Transports un loģistika

Jūrnieki izvēlas elektroniskās kartes

Oskars Prikulis [email protected], 27.03.2006

Jaunākais izdevums

Latvijas Jūras administrācijas Hidrogrāfijas dienesta (JA HD) sagatavoto elektronisko jūras karšu izplatīšanas apjoms divu gadu laikā pieaudzis desmit reizes — 2003. gadā šādas kartes tika pārdotas par kopējo summu 1 500 dolāru, 2004. gadā — 4 900 dolāru, bet pērn — 15 300 dolāru. Latvijas HD bija viens no pirmajiem, kas sāka jūras kartes sagatavot vispirms elektroniski, un tikai pēc tam izstrādāt papīra kartes, kamēr lielākā daļa valstu joprojām gatavo papīra kartes un tikai pēc tam elektroniskās. Speciālisti uzsver, ka arvien vairāk kuģu pasaulē pārgājuši uz elektronisko jūras karšu izmantošanu. Šīs kartes jūrniekiem ir ērtākas, jo tās iespējams koriģēt automātiski, on-line režīmā, kam var pieslēgties caur satelītu, mobilo telefonu vai kādā līdzīgā veidā jebkurā diennakts laikā. Strādājot ar elektroniskajām kartēm, ir iespējams saslēgt kopā visas sistēmas, kas uz kuģa sniedz informāciju par atrašanās vietu un kursu – radarus, pozicionēšanās sistēmas, kompasus u.t.t.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Cik droša ir elektroniskās naudas un virtuālās naudas izmantošana?

Aiga Krīgere, Zvērinātu advokātu biroja Borenius juriste, 11.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

NATO jūrnieki Ventspilī kaujoties un postot apstādījumus

Dienas Bizness, 13.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī vairākos incidentos iekūlušies jūrnieki no NATO pretmīnu grupas kuģiem. Par kāda nīderlandiešu jūrnieka dzīvību šobrīd cīnās mediķi, tā vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Nedēļas nogalē Ventspils ostā ieradās deviņi NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas kuģi, kas piedalās starptautiskajā mīnu meklēšanas Open Spirit 2014 operācijā. Jūrnieki savā brīvajā laikā apmeklējuši arī pilsētas bārus un klubus, lietojuši alkoholu un iekļuvuši kautiņos, notikušo atstāsta medijs.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes preses pārstāve Signe Šteinberga informējusi, ka policija uzsākusi trīs kriminālprocesus par gadījumiem, kuros iesaistīti jūrnieki. Tostarp naktī uz sestdienu pagaidām nenoskaidrotas personas uzbruka trijiem jūrniekiem. Viņi piekauti un aplaupīti. Tajā pašā naktī Easy bārā notika konflikts, kura laikā kādam jūrniekam no Latvijas nodarīti miesas bojājumi. Cietušais Neatkarīgajai stāstījis, ka viņš mierīgi sēdējis pie bāra letes, kad pēkšņi viņu no aizmugures kāds pagrāba aiz rīkles, aizvilka uz tualeti un tur viņu piekāva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Valsts iegulda miljonus elektroniskajos pakalpojumos, ko izmanto vien daži procenti iedzīvotāju

Dienas Bizness, 26.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar elektroniskās identifikācijas (eID) karšu ieviešanu Latvijā pēdējo gadu laikā ieviesta arī elektroniskās autentifikācijas un e-paraksta iespēja, lai sabiedrībai ļautu oficiāli apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Tas valstij gadā izmaksā 847 000 eiro taču, pastāvot ērtākām un lētākām iespējām piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem, eID kartes elektroniskās iespējas izmanto vien daži procenti iedzīvotāju, kas liecina, ka pakalpojuma nodrošināšanā ieguldītie līdzekļi neattaisnojas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Tomēr valsts arī turpmāk plāno nodrošināt šo pakalpojumu, nākamajā piecgadē dubultojot ieguldīto summu.

Latvijā eID kartes tika ieviestas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulai Par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos. Valsts lēma arī nodrošināt iedzīvotājiem iespēju ar šo eID karti parakstīt elektroniskus dokumentus un apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Pakalpojuma mērķis bija nodrošināt to, ka iedzīvotāji eID kartes efektīvi izmanto kā autentificēšanās un elektroniskā paraksta radīšanas līdzekli saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām to sniegto elektronisko pakalpojumu saņemšanai. Jāuzsver, ka ES regula neparedz šādas prasības un tas bija papildus pakalpojums, ko Latvija brīvi izvēlējās sniegt iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? 3D kartes

Ilze Žaime, 08.11.2019

Uzlex 3D karšu projektu vadītāja Ieva Paleja. Tālāk galerijā skatāms 3D karšu tapšanas process!

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3D kartes, sākot ar magnētiņu pie ledusskapja līdz A0 formāta Alpu kalnu ainavai, kas precīzi līdz milimetram atbilst realitātei, ir pašmāju uzņēmuma veikums, kas iespējams, pateicoties «Uzlex» vakuumformēšanas tehnoloģijai un radošam komandas darbam.

Vizuālo tehnoloģiju centrs SIA «WMT Baltic» jau vairāk nekā divdesmit gadu garumā nodarbojas ar industriālās drukas, lāzergriešanas un citu tehnoloģiju izmantošanu, kā arī dažādu drukas materiālu, celtniecības plastikātu, instrumentu un citu ar reklāmu saistītu produktu izgatavošanu un tirdzniecību.

Viens no tiem ir produktu zīmols «Uzlex», kurā ietilpst profesionālo instrumentu ražošana darbam ar pašlīmējošām plēvēm, vakuumiekārtu un polimēru ražošana, kā arī gatavo produktu izstrāde izmantojot šo tehnoloģiju. Zīmols «Uzlex 3D Map Publisher» tika izstrādāts ar mērķi piešķirt formu apdrukātajiem materiāliem, padarot izstrādājumus, kas bieži kalpo kā reklāmas, suvenīri vai vides objekti, aizraujošākus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vakardienas SIA "Andele Mandele PAY" iekļauta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) elektroniskās naudas iestāžu reģistrā, kas uzņēmumam dod tiesības sniegt maksājumu pakalpojumu – maksājuma instrumenta izlaišanu.

"Ļoti ceram, ka deviņu līdz desmit mēnešu laikā varēsim ieviest elektroniskās naudas sistēmu. Šobrīd turpinās nopietns programmēšanas darbs, lai šo drošo maksājumu sistēmu ieviestu dzīvē," teic Līva Jaunozola, sludinājumu portāla "andelemandele.lv" īpašniece un kustības "Andele Mandele" aizsācēja.

Uzņēmums jau ilgāku laiku vēlējās nodrošināt, lai pircēji ar pārdevējiem portāla iekšienē var norēķināties ar elektroniskās naudas palīdzību. Piemēram, ja pircējs vēlas iegādāties zābakus par 50 eiro, vispirms pārskaita naudu un tad gaida, ko saņems, atverot pakomātu.

"Lielākoties pārdevēji ir godprātīgi, bet situācijas ir dažādas, piemēram, ir bijis gadījums, kad pārdevējs savāc no desmit pircējiem pa 20 eiro un pazūd. Elektroniskās naudas licence iedod jaunu vērtību uzņēmumam un tam, ko darām. Iepirkšanās būs pārskatāma un drošāka," saka L. Jaunozola. Tagad pircējs varēs papildināt savu "Andele Mandele" elektronisko maciņu, piemēram, par 50 eiro un šī nauda kļūst par elektronisko naudu, par ko var iegādāties preces portālā. Arī pārdevējiem nauda par pārdotajām precēm vispirms ieskaitās šajā virtuālajā maciņā, kur naudu var krāt un tērēt portālā vai arī jebkurā brīdī pārskaitīt uz savu kontu. Naudu pārdevējs saņems nevis pārdošanas brīdī, bet tad, kad pircējs izņems preci no pakomāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Saduroties kuģiem Ziemeļjūrā, bojā iet četri cilvēki

Jānis Rancāns, 06.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc divu kuģu sadursmes Ziemeļjūrā bojā gājuši četri jūrnieki, bet vairāki pazuduši bez vēsts.

Sadursme notikusi trešdienas vakarā, kad ar Bahamu salu karogu peldošais Baltic Ace sadūrās ar konteinerkuģi Corvus J. Pēc sadursmes Baltic Ace nogrima. Negadījuma vietā tika atrastas četru cilvēku mirstīgās atliekas, bet vēl 13 jūrniekus izglāba Nīderlandes krasta apsardze. Glābšanas darbus apgrūtina spēcīgais vējš.

Kuģis nogrima aptuveni 100 kilometru attālumā no Nīderlandes ostas pilsētas Roterdamas. Polijas medijis thenews.pl norāda, ka uz kuģa atradušies vienpadsmit poļu jūrnieki. Kuģa apkalpi veidojuši arī jūrnieki no Ukrainas, Bulgārijas, Filipīnām un Nīderlandes. Kopumā nogrimušā kuģa apkalpe bija 24 cilvēku apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Galvaspilsētas iedzīvotājiem jāgaida milzīgās rindās, lai saņemtu Rīdzinieka kartes

LETA, 12.12.2013

Galvaspilsētas iedzīvotāji stāv rindā pie "Rīgas satiksme" Klientu apkalpošanas centra Gaiziņa ielā, lai saņemtu "Rīdzinieka kartes", kas dos iespēju lētāk izmantot sabiedrisko transportu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvaspilsētas iedzīvotājiem ilgs laiks jāpavada milzīgās rindās, lai saņemtu Rīdzinieka kartes, kas dos iespēju lētāk izmantot sabiedrisko transportu, novēroja aģentūra LETA.

Kā informēja Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme preses sekretārs Viktors Zaķis, Rīgas satiksmei ir astoņi klientu apkalpošanas centri, kuros šīs kartes var saņemt.

Klientu apkalpošanas centru laiks pagarināts, un tie strādā bez brīvdienām no plkst.9 līdz plkst.21. No novembra papildu astoņi klientu apkalpošanas centri atklāti sadarbībā ar Rīgas namu pārvaldnieku. Arī šie centri decembrī strādā no plkst.9 līdz 21.

Savukārt pašvaldības rajonu izpilddirekcijās atvērti vēl trīs klientu apkalpošanas centri.

Minētie apkalpošanas centri nestrādās tikai Ziemassvētkos un gadu mijā - 24.decembrī un 25.decembrī, kā arī 31.decembrī un 1.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Piedāvās risinājumus elektronisko cigarešu statusam Latvijā

Zanda Zablovska, 04.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko nikotīna ievades sistēmu (elektronisko cigarešu) tiesisko regulējumu vēl plānots iztsrādāt, bet jau tagad skaidrs, ka elektroniskās cigaretes nevarēs pārdot nepilngadīgajiem, tomēr akcīzes nodoklis par tām nav jāmaksā.

Latvijas normatīvajos aktos būtu jānosaka, ka elektroniskās nikotīna ievades sistēmas (elektroniskās cigaretes) nedrīkst pārdot personām, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Jauniešiem nedrīkstēs pārdot arī elektronisko cigarešu sastāvdaļas, piemēram, maināmos kārtridžus, šķidrumus kārtidžu uzpildei (tostarp elektroniskās nikotīna ievades sistēmas un to sastāvdaļas, kas nesatur nikotīnu), piedāvāts Veselības ministrijas (VM) sagatavotajā ziņojumā, kas pieteikts valsts sekretāru sanāksmei.

Tajā arī minēts, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) elektroniskās cigaretes nav uzskatāmas par tabakas izstrādājumiem, tādējādi uz tām neattiecas akcīzes nodokļa jomu reglamentējošie normatīvie akti, kas nosaka tabakas izstrādājumu ražošanas, piegādes, izplatīšanas, kā arī akcīzes nodokļa piemērošanu. Neviena no ES dalībvalstīm neplāno elektroniskās cigaretes aplikt ar akcīzes nodokli. Ziņojums, lai noteiktu elektronisko cigarešu statusu un līdzvērtīgus ierobežojošos nosacījumus šo produktu realizācijai, reklāmai, lietošanai un aplikšanai ar akcīzes nodokli, sagatavots, ņemot vērā pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai. Tas paredzēja izvērtēt iespējas ierobežot elektronisko cigarešu realizāciju, reklāmu un lietošanu, kā arī piemērot akcīzes nodokli. Līdz šim Latvijā nav specifisku normatīvo aktu, kas noteiktu elektronisko cigarešu regulējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvijā eID kartes ir izsniegtas vairāk nekā pusmiljonam iedzīvotāju, tomēr neizmantojam to potenciālu; to nenoliedz arī karšu izsniedzējs PMLP, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā personas apliecības jeb elektroniskās identifikācijas kartes (eID) šobrīd vairāk tiek pozicionētas kā fizisks personu apliecinošs dokuments, kurš ir ērts līdzi nēsāšanai, aizmirstot par elektroniskās vides komponenti, kas ir daudzkārt svarīgāka par pirmo. «Svarīgāka tādēļ, ka fizisks identitātes līdzeklis – pase, jau iepriekš pastāvēja, savukārt eID kartes izmantošana elektroniskajā vidē kā vienota, plašai sabiedrībai pieejama elektroniskās identitātes un gribas izpausmes līdzekļa pielietojums ir jauns. Tomēr eID potenciāls valsts IKT attīstībā netiek novērtēts un izmantots,» uzskata Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Jāatgādina, ka arī vairākos stratēģiskās plānošanas dokumentos, piemēram, NAP 2020, Latvija 2030 – valsts ar augstu prioritāti ir noteikusi IKT nozares, e-pakalpojumu attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vidējā Latvijas iedzīvotāja makā - sešas lojalitātes kartes

Gunta Kursiša, 25.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidēji viena ekonomiski aktīvā Latvijas iedzīvotāja maciņā ir sešas atlaižu vai lojalitātes kartes, un tikai 3% iedzīvotāju ikdienā neizmanto lojalitātes kartes, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktais pētījums.

Kopumā absolūtajam vairākumam jeb 97% iekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem r vismaz viena lojalitātes/atlaižu karte, kura tiek izmantota ikdienā.

Visbiežāk izplatītas ir to pakalpojumu sniedzēju lojalitātes vai atlaižu kartes, kuri ikdienā tiek izmantoti visbiežāk - tā ir pārtika un ikdienas preces (94%).

Salīdzinoši lielam skaitam ir būvmateriālu (69%), aptieku (57%), kā arī degvielas uzpildes staciju (51%) lojalitātes vai atlaižu kartes.

Trešdaļai (33%) ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju ir kāda no lojalitātes kartēm sabiedriskajā ēdināšanā, savukārt 31% - apģērbu, apavu veikalos, bet 30% - kāda no tirdzniecības centru lojalitātes kartēm, liecina pētījuma rezultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādei

Gunta Kursiša, 19.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome lēmusi izsniegt SIA Transact Pro licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai ar tiesībām emitēt elektronisko naudu un sniegt licencē norādītos maksājumu pakalpojumus, informē FKTK pārstāvji.

SIA Transact Pro valdes locekļi, darbības plāns un finansiālais stāvoklis atbilst prasībām, lai nodrošinātu elektroniskās naudas iestādes darbību, atzinusi komisija.

Tā ir pirmā licence, ko FKTK ir izsniegusi elektroniskās naudas iestādei. Pārējās Latvijā strādājošās elektroniskās naudas iestādes ir reģistrētas FKTK uzturētā reģistrā.

FKTK var pieņemt lēmumu reģistrēt elektroniskās naudas iestādi, ja tās darbība tiek nodrošināta tikai Latvijas teritorijā un tās apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs nepārsniedz divus miljonus eiro.

Gadījumā, ja pakalpojuma sniedzējam ir vēlme savu darbību attīstīt arī ārpus Latvijas vai vidējais tās apgrozībā esošās elektroniskās naudas apjoms pārsniedz likumā noteikto slieksni, ir nepieciešams saņemt licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai. Šodien ir izsniegta pirmā licence elektroniskās naudas iestādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

AS G4S Latvia: sabiedrībā rada nepilnīg priekšstatu par elektroniskajām aprocēm kā līdzekli cīņā ar likumpārkāpējiem

, 22.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniskās aproces nevar tikt piemērotas smagos noziegumos apsūdzētām personām. Elektronisko aproču uzdevums ir mērķtiecīgi strādāt ar tām riska grupām, kuru atkārtota iespējamā sodāmība ir prognozējama vai - ir neliela.

Analizējot ierosinājumu likumpārkāpējiem ieviest elektroniskās aproces, lai tādējādi aizsargātu sabiedrību no gadījumiem, kad šīs personas, iespējams, atkārtoti veic noziegumu, AS G4S Latvia norāda, ka pasaulē elektroniskais monitorings jeb uzraudzība tiek izmantota, galvenokārt, kā preventīvās programmas sastāvdaļa.

„Šobrīd sabiedrībā vērojams virspusējs viedoklis, kādiem mērķiem šāds aproču mehānisms ir paredzēts, un daudzi šīs sistēmas ieviešanu saprot kā brīdinājuma signālu par agrāk sodītu noziedznieku. Jāatzīst, ka elektroniskajām aprocēm ir citi uzdevumi, un jaunus upurus no agrāk sodītiem likumpārkāpējiem tās diemžēl nepasargās. Elektroniskais monitorings ir risinājums gadījumos, ja cietumu pārslodzes dēļ nav iespējams piemērot cietumsodu vieglo un vidējo pārkāpumu gadījumos. Tāpat elektroniskā uzraudzība ir attiecināma uz jauniešiem pirmstermiņa atbrīvošanas gadījumos, vai arī tā var tikt izmantota kombinācijā ar kādu citu soda izciešanas metodi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Bojāgājušo vidū atpazīts kuģa Daļnij Vostok avārijā pazudušais latviešu jūrnieks

LETA, 09.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp vēl neatpazītajiem pagājušajā nedēļā Kamčatkas piekrastē notikušajā zvejas kuģa Daļnij Vostok avārijā bojāgājušajiem jūrniekiem atpazīts pazudušais latviešu jūrnieks, pastāstīja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis.

Ministrijas pārstāvis norādīja, ka trešā jūrnieka tuvinieki šorīt ieradās Južnosahaļinskā un atpazinuši jūrnieku. «Šobrīd tiek kārtota dokumentācija mirstīgo atlieku repatriācijai uz Latviju,» skaidroja Lasis.

Savukārt pārējie Latvijas jūrnieki snieguši liecības Ohotskas katastrofas izmeklēšanas komisijai un Federālajam migrācijas dienestam. Latvijas vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas pārstāve abiem jūrniekiem izdevusi atgriešanās apliecības ceļošanai uz Latviju. «Tiklīdz tiks saņemtas izceļošanas vīzas no Krievijas, abi jūrnieki atgriezīsies Latvijā,» skaidroja Lasis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Irānas konfliktu ar britiem vērtē kā nopietnu

, 26.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinās Irānas un Lielbritānijas konflikts par 15 Lielbritānijas Karaliskās flotes jūrnieku aizturēšanu, kuru veica Irānas jūras spēki piektdien. Naftas cena šī notikuma ietekmē pacēlās virs 62 USD par barelu atzīmes. Irāna paziņojusi, ka jūrnieki varētu tikt tiesāti par atrašanos Irānas teritoriālajos ūdeņos.

Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs jūrnieku aizturēšanu novērtējis kā "neattaisnotu un nepareizu." Lielbritānijas valdība noliedz, ka flotes jūrnieki ir atradušies Irānas teritriālajos ūdeņos un Blērs norādījis, ka Londona šo situāciju vērtē kā "ļoti nopietnu", ziņo Associated Press.

Irānas ārlietu ministrs Manučers Mottaki norādījis, ka Irāna neatkāpsies no savas pozīcijas par to, ka jūrnieki ir atradušies Irānas ūdeņos un apcietināto jūrnieku liktenis būs atkarīgs no izmeklēšanas rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikro, mazajos un vidējos uzņēmumos bieži to īpašnieki, vadītāji un grāmatveži ir cilvēki orķestri, un laiks ir nauda teju tiešā vārda nozīmē. Noteiktā laikā var kaut ko nopelnīt vai cīnīties ar birokrātiskām procedūrām, papīru ķīpām, liekiem tēriņiem un nenopelnīt.

Pieredzē, kā vienkāršot iekšējos procesus uzņēmumā, lai vairāk laika un līdzekļu paliek biznesa attīstībai, dalās finanšu tehnoloģiju uzņēmuma WestStein valdes locekle Signe Kalniņa.

Saīsiniet un vienkāršojiet avansa norēķinu procedūru

Ikvienam uzņēmumam mēdz būt dažādi tēriņi – biroja vajadzībām, klientu attiecību veidošanai (ziedi, dāvanas, pusdienas vai vakariņas, reprezentācijas materiāli), komandējumiem, ceļa izdevumiem, dāvanām.

Šādos brīžos bieži nepieciešams avanss, kura izsniegšana ir visai birokrātisks process. Kā WestStein nule noskaidroja Kantar TNS veiktajā Latvijas uzņēmēju aptaujā, tad vairumā gadījumu (34,3%) avanss tiek pārskaitīts uz darbinieka kontu vai izsniegti skaidrā naudā (13,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Karšu maksājumu skaits Latvijā pieaudzis par 12,7%

Žanete Hāka, 03.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugošā maksājumu karšu popularitāte sniedz iespēju uzņēmējiem izmantot tās kā mārketinga rīku, - apvienojot lojalitātes un maksājumu funkciju vienā un izdot kopzīmola kartes. 2015. gadā Latvijā visvairāk lietotais bezskaidrās naudas maksāšanas līdzeklis bijis maksājumu kartes, kā liecina Latvijas Bankas maksājumu statistikas dati.

Karšu maksājumu skaits 2015. gadā bija 215,2 miljoni, bet to apjoms – 4,2 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2014. gadu, karšu maksājumu skaits pieaudzis par 12,7%, bet apjoms – par 11,1%.

«Kopzīmola kartes sāk aktīvi savā ikdienā izmantot arvien jaunāki lietotāji. Piemēram, tā saucamā Millenium paaudze ir daudz atvērtāka dažādiem inovatīviem risinājumiem, kas ir risks konservatīvajai banku nozarei. Kāpēc? Šī paaudze ne tikai izmanto alternatīvo (nebanku) finansēšanas veidu, bet ir arī daudz atvērtāki dažādiem lojalitātes piedāvājumiem. Kopzīmola kartes ir viens no veidiem,» atzīst Maksims Jaroševskis, Transact Pro valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

3+ Ģimenes kartes izsniegs arī turpmāk

Dienas Bizness, 05.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 5.janvārī, valdība vienojās, ka Latvijas Goda ģimenes apliecības 3+ Ģimenes karte, kas izsniegtas līdz 2015.gada 31.decembrim, turpinās darboties visu 2016.gadu, informē Labklājības ministrija (LM).

Šīs kartes piešķir, ja ģimenē ir trīs vai vairāk bērnu līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, ja bērns mācās. Tās mērķis ir veicināt daudzbērnu ģimeņu labklājību, sniedzot atvieglojumus dažādu pakalpojumu saņemšanā daudzbērnu ģimenei.

LM uzsver, ka 3+ Ģimenes karte ir ne tikai kā daudzbērnu ģimenes statusu apliecinošs dokuments, bet šīs kartes īpašniekiem ir arī tiesības saņemt atvieglojumus tiem pakalpojumiem, kurus sniedz atsevišķas valsts un pašvaldību institūcijas, juridiskas un fiziskas personas.

Lai ieviestu Latvijas Goda ģimenes apliecības atbalsta programmu, laikā no 2013.gada līdz 2015.gada decembrim norisinājās pilotprojekts. Tā laikā sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi izstrādāta kartes izsniegšanas kārtība un nodrošinātas atlaides daudzbērnu ģimenēm vairāk nekā 150 dažādu nozaru uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas daļēji jau izmanto dinamisku autentifikācijas metodi pirkumiem internetā; plāno pārmaiņas

LETA, 09.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā strādājošās bankas daļēji jau izmanto dinamisku autentifikācijas metodi pirkumiem internetā, taču vairākas bankas vēl plāno pārmaiņas šo prasību ieviešanai.

Eiropas Centrālās bankas ieteikumi drošiem pirkumiem internetā un Eiropas Padomes foruma SecuRePay prasības par e-komercijas darījumu apstiprināšanu paredz izmantotās statiskās paroles aizstāšanu ar dinamisku autentifikācijas metodi, proti, galvenais nosacījums ir autentifikācijas metode, kas nepieļauj viena vienīga koda vai paroles izmantošanu. Nordea banka līdz šim klientus, kas veic pirkumus internetā ar kredītkarti, aicinājusi ievadīt kodu kartes lietotāja numuru un ik reizi unikālu kodu no kodu kartes, tādēļ izmaiņas autorizēšanās kārtībā nav plānots ieviest. Domājot par klientu datu drošību, veicot pirkumus internetā, no oktobra Nordea klienti varēs veikt drošus e-pirkumus, izmantojot arī Nordea Maestro norēķinu kartes. Līdzīgi kā gadījumā, kad pirkums tiek veikts ar kredītkarti, lai veiktu pirkumu internetā ar Nordea Maestro norēķinu karti, klients tiks aicināts ievadīt gan Nordea internetbankas lietotāja numuru, gan kodu no bankas kodu kartes vai kodu kalkulatora, tādējādi garantējot vēl lielāku drošību un klientu personīgo datu aizsardzību no trešajām pusēm, aģentūru LETA informēja Nordea bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Latvijā Signe Lonerte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas Swedbank klientiem viltvārži prasa sinhronizēt internetbankas kodu kartes

Lelde Petrāne, 05.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Swedbank klienti ir saņēmuši krāpnieciskus viltus e-pastus it kā bankas vārdā ar lūgumu sinhronizēt savas internetbankas kodu kartes, noklikšķinot uz saites, kurā pēc tam tiek lūgts ievadīt internetbankas kodu kartes paroles. Kredītiestāde aicina nekādā gadījumā to nedarīt un par šādiem e-pastiem informēt banku.

Šis ir pasaulē izplatīts krāpšanas veids, ko sauc par «phishing» jeb «pikšķerēšanu», kad ar viltus vēstulēm it kā bankas vai kādas citas iestādes vārdā cenšas maldināt cilvēkus un uzzināt viņu konfidenciālos datus, informē kredītiestādes pārstāve Vineta Savicka.

Banka pārbauda šo gadījumu un atgādina, ka banka nekad nelūgs klientam ievadīt visus kodus no internetbankas kodu kartes.

Nekādā gadījumā nedrīkst sūtīt pa e-pastu vai teikt pa telefonu sekojošus datus:

•internetbankas parole;

•kodu kartes vai kalkulatora pilnie numuri;

•kartes numurs;

•kartes derīguma termiņš,

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Krievija varētu iestāties Zaļās kartes sistēmā

, 23.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija plāno 2008.gadā iestāties Zaļās kartes jeb Starptautiskajā sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmā. Tas nozīmēs, ka Latvijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem, šķērsojot Latvijas Krievijas robežu, būs derīga polise Zaļā karte, ko varēs iegādāties pie mūsu valsts apdrošinātājiem, Db.lv informēja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Tādējādi tiktu atviegloti ceļojumu un darījumu braucieni starp Krieviju un Latviju, ko šobrīd apgrūtina sarežģītā OCTA polises iegāde uz robežas.

Par Krievijas plāniem un paveikto likumdošanas sakārtošanas jomā, lai iestātos Zaļās kartes sistēmā, informēja Krievijas atbildīgo institūciju pārstāvji nesen notikušajā starptautiskajā OCTA seminārā Sanktpēterburgā, kurā stāstīt par Latvijas pieredzi tika uzaicināts arī Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Līdz šim transportlīdzekļa īpašniekam, dodoties uz Krieviju ar savu automašīnu, bija nepieciešams iegādāties Krievijas OCTA apdrošināšanu, jo tajā nedarbojās ne OCTA standarta polise, kas derīga visās Eiropas Ekonomikas Zonas (EEZ) valstīs, ne arī starptautiskā Zaļās kartes civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Citadele ievieš jauna dizaina maksājumu kartes no pārstrādātas plastmasas

Db.lv, 03.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot ilgtspējīgus finanšu pakalpojumus, banka Citadele Baltijas valstīs sāks izsniegt jauna dizaina maksājumu kartes, kas izgatavotas no 95 % pārstrādātas plastmasas. Turklāt jaunajām kartēm pievienota papildu funkcionalitāte, lai tās būtu ērti lietojamas arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Līdzšinējo X smart, X supreme un X prime karšu vietā klienti, kuri vēlēsies noformēt jaunu maksājumu karti, turpmāk varēs izvēlēties kādu no C (Citadeles) kartēm – C smart, C supreme vai C prime. C kartes veidotas jaunā dizainā, taču pakalpojumu ziņā tās saglabā pilnīgi visas X karšu priekšrocības. Tāpat kā līdz šim C kartēm būs trīs līmeņi: smart, supreme un prime.

Kartēm būs pieejami dažādi krāsu varianti. "Citadeles maksājumu kartes ir iecienītas visā reģionā, tāpēc esam radījuši produktu, kas apvieno esošās priekšrocības ar pilnveidotiem jauniem, lietotājiem svarīgiem risinājumiem. Piemēram, pārstrādāto materiālu kartes ir videi draudzīgākas. Savukārt, veidojot dizainu, karšu sānā iestrādāts izgriezums, kas cilvēkiem ar redzes traucējumiem palīdzēs saprast, kā pareizi karti ievietot bankomātā vai terminālī. Tāpat uz kartēm Braila rakstā iestrādāti nosaukumi, lai varētu atšķirt maksājumu kartes, ja tās ir vairākas. Lai arī daļai klientu kartes dizains ir būtisks, vispirms aicinām iepazīties ar karšu līmeņu priekšrocībām un izvērtēt sev nepieciešamos pakalpojumus,” norāda Vladislavs Mironovs, bankas Citadele valdes loceklis stratēģijas realizācijas, digitālās un biznesa attīstības jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šāda gada 1. septembra par elektroniskās darba laika uzskaites pārkāpumiem būvlaukumos darbinieki tiks sodīti ar brīdinājumu vai naudas sodu no 2 līdz 20 eiro, bet darba devēji – no 20 līdz 400 eiro par katru darbinieku

Tādu risinājumu atbalstījusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, izskatot grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Būvniecības uzņēmēju organizācijas par šo grozījumu projektu bija iesniegušas savu skatījumu jau tad, kad tas atradās apspriešanas stadijā. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pārstāvis Aigars Paegle jau 25. februāra Ministru kabineta komitejas sēdē vērsa uzmanību uz faktu, ka, izstrādājot elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu, doma bijusi, ka tā būs kontroles, nevis soda rīks uzņēmumiem, kuri ir kļūdījušies, it īpaši, ja būvlaukumā ir 500 darbinieku un pieci nav reģistrējušies. Viņš arī atgādināja, ka, noslēdzot ģenerālvienošanos nozarē, būs lielākā minimālā alga Latvijā un no tās samaksāti nodokļi, un nav pamata sodīt godprātīgos uzņēmumus par kādu kļūdu. Tāpat jautājums ir par būvstrādnieku, kas strādā pie mājas fasādes vai remontē ielu, nodalīšanu no tiem, kas atrodas uz ielas. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars atgādināja, ka par šo likumprojektu atbildīgā būs Saeimas Juridiskā komisija, un tie, kuriem ir idejas un vēlmes, kā to uzlabot, aicināti iesniegt savus priekšlikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK izsniedz licenci SIA Qiwi Wallet Europe elektroniskās naudas iestādes darbībai

Žanete Hāka, 12.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome trešdien pieņēma lēmumu par licences izsniegšanu SIA Qiwi Wallet Europe elektroniskās naudas iestādes (ENI) darbībai ar tiesībām emitēt elektronisko naudu un sniegt licencē norādītos maksājumu pakalpojumus.

Šobrīd licence izsniegta divām Latvijā strādājošām elektroniskās naudas iestādēm, pārējās iestādes ir reģistrētas FKTK reģistrā, informē komisijas pārstāvji.

FKTK reģistrā reģistrētās Elektroniskās naudas iestādes ir tiesīgas piedāvāt e-naudas un maksājumu pakalpojumus tikai Latvijas teritorijā un to apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs nedrīkst pārsniegt divus miljonus eiro. Ja pakalpojuma sniedzējs darbību grib attīstīt arī ārpus Latvijas vai vidējais apgrozībā esošās elektroniskās naudas apjoms pārsniedz likumā noteikto slieksni, ir nepieciešams saņemt licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piedāvā divus risinājumus e-vēlēšanām

, 13.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban nepastāv būtiskas problēmas vai šķēršļi, kas kavētu elektroniskās balsošanas ieviešanu, tā šodien, 13.jūnijā, secināts atbildīgo amatpersonu apspriedes laikā. Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta un Iekšlietu ministrijas speciālisti apskatījuši divus iespējamos e-vēlēšanu sistēmas risinājumus.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītāja Olita Magone un Juridiskās nodaļas vadītāja Inese Gaidele tiekās ar Iekšlietu ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvjiem, lai vienotos par koncepcijas projektu un sekretariāta izstrādātajiem variantiem elektroniskās balsošanas ieviešanai 2009. gada pašvaldību vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta un Iekšlietu ministrijas speciālisti apskatījuši divus iespējamos e-vēlēšanu sistēmas risinājumus.

Viens no tiem paredz vēlētāju reģistrāciju un balsošanu, izmantojot Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošo Vēlētāju reģistru, kuram papildus jāizstrādā sistēmas modulis, kas nodrošinātu vēlētāja identitātes pārbaudi.

Komentāri

Pievienot komentāru