problēmām, ar kurām jāsaskaras, strādājot šajā amatā.

- Kāda ir Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcijas sadarbība ar uzņēmējiem? Kas parasti ir šīs sadarbības iniciators?

Uzsākot strādāt par izpilddirektoru 2005.gada jūlijā, sadarbības faktiski nebija, jo bija beigušies tie laiki, kad uzņēmējam kaut kas bija vajadzīgs no izpilddirekcijas. Uzņēmēji faktiski izpilddirekciju vairs neapmeklēja.

Sākumā iniciators sadarbībai biju es pats, jo nāku no uzņēmējiem. Jau pirmajos mēnešos saņēmu ļoti daudz lūgumu pēc palīdzības, gan no invalīdu biedrībām, gan no represētajām personām, gan no bērnu namiem un skolām u.c. Lūgumi bija dažādi, bet skaidrs bija viens, ka budžetā tam naudas nav. Tādēļ nolēmu atvērt izpilddirekcijā ziedojumu kontu labdarībai, pirmie ziedotāji, protams, bija paša paziņas, bet vēlāk, redzot labos darbus, parādījās sekotāji. Sevišķu paldies gribu pateikt firmām: SIA Roadeks, SIA Prizma, A/S Admirāļu klubs, A/S Unibanka, t/c Olympia, SIA Krūza.

Februāra pirmajā pusē Mūzikas akadēmijā viesosies divi meistari - trombonists Karstens Svanbergs un ģitārists Heiki Metliks. Savukārt 5. un 6. februārī akadēmijas operstudija Figaro vecākiem ar bērniem piedāva apmeklet muzikālu izrādi - operu Mazā raganiņa dodas uz operu.

Tāpat 5. un 6. februārī plkst. 18.00 operstudija Figaro aicina uz jauniestudējumu - muzikāli izglītojošu lugu - operu bērniem Mazā raganiņa dodas uz operu. Vieglā un saprotamā veidā bērniem tiks atkāta operas burvība, kā arī būs iespēja noskatīties E. Humperdinka operas bērniem Ansītis un Grietiņa saīsināto versiju. Iestudējuma režisors - Uģis Brikmanis, diriģents Viesturs Gailis.

Savukārt 11. februārī Latvijas Mūzikas akadēmijā viesosies klasiskās ģitāras meistars Heikī Metliks /Heiki Mätlik, kurš plkst. 18.00 Ērģeļu zālē sniegs solokoncertu

Sagaidot visu mīlētāju dienu, Latvijā notiek visdažādākie pasākumi.

Siguldā, koncertzālē Baltais flīģelis 13. februārī, plkst. 19.00 notiks trīs Latvijas tenoru tradicionālais Valentīna dienas koncerts Mīlas lidojums.

14. februārī plkst. 12 tirdzniecības centrā Mols notiks Ašais randiņš, kura laikā visi interesenti varēs iesaistīties savas otrās pusītes meklēšanā. Jāpiebilst, ka vakarā Ašais randiņš viesosies arī Vecrīgas klubā Opium, kur par godu visu mīlētāju dienai notiks divas stundas gara šovprogramma.

Tie, kuri Valentīndienā vēlas nodoties kaislībām, var doties uz Bite Klientu apkalpošanas centru Rīgā, Merķeļa ielā 2, kur jau no plkst. 09 notiks skūpstīšanās rekorda sacensības. Pāris, kas skūpstīsies ilgāk un kaislīgāk, par katru rekorda minūti saņems vienu latu, kā arī Samsung S3600 mobilos tālruņus.

Pirmajā skolas dienā, 3. septembrī Mārupes vidusskolā pie sākumskolas audzēkņiem viesosies satiksmes drošības kampaņas "Neriskē! Piesprādzē!" simbols Robis. Kopā ar Robi uzrunāt mazos satiksmes dalībniekus un mācīt viņiem satiksmes noteikumu pamatzināšanas ieradīsies arī Valsts policijas CP biroja vadītājs Edmunds Zivtiņš.

Lai satiksmes noteikumu apguve notiktu bērniem saprotamā veidā, izveidota "Robja skola", kuras ietvaros Robis bērniem mācīs atpazīt dažādas ceļa zīmes, kā arī uzskatāmi demonstrēs, kā pareizi šķērsot gājēju pāreju un piesprādzēties automašīnā.

Aktīvākajiem bērniem, kuri līdzdarbosies un pareizi atbildēs uz jautājumiem, Robis dāvinās tematiskas puzles. Visi skolēni par piemiņu no pasākuma saņems Robja rotaļlietas.

Mazajiem satiksmes dalībniekiem būs iespēja izpētīt arī Policijas automašīnas, tajās iekāpt, piesprādzēties, kā arī uzdot policistiem jautājumus par viņu darbu un satiksmes noteikumiem.

Savukārt "Hansa Līzinga Ceļa skolā", kas arī viesosies Mārupes vidusskolā, praktisku piemēru un rotaļu veidā tiks imitētas būtiskākās situācijas uz ceļa, lai iemācītu bērniem pareizu uzvedību ceļu satiksmē.

Kā palielināt savus ienākumus šajos ekonomiski grūtajos laikos, pašreizējā brīdī domā faktiski visi, un jautājums būtībā ir par to, cik kreatīva pieeja šīs problēmas risināšanā ir vienā vai otrā gadījumā.

Finansiālās situācijas uzlabošanas «radošāko» ideju ziņā TOP 3 varētu iekļūt Jūrmalas pašvaldība ar šīs pilsētas domes priekšsēdēt6āju Gati Truksni priekšgalā. Proti, laikraksta Jūrmalas Nedēļa lasītājiem pagājušajā nedēļā bija iespēja piedalīties sava veida socioloģiskajā aptaujā, kuras jautājumu būtība principā bija gaužām vienkārša: ko jūs, jūrmalnieki, gribat labāk - intensīvu apbūvi dabas pamatnes teritorijās, vietās, kur tā šobrīd nav atļauta, vai arī lielākus nodokļus?

Šī situācija lielā mērā atgādina kādu pavecu anekdoti par fermeri, kurš jautā savām vistām, kā tās labāk būtu pagatavot pēc nokaušanas - kečupa vai majonēzes mērcē. Kad vistas ir sacēlušas traci, jo nemaz nevēlas tikt nokautas, fermeris aizrādījis, ka atbilde neesot pēc būtības, jo jautājums bijis - kādā mērcē gatavot?! Citiem vārdiem sakot, jūrmalniekiem piedāvātās izvēles iespējas vairāk izskatās pēc absurdas dilemmas. Tikpat labi varēja uzdot jautājumu: ko darīsim - ļausim aizbūvēt liedagu, vai arī maksāsim par to, lai nebūvē?

Līdz ar Jūrmalas atkritumu apsaimniekotāja maiņu atsevišķās vietās pilsētā vērojama atkritumu uzkrāšanās un pašvaldībā tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par nesakārtotu pilsētu, informēja Jūrmalas domē.

Pašlaik atsevišķās vietās Kauguros pie daudzdzīvokļu mājām vērojama atkritumu uzkrāšanās. Pēc pašvaldības pārstāvju teiktā, tas saistīts ar to, ka iepriekšējais atkritumu apsaimniekotājs SIA Eco Baltia vide nav pildījis līguma saistības un daudzviet nav izvedis atkritumus arī līdz pašu noteiktajam datumam - 16.janvārim.

Jūrmalas pilsētas dome saņēmusi daudzas sūdzības no iedzīvotājiem un iestādēm, tostarp izglītības iestādēm, daudzdzīvokļu namiem, par to, ka Eco Baltia vide noteiktajos datumos nav izvedusi atkritumus, uzsvēra pašvaldībā.

Eco Baltia vide pārstāve Jana Kralliša savukārt stāstīja, ka uzņēmums kā pilsētas bijušais apsaimniekotājs pēdējās dienās saņēmis daudz jautājumu un sūdzību no Jūrmalas iedzīvotājiem par neskaidro situāciju pilsētā.

Jūrmalas mērs sola no dokumenta otrās redakcijas izņemt trīs visstrīdīgākos jautājumus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jūrmalnieki apspriež pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu pirmo redakciju un izsaka priekšlikumus, kā salāgot iedzīvotāju, uzņēmēju un pilsētas attīstības intereses. Mērs Gatis Truksnis grozījumu nepieciešamību skaidro ar jauno ģeopolitisko situāciju un vēlmi palīdzēt uzņēmējiem. Jūrmalnieki to gan vairāk uztvēra kā deputātu vēlmi legalizēt dzīvokļu būvniecību viesnīcu un viesu namu vietā. Līdz 11. oktobrim pašvaldībā var iesniegt priekšlikumus.

Spēkā esošais Jūrmalas teritorijas plānojums 12 gadiem apstiprināts 2012. gada 11. oktobrī. Darba grupas uzdevums būs izvērtēt tā atbilstību 2013. gada 30. aprīlī pieņemtajiem Ministru kabineta Vispārīgajiem teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumiem, atbilstību Jūrmalas pilsētas attīstības programmā 2014.–2020. gadam noteiktajiem mērķiem un prioritātēm, pilsētas attīstības stratēģijai 2010.–2030. gadam, kā arī aktuālajām normatīvo aktu prasībām.

Noslēdzoties pašvaldību vēlēšanām Latvijā, parasti ir vērojams viens un tas pats process — katrā no tām uzvarētāji apsēžas pie viena galda, izrunā visu, kas uz sirds, sadala amatus un ietekmes sfēras, lai pēc tam četrus gadus vairāk vai mazāk veiksmīgi varētu strādāt.

Protams, ir gadījumi, kad vienā otrā pašvaldībā aptuveni sasaukuma vidū intereses mainās, bet tad ātri vien notiek koalīcijas pārgrupēšanās, jauna mēra iecelšana, un darbs var atkal turpināties. Izņēmums ir Jūrmala… Šai kūrortpilsētai ar vadību nav veicies faktiski jau kopš Latvijas valsts atjaunošanas, bet pagājušajā gadā notikušajās pašvaldību vēlēšanās jūrmalnieki ir kļūdījušies tik fundamentāli kā vēl nekad.

Vispirms, pat nenostrādājot vienu gadu, Jūrmalas deputāti saprata, ka esošais mērs Raimonds Munkevics nav gana labs (tas lielā mērā sakrita ar brīdi, kad KNAB nolēma viņam uzlikt rokudzelžus un aizvest līdz cietumam), un viņu nomainīja pret pašreizējo priekšsēdētāju Romualdu Ražuku. Šķiet, problēma atrisināta, sāpošais zobs izrauts un nu var normāli strādāt tālāk. Bet kas to deva — trīs mēnešus vēlāk daļa deputātu nonāca pie atklāsmes, ka Ražuka rokās ir pārāk daudz varas un tāpēc jāpalielina viņa vietnieku skaits.