Kā aizvadītās vēlēšanas mainījušas sabiedrības noskaņojumu? 

Nesen publiskotais DNB Latvijas barometra pētījums ir pirmā veiktā aptauja pēc 12.Saeimas vēlēšanām. Ņemot vērā šī pētījuma ietvaros mērīto atsevišķu sabiedrības noskaņojumu indikatoru specifiku (piemēram, atbildes uz jautājumu «vai situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā vai nepareizā virzienā?»), nav šaubu, ka oktobra noskaņojuma indeksi mums netieši vēsta arī par sabiedrības apmierinātību ar vēlēšanu rezultātiem.

Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra «SKDS» direktors, 24.11.2014

Diemžēl jāatzīst, ka ne kopējais sabiedrības noskaņojuma indekss, ne tie atsevišķie rādītāji, kas tiešāk būtu saistāmi ar attieksmi par vēlēšanu iznākumu, oktobra otrajā pusē īpaši nav uzlabojušies. Ir pat otrādi – kopējās situācijas attīstības indekss salīdzinājumā ar septembri ir samazinājies par 11 punktiem (ja septembrī 31% aptaujāto norādīja, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, tad oktobrī pēc vēlēšanām tādi ir vairs tikai 26%). Diez vai tas liecina, ka sabiedrības vairākums ar sajūsmu ir uztvēris jauno mandātu sadalījumu Saeimā, kas nepārprotami liecināja, ka pie varas (varbūt ar sīkām izmaiņām) paliks vecā valdošā koalīcija (aptaujas laikā jaunā/vecā valdība vēl tikai tika veidota). Manuprāt, šis ir spilgts rādītājs, ka sabiedrības vairākumā ar Saeimas vēlēšanu iznākumu tomēr nav apmierināts, un tas nav spējis mūs izsit no nepārprotamās pesimisma trajektorijas.

Nedaudz labāka aina ir divos citos indikatoros, kurus, manuprāt, varētu ietekmēt vēlēšanu iznākums. Ģimenes materiālā stāvokļa attīstības prognozes indekss ir palicis nemainīgs, bet Latvijas ekonomikas stāvokļa attīstības prognozes indekss ir uzlabojies par diviem punktiem. Tas gan, ņemot vērā šo indeksu svārstību parastās amplitūdas, nebūtu jāuzskata par īpašu sabiedrības optimisma pieaugumu. Vēl šī gada jūlijā Latvijas ekonomikas stāvokļa attīstības prognozes indekss bija pat par pieciem punktiem augstāks nekā patlaban. Līdz ar to es šos rādītājus interpretētu šādi - vēlēšanu rezultāti nav īpaši ietekmējuši to, kā Latvijas iedzīvotāji redz valsts ekonomikas un sava personīgā materiālā stāvokļa attīstību nākamajos 12 mēnešos. Taču šeit ir svarīgi uzsvērt, ka atbilstoši DNB Latvijas barometra mērījumu datiem lielākā daļa iedzīvotāju šīs perspektīvas neredz optimistiski.

Līdz ar to jāsecina, ka nupat aizvadītās vēlēšanas nav materializējušas tām teorētiski piemītošo potenciālo iespēju būtiski mainīt sabiedrības noskaņojumu trajektoriju. Kā pirms, tā arī pēc vēlēšanām vairākums iedzīvotāju vēl aizvien atrodas pesimisma zonā.