Eksperti

Kā, gaidot labākus laikus, nepalikt tukšām rokām?

Mareks Kļaviņš, Nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 14.06.2024

Jaunākais izdevums

Vasara pienākusi ne tikai ar inflācijas un ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bet arī tik ilgi gaidīto Euribor procentu likmes samazinājumu, radot izdevīgāku situāciju nekustamo īpašumu pircējiem, jo tirgū pieejami vairāki jaunie projekti ar pilnībā pabeigtiem dzīvokļiem.

Cik zemu Eiropas Centrālās bankas noteiktās likmes noslīdēs, šobrīd nesteidz prognozēt pat ekonomisti, tomēr tendence ir lejupejoša, un tā ir zaļā gaisma visiem, kuri atlikuši jaunas mājvietas iegādi, gaidot piemērotāku brīdi. Lai arī izmaiņas, kas nozīmē dažu desmitu eiro svārstības ikmēneša maksājumos, nesatricinās nekustamo īpašumu tirgu, krasi palielinot darījumu apojomu, tomēr veicinās pircēju pārliecību par finansiālo stabilitāti nākotnē un iespējām uzņemties kredītsaistības.

Eiropas Centrālā banka (ECB) jūnijā pieņēmusi lēmumu par Euribor procentu likmes samazināšanu par 0,25%. Šāda lejupslīde, lai arī visai niecīga, tomēr ļāvusi atviegloti uzelpot pēc tam, kad likme kāpusi vairāku gadu garumā un sasniegusi visaugstāko punktu – 4% – 2023. gada septembrī. Kaut arī straujš likmes kritums tuvākajos mēnešos netiek prognozēts, kopumā tendence ir labvēlīga. Tā ir lieliska ziņa visiem, kuri vēlas iegādāties nekustamo īpašumu ar hipotekārā kredīta atbalstu vai jau maksā ikmēneša kredīta maksājumu. Proti, vidusmēra patērētājam vairs nevajadzētu izjust smacējošas bažas – ko nesīs rītdiena. Savukārt tie, kuri ilgstoši atlikuši jauna mājokļa iegādi, cerot uz labākiem laikiem, beidzot tos sagaidījuši, jo paļauties, ka Euribor likme tuvāko gadu laikā sasniegs kādreizējo 0% vai pat zemāku slieksni, ir visai naivi. Kā prognozē finanšu analītiķi, tā, visticamāk, noslīdēs līdz aptuveni 2% robežai.

Kā nepalikt ar tukšām rokām?

Tomēr galvenais nekustamo īpašumu tirgus atveseļošanās faktors nav procentu likmes, bet gan pircēju finansiālās stabilitātes sajūta, domājot par nākotni. Ja savulaik klienti jaunos dzīvokļus kā karstus pīrādziņus izķēra jau būvniecības stadijā, tad “Bonava” pēdējā gada novērojumi liecina, ka tendences krasi mainījušās: ap 80% pircēju dod priekšroku gatavo dzīvokļu iegādei, izvēloties uzņemties saistības uzreiz, nevis plānojot vienu no savas dzīves lielākajiem pirkumiem attālā nākotnē.

Klienti šobrīd nostādīti visai izdevīgā pozīcijā – gatavos dzīvokļus jaunajos projektos var aplūkot ne tikai “uz papīra”, bet arī reālajā dzīvē – izstaigāt, novērtēt, aptaustīt un tikai tad iegādāties. Tomēr jāņem vērā, ka izvēles iespējas nav bezgalīgas. Latvijas Bankas ekonomikas izaugsmes prognozes nav spožas, un nekustamā īpašuma attīstītāji šobrīd izjūt to, ko varētu saukt par piesardzīgu optimismu: turpinās darbs pie iesāktajiem projektiem, bet skats nākotnē vēl nav tik saulains, lai strauji uzsāktu jaunu māju un kvartālu būvniecību. Tas nozīmē – tiem, kuri plāno turpināt nogaidīt ar īpašuma iegādi arī turpmāk, var nākties palikt ar garu degunu, jo gatavo mājokļu skaits strauji sarūk, bet jauni piedāvājumi rindā nestājas.

Uzskatāms pierādījums ir viena no pēdējām “Bonava” projekta “Dreilinga mājas” daudzstāvu ēkām, kur gada sākumā iegādei bija pieejami 30 gatavi dzīvokļi, bet šobrīd palikuši tikai divi. Spītējot augstajām procentu likmēm, pircēji, kuri jūtas pietiekami pārliecināti par savu finansiālo drošību nākotnē un saskata ilgtermiņa ieguvumus, steidz izmantot labvēlīgo situāciju un nekustamā īpašuma attīstītāju īpašos piedāvājumus, piemēram, bezmaksas stāvvietas, virtuves iekārtas un citus bonusus, kas, kopējai finansiālajai situācijai kļūstot prognozējamākai, visticamāk, vairs netiks piedāvāti. Arī bankas turpina cīņu par klientiem ar izdevīgiem piedāvājumiem, tā kompensējot Euribor pieaugumu.

Vai gaidāmi pārsteigumi?

Nekustamā īpašuma tirgu pārskatāmā nākotnē varētu ietekmēt ar energoresursu cenām saistīti inflācijas pārsteigumi, kaut arī pašlaik straujas svārstības nav gaidāmas. Krietni lielāks risks ir neparedzamā ģeopolitiskā situācija Ukrainā un arī citviet pasaulē. Pat ja ikdienā to tieši neizjūtam, pie mums nonāk arī Tuvo Austrumu atbalss, piemēram, karadarbība Izraēlā nozīmē, ka kuģi, izvairoties šķērsot Suecas kanālu, met pamatīgu līkumu gar Āfrikas krastiem, kas ievērojami sadārdzina jūras pārvadājumu un sūtījumu izmaksas. Savukārt klimata pārmaiņu ietekme uz ražas apjomu var veicināt pārtikas cenu pieaugumu, kas neizbēgami atstātu būtisku iespaidu uz citām tautsaimniecības jomām. Par spīti riskiem jāsecina, ka Euribor savas līderpozīcijas nozares un tirgus virzīšanā pamazām zaudē. Mājokļa kredīta saistības vairums cilvēku uzņemas uz 20 un vairāk gadiem, kuru laikā mērenas Euribor likmes svārstības ikmēneša maksājumus būtiski neietekmēs. Ja esam pārdzīvojuši ļoti strauju procentu likmju kāpumu no 0 uz 4 %, maksājumiem pieaugot pat par vairākiem simtiem eiro mēnesī, pārdesmit eiro lielas korekcijas vienā vai otrā virzienā neizšķirs lēmumu par jauna mājokļa iegādi.

Patērētājiem šis izaicinājumiem piesātinātais un mainīgais laiks bijis izcili piemērots, lai iemācītos par sevi pastāvēt: nekautrēties prasīt bankām labāku piedāvājumu un nebaidīties pārkreditēties, ja tas ir izdevīgi. Paredzams, ka rudenī, beidzoties valsts atbalstam hipotekāro mājokļa kredītu ņēmējiem, iedzīvotāju vēlme pārkreditēties augs, saasinot konkurenci starp bankām. Tāds pavērsiens veicinās aktivitāti nekustamo īpašumu tirgū, ietekmējot to vairāk par procentu likmju pieaugumu. Ir pienācis īstais brīdis visiem, kuri vēl joprojām ieņem nogaidošu pozīciju un cer uz ekonomiskās situācijas uzlabošanos, lai pieņemtu racionālu lēmumu un īstenotu sapni par jaunu mājokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur likt “lieku” naudu vasarā?

Elza Rudzīte, SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja, 14.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidojot finanšu plānu un virzoties pretī mērķu sasniegšanai, svarīgi laiku pa laikam savu plānu koriģēt. Līdzīgi kā, sākoties siltajai sezonai, mēs mainām savu garderobi, mainoties gadalaikiem, ieteicams pārskatīt savu budžetu un izvērtēt, vai visa nopelnītā nauda nonāk tur, kur tai būtu lielākā vērtība.

Dažas no mūsu izmaksām bieži vien ir sezonālas, piemēram, maksa par apkuri. Tiem, kuriem ir bērni, izdevumi mācību gada laikā arī parasti ir krietni lielāki: ēdināšana skolā, pulciņi un treniņi, kancelejas preces u.c.

Sākoties vasarai, šķiet, varam atpūsties un elpot vieglāk, jo naudas paliek vairāk, taču, ja nepievērsīsim uzmanību tam, kā prātīgi rīkoties ar “lieku” naudu, pastāv risk to iztērēt impulsīviem pirkumiem, kas sagādā vien īslaicīgu prieku, bet nerada pievienoto vērtību. Lai tas nenotiktu, ir svarīgi regulāri pārskatīt savu budžetu un ieplānot, kā brīvo naudu tērēt mērķtiecīgāk vai iekrāt laikam, kad izdevumi atkal pieaugs.

Īpašais plāns atvaļinājumam – dienas limits un speciālais uzkrājums

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atjaunots kriminālprocess Kurzemes finiera pārņemšanas lietā

Jānis Goldbergs, 28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju 10 gadus pēc Kurzemes finiera pārņemšanas tā bijušajam valdes priekšsēdētājam Dzintaram Odiņam ir izdevies panākt kriminālprocesa atjaunošanu. Viņš savā iesniegumā policijai apsūdz Stiga RM īpašnieku Andri Ramoliņu reiderismā, bet Dienas Biznesa pamatinterese šajā lietā ir par iespējamu PVN shēmu, maksātnespējas administratora, Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) un VID amatpersonu iesaisti pasākumā, kas, iespējams, noved pie valsts līdzekļu zaudēšanas.

Vairāk nekā gads Dz. Odiņa dzīvē ir aizvadīts gaidot uz izmeklētāju rīcību, tomēr šī gada sākumā izrādās, ka process tiek izbeigts un tiek pasludināts par nepārsūdzamu. Odiņam to izdodas pārsūdzēt un kriminālprocesu lietā atjauno, tomēr tas patiesībā ir stāsta noslēgums. Stāsts par to, kādēļ izmeklēšana notiek sākas pirms 10 gadiem.

Reiderisms par valsts naudu? 

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms!...

Rakstu sērijas vēsture

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju “No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem” ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis uzņēmumā notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām bija stāsts par divu uzņēmēju strīdu, kurā no medija viedokļa ir interese par diviem sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Pirmkārt, bija reiderisma fakts vai nē? Otrkārt, vai aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu un iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību ir pamats? Trīs gadi kopš intervijas ir pagājuši un skaidrības tik un tā nav. Dienas Biznesa izziņas iespējas bija izsmeltas un visas atbildes saturēja norādi uz kaut kādiem noslēpumiem. Proti, atbildes no visām instancēm nesniedza skaidrību vai lieta ir tīra un pēc būtības norādīja, ka “rakties” jābeidz. Ja pats Dz. Odiņš neturpinātu cīņu par savu taisnību, visticamāk, ka cerības gūt skaidrību tā arī nerastos. Par to pēc Gazeles sāgas.

Gazeles sāga – zudušie kredīti

Mūsu nezūdošās intereses pamats ir fakts, ka Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā. Līdz Dz. Odiņa intervijai Dienas Biznesam 2021. gadā, kopš 2014. gada, publiskajā telpā figurēja vien A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un vēl, ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Detalizēti šis viedoklis atrodams Kuldīgas pašvaldības interneta vietnē.

Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas pēc viņa domām ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum), gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai, utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties, varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā iepriekš intervijā Dz. Odiņš. Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū viņš saprata, ka jāmeklē investors ar “dziļākām kabatām”. Izskatot dažādus piedāvājumus viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretīmnākšanu un sapratni”. Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis.

“Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu 2021. gadā noslēdza Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas un nu jau 10 gadus vecu notikumu pārbaudei ir nepieciešami dokumenti un izmeklēšanas. Fakts, ka pēc vēstules par maksātnespēju 2014. gada oktobra vidū viss notika ļoti ātri, to pasludināja 15. novembrī. Ieradies maksātnespējas administrators - Andris Bērziņš un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku. Uzreiz pēc maksātnespējas, jau 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM Dz. Odiņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas visticamāk ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl desmit gadus vēlāk turpina cīnīties par savu taisnību. Parāds izrādījies gan bankai, gan juristam Mārtiņam Krūmam. No visa šī saīsinātā stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi. Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir vienkārši piemānījis vai tomēr uzņēmuma pārņemšana būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka pārdodot cesijas bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot paliek arī viena nepārdota cesija un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Jācīnās ir pašam

Visi Dienas Biznesa jautājumi gan Altum, gan Finanšu ministrijai kā pārveidotās bankas pārraugam, gan citiem beidzās ar faktisku atrunāšanos, ko piesedza ar komercnoslēpumu un attaisnoja ar tiesībām izvēlēties valstij lētāko risinājumu. Arī atbildes uz jautājumiem Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā īpašu skaidrību nevieš un nav skaidrs vai viss pasākums summā Latvijas valstij tiešām bijis izdevīgs, nerunājot par iespējamiem likumpārkāpumiem. Aptuveni gadu pēc intervijas, Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai Kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Policija pieņēma izskatīšanai Dz. Odiņa norādītos faktus. Proti, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt, pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā. Pirmkārt, par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID. Faktiski forma – ieskaita veidā nozīmē, ka STIGA RM neveicot pirkuma maksājumus kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtojis maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata, ka starp A. Bērziņu un VID amatpersonām visticamāk pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kuru vērtība pārsniedz 3 miljonus eiro. Tas, ka Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai jau padara lietu saistošu, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantiem un 2023. gada 17. aprīlī tiek ierosināts kriminālprocess. Visi citi Dz. Odiņa centieni vai sūdzības KNAB, Finanšu ministrijā nesasniedza viņa cerēto mērķi atklāt kādus ar lietu saistītus faktus gluži tāpat kā tas neveicās Dienas Biznesam. VID solīja veikt pārbaudi. Pēc procesa ierosināšanas Dienas Bizness pārtrauca saziņu ar Dz. Odiņu, jo norit policijas izmeklēšana un nav jēgas mēģināt uzzināt to, ko nevar uzzināt.

Kriminālprocesu izbeidz un atjauno

Pusotrs gads Dz. Odiņa dzīvē ir pagājis gaidot uz aktīvu izmeklēšanu, kas ir izrādījusies ļoti neaktīva. Proti, līdz 2023. gada 23. novembrim aktīvā lietā faktiski nekas nav darīts un beigās, tā liecina atbildes Odiņam un viņa advokātam, kriminālprocess tiek izbeigts pat īsti nepaskaidrojot kādēļ. Visā sarakstē ar izmeklētājiem un prokuroriem, interesantākā ir Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurora E. Kristovska atbilde Dz. Odiņa advokātam par kriminālprocesa izbeigšanu 2024. gada 16. janvārī. Proti, sūdzētājs nemaz nav jāinformē par iemesliem, kādēļ process izbeigts. Turklāt tas viss vairs nav pārsūdzams. Kristovska vēstules galvenā jēga ir uzrakstāma dažos vārdos, kā, piemēram, “process ir izbeigts, Odiņu par to nebija jāinformē, lēmums nav pārsūdzams,” lai arī prokurors bija aprakstījis to divās A4 formāta lapās. Cita starpā minētais prokurors bija pamanījies saputrot par ko īsti runā, vienā vēstulē domājamā Odiņa vietā rakstot Ramoliņš, lai arī pēdējā pieminēšana saziņā, kopsakarībās lūkojot, izskatās absolūti nevietā. Kopumā gadu ilgo izmeklēšanu un uzraugošā prokurora atzinumu var vērtēt kā īpaši paviršu, jo nav nekādu liecību, ka izmeklēšanas darbības vispār būtu veiktas. Dz. Odiņš tomēr ir saņēmies un pārsūdzējis lēmumu Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā un kā izrādās nepārsūdzamais lēmums tomēr tiek atcelts. “Šajā atbildē ietvertais nolēmums, atzīt uzraugošā prokurora atbildi par nepamatotu, kā arī uzdot kriminālprocesa izbeigšanas pamatotības pārbaudi, nav pārsūdzams,” 2024. gada 15. februārī Dz. Odiņa advokātam raksta apgabala prokurore E. Nelma. Jau šā gada 21. martā policijas izmeklētājas Līgas Zemes izbeigtais kriminālprocess ir atjaunots un to turpinās tajā pašā Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī, bet cita izmeklētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

No pasta baložiem līdz droniem. Vai pakomātu ēra turpināsies?

Gatis Romanovskis, tehnoloģiju uzņēmuma SIA Hansab izpilddirektors, 25.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu vai dažādu preču nosūtīšana ir bijusi aktuāla visos laikos, tāpēc loģistikas attīstība ir notikusi nemitīgi. Pasta baložu izmantošana aizsākās jau senajās civilizācijās - Ēģiptē un Persijā, bet mūsdienu tehnoloģijas ļauj izveidot ļoti sarežģītas piegādes ķēdes, reāllaika izsekošanu sūtījumam, automatizētas noliktavas, ievērojami uzlabojot efektivitāti un samazinot izmaksas.

Turklāt uzskata, ka paku skapīšu attīstība nebūt nav sasniegusi savu virsotni un to funkcionalitāte tikai pieaugs, jo attīstības potenciālu nosaka joprojām augošā e-komercija, lietu interneta attīstība, kā arī ilgtspējas mērķi.

Īpaši Covid laikā, pakomāti kļuva par ļoti pieprasītu loģistikas risinājumu, lai nodrošinātu ērtu un efektīvu veidu kā klientiem nosūtīt preci, jo fiziska veikalu apmeklēšana nebija ieteicama un strauji attīstījās tiešsaistes tirdzniecība. Turklāt papildus pakomāti risināja virkni problēmu, kas saistītas ar lielām atkārtotu piegāžu izmaksām, sūtījumu zādzībām, klientu apmierinātību u.c. Tāpēc uzņēmumi, kas vēlējās palielināt efektivitāti, steidza šo loģistikas risinājumu integrēt savā biznesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mapon obligācijas izpirka stundas laikā

Jānis Goldbergs, 03.04.2024

Mapon valdes loceklis un finanšu direktors Aleksejs Avanesovs (no labās) un Mapon valdes loceklis un Co-CEO Ingus Rūķis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Mapon, uzņēmums, kas nodarbojas ar attālinātu autoparku pārvaldības risinājumu izstrādi un izplatīšanu, uzsāktās ekspansijas Eiropā turpināšanai marta sākumā emitēja obligācijas par trim miljoniem eiro, tās tika pārdotas dažu stundu laikā.

Par uzņēmuma attīstības plāniem un ekspansijas stratēģiju Dienas Bizness izjautāja Mapon valdes locekli un finanšu direktoru Alekseju Avanesovu un Mapon valdes locekli un Co-CEO Ingu Rūķi.

Pastāstiet par uzņēmuma pirmsākumiem, darba specifiku, nozari, kurā darbojaties! Vai pašos pirmsākumos jau ir bijis mērķis kļūt par globālu uzņēmumu, un kā šis mērķis realizējās, kādi bijuši galvenie izaicinājumi?

Ingus Rūķis: Mapon pirmsākumi ir meklējami ārpus Draugiem Group, un pilnīgas sākuma ieceres ir uzņēmuma radītāju atmiņās. Draugiem Group līdzīpašnieki sākumā ieguldīja uzņēmumā, pēc tam to pilnībā izpirka. Uzņēmums sākotnēji tika radīts ar mērķi risināt klientu izaicinājumus darbā ar starptautiskajiem kravu pārvadājumiem - vienmēr zināt, kur atrodas automašīna, cik tālu no galamērķa tā ir. Draugiem Group kļūstot par īpašnieku, šī ideja tika attīstīta, pievienota virkne risinājumu, kas palīdz uzlabot autoparku efektivitāti, un ambīcijas kļuva lielākas. Proti, bija skaidrs, ka Latvijas tirgus ir par mazu, un faktiski jau kopš 2011. gada ir noticis darbs pie šīs uzņēmuma eksportspējas attīstīšanas. Šajā laikā ir izveidojies partneru tīkls visā pasaulē, ir vairāki meitas uzņēmumi ārpus Latvijas – Dānijā, Somijā, Igaunijā, pārstāvniecība Spānijā.Uzņēmuma nonākšana Draugiem Group īpašumā bija samērā loģisks process, jo uzņēmumam bija jāattīstās un tam bija nepieciešami daudz lielāki līdzekļi. Tobrīd Draugiem jau bija sasniedzis zināmu finanšu briedumu, lai būtu šāda iespēja ieguldīt jaunās perspektīvās idejās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Forevers ir atzīts par tirgus līderi Latvijas gaļas produktu ražošanā. Kopš 2003. gada uzņēmums ir saņēmis vairākas atzinības "GADA PRODUKTS" no Latvijas Tirdzniecības asociācijas (LTA), kā arī turpina paaugstināt nozares standartus.

Uz doto brīdi uzņēmumā strādā vairāk nekā 750 darbinieki. Katru dienu uzņēmuma kontroles punkts rūpējas par drošību un darbinieku ielaišanu uzņēmumā, sniedzot piekļuvi aptuveni ~1000 cilvēkiem, tai skaitā darbiniekiem un viesiem. Šis skaitlis atspoguļo, ka Forevers saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem, kas saistīti ar darbinieku piekļuves kontroli un pārvaldību, jo viss process notiek manuāli, līdz ar to arī aizņem daudz laika.

Viena no galvenajām problēmām, ar ko saskarās Forevers, ir laika tērēšana, ko rada manuāla darbinieku pārbaude ieejot rūpnīcas teritorijā. Svarīgs aspekts ir arī nodrošināt, lai darbinieki uzņēmuma teritorijā neatrastos alkohola reibumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu otro darbības sezonu 2.maijā uzsāks unikāla kafejnīca Gulbenē – Cafe VAGONĀ, kas izvietota restaurētā 1959.gada šaursliežu kravas vagonā.

Līdz pat 1992.gadam tajā tika pārvadātas kravas – saimniecības, rūpniecības preces, tehniskās iekārtas utt. Pēc kravas pārvadājumu pārtraukšanas, tas zaudēja savu pielietojumu. 30 gadus pavadīja gaidot, līdz 2022.gadā tika pamanīts un drīz vien uzsāka savu pārdzimšanas ceļu, lai atkal kļūtu noderīgs.

Vagons veidots tā, lai saglabātu tā oriģinālos izmērus un šarmu, tajā pašā laikā padarot to interesantu un piesaistošu apkārtējiem. Idejas autori ir Kļaviņu ģimene. Šī būs pirmā pilnā darba sezona (no maija līdz septembrim), jo pērn kafejnīca vēra savas durvis tikai jūlija beigās.

Tieši vasaras sezonā dzelzceļa apkārtnē notiek vislielākā rosība un krāšņākie pasākumi. Tuvākais no tiem jau 4.maijā, velo sacensības „Apsteidz Tvaiku”, kurās velo braucēji mērosies spēkos ar tvaika lokomotīvi Ferdinands veicot distanci no Gulbenes līdz pat Alūksnei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, investoriem izvērtējot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju perspektīvu un gaidot kompānijas "Apple" jaunākos peļņas rādītājus.

FRS Atvērtā tirgus komiteja trešdien jau sesto sanāksmi pēc kārtas nolēma nemainīt bāzes procentlikmi. Preses konferencē pēc komitejas sēdes FRS vadītājs Džeroms Pauels prognozēja, ka procentlikmes paaugstināšana nav gaidāma.

Lielās tehnoloģiju kompānijas ceturtdien piedzīvoja pozitīvu akciju tirdzniecības sesiju, nosakot Volstrītas indeksa "Nasdaq Composite" palielināšanos par 1,5%.

Londonas biržas indekss pieauga, ko veicināja enerģētikas uzņēmuma "Shell" laba pirmā ceturkšņa peļņa. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās, tirdzniecībai šajās biržās atsākoties pēc 1.maija brivdienas.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien palielinājās par 0,9% līdz 38 225,66 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,9% līdz 5064,20 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,5% līdz 15 840,96 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas Volstrītā mainās dažādos virzienos, bet Eiropas biržas krītas

LETA/AFP, 14.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā pirmdien mainījās dažādos virzienos, bet Eiropas biržās kritās, investoriem gaidot ASV inflācijas datu publiskošanu.

Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi, kas piektdien bija pieauguši līdz jauniem rekordiem, pirmdien samazinājās.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās, indekss "Nasdaq Composite" pieauga, bet indeksam indekss "Standard & Poor's 500" bija niecīgs kritums.

Pasaules akciju tirgos pagājušonedēļ bija kāpums cerībā, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Anglijas Banka drīz pazeminās procentlikmes, kuras tās bija paaugstinājušas, cenšoties iegrožot augošās cenas.

Investori gaida ASV inflācijas datus par aprīli - ražotāju cenu indeksu (PPI), ko paredzēts publiskot otrdien, un patēriņa cenu indeksu (CPI), kura publiskošana gaidāma trešdien, meklējot norādes par FRS monetārās politikas perspektīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, bet Eiropas biržās kritās, investoriem gaidot jaunas norādes par procentlikmju dinamikas virzienu un ASV tehnoloģiju milža "Nvidia" peļņas rādītājus.

Akciju tirgi pēdējās tirdzniecības sesijās ir sasnieguši jaunus rekordus, un daži investori otrdien izmantoja izdevību fiksēt peļņu.

Kāpumu akciju tirgos veicināja ASV inflācijas samazināšanās līdz 3,4% aprīlī, kas vairoja cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) tuvākajos mēnešos pazeminās procentlikmes.

Pasaules naftas cenas kritās, bet ASV dolāra vērtība maz mainījās.

Vara cena turējās tuvu pirmdien sasniegtajam rekordam, bet zelta cena nedaudz samazinājās pēc pirmdien sasniegtā rekorda. Sudraba cena bija tuvu 11 gadu augstākajam līmenim.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,2% līdz 39 872,99 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,3% līdz 5321,41 punktam, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,2% līdz 16 832,62 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālo pircēju piesaistei mājokļu projektu attīstītāji izmanto dažādus bonusus, piedāvājot speciālās atlaides, iebūvētās virtuves, apmaksātus dizainera pakalpojumus un cenā iekļautas stāvvietas, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotā informācija.

Lai gan marta otrajā pusē bija vērojama lielāka aktivitāte gan no pircēju, gan pārdevēju puses, dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, nav mainījies – vidēji tās ir 76 dienas. Par spīti tirgus stagnācijai, īpašnieki arvien piedāvā pārdošanai mājokļus par summām, kas būtiski pārsniedz tirgus cenas. Ģeopolitiskais fons ir pamatfaktors atliktiem lēmumiem par nekustamā īpašuma iegādi, sevišķi skarot objektus ar lielāku nepieciešamo investīciju apjomu, jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” secinājuši “Latio” darījumu vadītāji.

Jauno projektu pirmreizējo tirgu piesātina attīstītāju īpašie piedāvājumi, nereti pat sarežģījot lēmuma pieņemšanu pircējam, savukārt otrreizējo mājokļu segmentā potenciālie pircēji vēlas iegādāties īpašumus par cenām, kas ir pat par 30% zemākas kā pārdevēja noteiktās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju finansiāla noslāņošanās gan reģionāli, gan pēc profesiju grupām, gan citādos aspektos ir viena no būtiskākajām valsts attīstības problēmām, kas drīzāk ir citu problēmu sekas un iznākums, liecina gada garumā veiktais Dienas Biznesa pētījums Paēdusi sabiedrība – stabila valsts.

Šis raksts apkopo 11 dažādu publikāciju secinājumus, lai veidotu kopainu un sniegtu pētījuma secinājumus sabiedrībai, likumdevējam un biznesa videi.

Apvērstā kohēzija

Lai arī Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ik gadu investē aizvien lielākus līdzekļus kohēzijas politikas realizēšanā, rezultāts ir pretējs. Latvijas depopulācija notiek straujā tempā, un no Rīgas un Pierīgas attālinātie reģioni iedzīvotājus zaudē strauji, bet atlikušie saņem krietni mazāku atalgojumu nekā galvaspilsētas apkaimē, zaudē mobilitātes iespējas, jo sabiedriskā transporta plūsmas intensitāte tiek samazināta tieši proporcionāli attālumam no lielajām pilsētām. Papildu problēmas atklāj Latvijas Pašvaldību savienības dati un konsultantu secinājumi, kur viens no nozīmīgākajiem ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu kritums, kas pamatīgi iespaido pašvaldību spēju ieguldīt attīstības projektos, turklāt administratīvi teritoriālās reformas kritika jau ir pāraugusi pašvaldību līmeni, un tās rezultāti tiek vērtēti drīzāk negatīvi, nekā pozitīvi, ja raugāmies uz nomaļu problēmu kā uz noslāņošanās cēloni reģionālā līmenī. Faktiski Latvijas kohēzijas politiku var dēvēt par apvērsto kohēziju, kad, neraugoties uz investīcijām, lai kaut ko mainītu un reģionu iedzīvotāju dzīves līmeni tuvinātu Rīgai, notiek pretējais. Proti, iedzīvotāji reģionus vienkārši pamet, un apgalvojums, ka vidējās algas tuvojas Rīgas līmenim, neiztur kritiku, jo šī tuvošanās ir uz izbraukušo rēķina. Vidējo algu rēķina vien no atlikušo iedzīvotāju ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas un Āzijas biržās pirmdien pieauga, investoriem gaidot jaunus starptautiskās inflācijas datus, kas radītu lielāku skaidrību par procentlikmju samazināšanas perspektīvu.

ASV akciju tirgi un Londonas birža pirmdien bija slēgti, jo ASV un Lielbritānijā bija brīvdiena.

Āzijas biržās akciju cenu kāpumu veicināja ziņa, ka Ķīnas rūpniecības uzņēmumu peļņa aprīlī pieaugusi pēc martā piedzīvotā krituma.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga attiecīgi par 0,5% un 0,4%, bet Milānas biržas indekss palielinājās par 0,8%, neraugoties uz ziņu, ka Vācijas biznesa pārliecības indekss maijā saglabājies nemainīgā līmenī salīdzinājumā ar aprīļa koriģēto rezultātu. Tas mazināja cerības uz Eiropas lielākās ekonomikas spēcīgu atveseļošanos.

Galveno kontinentālās Eiropas biržu indeksu kāpumu veicināja augoša pārliecība, ka Eiropas Centrālā banka (ECB), kuras nākamā sanāksme paredzēta 6.jūnijā, varētu sākt procentlikmju samazināšanu. Piektdien ir gaidāma eirozonas inflācijas datu publiskošana par maija mēnesi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ASV akciju tirgū jūnijā bez pārsteigumiem, Eiropas biržās iet "jautrāk"

Voldemārs Strupka, Singet Bank investīciju eksperts, 11.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijs ASV akciju tirgū nebija pārsteigumu mēnesis – FRS rīkojās paredzami, indeksi ierastā gaitā virzījās uz augšu un tehnoloģiju sektors atkal bija līderis šajā rallijā uz jaunām virsotnēm. S&P 500 pieauga par 3,5%, bet Nasdaq-100 par 6,2%, dārgāks kļuva arī “Lieliskais septiņnieks; Dow Jones Industrial Average Index pieauga par 1,4%, bet Russell 2000 samazinājās par 0,6%.

Tikmēr Eiropas STOXX 600 indekss, kas atspoguļo 17 Eiropas valstu biržās kotēto 600 lielāko uzņēmumu dinamiku, zaudēja 1,62%.

Negaidītais Emanuela Makrona lēmums pēc neveiksmīgajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlaist Francijas parlamentu un rīkot ārkārtas vēlēšanas nepalīdzēja Francijas CAC 40, kas mēneša laikā zaudēja 6,4%. Francijas vadošo banku akcijas tika pakļautas spēcīgam spiedienam: Societe Generale zaudēja gandrīz 20% no vērtības, Credit Agricole – 14,1% un BNP Paribas – 12,2%. Lai gan galvenais pārdošanas vilnis, visticamāk, ir beidzies – jārēķinās, ka vēl kādu laiku var saglabāties pārdevēju spiediens uz akciju cenām.

Politiķi ir uzmanības centrā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien mainījās dažādos virzienos, investoriem gaidot inflācijas datu publiskošanu šonedēļ, bet pasaules naftas cenas pieauga, turpinoties saspīlējumam Tuvajos Austrumos. Eiropas biržās akciju cenas kritās.

Volstrītā akciju cenu dinamika bija bez vienotas tendences, tirdzniecībai atsākoties pēc trīs dienu ilgām Piemiņas dienas brīvdienām. "Izskatās, ka ir pēcbrīvdienu letarģija," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam, ko veicināja "Nvidia" akcijas cenas palielināšanās par 7,1% pēc ziņām, ka Īlona Maska uzņēmums "xAI" plāno pirkt mikroshēmas no "Nvidia".

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" samazinājās, pieaugot ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgumam, bet indekss "Standard & Poor's 500" praktiski nemainījās.

Piektdien ir paredzēta eirozonas patēriņa cenu datu publiskošana par maiju, un pēc tam tiks publiskots arī ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) indekss. Tiek prognozēts, ka PCE indekss aprīlī ir nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaidot sniegputeni, Rīgā pirmdien tiek ieviestas "sniega biļetes" un autovadītāji varēs izmantot sabiedrisko transportu bez maksas, aģentūru LETA informēja Rīgas dome.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozēm pirmdienas pēcpusdienā galvaspilsētā iespējama stipra snigšana, kas turpināsies līdz otrdienai, tāpēc Rīgas pašvaldība pirmdien ieviesīs tā saucamās "sniega biļetes".

Kā atzīmē pašvaldība, uz ceļiem veidosies apledojums, sniega kārta un pasliktināsies redzamība, tādēļ galvaspilsētas ielās var būt apgrūtināti braukšanas apstākļi. Ielu un ietvju uzturēšanā tiks iesaistīti visi pašvaldības dienesti un pieejamā tehnika, tomēr, lai atvieglotu ielu tīrīšanu un mazinātu iespējamos sastrēgumus, iedzīvotāji aicināti maksimāli izmantot sabiedrisko transportu.

Pašvaldība lēš, ka lielākā daļa automašīnu jau ir aprīkotas ar vasaras riepām, tāpēc Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus būt īpaši piesardzīgiem, iespēju robežās izvēlēties veikt darba pienākumus attālināti, pārvietoties ar sabiedrisko transportu vai arī savlaicīgi plānot izbraukšanas laiku un maršrutu, rēķinoties, ka ceļā var būt jāpavada ilgāks laiks nekā ierasts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV investorus cenšas pārliecināt par ieguldījumu Baltijas valstīs drošumu

LETA, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu finanšu ministri Vašingtonā piedalījās ASV Tirdzniecības kameras rīkotā apaļā galda diskusijā, cenšoties pārliecināt par ieguldījumu Baltijas valstīs drošumu.

Kā aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM), Pasaules Bankas grupas un Starptautiskā valūtas fonda pilnvarnieku sanāksmes laika Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste un Igaunijas finanšu ministrs Marts Verklaevs tikās ar ASV uzņēmējiem, uzsverot, ka Baltijas valstis ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis, un investīcijas šajā reģionā ir drošas.

Baltijas valstu finanšu ministri iepazīstināja ASV investorus ar valstu finanšu un ekonomisko, kā arī ģeopolitisko situāciju, un apliecināja, ka nacionālā drošība un aizsardzība valstīs ir izvirzīta par prioritāti. Baltijas valstu valdības ir pieņēmušas vairākus lēmumus par papildu finansējuma piešķiršanu iekšējai un ārējai drošībai, nodrošinot valstu aizsardzības stiprināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

IT nozares radītās emisijas mudina strādāt pie efektīvas programmatūras radīšanas

Pauls Barkāns, "Helmes Latvia" vadošais risinājumu arhitekts, 07.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par ietekmi uz vidi un CO2 emisijām, daudz tiek diskutēts par transportu un aviāciju, taču daudz retāk uzmanība tiek pievērsta IT nozares radītajām emisijām, jo tas nešķiet tik pašsaprotami. Vienlaikus Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) dati liecina, ka IT nozare gadā rada aptuveni 5% no pasaules CO2 emisijas apjoma – vairāk nekā aviācija.

Atsevišķi eksperti pauž viedokli, ka līdz 2030. gadam IT nozare varētu vēl krietni augt un sasniegt līdz pat 20% no visas kopējās elektrības patēriņa, tādēļ jau šobrīd ir ļoti būtiski strādāt pie efektīvas programmatūras radīšanas.

Lai saprastu, kā mazināt IT nozares ietekmi uz vidi, pirmkārt, nepieciešams identificēt, kādas komponentes rada lielākos izmešus. Lielu daļu veido datu centri un serveri (aptuveni 19% no kopējiem IT sektora CO2 izmešiem), tomēr lauvas tiesu (30%) veido lietotāju gala iekārtas - datori, printeri, planšetdatori, portatīvie datori, viedtālruņi, gudrie pulksteņi, u.c. Šo iekārtu ir krietni vairāk nekā serveru, turklāt, to skaits un daudzveidība turpina strauji pieaugt un lietotāji šis iekārtas salīdzinoši bieži nomaina pret jaunām. Vēl ievērojamu daļu izmešu veidu IT pakalpojumi (15%) un tīkla iekārtas (15%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pirmajam ECB lēmumam par likmju samazinājumu tiešā ietekme uz ekonomiku bijusi neliela

LETA, 28.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajam Eiropas Centrālā banka (ECB) lēmumam par bāzes procentu likmju samazinājumu tiešā ietekme uz ekonomiku ir bijusi diezgan neliela, tas drīzāk ir jāuztver kā signāls tirgiem, ka sākas procentu likmju samazināšana, intervija aģentūrai LETA sacīja Somijas lielākās finanšu grupas "OP Financial Group" vecākais ekonomists Jona Vidgrēns.

Viņš uzsvēra, ka pagaidām arī nevar teikt, ka inflācijas problēma eirozonā būtu atrisināta, tomēr ir redzamas pazīmes, ka ejam pareizajā virzienā un tādēļ ECB varēja pieņemt lēmumu par bāzes procenta likmju samazināšanu.

"Kā teica ECB prezidente Kristīna Lagarda, viss ir atkarīgs no ekonomikas datiem, tāpēc ECB visu laiku tiem sekos un nākotnē pieņems lēmumus, pamatojoties uz tiem. Ja inflācija nesamazināsies tā, kā ECB sagaida, viņi, protams, var apturēt tālākus lēmumus par procentu likmju samazinājumu, vai arī, ja viņi redzēs labākus rādītājus, kas nozīmēs, ka mēs straujāk tuvojamies mērķim, viņi var samazināt procentu likmes straujāk," sacīja Vidgrēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pirmajā pusgadā labākus rezultātus uzrāda pensiju plāni, kas aktīvus iegulda akcijās

Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management vadītājs, 28.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā globālie akciju tirgi šī gada pirmajā pusgadā uzrādījuši labu izaugsmi, arī pensiju 2. līmeņa plāniem Latvijā šis ir bijis labs periods. Vērtējot kopš gada sākuma, pozitīvus rezultātus redzam visās plānu kategorijās.

Kā ierasts, labākus rezultātus uzrāda plāni, kas lielāku daļu aktīvu iegulda akcijās, un atsevišķiem plāniem izaugsme pirmajā pusgadā pat pārsniedz +15%. Pozitīvo rezultātu pamatā ir salīdzinoši stabilie makroekonomikas rādītāji, tostarp mērenāka inflācija. To, ka situācija ar inflāciju Eiropā ir normalizējusies, visspilgtāk ilustrēja investoru un sabiedrības ilgi gaidītā bāzes procentu likmes samazināšana, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) veica jūnija sākumā.

Pretēji ECB, ASV centrālā banka procentu likmi vēl atstāja nemainīgu. Pašreiz liela daļa analītiķu prognozē, ka arī ECB nesteigs ar likmju tālāku mazināšanu, un nākamais samazinājums drīzāk gaidāms rudenī, nevis vasarā. Savukārt prognozes par to, kad procentu likmi sāks mazināt ASV centrālā banka arvien ir visnotaļ nekonkrētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pārtikas ražotājiem un tirgotājiem nav vienlīdzīgs tirgus spēks, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe, komentējot Konkurences padomes (KP) konstatēto, ka Latvijā ražotām pārtikas precēm tirgotāji piemēro lielāku uzcenojumu.

Viņa norādīja, ka Latvijā pārtikas ražotāji nav vienlīdzīgā situācijā, runājot ar tirgotāju, un tā nav tikai Latvijas problēma.

"Ražotājs vienmēr ir ne tik vienlīdzīgs sarunās ar tirgotāju, jo ražotāju ir daudz un, ja kāds tirgotājam nepatīk vai viņš var atrast labākus piegādes nosacījumus, produkcija netiek ņemta vai arī ir jāpiekāpjas nosacījumiem. Savukārt tirgotāju nav tik daudz, un Latvijā šī situācija ir vēl izteiktāka nekā citās valstīs - mums praktiski ir tikai divas ļoti nopietnas ķēdes," teica Gulbe.

Viņa pauda viedokli, ka šajā gadījumā būtu nepieciešama valsts iesaiste, veidojot labvēlīgus nosacījumus biznesa videi visā valstī, kā arī būtu nepieciešams atbalstīt vietējos ražotājus, taču to nevarētu paveikt tikai Zemkopības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mākslīgā intelekta risinājumi arvien vairāk mainīs finanšu pakalpojumus

Nauris Bloks, DelfinGroup inovāciju vadītājs, valdes loceklis, 10.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadiem ilgi liela daļa lēmumu par aizdevumu izsniegšanu tiek pieņemti ar mākslīgā intelekta palīdzību, taču tehnoloģiskais progress piedāvā arvien jaunas iespējas finanšu pakalpojumu uzlabošanai.

Tagad mākslīgais intelekts spēj vienpersoniski pieņemt lēmumus par aizdevumu apstiprināšanu, kas ir bijis nozīmīgs pavērsiens finanšu tehnoloģiju nozarē, bet tas ir tikai sākums finanšu pakalpojumu transformācijai. Kāds ir mākslīgā intelekta potenciāls finanšu pasaulē un kā tas mainīs nozari?

Esmu pārliecināts, ka mākslīgā intelekta risinājumi kļūs aizvien nozīmīgāki finanšu procesu automatizēšanā un pilnveidošanā, uzlabojot gan efektivitāti, gan darba precizitāti. Piemēram, DelfinGroup jau tagad 95% lēmumu par aizdevumiem pieņem mašīnmācīts algoritms, ņemot vērā gan likumā noteiktos ierobežojumus par personām, kas kvalificējas aizdevumu saņemšanai, gan vēsturisko informāciju, gan citus pieejamos datu avotus. Tādā veidā varam izslēgt cilvēciskās kļūdas, veikt pieteikumu apstrādi daudz ātrāk, precīzāk un kvalitatīvāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka noslēgusi faktoringa līgumu 200 000 eiro apmērā ar Latvijas uzņēmumu “NovusVet,” kas plāno turpināt paplašināt savu darbību arī ārpus Baltijas valstīm.

“NovusVet” ir veterināro zāļu lieltirgotava un kompetenču centrs dzīvnieku labklājības, veselības un ēdināšanas jomā. Uzņēmums sadarbojas gan ar zemnieku saimniecībām, gan veterinārajām klīnikām un uzņēmumiem visā Baltijā. Izmantojot SEB bankas faktoringa pakalpojumu, uzņēmums saviem sadarbības partneriem varēs piedāvāt vēl labākus apmaksas nosacījumus, neapgrūtinot uzņēmuma paša naudas plūsmu.

“Esam lepni, ka varam sadarboties ar savas nozares čempioniem, kuri turpina augt un attīstīties. Faktoringu pēdējo gadu laikā izvēlas aizvien vairāk augošu uzņēmumu, jo šis finanšu instruments uzlabo naudas plūsmu un ļauj novirzīt uzņēmuma paša resursus biznesa attīstībai. “NovusVet” ir lielisks piemērs, kas rāda, kā dziļas zināšanas un kompetence kādā jomā var tikt pārvērsta sekmīgā biznesā ar lielu izaugsmes potenciālu,” uzsver SEB bankas faktoringa nodaļas vadītājs Jānis Moisejs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot e-komercijas attīstību un, lai nodrošinātu klientiem plašākas maksājumu iespējas, Kesko Senukai grupas interneta veikalos Baltijā tagad ir pieejams bankas Citadele izstrādātais aizdevumu platformas risinājums Klix Pay Later jeb pirkumu iegāde pēc principa “pērc tagad, maksā vēlāk”.

Ar Klix Pay Later pircēji var izvēlēties, kādā veidā apmaksāt savu pirkumu – maksāt tūlīt vai sadalīt pirkuma summu, veicot pilnu aizdevuma atmaksu sev ērtā laika periodā.

“Ieviešot Klix Pay later un paplašinot maksājumu iespējas tiešsaistes veikalos, mūsu mērķis ir uzlabot klientu iepirkšanās pieredzi. Spējam klientiem nodrošināt vēl ērtāku maksājuma veida izvēli un piedāvāt labākus nosacījumus dalītajiem maksājumiem, vienlaikus veicinot pakalpojumu pieejamību, kā arī paātrinot apkalpošanas ātrumu. Turklāt tagad iespēja sadalīt pirkuma summu ir pieejama visos sešos Kesko Senukai Digital piederošajos e-veikalos Baltijas valstīs: Senukai.lt, ksenukai.lv, k-rauta.ee, 1a.lt, 1a.lv, 1a.ee,” norāda Jovita Daškevičiene, Kesko Senukai grupas izpilddirektore Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā pusei (55%) darbinieku uzņēmumos ar ļoti zemu digitalizācijas līmeni vismaz vairākkārt mēneša laikā ir sajūta, ka viņi strādā pārāk daudz, un aptuveni trešdaļa (28%) to izjūt katru dienu.

Aptauja par darba ņēmēju labbūtību skaidri apliecina ciešo saikni starp apmierinātību ar darbavietu, veicamo darbu un digitalizāciju.

Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) Latvija digitālās attīstības jomā jau vairākus gadus turpina lejupslīdi. Viens no veidiem, kā šo situāciju būtiski mainīt, ir uzņēmumu procesu digitalizācija ar Eiropas Savienības (ES) līdzekļu atbalstu.

Tikai 5% Latvijas darba ņēmēju vērtē automatizācijas līmeni savās darbavietās kā ļoti augstu, kur gandrīz visi iespējamie procesi ir digitalizēti. 23% uzskata, ka digitalizācijas līmenis ir augsts, jo lielākā daļa procesu ir automatizēti. 35% novērtē to kā vidēju, 26% - kā zemu, un 11% apgalvo, ka digitalizācijas līmenis ir ļoti zems, jo gandrīz visus darbus ir nepieciešams veikt manuāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group uzņēmums Mapon nostiprina savu tirgus pozīciju Lietuvā, iegādājoties 100% vietējā autoparka pārvaldības risinājumu uzņēmuma Trackon Fleet Management UAB akciju.

Darījuma rezultātā Mapon būtiski palielinājis savu klientu portfeli un nostiprinājis savu pozīciju kā viens no nozares līderiem Baltijā.

Gan Mapon, gan Trackon piedāvā autoparka pārvaldības un GPS sekošanas risinājumus uzņēmumiem, palīdzot nodrošināt efektīvu resursu pārvaldību un degvielas kontroli, kā arī uzlabot drošību uz ceļa un veicināt ilgstpējīgu korporatīvo pārvaldību. Uzņēmums prognozē, ka, pateicoties šim darījumam, Mapon kopējais apgrozījums Lietuvas tirgū būs tuvu 1 miljonam eiro un tas apkalpos nu jau vairāk nekā 40 tūkstošus transportlīdzekļu visā Baltijā. Darījuma rezultātā Trackon Fleet Management UAB kļūs par Mapon Lithuania.

Komentāri

Pievienot komentāru