Jaunākais izdevums

Vēlme ātri un bez pūlēm sasniegt nosprausto mērķi dominē pār īstām zināšanām un spēju nopietni strādāt, tā izaugsmes portāls ExperEnough.com

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izvēlēts dizains Baltijas valstu 100 gadu jubilejai veltītajai 2 eiro piemiņas monētai

Žanete Hāka, 11.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopīgajā Baltijas valstu 100 gadu jubilejai veltītajā 2 eiro piemiņas monētā pārtaps Lietuvas dizainera Justa Petruļa darbs – simboliska bize, kurā savijas triju Baltijas māsu liktenis, informē Latvijas Banka.

Šis dizains saņēmis lielāko balsu skaitu sabiedrības aptaujā, kurā kopumā varēja balsot par sešiem dizaina piedāvājumiem (pa diviem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas).

Balsojumā piedalījās 14 302 cilvēki no visas pasaules (vienīgais kontinents, no kura netika saņemtas balsis, bija Antarktīda), bet galvenokārt no Baltijas valstīm (93% no balsotājiem). Par jaunā lietuviešu dizainera Justa Petruļa darbu kopumā tika nodotas 4 277 balsis; viņam tā būs debija monētu mākslā.

Justa Petruļa darbs simbolizē Baltijas valstu kopīgo pagātni, tagadni un nākotni, kas savijas vienā bizē.

Tagad tiks sāktas praktiskās procedūras, lai īstenotu kalšanu, t.sk. monētas dizains tiks saskaņots Eiropas Savienības institūcijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbalvoti Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS Latvenergo rīkotā ikgadējā konkursa Gada balva laureāti un AS Latvenergo studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētāji, informē AS Latvenergo.

AS Latvenergo sadarbībā ar LZA pasniedz Gada balvu par zinātniskajiem sasniegumiem, lai motivētu Latvijas zinātniekus veikt pētījumus, īpaši lietišķos pētījumus, enerģētikas attīstības un inovāciju vides veicināšanai.

Svinīgajā pasākumā Gada balvas laureātus un studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētājus sveica Āris Žīgurs, AS Latvenergo galvenais izpilddirektors, un Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents. Gada balva šogad tiek pasniegta 17. reizi un tās tradīcija ir iedibināta 1999.gadā. Šajā laikā balvas kopumā saņēmuši 116 pieredzes bagāti zinātnieki un arī jaunie zinātnieki, kā arī vairāki desmiti labāko augstskolu beidzēji, kuru bakalaura un maģistra darbi saistīti ar enerģētiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Attālinātais darbs prasa lielāku sagatavotību un plānošanu

Veronika Viļuma, speciāli DB, 05.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālinātā darba modelis kļūst aktuālāks, tā veiksmīgai īstenošanai nepieciešamas ne tikai tehnoloģijas, bet arī vadības, komunikācijas un motivēšanas iemaņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Tev ir apnicis darbs birojā? Varbūt Tu vēlies gūt papildu ienākumus, strādājot no mājām? Tendences liecina, ka, attīstoties tehnoloģijām, aizvien populārāks kļūst attālinātais darbs. Turklāt tas ir piemērots dažādām profesijām, ne tikai radošās sfēras pārstāvjiem. Aizdevējs Ondo.lv aicina – uzzini, kā atrast piemērotāko ārštata vakanci un noformēt darba devējam saistošu CV!

Vai ārštata darbs ir piemērots man?

Plānojot darba vides maiņu, pārdomā, vai attālināts darbs būs piemērots Tavam dzīves ritmam un personībai?

Darbs ārštatā būs Tev kā radīts, ja Tu:

  • studē un meklē veidu, kā nosegt mācību izdevumus;
  • esi noguris no biroja darba un meklē jaunus izaicinājumus;
  • plāno ar laiku uzsākt pats savu biznesu konkrētajā nozarē;
  • vēlies gūt papildu ienākumus paralēli jau esošajam darbam;
  • rūpējies par maziem bērniem vai kādu ģimenes locekli, kam mājās ik dienas nepieciešama Tava palīdzība;
  • sirgsti ar veselības problēmām, kas neļauj strādāt ierastās darba stundas birojā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atklāj Simtgades loterijas trešo sēriju un izsludina mākslas darbu konkursu

Monta Glumane, 23.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) un VAS «Latvijas Loto» turpina Latvijas nacionālās momentloterijas projektu Simtgades loterija, piedāvājot jau trešo biļešu sēriju, informē FM.

Uz Simtgades loterijas trešās sērijas biļetēm apskatāmi Latvijas Mākslas akadēmijas jauno mākslinieku darbi – Annas Pabērzas darbs Zeme, Kristīnes Kutepovas darbs Dabas spēks, Dāvja Ozola darbs Pietura, Alises Bēržvades darbs Tilts pār Daugavu un Lauras Veļas darbs Iebridu Brikšņos.

«Simtgades loterija ir unikāls produkts, kas strauji guvis popularitāti iedzīvotāju vidū. Turklāt tā kalpo cēlam mērķim – līdzekļu vākšanai spožāko Latvijas jauniešu atbalstam, kuri jau šogad katrā vidējās izglītības iestādē Latvijā saņems pirmās stipendijas. Būšu lepna paviesoties kādā no svinīgajiem izlaiduma pasākumiem, lai sastaptu absolventus un pasniegtu Pateicības rakstus Simtgades izcilniekiem par viņu centību un aizrautību. Savukārt caur mākslas darbiem aicinu ieraudzīt, apzināt, un godināt Latvijas vērtības no paaudzes paaudzē. Uzskatu, ka Simtgades loterijas biļetes ir kā vēstnesis, kas kā mazs mākslas darbs – kā glezna, kā pastkarte – ienes mākslinieku izcilo veikumu un Latvijas vērtības teju katrā mājā,» pastāsta Finanšu ministre Dace Reizniece - Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes situācijā virsroku gūst zīmoli, kas pārstāv nacionālas vērtības.

Tā intervijā DB pauž Jevgeņijs Toņevs – Odesā uzaugušais un Kijevā ilgāku laiku strādājušais reklāmas speciālists tagad jau vairākus gadus pārstāv Leo Burnett reklāmas tīklu Maskavā, šobrīd pildot aģentūras Arc Russia radošā direktora pienākumus un apkalpojot vislielākos zīmolus Krievijā.

Daudzas Latvijas radošās nozares ierasti lūkojas rietumu virzienā, tāpēc dažkārt nākas secināt, ka, neskatoties uz kopīgo ģeogrāfiju, tikpat kā neko nezinām par notikumiem un tendencēm, kas valda vien pārsimts kilometru uz austrumiem. Viens no izņēmumiem ir vietējā reklāmas industrija, kuras gada centrālajā pasākumā Golden Hammer regulāri viesojas arī Krievijas speciālisti, tostarp J. Toņevs. Sarunā ar DB viņš stāsta par Krievijas interneta drudzi, dalās pieredzē par darbu ar naftas magnātiem un apgalvo, ka pārāk labos apstākļos reklāma kļūst neinteresanta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Kino Lora vadītāju Lindu Leli

Lelde Petrāne, 28.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Siguldā, tirdzniecības centrā Šokolāde izvietotā kinoteātra Kino Lora vadītāja Linda Lele. «Jau 2009. gadā, plānojot kinoteātra Kino Lora konceptu, tika saprasts – lai reģionāls kinoteātris mazpilsētā veiksmīgi darbotos, tam ir jābūt ar pievienoto vērtību un savu unikalitāti. Tādam, lai tas uzrunātu gan vietējos Siguldas iedzīvotājus, gan plašāku auditoriju – lai uz to būtu vērts mērot ceļu. Tā radās ideja Kino Lora veidot kā paaugstināta servisa kinoteātri. Kino Lora ir vienīgais kinoteātris Latvijā, kas piedāvā apkalpošanu sēdvietās. Arī ēdienkarte ir īpaši izstrādāta, lai sniegtu klientiem iespēju tradicionālā popkorna vietā pasūtīt arī dažādas uzkodas, suši, alkoholiskus un bezalkoholiskus kokteiļus, ko ēst un dzert seansa laikā. Kinozālēs ir izvietoti ādas krēsli, pie katra krēsla ir neliels galdiņš un atkritumu tvertne. Jaunajā, tikko atklātajā zālē iekļautas vēl citas inovācijas – galdiņos ir iestrādāts neliels apgaismojums, lai ērtāka uzkodu baudīšana, un servisa poga viesmīļa izsaukšanai. Mēs neesam liels kinoteātris, taču es uzskatu, ka tas ir Kino Lora trumpis, jo varam nodrošināt kinoteātriem neraksturīgas ekstras. Citiem vārdiem - kvalitāte pār kvantitāti,» par savu darbavietu stāsta L. Lele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Līderu atgriešanās: Kāpēc būt asistentei, ja varu būt mārketinga vadītāja?


Anda Asere
, 28.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bija grūti aizbraukt un nebija viegli atgriezties. Esmu gandarīta gan par to, ka aizbraucu, gan par to, ka atgriezos

Tā saka Eva Miķelsone, degvielas mazumtirgotāja Virši-A mārketinga vadītāja. Viņa trīs gadus strādāja Lielbritānijā. «Aizbraucu, jo Latvijā sākās krīze. Strādāju IT uzņēmumā, paralēli LU maģistrantūrā studēju komunikācijas zinātni. Sākās krīze, diemžēl zaudēju darbu, pabeidzu studijas un vairs nespēju sevi realizēt Latvijas darba tirgū. Tolaik uzņēmumu, kas atlaida darbiniekus, bija vairāk nekā tādu, kas pieņēma darbā. Izvērtējot situāciju, biju spiesta aizbraukt,» atceras E. Miķelsone.

Darbu atrast viegli

Viņa devās uz Lielbritāniju un darbu tur atrada viegli. Vispirms viņa bija pārdevēja delikatešu veikaliņā, drīzumā kļuva par veikala maiņas vadītāju. «Lai to sasniegtu, bija vajadzīgs sūrs darbs – strādāju arī pa 10 un 12 stundām sešas dienas nedēļā. Vadība manī saskatīja cilvēku, kam ir mērķtiecība, kurš strādā patstāvīgi un ir spējīgs sasniegt ko vairāk. Ātri apguvu visu nepieciešamo un mani izvirzīja par veikala maiņas vadītāju. Tas bija pavisam citādāks darbs, ar jauniem pienākumiem, – sākot ar ikdienas darbu koordinēšanu un veikala preču sortimenta nodrošināšanu, beidzot ar darbinieku vadību un klientu lojalitātes vecināšanu. Man patika šis darbs, jo varēju sevi realizēt un nebija nekādu rāmju, kas noteiktu, ka jādara tikai tā un ne citādi,» stāsta E. Miķelsone. Tomēr, strādājot veikalā, viņa neatmeta cerību atrast darbu savā specialitātē, gribēja pārliecināties, ka var sevi pierādīt ne tikai Latvijā, bet arī Lielbritānijā. Tāpēc viņa paralēli visu laiku meklēja darbu savā specialitātē – mārketingā vai komunikācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Cisco vadītāju Baltijas valstīs Eduardu Tutarašvili

Lelde Petrāne, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Eduards Tutarašvili, Cisco vadītājs Baltijas valstīs. Vairāk nekā 70% no pasaules interneta trafika tiek transportēts ar Cisco iekārtām, norāda E. Tutarašvili. Cisco ir vairāk nekā 100 biznesa partneru Baltijas valstīs, un Cisco Baltijas valstu darbinieku produktivitāte esot viena no augstākajām starp nozares uzņēmumiem – viens darbinieks kompānijas apgrozījumam vidēji gadā pienes vairāk nekā 3 miljonus eiro, atklāj vadītājs.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Informācijas tehnoloģiju jomā es strādāju kopš 1997. gada, un IT un komunikācijas ir vienīgā nozare, kurā esmu strādājis. Uzskatu, ka Baltijas valstīs darbs informācijas tehnoloģiju un komunikāciju jomā dod visplašākās iespējas attīstīt savas zināšanas un veidot karjeru, neatkarīgi no tā, vai tas ir saistīts ar tehnisko darbu, pārdošanu vai vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kā dzīvot laukos, bet saņemt Rīgas algu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 25.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars veidoja 2,1% no kopējā strādājošo skaita, kas ir mazāks līmenis nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat publiskotie dati.

Jāmin, ka Lietuvā pērn attālināti strādājuši 2,6% no kopējā strādājošo skaita, bet Igaunijā – 5,9%. Visaugstākais attālināti strādājošo īpatsvars pagājušajā gadā fiksēts Nīderlandē (13,7% no kopējā strādājošo skaita), Luksemburgā (12,7%), Somijā (12,3%), Austrijā (9,5%), Dānijā (8,6%) un Slovēnijā (7,2%).

Neiedziļinoties varētu šķist, kāpēc gan šāda ekstra kā strādāšana attālināti vispār ir pieminēšanas vērta un vai tas kaut ko liecina par ekonomiku. Taču attālinātais darbs gana daudz pasaka par ekonomikas struktūru. Jo tas ir iespējams tikai tā sauktajās gudrajās nozarēs, kas pārsvarā ir informāciju un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), un radošajās jomās, piemēram, rakstveida tulkošanā. Skaidrs, ka attālināti nevar strādāt apkalpojošā sfērā, kur darbs ir ar klientiem, tāpat arī ražošanā. Tādējādi attālināti nodarbināto īpatsvars noteikti liecina par to, kādas nozares dominē konkrētajā tautsaimniecībā un cik liels un attīstīts ir IKT sektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētāju Viesturu Tīli

Lelde Petrāne, 19.12.2014

«Matemātika man vienmēr ir bijusi pašsaprotama lieta, kas arī tagad palīdz. Arī ģeometrija kā sastāvdaļa,» – tā Viesturs, kas arī pats ir strādājis par elektrotehnikas un matemātikas skolotāju Rīgas 3. vidusskolā.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle. Šobrīd BT 1 tuvojas 20 gadu pastāvēšanas slieksnim.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā?

Jo es to nodibināju, sākumā vienpersoniski. Ir vēl pāris uzņēmuma dibinātāju, kas šobrīd strādā BT 1. Galvenais, ka šoreiz viss saskan! Darbs aizpilda visu manu dzīvi – tas ir gan hobijs, gan ikdiena. Man darbs nav apgrūtinājums. Tas sagādā baudu!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gadu mijas naktī strādās par eiro ieviešanu atbildīgie gan bankās, gan valsts pārvaldē

Nozare.lv, 31.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārejas uz eiro dēļ šogad gadu mija būs saspringts darba laiks gan daudziem komercbanku darbiniekiem, gan par eiro ieviešanu atbildīgajiem Finanšu ministrijā un Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kultūras ministre:Gaismas pils projekts tapa laikā, kad vārds «energoefektivitāte» nebija darba kārtībā

Andrejs Vaivars, BNS, speciāli DB, 16.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: tuvojas atklātnīšu biznesa ražas laiks

Inita Šteinberga, speciāli DB, 03.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlieku labu mūziku, izkārtoju priekšā papīrus, un iedvesma nāk, tā sākas atklātnīšu mākslinieces Unas Austrumas darba diena. Darbošanos šajā jomā pavisam nopietni Una sākusi šovasar jūnijā.

Pāraug hobiju

Viņa gatavo dažādas apsveikuma kartītes, ielūgumus, galda kartes u.c., tostarp ir gan tādas, kas ir individuāls roku darbs, gan drukātas, gan tikai kā dizaina paraugi pārdošanai elektroniskā formātā.

Ar atklātnīšu gatavošanu viņa aizrāvusies jau agrāk, ar dažādu dizainu izstrādi reklāmas aģentūrā saistīts bijis arī viņas iepriekšējais darbs. Pamazām viņa sapratusi, ka šajā radošajā jomā jūtas vislabāk, visbrīvāk. Tas esot no darba veidojies hobijs, kas pārvērties par darbu.

Tiklīdz māksliniece pievēršas saviem papīra darbiem, viss izdodas, veicas. Turklāt gatavošanas process viņai sagādā lielu prieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgū izvēlēties tādus ieguldījumus, kuriem vērtības pieauguma ziņā vajadzētu klāties labāk, ne vienmēr ir tas pats pateicīgākais darbs.

Turklāt bieži vien tiek ironizēts, ka profesionāļu darbu šajā ziņā vismaz īsākos termiņos var salīdzināt ar šautriņu mešanu, ko tikpat labi var darīt arī kāds mērkaķis. Proti, ja tam tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās tirgus profesionālis, kad tas, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru tad it kā vajadzētu aplaimot ar lielākiem guvumiem.

Jau ziņots, ka šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Šis darbs iemantojis lielu popularitāti, jo tam pamatā bija visai interesants pētījums un galu galā nebūt nevar apgalvot, ka šī hipotēze būtu pilnīgi greiza. Rezultātā arī šobrīd puspajokam tiek veikti līdzīgi eksperimenti, kas bieži atklāj, ka "mērkaķošanās" rezultātā, piemēram, ar tām pašām šautriņām patiešām var izveidot visai cienīgu ieguldījumu portfeli, kas pārspēj dažādu tirgus "guru" veikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar advokātu biroja FORT partneri, zvērinātu advokātu Jāni Līkopu

Lelde Petrāne, 16.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild advokātu biroja FORT partneris, zvērināts advokāts Jānis Līkops.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man vienmēr bijis svarīgi saņemt profesionālus izaicinājumus, un jurisprudences nozare tos sniedz nemitīgi. Man patīk šis darbs, jo tas ir dinamisks, kā arī varu realizēt savas ieceres, veidojot komandu un radot darba vidi, kāda man šķiet pieņemama. Gūstu gandarījumu, sadarbojoties ar profesionāliem kolēģiem, kuri ir guvuši pieredzi gan starptautiskos birojos, gan vietēja mēroga birojos.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Papildināta - Eksperiments: Kā es vergoju Latvijas uzņēmumā par 20 eiro dienā

Db.lv, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadītāju un vecāko partneri Evu Berlaus

Lelde Petrāne, 11.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadītāja un vecākā partnere Eva Berlaus.

Šogad E. Berlaus svin 20 gadus kopš karjeras sākuma, kad kā LU Juridiskās fakultātes studente viņa kļuva par Rīgas dārzu un parku juristi un galvenokārt risināja darba tiesību problēmas. Šobrīd viņa par saviem galvenajiem izaicinājumiem nozarē saskata pavisam citus jautājumus – start-up likumdošanas izveidošanu un Komerclikuma reformēšanu.

Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā, nozarē?

Ļoti vienkārši – tāpēc, ka man patīk advokāta darbs. Tajā vienlīdz labi noder gan loģiskā domāšana un spēja analizēt faktus un notikumus, gan arī mana radošā puse – spēja improvizēt. Šajā darbā ir iespēja reāli ietekmēt Latvijā notiekošo, piemēram, palīdzot klientam izveidot labu un pelnošu uzņēmumu vai arī strādājot pie kāda likuma reformas. Turklāt, ņemot vērā Sorainen uzkrāto pieredzi, mums ir iespēja strādāt pie pašām sarežģītākajām lietām, kas, protams, ir liels gods, bet – kas vēl svarīgāk – nekad neļauj mums apstāties savā attīstībā. Nokļūstot Sorainen vadošās partneres amatā, papildu advokāta darbam man ir vajadzējis apgūt daudzas jaunas lietas, tāpēc rutīna tā arī nekad nav iestājusies, lai gan šajā profesijā esmu jau divdesmit gadu. Tas man ir ļoti būtiski. Lai gan jāatzīst, ka mans ceļš uz profesiju sākās ar pavisam citām domām – uzsākot mācības LU Juridiskajā fakultātē, detektīvfilmu iespaidā vairāk domāju par izmeklētājas darbu. Tomēr studiju prakse parādīja, ka realitāte ir ļoti tālu no filmās redzētā. Ar krimināltiesībām saistītā vide ir ļoti pesimistiska, un profesionāļi, kas strādā šajā nozarē, nav paši pozitīvākie cilvēki pasaulē. Sapratu, ka tas nav domāts man.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar viesnīcas un restorāna Aparjods vadītāju Edmundu Siksni

Lelde Petrāne, 22.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Edmunds Siksne, viesnīcas un restorāna Aparjods īpašnieks.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kvalitāte, uzņēmuma darbības ilgums, darbinieki. Grūti teikt, vai unikāls, bet īpašs gan. Tas ir mūsu ģimenes «butiks», mūsu otrās mājas, kur domājam par katru sīkumu – sākot no latvju zīmēm uz slēģiem un beidzot ar niedru jumtiem.

Ēdienkarte mūsu uzņēmumā gan ir unikāla – tajā ir vairāk nekā 27 pamatēdieni. Kad pienācis laiks mainīt ēdienkarti, mēs to papildinām. Mūsu restorānam ir īpašs pastāvīgo klientu loks, kas vēlas no virtuves tieši to pašu, ko pirms 5 gadiem. Pavāriem nav tas vieglākais darbs, jo jāspēj pagatavot visu, kas iekļauts ēdienkartē. Kā arī rūpēs par klientu neveidojam tā saucamos «slēgtos vakarus» – jā, esam gatavi sagatavot grupai vakariņas, uzklāt viesību galdu, bet ar noteikumu, ka ikviens viesis var nākt restorānā un paēst. Tās ir rūpes par klientiem, lai nav tā, ka klients atbrauc un katru trešo sestdienas vakaru slēgts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Domina Shopping jauno direktori Dinu Bunci

Lelde Petrāne, 07.10.2016

Tad, kad ir iespēja, izraujamies divatā ar vīru un braucam, kur acis rāda. Smarža visapkārt ir neaprakstāma.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild tirdzniecības centra Domina Shopping jaunā direktore Dina Bunce.

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kā pati pirmā lieta noteikti jāmin tas, ka Domina Shopping ēka daļēji ir būvēta uz vēsturiskajiem leģendārās rūpnīcas VEF pamatiem, kas ir neatņemama Rīgas kultūrvēstures daļa. Tamdēļ jau no pirmsākumiem, kad tika projektēta tirdzniecības centra ēka, gan ārējā, bet jo īpaši iekšējā veidolā tika iekodēta urbāna, pilsētnieciska noskaņa.

Otrs interesantākais fakts par mūsu tirdzniecības centru arī ir saistīts ar būvniecību. Domina Shopping centrs ir būvēts vairākās kārtās. 2003.gadā, kad apmeklētājiem tika atklāta pirmā kārta, joprojām turpinājās aktīvi būvdarbi otrajā, kas tika atklāta gadu vēlāk. Zīmīgi ir arī tas, ka arī šobrīd esam svarīgā pārmaiņu procesā, jo ceturtdaļā no tirdzniecības centra platības notiek ievērojami rekonstrukcijas darbi, bet uzsākts darbs pie fasādes rekonstrukcijas. Visas šīs pārmaiņas noteikti ir uz labu, jo, runājot klasiķa vārdiem: «Pastāvēs, kas pārvērtīsies.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darbinieku strādāšana no mājām prasa lielu vadības piepūli

Ieva Kukule, organizāciju komunikācijas vadības konsultante, 29.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi vadītāji joprojām baidās dot darbiniekiem iespēju strādāt no mājām. Tas patiešām sarežģītu vadītāju dzīvi (bez jebkādas ironijas!).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šogad Finanšu ministrija (FM) sāks darbu pie nozaru ministriju bāzes izdevumu pārskatīšanas, tāpat ministrijā tiks sākts darbs pie vidēja termiņa nodokļu pamatnostādņu izstrādes, informē FM.

Divi no būtiskākajiem valsts finanšu kvalitātes aspektiem ir efektīva valsts budžeta izdevumu izlietošana, kā arī stabila un prognozējama nodokļu ieņēmumu nodrošināšana budžetā valsts funkciju izpildei, īpaši valdības prioritāro drošības, sociālo un ekonomisko pasākumu finansēšanai.

«Ir pienācis laiks rūpīgi izrevidēt nozaru ministrijām piešķirtos valsts budžeta līdzekļus to funkciju īstenošanai. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvāku nodokļu maksātāju līdzekļu izlietošanu. Mēs jau šogad sāksim darbu pie visu nozaru ministriju bāzes izdevumu pārskatīšanas, kā arī nodokļu pamatnostādņu izstrādes, tādējādi jau 2017. gada budžeta projekta sagatavošanā nodrošināsim kardināli citādu pieeju kā līdz šim,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru