Kā cīnīties ar ātrās modes vējdzirnavu sekām? 

Šobrīd 73% no pasaulē saražotajiem tekstilmateriāliem nonāk atkritumu kalnos[1]. Līdzīga proporcija varētu būt arī Latvijā, jo mums nav vienotas sistēmas to apsaimniekošanai.

Elīna Neilande, labdarības veikalu «Otrā elpa» dibinātāja un vadītāja, 2019. gada 05. augusts plkst. 12:25

Foto: Publicitātes

Šobrīd mūsu ārā izmestās drēbes tiek sadedzināts vai noglabātas atkritumu poligonos. Nolietotā tekstila savākšanas konteinerus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, un tās visbiežāk ir atsevišķas iniciatīvas, nevis vienotas sistēmas daļa. Tomēr jau pavisam drīz, 2025. gadā, visās ES valstīs būs jāšķiro arī tekstila atkritumi, tāpēc jau laikus jādomā gan par nacionāla mēroga rīcībpolitiku, gan katra cilvēka ikdienas paradumiem un izvēlēm, ko veicam.

Labdarības veikalu tīkls «Otrā elpa» savā ziņā darbojas kā pretspēks ātrās modes vējdzirnavām – mūsu veikali ir kā platforma, kas ļauj pagarināt tekstilizstrādājumu mūžu, ļaujot labām mantām kalpot ilgāk un nepapildināt atkritumu kalnus, kad tās apnikušas to pirmajiem īpašniekiem. Šobrīd visai bieži ziedojumos saņemam mantas, kas nav lietotas pat vienu reizi un, ja nebūtu nonākušas pie mums, tad to alternatīva būtu atrasties izgāztuvē. Protams, ir arī otrā galējība – tā vietā, lai saplēstās, novalkātās mantas izmestu, tās tiek ziedotas. Tā kā visus saņemtos ziedojumus sašķirojam, tad varam teikt ka proporcija ir visai nemainīga – aptuveni trešdaļa ilgtspējīgāko mantu novirzām tirdzniecībai mūsu veikalos, vēl pusi no saņemtā nogādājam dažādām palīdzības organizācijām, bet katra piektā mums ziedotā lieta jau ir atkritums. Protams, var strīdēties, vai tas ir daudz vai maz, tomēr redzam, ka, pat ja varam samazināt atkritumiem novirzāmo tekstila un citu izstrādājumu apjomu par 80%, paildzinot to lietošanas mūžu, tad pūles ir to vērtas.

Demokrātisko apģērbu zīmolu piedāvājumam kļūstot arvien plašākam un piedāvājuma apritei – arvien straujākai, mantu apjoms mūsu skapjos pieaug. Kas viegli nāk, viegli iet, tāpēc ar kleitu vienai iziešanas reizei savā skapī nu var lepoties gandrīz vai katra modes dāma. Tomēr diemžēl kvantitāte un zema cena tiek panākta uz kvalitātes rēķina, tāpēc demokrātisko zīmolu izstrādājumu mūžs ir nepiedodami īss un neviens vairs nedomā par to valkāšanu vairākas sezonas pēc kārtas, kur nu vēl noglabāšanu nākamajām paaudzēm. Jau pēc pāris valkāšanas reizēm apģērbi zaudē savu sākotnējo pievilcību un kvalitāti, tāpēc vieglu sirdi no tiem šķiramies un savā skapī dodam vietu jaunām modes vēsmām.

Katru dienu pēc saņemto ziedojumu sašķirošanas mums ir viens liels konteineris ar ātrās modes tekstila izstrādājumiem vai arī citādi savu dzīvi nokalpojušiem apģērbiem un apaviem, ko tālāk nogādājam atkrituma apsaimniekotājiem. Tas nav maz. Tāpēc ļoti svarīgi veicināt katra indivīda atbildību un ikdienas ieradumus, kas var radīt lielāku ietekmi uz vidi, nekā atbildīga atkritumu apsaimniekošana. Pats pirmais solis (vai, patiesībā, tā trūkums) ir saprast – vai katra jaunā manta man tiešām nepieciešama. Nākamais – rūpēties par savas garderobes ilgmūžību un pievērst uzmanību tam – vai izvēlētā lieta nebūs vienas sezonas hits, bet kaut kas, ko varēšu lietot ilgstoši. Vārdu sakot, rīkoties apzināti, nevis impulsu vadīti.

Jau tagad lielu uzmanību no savas puses veltām cilvēku izglītošanai par ilgtspējas (tostarp, vides ilgtspējas) jautājumiem – aptuveni trešā daļa no mūsu atbalstītajiem projektiem saistīti ar bērnu un pieaugušo izglītošanu. Redzam, ka izvirzīt bērnu domāšanu ir dabiski, grūtāk tas nākas vecākajām paaudzēm. Tomēr ticam, ka tiklīdz tiks sasniegta kritiskā apzināto patērētāju masa, arī ražotāji būs spiesti pielāgoties pieprasījumam. Pirmos iedīgļus varam novērot jau šobrīd – sākot no iespējas nodot nolietoto apģērbu pārstrādei veikalā, kurā tas iegādāts un saņemt atlaidi nākamajam pirkumam, beidzot ar apģērbu kolekcijām, kas veidotas no otrreiz pārstrādātām mantām.

Arī nolietotais apģērbs var kalpot kā vērtīgu izejviela daudz dažādos veidos. Tāpēc kopējais ilgtspējas izaicinājums ir paildzināt katra jau saražotā izstrādājuma lietošanas laiku, lai tādējādi samazinātu ātrās modes aprites ātrumu, kas videi un mums pašiem nodara lielāko postījumu.

[1] Ellen MacArthur Foundation, A new textiles economy: redesigning fashions future, 2017: https://www.ellenmacarthurfoundation.org/assets/downloads/publications/A-New-Textiles-Economy_Full-Report.pdf?fbclid=IwAR2_Te8WSROY1ndD3jRwcMtOXx9KZB-00QjqSBleoyuRN_doUzMC7PH2dbU

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 15. jūlijs plkst. 16:34

Vides aktīvistu kustība «Extinction Rebellion» pirmdien sākusi nedēļu ilgu «vasaras sacelšanos»...

2019. gada 25. jūnijs plkst. 13:02

Simtiem vides aktīvistu pagājušās nedēļas nogalē iebrukuši Garzweiler ogļu raktuvē netālu...

2019. gada 24. jūnijs plkst. 11:26

Šveices pilsētā Lozannā pie Ženēvas ezera svētdien atvērta jaunā Starptautiskās Olimpiskās...

2019. gada 29. maijs plkst. 11:30

Latvijas ekonomikas izaugsme pēdējos gados bijusi iespaidīga, tomēr valstij aktīvāk jādomā par...

2019. gada 17. maijs plkst. 12:25

Labdarības veikali palīdz ne vien cilvēkiem ar ierobežotiem ienākumiem, tie arī saudzē...

Nepalaid garām

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2019. gada 09. augusts plkst. 15:17

Sekojot līdzi plastmasas patēriņa tendencēm, kurām šobrīd tiek pievērsta liela vērība, pašmāju...

2019. gada 05. augusts plkst. 11:35

Zaļāku ikdienu palīdz veidot arī pavisam vienkārši ieradumi – mazāks gaļas patēriņš,...

2019. gada 05. augusts plkst. 10:18

Lai aktualizētu jautājumus, kas saistīti ar vides aizsardzību, klimata pārmaiņām un zaļāka...

2019. gada 05. augusts plkst. 6:18

Egļu un priežu skujas var kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem,...

2019. gada 01. augusts plkst. 9:39

Sākot ar augustu, Zviedrijas mēbeļu un interjera preču mazumtirgotājs IKEA jaunajiem lojalitātes...

2019. gada 31. jūlijs plkst. 12:43

Gadu pēc tam, kad nāvējošais ugunsgrēks plosījās Grieķijas piekrastes pilsētās netālu no...

2019. gada 31. jūlijs plkst. 6:49

Piedāvājot deviņus principus efektīvas un caurspīdīgas depozīta sistēmas iepakojumam izveidei...

2019. gada 30. jūlijs plkst. 12:23

Lietuva 2020.gadā plāno ieviest papildu nodokli piesārņojošiem transportlīdzekļiem, bet finanšu...

2019. gada 29. jūlijs plkst. 11:06

Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālā vides pārvalde (RVP) uzaicinājusi Engures ostas...

2019. gada 26. jūlijs plkst. 7:02

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas meži» apgrozījums pagājušajā gadā bija 20,013 miljoni eiro,...