Mazais bizness

Jūrnieka ligzda caur vētrām izvadīta

Vēsma Lēvalde, 18.06.2013

Jaunākais izdevums

Laugaļu ģimenes izveidotais zīmols Jūrnieka ligzda, pirmkārt, saistās ar Kurzemes jūrmalā izveidoto viesmīlības kompleksu.

Netālu no Liepājas dienvidu gala – Pērkonē – izvietotā trīszvaigžņu viesnīca, kas orientēta uz ģimenēm ar bērniem, iegājusi apritē un plāno paplašināt darbību. Jau trešo gadu Jūrnieka ligzda apsaimnieko arī kafejnīcu Liepājā, Valsts policijas ēkā. Ātrās apkalpošanas ēstuve kļuvusi iecienīta pusdienu vieta gan policistiem, gan Liepājas centra tuvumā esošo biroju un iestāžu darbiniekiem. Nākotnes plānos ietilpst doma par zivju restorānu Liepājas promenādes spīķeros.

Zīmols Jūrnieka ligzda tika izveidots 2006.gadā, pabeidzot ap 1880.gadu uzbūvētās cara laika administratīvās ēkas rekonstrukciju par trīszvaigžņu viesnīcu. Vēlāk viesnīcu ar ziemas dārzu un vairākām zālēm papildināja vasaras kotedžas, pirtis, lapenes un nojumes, sporta laukumi un – visbeidzot – kūpinātava, vienmēr dizainā iekļaujot zvejniecības tēmu. Strauji augošo biznesu panāca tikpat vareni augošās būvizmaksas, pēc tam sekoja Latvijas ekonomikas straujais kritums.

«Pa šiem gadiem esmu sapratis, ka nelielai viesnīcai bez papildu pakalpojumiem un atrodoties tālu no lielpilsētām, ir sarežģīti atpelnīt ieguldījumus, ja visu laiku nekusties. Uzturēt to, protams, var, taču ne atgūt investēto un vēl nopelnīt. Ar katru gadu uzkrājot pieredzi un investējot dažādos papildu projektos, apritē var noturēties,» lēš A.Laugalis. Taču, ja pašā sākumā vēl bijušas šaubas, tad pēdējo trīs gadu laikā gūta pārliecība, ka jāpaliek pie tā, kas iesākts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvijā pastāv reģionu nevienlīdzība?

Ieva Strode, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore, 13.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms neilga laika sociālajos tīklos un citur tika apspriesta reģionu nevienlīdzība – apkopojot datus par IKP uz vienu iedzīvotāju (1), secināts, ka Rīgas reģionā (Rīgā un Pierīgā) šis rādītājs esot pat augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā. Tikmēr, izpētot un salīdzinot jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma datus par dažādu reģionu iedzīvotājiem, jāsecina, ka tur šādas krasas atšķirības nav vērojamas. To, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, iedzīvotāji Rīgā (39%) atzina biežāk nekā kopumā (32%), bet Kurzemē (35%) un Zemgalē (33%) šis rādītājs nav daudz zemāks. Tikmēr Pierīgā (23%) tas ir zem vidējā līmeņa.

Pašreizējais valsts ekonomikas stāvoklis visos reģionos vienlīdz reti tiek atzīts par labu (3%-5%), bet par sliktu to Rīgā (50%) un Pierīgā (57%) iedzīvotāji atzīst pat biežāk nekā Vidzemē (42%), Zemgalē (43%) un Kurzemē (47%). Latgalē gan situācija par sliktu atzīta vēl biežāk (58%). To, ka ekonomiskā situācija tomēr uzlabojas, Rīgā (16%) un Pierīgā (17%) iedzīvotāji atzina aptuveni tikpat bieži kā Vidzemē (15%) un Kurzemē (16%). Mazāk pozitīvi noskaņoti bija cilvēki Zemgalē (12%) un Latgalē (10%), bet, prognozējot ekonomisko situāciju pēc gada, uzlabošanos par ticamāku biežāk nekā Rīgā (21%) atzīst Kurzemē (25%) un Zemgalē (23%), bet retāk – Pierīgā (17%), Vidzemē (16%) un Latgalē (16%). Jāpiebilst gan, ka šie dati tika iegūti tad, kad Grieķijas drāmā vēl nebija sasniegts pašreizējais punkts un tās negatīvā ietekme uz pārējo Eiropu publiski tika apspriesta retāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kurzemē bizness atgūstas

Žanete Hāka, 09.10.2014

1. Tolmets

Nozare: Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus
Apgrozījums 2013.gadā, miljonos eiro: 148,54
Izmaiņas pret 2012.gadu, %: -11,44

Foto: liepajniekiem.lv

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc piedzīvotās krīzes pēdējos gados jaunreģistrēto uzņēmumu skaits Kurzemē atkal ir pieaudzis un, lai arī kopš 2011.gada tas uzrādījis nelielas svārstības, kopējā tendence liecina, ka ik gadu Kurzemes reģionā tiek reģistrēti aptuveni 1100 jauni uzņēmumi, un 58,84% no visiem uzņēmumiem, kas reģistrēti kopš 2010.gada, ir mazkapitāla SIA, liecina Lursoft dati.

Ik gadu Kurzemē tiek likvidēti vairāki simti uzņēmumu, līdz ar to kopējais uzņēmumu skaita pieaugums nav mērāms ar četrciparu skaitli. Ņemot vērā likvidēto uzņēmumu skaitu, kam pēdējos gados ir bijusi tendence samazināties, redzams, ka ik gadu reģiona uzņēmēju pulks kļūst kuplāks par aptuveni 600 jauniem komersantiem. 2014.gadā, visticamāk, līdzšinējā dinamikā būs vērojamas izmaiņas, jo gada pirmajos astoņos mēnešos likvidēts jau 421 uzņēmums un to skaits atlikušajos mēnešos vēl turpinās pieaugt, noteikti pārsniedzot 2013.gada rādītāju.

nteresi par uzņēmējdarbības attīstīšanu Kurzemē izrādījuši arī ārvalstnieki. No Kipras šogad Kurzemes uzņēmumu pamatkapitālā ieguldīti jau 1,33 miljoni eiro, savukārt pērn no attiecīgās valsts Kurzemes uzņēmumu kapitālā investēti nepilni 7 miljoni eiro. Llielākās tiešās investīcijas no Kipras šogad ieguldītas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA GI Termināls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināts 19:56 - Jaunajā Saeimā būs gandrīz 60% pašreizējo deputātu; Āboltiņa nav pārvēlēta

LETA, 05.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada būves Kurzemē

Vēsma Lēvalde, speciāli DB, 15.12.2017

Biroja ēkas jaunbūve. Pasūtītājs: SIA Ceļu, tiltu būvnieks, projektētājs: SIA K Idea, būvdarbu veicējs: SIA Selva būve

Foto: CTB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izcilākos būvobjektus Kurzemē šogad vieno ekoloģiskā tēma – gan materiālu un tehnoloģiju izvēlē, gan arī objekta idejā. Akcentēta tiek dzīves kvalitāte.

2017. gadā Kurzemē nav ekspluatācijā nodotu vērienīgu daudzmiljonu objektu, taču ir virkne oriģinālu un respektējamu risinājumu, kas atklāj jaunas iespējas sabiedrisku ēku būvniecībā. Tuvākajos gados Latvijas rietumdaļā taps arī vērienīgākas celtnes ar Eiropas fondu līdzfinansējumu, jo 2016. gadā notika projektēšana un iepirkuma procedūras, bet šogad iesākta būvniecība.

Par gada izcilāko būvi Kurzemē DB aptaujātie eksperti atzīst gada sākumā atklāto Latvijas valsts mežu klientu centru Dundagā, uzteicot uzņēmuma izvēli reģionālos centrus izvietot tālāk no lielpilsētām.

Aizejošajā gadā Kurzemē būvēti daudzi industriālie objekti – ēkas ražošanas vajadzībām Ventspilī, Liepājā un Saldus novadā, līdz gada beigām plānots nodot ekspluatācijā zivju saldētavu Ventspilī, atvērta arī vairumtirdzniecības bāze Promo Liepājā. Strauji aug pašapkalpošanās automazgātavu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Atklās jauno sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcu Liepājas reģionā

Dienas Bizness, 14.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eco Baltia grupas uzņēmuma SIA Eko Kurzeme sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīca, kuras izveidē investēti 3,25 miljoni eiro, ir pilnībā pabeigta un jau 15.janvārī uzsāks savu darbu ar pilnu jaudu, informē uzņēmumā.

Rūpnīcā, kas atrodas Grobiņas pagastā Skudras, SIA Liepājas RAS atkritumu poligona teritorijā, sākotnēji plānots sašķirot 8000 tonnas sadzīves atkritumu gadā, bet šķiroto atkritumu apjomu iespējams palielināt līdz 30 000 tonnām gadā.

«Rūpnīcas darbība tiešā veidā samazinās to atkritumu daudzumu, kas nonāks apglabāšanai poligonā Ķīvītes. Līdz šim Liepājas reģionā savāktie sadzīves atkritumi tika vesti apglabāšanai šajā poligonā, taču, līdz ar rūpnīcas darbības uzsākšanu, no atkritumiem varēsim nošķirot otrreiz izmantojamās izejvielas – piemēram, stiklu un plastmasu, kas tālāk jau tiks nodotas pārstrādei. Rūpnīcas darbības nodrošināšanai plānots izveidot vairāk nekā 10 darbavietas,» stāsta SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Agrais pavasaris ļauj cerēt uz labām ražām

Dienas Bizness, 18.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agrāk nekā ierasti daļā Latvijas – Kurzemē un Zemgalē – sākusies augu veģetācija, bet Latgalē un Vidzemē veģetācija sākusies marta otrajā pusē. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) konsultanti norāda – šogad sagaidāms garāks kopējais veģetācijas periods, kas ir labs pamats augstām ražām.

Kurzemē un Zemgalē pirmie pamodušies ziemas rudzi, tritikāle, rapši un tad ziemas kvieši. Latgalē un Vidzemē veģetācija atsāksies marta otrajā pusē, jo tur sniegs no laukiem pazuda tikai marta sakumā, turklāt arī gaisa temperatūra naktīs vēl ir mīnusos un nav tik augsta kā Zemgalē un Kurzemē, kur jau vairākas naktis ir bijušas salīdzinoši siltākas.

«Sagaidāmais īslaicīgais aukstums martā ziemājiem var nosaldēt šī gada jaunās lapiņas, bet aukstums solās nebūt tik liels, lai augs varētu iet bojā. Kā aukstums būs ietekmējis augus redzēsim jau pirmajās siltajās dienās,» prognozē LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms.Oskars Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Investējot 3,2 miljonus eiro, Grobiņas novadā būvēs jaunu atkritumu šķirošanas rūpnīcu

Žanete Hāka, 29.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eco Baltia grupa uzņēmums SIA Eko Kurzeme uzsāk jaunas atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību Grobiņas novada sadzīves atkritumu poligonā Ķīvītes, informē uzņēmuma pārstāvji.

Rūpnīca apkalpos Liepāju un tai piegulošos novadus, un ik gadu tajā paredzēts sašķirot ap 8000 tonnu sadzīves atkritumu.

Sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīca tiek būvēta ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Kopējās projekta izmaksas lēšamas 3,2 miljonu eiro apmērā, no kuriem 1,28 miljoni eiro ir Kohēzijas fonda līdzfinansējums un 1,95 miljoni eiro - SIA Eko Kurzeme ieguldījums rūpnīcas būvniecībā.

Māris Simanovičs, Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs: «Šodien mēs uzsākam vērienīgu projektu – atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību, kas ir nopietns solis Eco Baltia grupa attīstībā. Šī būs mūsu pirmā atkritumu šķirošanas rūpnīca un arī vērienīgākais investīciju projekts šogad. Tieši atkritumu šķirošanas rūpnīcas mums ir ļoti nepieciešamas, jo neskatoties uz to, ka Latvijā cilvēki arvien biežāk izvēlas šķirot, poligonos joprojām nonāk tūkstošiem tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu. Ir svarīgi saglabāt mūsu valsts resursus, un beidzot jāapzinās, ka atkritumi arī ir resurss, kas ir gudri jāizmanto.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Ekonomists: Latgale nav vienīgais rūpju bērns

Gunta Kursiša, 18.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ienākumu nevienlīdzība starp reģioniem saglabājas, turklāt pērn kopējie mājsaimniecību ienākumi auga lēnāk tieši mazāk attīstītos reģionos, un Latgale nav «vienīgais rūpju bērns», secinājuši Swedbank ekonomisti.

«Piemēram, Vidzemē mājsaimniecību ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir vien nedaudz lielāki, turklāt abos reģionos proporcionāli lielāka ienākumu daļa nekā citos reģionos nāk no pensijām,» norāda Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Salīdzinājumā ar 2004. gadu mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir auguši visos reģionos, tāpat deviņu gadu laikā ienākumu atšķirības plaisa starp reģioniem ir būtiski mazinājusies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2004. gadā Rīgā kopējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija turpat divreiz augstāki kā Latgalē, bet pašlaik šī atšķirība ir būtiski sarukusi. Ienākumi uz vienu iedzīvotāju Pierīgā un Kurzemē ir pietuvojušies rīdzinieku ienākumiem (2011. gadā attiecīgi 109%, 97% un 118% no Latvijas vidējā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sagaidāmais aukstums nebūs tik liels, lai kaitētu ziemājiem

Žanete Hāka, 18.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agrāk nekā ierasti daļā Latvijas – Kurzemē un Zemgalē – sākusies augu veģetācija, bet Latgalē un Vidzemē veģetācija sākusies marta otrajā pusē. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konsultanti norāda – šogad sagaidāms garāks kopējais veģetācijas periods, kas ir labs pamats augstām ražām.

Kurzemē un Zemgalē pirmie pamodušies ziemas rudzi, tritikāle, rapši un tad ziemas kvieši. Latgalē un Vidzemē veģetācija atsāksies marta otrajā pusē, jo tur sniegs no laukiem pazuda tikai marta sakumā, turklāt arī gaisa temperatūra naktīs vēl ir mīnusos un nav tik augsta kā Zemgalē un Kurzemē, kur jau vairākas naktis ir bijušas salīdzinoši siltākas.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis norāda, ka sagaidāmais īslaicīgais aukstums martā ziemājiem var nosaldēt šī gada jaunās lapiņas, bet aukstums solās nebūt tik liels, lai augs varētu iet bojā. Kā aukstums būs ietekmējis augus, redzēsim jau pirmajās siltajās dienās, viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki: Šis gads nelabvēlīgu apstākļu ziņā pārspēj visus iepriekšējos

Žanete Hāka, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, tad šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma, komentē lauksaimnieki.

Kas šobrīd notiek piena un gaļas lopkopības, graudkopības, dārzeņu un ogu saimniecībās, komentē biedrības Zemnieku saeima vadība un biedri reģionos.

Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa-Eizenberga, Salacgrīvas novads: «Mūsu saimniecībā labību esam nokūluši, bet ar ziemāju sēju ir ļoti skumji. Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir kā ir – lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50% -70%​ labības laukus. Likumsakarīgi – arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Ar ziemāju sēju lauksaimnieki riskēs​, bet nav variantu. Šogad daudzām saimniecībām ir​ slikta kvalitāte kukurūzai – maza un nekvalitatīva, mūsu saimniecība izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, tādēļ atkal ir paveicies, vienīgi ar novākšanu būs problēmas lietainā laika dēļ​. Piena lopkopībā saimnieki līdz gada beigām plāno norēķināties ar krīzes laika atliktajiem ​kredītmaksājumiem​. Piena iepirkuma cena ir laba – 0,34-0,36 eiro/kg.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju degvielas tirgotājs Virši-A atvēris sava tīkla 50. degvielas uzpildes staciju (DUS), kas atrodas Ventspilī, informē kompānija.

Šī pilna servisa DUS ir viena no četrām stacijām, kuru Virši-A vasaras beigās iegādājās Kurzemē, tā veicot vienu no straujākajiem tīkla paplašināšanās projekiem.

«Jaunu DUS iegāde Kurzemē ir stratēģisks Virši-A lēmums, lai nostiprinātu tirgus pozīcijas gan šajā reģionā, gan Latvijā kā lielākajam pašmāju degvielas tirgotājam. Pēdējo divu gadu laikā esam mērķtiecīgi virzījušies Kurzemes reģiona virzienā, atverot DUS Pūrē un Tukumā, arī Kandavā. Taču DUS Ventspils ir līdz šim tālākais Virši-A tīkla punkts Kurzemē,» saka Virši-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Rallijā Kurzeme piedalījušās gandrīz simts ekipāžas

Gunta Kursiša, 02.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rallijā Kurzeme aizvadītajās brīvdienās piedalījās gandrīz simts ekipāžas, no kurām 31 netika līdz finišam.

Kopumā rallijam bija pieteikušās 105 ekipāžas, un tika paredzēts, ka 37 startēs Latvijas, bet 34 - Igaunijas čempionāta ieskaitē, bet 27 ekipāžas veiks saīsinātu distanci kā rallijsprinta dalībnieki.

Db.lv norādīja rallija Kurzeme direktors Uldis Hmieļevskis, dažām no ekipāžām gadījās kādas tehniskas nedienas, kas liedza piedalīties rallijā, tāpat kāds ārzemnieks nevarēja piedalīties rallijā, jo bija aizmirsis mājās pasi.

Rallijā Kurzeme 2013 uzvarēja igaunis Georgs Gross ar stūrmani Raigo Molderu, kas startēja ar Ford Focus WRX automašīnu. Tādējādi G. Gross uzvaras laurus rallijā Kurzeme guva trešo reizi. Otro vitu izcīnija igaunis Ots Tanaks, bet trešajā vietā ierindojās Egons Kaurs. Par Latvijas čempionu N4 grupā kļuva Aivis Egla, un R2 grupā – Ralfs Sirmacis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Balso par labāko Kurzemē ražoto produktu

Vēsma Lēvalde, 05.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemē ražoto produktu izstādes Elementi 2013 mājas lapā Kurzemerazo.lv sākusies balsošana par Kurzemē ražotu produktu, kas šķiet visradošākais, visskaistākais, visinteresantākais un vienkārši vislabākais.

Kopumā izstādē šogad piedalās 50 dažādi produkti no visas plašās Kurzemes. Vislielāko interesi izrādījuši uzņēmēji no Ventspils un tās reģiona, kopskaitā iesniegti 25 produkti. To skaitā ir gan Ventas tilts, Mobilais fotostends, zobratu pārnesuma galda spēle, šūpuļdziesmas dziedošais Miega lācis un citi interesanti un oriģināli produkti.

Liepājnieki savukārt piedāvā iespēju iepazīties un uzzināt, kāds izskatās elektro velosipēds Blue Shock Bike vai Liepājā radīta atpūtas motorlaiva, kā arī noskaidrot, ko pārstāv Latvijas zīmols NUR un ko uzņēmums SIA Brik gatavo no veciem Sibīrijas ciedra bluķiem. Jjaunumus sagatavojusi SIA Wooly World.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz plkst.16 pašvaldību vēlēšanās nobalso gandrīz 40% vēlētāju

LETA, 03.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz plkst.16 pašvaldību vēlēšanās Latvijā kopumā nobalsojuši gandrīz 40% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Tostarp šodien līdz plkst. 16 Latvijā nobalsojuši 400 600 cilvēku jeb 27,75% no vēlētājiem. Savukārt nobalsojušo skaits kopā ar tiem, kas izmantoja iespēju balsot iepriekšējās trijās dienās, sasniedzis 568 000 jeb 39,34% no balstiesīgajiem.

Šodien līdz pēcpusdienai lielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 30,72% vēlētāju, seko Kurzeme ar 27,75%, Vidzeme ar 27,46% un Latgale ar 25,35%. Savukārt zemākā vēlētāju aktivitāte šodien līdz plkst.16 bijusi Zemgalē - tur pie vēlēšanu urnām devušies 24,81%. Rīta pusē lielākais balsotāju skaits bija Kurzemē.

Arī kopumā, ietverot tos balsojumus, kas izdarīti iepriekšējās dienās, vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā. Rīgā kopumā nobalsojuši 46,15% balsstiesīgo iedzīvotāju. Seko Vidzeme, kur nobalsojuši kopumā 38,17%, Kurzeme ar 37,12% un Latgale, kur nobalsojuši 36,19%. Savukārt zemākā aktivitāte bijusi Zemgalē – 33,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz plkst.20 pašvaldību vēlēšanās nobalsojuši 47% vēlētāju; lielākā aktivitāte - Rīgā

LETA, 03.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz plkst.20 pašvaldību vēlēšanās Latvijā kopumā nobalsojuši 47% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Tostarp šodien līdz plkst.20 Latvijā nobalsojuši vairāk nekā 512 300 cilvēku jeb 35,48%% no vēlētājiem. Savukārt nobalsojušo skaits kopā ar tiem, kas izmantoja iespēju balsot iepriekšējās trijās dienās, sasniedzis 679 700 jeb 47,08% no balstiesīgajiem.

Šodien līdz vakaram lielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 39,94% vēlētāju, seko Vidzeme ar 35,29%, Kurzeme ar 35,04% un Zemgale ar 31,57%. Savukārt zemākā vēlētāju aktivitāte šodien līdz plkst.20 bijusi Latgalē - tur pie vēlēšanu urnām devušies 31,34%. Rīta pusē lielākais balsotāju skaits bija Kurzemē, bet zemākais - Zemgalē.

Arī kopumā, ietverot tos balsojumus, kas izdarīti iepriekšējās dienās, vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā. Rīgā kopumā nobalsojuši 55,37% balsstiesīgo iedzīvotāju. Seko Vidzeme, kur nobalsojuši kopumā 46,01%, Kurzeme ar 44,41% un Latgale, kur nobalsojuši 42,17%. Savukārt zemākā aktivitāte bijusi Zemgalē – 39,93%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - FOTO: Vēlējuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo; pagaidām aktivitāte zemāka nekā 2014.gadā

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, kas ir mazāk nekā 12.Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1038 no kopumā 1076 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte varētu pieaugt, ņemot vērā, ka vēl tiks apkopoti dati par daudziem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās.

Iepriekšējā balsošanā šogad nobalsoja 33 791 vēlētājs jeb 2,18% no vēlētāju skaita.

13.Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, aktīvākie vēlētāji bija Vidzemē, bet neaktīvākie - Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz plkst.20, ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotos balojumus, Vidzemē nobalsojuši 239 173 vēlētāji jeb 60,96% no šī reģiona kopējā vēlētāju skaita, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, Vidzemē bija nobalsojuši 62,97% balsstiesīgo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Vietējie investori par 4,5 miljoniem eiro no Ektornet iegādājas tirdzniecības namu Kurzeme

Žanete Hāka, 03.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējo investoru apvienība SIA Lielās ielas centrs no nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet iegādājās tirdzniecības namu Kurzeme, kas ir viens no lielākajiem lielveikaliem Liepājā.

Kopējā darījuma summa ir 4,5 miljoni eiro, informē Ektornet pārstāvji.

Skaidrojot nekustamā īpašuma iegādi, SIA Lielās ielas centrs īpašnieki uzsver, ka uzņēmums ir izvirzījis mērķi nostiprināt tirdzniecības nama Kurzeme pozīcijas, veidojot to par vadošo lielveikalu Liepājā. Jaunie īpašnieki plāno piesaistīt vairākus plaši pazīstamus un starptautiskus veikalu zīmolus, kā arī veikt tirdzniecības nama modernizāciju. Paredzams, ka kopējās investīcijas tirdzniecības nama attīstībā būs ap 500 tūkstošiem eiro.

Tirdzniecības nams Kurzeme atrodas pilsētas centrā, pie Rožu laukuma. Tā apkārtnē ir pašvaldības iestādes, universitāte un komercrakstura ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk tūristu Liepājā pērn bijuši no Lietuvas - 25,3%, otrajā vietā ir Vācija ar 22%, trešajā - Krievija ar 13,8% no kopējā pilsētas viesu skaita.

Salīdzinoši daudz tūristu bijis arī no Polijas, Spānijas, Francijas, Somijas un Igaunijas, liecina Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) apkopotie dati.

34 Liepājas naktsmītnes izmantojuši vairāk nekā 66 tūkstoši pilsētas viesu, kas ir lielākais nakšņojošo tūristu skaits pēdējo četru gadu laikā. Salīdzinoši - pirms krīzes, 2007. un 2008.gadā nakšņojošo tūristu skaits pārsniedza 70 tūkstošus. Vairāk nekā puse nakšņojošo tūristu bijuši vietējie - Latvijas iedzīvotāji. Gan vietējie, gan ārzemnieki vidēji pavadījuši Liepājā aptuveni pusotru diennakti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Eco Baltia grupa Liepājas reģiona atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eko Kurzeme investējis vairāk nekā 30 000 eiro, lai Liepājā un tuvējos novados izveidotu jaunus un papildinātu jau esošos stikla šķirošanas punktus, informē uzņēmuma pārstāve Dace Jansone.

Līdz maijam Eko Kurzeme izvietos 70 jaunus zvanveida stikla šķirošanas konteinerus, kuros iedzīvotāji aicināti šķirot stikla pudeles un burkas.

«Vidēji viens Latvijas iedzīvotājs gadā rada ap 310 kilogramiem atkritumus, no kuriem vismaz 25 kilogramus veido stikla pudeles un burkas. Absolūti lielākā daļa no visiem atkritumiem un puse no stikla iepakojuma tiek apglabāti poligonos. Tā tam nevajadzētu būt. Mūsu mērķis ir izveidot Liepājas reģionā modernu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kas vērsta uz atkritumu šķirošanu un pārstrādi, nevis noglabāšanu poligonā. Eko Kurzeme jau līdz šim nodrošināja 208 šķirošanas punktus reģionā, bet šogad turpināsim veikt investīcijas stikla šķirošanas infrastruktūras paplašināšanā un arī sadzīves atkritumu industriālās šķirošanas attīstībā,» norāda uzņēmuma izpilddirektors Andris Karlsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Uz Kuldīgu pēc kafijas buķetes

Linda Zalāne, 31.10.2018

SIA Capulus Terra valdes priekšsēdētājs Klāvs Šlakorcins (no kreisās) un valdes loceklis Ingmārs Lādens

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klāvs Šlakorcins un Ingmārs Lādens piesātinātajā Kuldīgas restorānu un kafejnīcu segmentā saredzējuši jaunu nišu un atvēruši kafijas grauzdētavu Curonia Coffee Roasters

Klāvs restorānu un viesnīcu industrijā strādā aptuveni 20 gadus, kuru laikā gan Latvijā, gan ārvalstīs apguvis dažādas šīs jomas šķautnes, bijis arī barista, tas ir, kafijas bārmenis. Mācoties aroda knifiņus, viņam radās ideja atvērt Kuldīgā t.s. speciality jeb īpaši atlasītās kafijas grauzdētavu, un kā biznesa partneri viņš uzrunāja senu paziņu Ingmāru Lādenu, kuram līdz šim darba jomas bijušas nesaistītas ar HoReCa segmentu. «Vēlamies cilvēkiem parādīt pasaules līmeņa produktu, mudināt izprast, cik dažādi spēj būt kafijas aromāti un garšas buķetes. Šī ir ne tikai pirmā kafijas grauzdētava Kuldīgā, bet Kurzemē kopumā,» stāsta SIA Capulus Terra (Curonia Coffee Roasters) valdes priekšsēdētājs Klāvs Šlakorcins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu policijā pašlaik dažviet Latvijā trūkst darbinieku, tāpēc plānots pārskatīt šīs struktūras darba organizāciju, «balstoties uz modernas valsts principiem», aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis stāstīja, ka Latvija ir maza valsts un pastāv atšķirības starp reģioniem. Ja Latgalē policisti gaida rindā uz darbu dienestā, tad policistu trūkums jūtams Kurzemē un Zemgalē. Policijas vadība esot veikusi pasākumus, lai Kurzemē policistu rindas papildinātu VP koledžas absolventi, kuri līdzīgi kā armijā pēc mācībām nosūtīti dienestam šajā reģionā. Šis projekts ir izdevies, jo vairums absolventu palika dzīvot Kurzemē.

Šobrīd kopumā VP nav nokomplektēti aptuveni 10% amata vietu, bet pēdējos divus gadus izteikts darbinieku trūkums jūtams Rīgas reģiona Ceļu policijā, kur šobrīd trūkst aptuveni 30% likumsargu. Ķuzis neatklāja, cik precīzi darbinieku trūkst, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Eko Kurzeme atklāj 3,25 miljonus eiro vērto sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcu

Žanete Hāka, 28.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 3,25 miljonus eiro, Eco Baltia grupas uzņēmums SIA Eko Kurzeme atklāja jauno sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcu, kas apkalpos visu Liepājas reģionu, informē uzņēmums.

Šī ir Eco Baltia grupas pirmā atkritumu šķirošanas rūpnīca un vērienīgākais investīciju projekts 2015.gadā. Tā ir uzbūvēta, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 1,28 miljonu eiro apmērā, Nordea bankas finansējumu 1,8 miljonu eiro apmērā, savukārt 170 tūkstoši eiro ir SIA Eko Kurzeme finansējums.

Sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīca atrodas Grobiņas novada, Grobiņas pagastā Skudras, SIA Liepājas RAS sadzīves atkritumu poligona teritorijā.

Rūpnīcā sākotnēji plānots sašķirot 8000 tonnu sadzīves atkritumu gadā, taču šķirošanas jaudas iespējams palielināt līdz pat 30 tūkstošiem tonnu gadā. Tas nodrošinās rūpnīcas attīstības potenciālu nākotnē un ļaus sasniegt mērķi - samazināt atkritumu poligonā noglabājamo atkritumu apjomu. Lai nodrošinātu rūpnīcas darbību, izveidotas vairāk nekā 10 jaunas darbavietas, kas nenoliedzami ir sociālekonomisks ieguvums reģionam.

Komentāri

Pievienot komentāru