Tā dēvētās puteņa biļetes Rīgā piektdien nebūs, jo dienesti ar gaidāmo sniega apjomu tiks galā, intervijā Latvijas Radio sacīja Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Šāds lēmums pieņemts, konsultējoties ar dažādiem dienestiem, tostarp ar meteorologiem, viņš skaidroja.

Viņš paskaidroja, ka puteņa biļešu mērķis ir palīdzēt dienestiem smagos apstākļos labāk notīrīt sniega sanesumus un kupenas. Tomēr šobrīd tik liels sniega apjoms nav prognozēts, viņš norādīja.

Lange arī piebilda, ka puteņa biļetes dienā pašvaldībai izmaksā līdz 200 000 eiro.

Runājot par ietvju tīrīšanu, Lange aicināja rēķināties, ka "sniegpārslas gaisā noķertas netiks". "Tas ir normāli, ka ir neliela sniega kārta, vairāki centimetri ir pieļaujami. Protams, ka snigšanas laikā nevaram sagaidīt, ka visas ietves būs melnas un tādas arī nav prasības. Mums ir svarīgi nodrošināt tādus apstākļus, lai Rīgā var pārvietoties, lai pilsēta funkcionē," viņš uzsvēra.

Latvijas apstrādes rūpniecība tradicionāli balstās uz trīs stratēģiski nozīmīgiem pamatelementiem – pārtikas pārstrādes, kokapstrādes un inženiertehniskajām nozarēm, kurās ietilpst metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika. Šoreiz tuvāk paraudzīsimies uz metālapstrādi, kas, neskatoties uz vairākiem sarežģītiem gadiem, sāk demonstrēt mērenu atveseļošanās dinamiku.

Kopš 2023. gada pavasara metālapstrādes un mašīnbūves nozarē vērojama lejupslīdes tendence, ko veicinājušas gan Covid-19 pandēmijas radītās sekas, gan ģeopolitiskā nestabilitāte, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie faktori ir būtiski ietekmējuši nozares attīstības dinamiku, aizstājot iepriekšējo izaugsmi ar ražošanas apjomu samazinājumu. Papildus tam nozari negatīvi ietekmē vājš pieprasījums un stagnējoša ekonomiskā situācija Eiropas galvenajos eksporta tirgos.

Kā uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) vadītājs Toms Grīnfelds, pieaugošā konkurence un cenu dempings ir kļuvuši par ikdienas izaicinājumu nozarē. Turklāt papildus ekonomiskajiem faktoriem uzņēmēji sastopas arī ar regulatīvajiem un birokrātiskajiem šķēršļiem Eiropas tirgū, kas kavē inovāciju ieviešanu un elastīgu pielāgošanos tirgus prasībām. Vienlaikus, neskatoties uz šiem izaicinājumiem, metālapstrādes un mašīnbūves sektors Latvijā demonstrē strukturālu noturību un pielāgošanās spējas, kas ļauj prognozēt pozitīvākas attīstības perspektīvas tuvākajā nākotnē.

Sniega vētras "Goretti" dēļ Francijas ziemeļrietumos bez elektroapgādes palikušas aptuveni 380 000 mājsaimniecību, bet Lielbritānijā - aptuveni 57 000 mājsaimniecību, piektdien vēsta mediji.

Sniega un stiprā vēja dēļ Eiropas ziemeļos traucēta aviosatiksme, dzelzceļa satiksme un apgrūtināta braukšana uz ceļiem.

Londonas Hītrovas lidostā atcelti aptuveni 50 avioreisi, un gaisa satiksme traucēta arī citās valstīs, tai skaitā Čehijā.

No Lielbritānijas līdz Vācijai meteorologi aicināja cilvēkus palikt telpās, un daudzos reģionos ir spēkā dažāda līmeņa brīdinājumi.

Lielbritānijas Sili salās un Kornvolā izsludināts augstākā līmeņa brīdinājums.

Lielbritānijā vairākās piekrastēs viļņu augstums sasniedzis desmit līdz 13 metrus.

Elektroenerģijas un gāzes nozares kompānija "The National Grid" ziņoja, ka Lielbritānijā sniega vētras "Goretti" dēļ bez elektroapgādes palikušas aptuveni 57 000 mājsaimniecību.

Civillikums paredz, ka jebkuru kustamu un nekustamu mantu var mantot, taču digitālajā laikmetā šis princips saskaras ar vēl nebijušiem izaicinājumiem. Kriptoaktīvi vairs nav tikai tehnoloģiju entuziastu aizraušanās – tā ir manta, kurai var būt ievērojama vērtība.

Taču, atšķirībā no mājas vai bankas konta, kriptoaktīvi nepastāv fiziski. Tie eksistē tikai kā digitāls kods, kas ir pilnībā atkarīgs no piekļuves datiem – privātajām atslēgām un "seed phrase" jeb rezerves atslēgām, kas ļauj atjaunot piekļuvi kriptoaktīvu makam. Ja īpašnieks aiziet mūžībā, šie aktīvi var kļūt nepieejami uz visiem laikiem. Kaut arī daudzās valstīs kriptoaktīvi juridiski tiek pielīdzināti īpašumam, praktiskā mantošana bieži vien ir sarežģīta, jo vienuviet sastopas likuma ierobežojumi, tehnoloģiju īpatnības un cilvēku izpratnes trūkums. Tādēļ aplūkosim, kā digitālā manta var pazust līdz ar tās īpašnieku un kā Latvijā tiek risināti šie jautājumi – gan regulējuma, gan sabiedrības paradumu līmenī.

Ceļu un pagalmu drošība ziemā sākas ar pareizu materiālu un tehnikas izvēli. Zemāk atradīsiet praksē pārbaudītus principus, kas palīdz saprast, kad lietot sāli, kad smiltis, kādu kaisīšanas iekārtu izvēlēties un kā gudri iegādāties lietotu aprīkojumu ar caurspīdīgu informāciju un pārbaudītu pārdevēju atbalstu.

Sāls vai smiltis? Kad kuru risinājumu izvēlēties

Sāls palīdz izkausēt apledojumu un novērš atkārtotu uzsalšanu. Tas darbojas īpaši labi uz intensīvi izmantotām ielām un autostāvvietām, kur ir regulāra satiksme. Kā jau zinām, sāls var veicināt metāla koroziju un ietekmēt apkārtējo vidi, tāpēc dozēšana un precīza izkliede ir būtiska.

Ja temperatūra turas ap mīnus -2°C līdz -8°C un iela ir asfaltēta ar dzīvu satiksmi, priekšroka sālim. Tas ātri iedarbojas, īpaši ja virsmu apstrādā pirms nokrišņiem ar šķīdumu un pēc tam uztur ar nelielām papilddevām. Piemērs: pilsētas maģistrāle ar rīta pīķi pie -4°C. Pirms sniega prognozes veic pretapledošanas izsmidzināšanu, pēc sniega šķūra brauciena atjauno plānu kārtu, lai ceļš atkārtoti piesaltu.

Nekustamā īpašuma darījums ir viens no nozīmīgākajiem soļiem cilvēka dzīvē. Tas nereti nosaka ģimenes finanšu stabilitāti un nākotnes drošību. Tieši tādēļ sabiedrībai ir vitāli svarīgi, lai darījumu starpnieki būtu profesionāli, godprātīgi un atbildīgi speciālisti.

Diemžēl līdzšinējā sistēma Latvijā rāda, ka valsts pārziņā esošais reģistrs nav spējis pilnvērtīgi nodrošināt ne uzticamu kontroli, ne datu aktualitāti. Šajā situācijā loģisks solis ir apsvērt reģistra pārvaldības deleģēšanu profesionālām nozares organizācijām, kurām ir gan kapacitāte, gan motivācija nodrošināt pārskatāmu un efektīvu sistēmu.

Esošā modeļa trūkumi

Ekonomikas ministrijas uzturētais reģistrs teorētiski nodrošina, ka sabiedrībai ir iespēja pārliecināties par starpnieka legālu darbību. Praksē tas nestrādā tik labi, kā vajadzētu. Daļa starpnieku turpina strādāt ārpus reģistra, datu atjaunošana ir sarežģīta, un ierobežoto resursu dēļ valsts institūcijas nespēj regulāri uzraudzīt katru gadījumu. Rezultātā sabiedrībā valda nepilnīga uzticība, ēnu ekonomika saglabājas, bet kontroles mehānisms – kļūst neefektīvs.Ja publisks reģistrs tiktu atcelts, risks kļūtu vēl lielāks.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) veiksmīgi noslēgusi izsoli īpašumam Lāčplēša ielā 106, Rīgā. Īpašums nosolīts par 2,43 miljoniem eiro.

Nekustamo īpašumu nosolījusi juridiska persona. Īpašumā Lāčplēša ielā 106, Rīgā, ietilpst zeme 5597 m2 platībā un būves 6198,4 m2 apjomā. To vidū ietilpst 1964. gadā celta piecstāvu dienesta viesnīca 3374,6 m2 platībā un 1970. gadā celts četru stāvu mācību korpuss 2408,7 m2 platībā. Īpašumā iepriekš atradās Rīgas 13. arodvidusskolas mācību korpuss un dienesta viesnīca. Īpašuma izsoles sākuma cena bija 2,420 miljoni eiro.

Vienlaikus Labklājības ministrijai piederošais nekustamais īpašums Kapseļu ielā 18, Rīgā netika izsolīts. Īpašums sastāv no zemes 3781 m2 platībā un būvēm 1476,2 m2 apjomā. Lielākā no nekustamajā īpašumā esošajām būvēm ir bērnu – bāreņu nama ēka 1163 m2 platībā. Nekustamais īpašums atrodas Āgenskalna apkaimē, Pārdaugavā. Šim nekustamajam īpašumam tiks izsludināta atkārtota izsole 2026.gadā.

Saskaņā ar AAS “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) datiem šogad lielākā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība par īpašumam nodarītiem bojājumiem, kas radušies ar elektrību saistītu risku ietekmē, sasniedza gandrīz 50 000 eiro.

Atlīdzība izmaksāta par ugunsgrēku privātmājā, kas izcēlies nolietotas elektroinstalācijas dēļ. BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče uzsver, ka šogad aizsvilšanās īpašumos elektrības dēļ visbiežāk novērotas elektropadeves traucējumu, nolietotas vai bojātas elektroinstalācijas, kā arī pārslogotu pagarinātāju rezultātā.

Pēkšņi elektropadeves traucējumi vai pat plānoti elektropiegādes atslēgumi ir vieni no biežākajiem ar elektrību saistītajiem riskiem, kas var izraisīt ugunsnelaimi – tie ietekmē ne tikai vadus, radot īssavienojumus, bet arī elektroierīces, kas var pārstāt darboties vai aizdegties.

Piemēram, šogad pēc rutinēta elektropiegādes atslēguma radušies neatgriezeniski bojājumi kādas ēkas siltumsūkņa kompresoram, par ko BTA izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību vairāk nekā 5000 eiro vērtībā. Kopumā elektrotīklu bojājumu, elektrības pārrāvumu un sadales skapjos īssavienojumos nodegušu vadu rezultātā iedzīvotājiem tikušas bojātas arī apkures iekārtas, signalizācijas un apgaismojuma sistēmas, kā arī sadzīves tehnika, televizori, datori, interneta rūteri, video spēļu ierīces u.c. elektroierīces. Šādos gadījumos atlīdzības apjoms sasniedzis vismaz 1000 eiro.

Kosmētiskā kopšana ir kā uzticama investīcija, kas sniedz redzamu rezultātu. Dārga kopšanas sistēma – tieši tā garantē, ka katra līdzekļa cena atspoguļo rūpīgu darbu. Tajā pašā laikā labākā kosmētika pēc ādas tipa ne vienmēr ir jābūt dārga, bet tai obligāti jābūt augstas kvalitātes. Aiz tās stāv gadiem ilgi dziļi zinātniski pētījumi, eksperimenti un dārgākās, ideālā gadījumā – organiskas, dabiskas un “zaļas” augsto tehnoloģiju sastāvdaļas.

Ja pievērš uzmanību interneta veikalam makeup.lv, kas piedāvā luksusa segmenta produktus, var būt pārliecināts, ka rezultāts noteikti attaisnos ieguldītos līdzekļus. Pasūtot no MAKEUP mājaslapas, katrs klients var būt drošs par produktu kvalitāti, jo visas piedāvātās zīmolu līnijas tiešsaistes katalogā ir sasniegušas pilnīgi jaunu līmeni ādas kopšanas līdzekļu jomā. Tām pievienoti arī plašas formāta attēli un skaidri apraksti.

Kāds grims un kādam ādas tipam tas piemērots?

Parasti āda atšķiras ne tikai pēc tekstūras, bet arī pēc toņa. Tāpēc ir tik sarežģīti izvēlēties piemērotu grimu dažādiem ādas tipiem. Šeit ir svarīgākās lietas, ko par to noteikti jāzina:

Izvēlēties uzticamu autoservisu nav nemaz tik viegli. Autovadītāji ir uzstādījuši augstu latiņu un sagaida ne tikai kvalitāti par labu cenu, bet arī maksimālas ērtības. To visu piedāvājam mēs, Riepu garāža – esam kļuvuši par stabilu tirgus dalībnieku, un mūsu klientu skaits stabili pieaug, jo koncentrējamies uz to, kas ir svarīgs tieši tev. Iepazīsties ar 5 būtiskām priekšrocībām, kuras piedāvājam saviem klientiem!

1. iemesls: klients pāri visam jeb risinājumi, kas pielāgoti atsauksmēm un ieteikumiem

Riepu garāža necenšas diktēt savus spēles noteikumus – mēs tos veidojam kopā ar tevi. Kvalitatīvi servisa pakalpojumi zaudē savu jēgu, ja tos saņemt ir neērti un sarežģīti, tāpēc ieklausamies savos klientos un ņemam vērā gan atsauksmes un ieteikumus, gan konstruktīvu kritiku. Arī auto nozare nestāv uz vietas, tāpēc nepārtraukti pilnveidojam ikvienu niansi, sākot ar komunikāciju un beidzot ar pakalpojumiem un veikalā atrodamo preču klāstu.

Riepu garāžas speciālisti nemitīgi papildina savas zināšanas un prasmes, kā arī regulāri investējam līdzekļus modernākajā aprīkojumā, lai ikvienu darbu paveiktu gan kvalitatīvi, gan ātri. Mūsu draudzīgais un zinošais kolektīvs vienmēr ir gatavs atbildēt uz taviem jautājumiem un sniegt izsmeļošas konsultācijas, lai tu zinātu, kurš riepu modelis ir piemērotākais un kāpēc tik svarīga ir riepu balansēšana vai jebkurš cits pakalpojums.

Siltumenerģijas (apkure un karstais ūdens) un elektroenerģijas ražošanas un izmantošanas veids mājoklī ietekmē ne vien apkārtējo vidi un mūsu veselību, bet arī ikmēneša izdevumus un mājsaimniecības finanšu drošību. Turklāt novecojušas vai neefektīvas iekārtas nereti palielina izmaksas. Gandrīz 40% no kopējā mājsaimniecību patēriņa groza veido izdevumi par mājokli un komunālajiem maksājumiem.

Pieaugot iedzīvotāju interesei par risinājumiem, kas vienlaikus ir videi draudzīgi un ekonomiski pamatoti, Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) eksperti skaidro, kā izvēlēties videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtas savam mājoklim, un kā saņemt valsts atbalstu, lai samazinātu sākotnējās izmaksas.

Pirmais solis: iespēju un izmaksu novērtēšana

Pirmais solis, ar ko būtu jāsāk mājas energoefektivitātes uzlabojumu darbu plānošanā, ir esošā enerģijas patēriņa novērtējums. Pirmkārt, uzskaitīt energoresursu kopējo patēriņu mājokļa apkurei, otrkārt, balstoties uz kopējo energoresursu patēriņu, veikt aprēķinus par to, kādai energoefektivitātes klasei atbilst ēka. Šo informāciju ir iespējams apskatīt Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumu 3. pielikumā.

SIA “Rīgas ūdens” noslēdzis līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu 22,3 miljonu eiro apmērā Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” paplašināšanas un atjaunošanas projektam.

Projekta kopējās investīcijas ir 64 miljoni eiro, un tas paredz notekūdeņu attīrīšanas iekārtu efektivitātes un attīrīšanas kvalitātes uzlabošanu. Rekonstrukcijas un paplašināšanas darbus plānots pabeigt līdz 2029. gada nogalei.

SIA “Rīgas ūdens” paralēli ūdens ieguvei un tā piegādei nodrošina arī vairāk nekā pusi no visas valsts sadzīves kanalizācijas un notekūdeņu attīrīšanas Bioloģiskās attīrīšanas stacijas (BAS) “Daugavgrīva” vairāk nekā 50 ha plašā teritorijā.

Projekta ietvaros plānota notekūdeņu attīrīšanas stacijas kompleksa paplašināšana, kas ietver papildu bioloģiskā procesa tvertnes izbūvi un modificētā aktīvo dūņu procesa pilnveidošanu, esošo bioloģiskā procesa tvertņu aerācijas sistēmas un mikseru nomaiņu, modificētā aktīvo dūņu procesa ieviešanu, bioloģiskā attīrīšanas procesa gaisa pūtēju nomaiņu, metanola mikrodozēšanas sistēmas izbūvi, izlaides sūkņu stacijas pārbūvi, kā arī deamonifikācijas procesa ieviešanu dūņūdens attīrīšanai no slāpekļa. BAS “Daugavgrīva” plānots atjaunot arī divus pirmreizējos un četrus otrreizējos nostādinātājus. Divu pirmreizējo un viena otrreizējā nostādinātāja atjaunošanas darbi jau uzsākti.

Ikdienā bieži sastopamies ar vienu un to pašu jautājumu – kur likt lietas, kurām mājoklī vai birojā trūkst vietas? Dzīves temps kļūst aizvien straujāks, mūsu īpašumā nonāk arvien vairāk mantu. Ja dzīvokļa skapji ir pilni, balkons izskatās pēc noliktavas vai biroja dokumentu kaudzes krājās un ir par daudz, tad risinājums ir pavisam vienkāršs – mantu glabātuves SAFE BOX.

Šis pakalpojums ir piemērots ikvienam – gan ģimenēm un privātpersonām, gan uzņēmumiem, kuriem vajadzīgs elastīgs un drošs risinājums mantu, preču vai arhīva uzglabāšanai.

Kā mantu glabātavas palīdz mājsaimniecībām?

Mūsdienu mājokļi bieži vien ir kompakti, un tajos svarīgs ir katrs kvadrātmetrs. Mantu glabātava kļūst par mājokļa turpinājumu – papildu vietu, kur droši uzglabāt visu, kam ikdienā trūkst vietas.

•⁠ ⁠Remonts vai interjera maiņa – ja vajadzīgs telpu atbrīvot no mēbelēm vai tehnikas, tās droši var pārvietot uz SAFE BOX, lai mājās darbi ritētu viegli un raiti.

Norvēģijas Karalistes vēstniecībā 1.decembrī parakstīts ūdeņraža ražotāja un termināļa SIA “CIS Liepaja” un vēja enerģijas ražotāja SIA “Vindr Latvia” saprašanās memorands. Tā mērķis ir izpētīt ilgtermiņa atjaunīgās enerģijas piegādes iespējas caur valsts elektrotīklu jaunajai zaļā ūdeņraža ražotnei Liepājā.

Tādējādi sperts būtisks solis pretī vienai no Ziemeļeiropas lielākajām un mūsdienīgākajām zaļā ūdeņraža iniciatīvām – atjaunojamās enerģijas kompleksa un zaļā ūdeņraža ražotnes izveidei Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Ilgtermiņa vienošanās starp elektroenerģijas ražotāju un pircēju par zaļās enerģijas piegādi noteiktā laika periodā un par iepriekš saskaņotu cenu nodrošinātu stabilu un paredzamu enerģijas piegādi pircējam. Vienlaikus tas ļautu ražotājam garantēt ilgtermiņa investīciju atdevi atjaunīgās enerģijas projektos, kā arī sniegtu būtisku atbalstu atjaunīgās enerģijas attīstībai, Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un uzņēmumu dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai.

Juvelierizstrādājumu mazumtirgotājs Latvijā AS “Grenardi Group” ir iegādājies SIA “Goldwork” – uzņēmumu, kas specializējas profesionālos juvelierizstrādājumu remonta pakalpojumos.

Darījums paredz, ka SIA “Goldwork” pievienosies AS “Grenardi Group” ar 2026. gada 1. janvāri.

SIA “Goldwork” iegāde ir nozīmīgs stratēģisks solis AS “Grenardi Group” ilgtermiņa izaugsmes stratēģijā, kuras mērķis ir kļūt par vadošo juvelierizstrādājumu mazumtirgotāju Baltijā. Stratēģijā īpaša uzmanība tiek pievērsta rotaslietu ilgmūžībai un pakalpojumiem, kas nodrošina klientiem iespēju ilgtspējīgi rūpēties par savām rotām visā to lietošanas laikā.

“Mūsu klienti arvien biežāk meklē ne tikai estētiski pievilcīgas rotas, bet arī uzticamu un profesionālu servisu visā to lietošanas laikā. SIA “Goldwork” pievienošanās grupai ļaus mums nodrošināt augstākās kvalitātes rotu apkopes un remonta pakalpojumus, tādā veidā sniedzot pilnu klientu servisu,” uzsver AS “Grenardi Group” valdes priekšsēdētājs Ainārs Spriņģis.

Latvijas nekustamo īpašumu tirgus ir viens no nozīmīgākajām finanšu ietilpīgajām nozarēm valstī. Katru gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 50 000 darījumu, kuru kopējā vērtība mērāma miljardos eiro. Šis skaitlis nav tikai statistika, tas ir rādītājs tam, cik būtiska loma nekustamajam īpašumam ir valsts ekonomikas asinsritē.

Šādā mērogā caurspīdīgums nav greznība, birokrātiska formalitāte vai šauras profesionāļu grupas iegriba. Tas ir finanšu drošības priekšnoteikums.Taču realitāte ir neērta, jo būtiska tirgus daļa joprojām darbojas “pelēkajā zonā”. Un tieši šeit sākas problēma, kas sniedzas tālu ārpus nozares robežām. Tā nav tikai diskusija par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālo ētiku vai konkurences apstākļiem. Tā ir strukturāla plaisa starp likumu un praksi, kurā pazūd nodokļu disciplīna, finanšu uzraudzība un sabiedrības uzticība.

Starptautiskajā finanšu uzraudzības praksē nekustamais īpašums jau gadiem tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajiem instrumentiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Iemesls ir vienkāršs un vienlaikus satraucošs: liels darījums ar juridiski korektu dokumentāciju spēj pārvērst nezināmas izcelsmes kapitālu par šķietami legālu aktīvu. Šis mehānisms nav teorija, tas ir aprakstīts neskaitāmos starptautiskos pētījumos un tiesvedībās.Tādēļ Eiropas Savienība pēdējā desmitgadē sistemātiski pastiprina naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējums (no angļu valodas Anti-Money Laundering – AML)., arvien vairāk uzmanības pievēršot nekustamo īpašumu nozarei. Vairākās valstīs tiek veidoti centralizēti darījumu reģistri, digitālas klientu izpētes platformas un automatizētas uzraudzības sistēmas. Šie soļi nav vērsti pret biznesu, bet tirgus integritātei.Latvija nevar atrasties ārpus šīs diskusijas. Mūsu tirgus ir daļa no kopējās Eiropas finanšu telpas, un jebkura nepilnība vietējā sistēmā automātiski kļūst par vājāko posmu plašākā ķēdē.

Šonedēļ Vašingtonā noslēgusies Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija, kuras laikā notikušas vairāk nekā 100 individuālas tikšanās ar potenciālajiem investoriem, uzsākti jauni eksporta darījumi un parakstīts līgums par Latvijas uzņēmumu interešu pārstāvību 29 ASV štatos.

Tirdzniecības misija notika no 13. līdz 17. oktobrim un bija vērsta uz sadarbības stiprināšanu aizsardzības, enerģētikas un digitālo tehnoloģiju jomās. Latvijas uzņēmēji piedalījās aizsardzības industrijas izstādē “AUSA Annual Meeting & Exposition” un biznesa konferencē “Spotlight Latvia”, kas pulcēja vairāk nekā 200 dalībnieku no Latvijas un ASV.

“Pēdējo sešu mēnešu laikā investīcijas no ASV ir augušas par 18%, un šī tirdzniecības misija apliecina, ka potenciāls ir vēl lielāks. Misijas laikā tikāmies ar investoriem, kuri apliecināja vēlmi ieguldīt Latvijā, un vairāki no viņiem jau šogad apmeklēs mūsu valsti, lai realizētu savus investīciju plānus. Ekonomisko attiecību stiprināšana ar ASV ir ne tikai investīciju, bet arī drošības jautājums – ar šo vizīti mēs sevi esam pierādījuši sevi kā drošu un uzticamu partneri,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Pēdējo gadu laikā banku nozare ir mainījusies straujāk nekā vairākās iepriekšējās desmitgadēs kopā. Šīs pārmaiņas nav tikai par jauniem digitāliem risinājumiem vai tehnoloģiju ieviešanu – tās iezīmē būtisku domāšanas un darbības modeļa maiņu.

Mūsdienās konkurences priekšrocība veidojas krustpunktā starp klientu gaidām un tehnoloģiju iespējām. Taču izšķirošais jautājums nav par to, kādas tehnoloģijas banka izmanto, bet gan, kādam mērķim tās tiek izmantotas.

Finanšu tehnoloģijas nosaka tempu, nevis noteikumus

Banku klienti sagaida pakalpojumus reāllaikā, intuitīvu pieredzi un vienkāršību, kas neprasa piepūli. Tajā pašā laikā bankām ir jāspēj nodrošināt drošību, stabilitāti un uzticību. Viens no svarīgākajiem mūsdienu banku darbības izaicinājumiem ir vienmērīga, intuitīva un droša lietotāja pieredze digitālajā vidē. Bankas arvien vairāk investē tehnoloģijās, automatizācijā un mākslīgajā intelektā, jo klienti to jau ir pieraduši saņemt no finanšu tehnoloģiju (“fintech”) uzņēmumiem – ātrus un ērtus risinājumus, kas darbojas reāllaikā.

Inovatīva uztura uzņēmums ASNS Ingredient būvē zirņu proteīna ražotni Jelgavā, Latvijā, par kuras enerģiju gādās Adven nodrošinātais atjaunojamais tvaiks.

Adven šis ir pirmais rūpnieciskais projekts Latvijā un lielākais, ko uzņēmums ir īstenojis Baltijā. Kopējais ieguldījums rūpnīcā ir 130 miljoni eiro, kas ir lielākais privātais ieguldījums rūpniecībā Latvijā vairāk nekā desmit gadu laikā.

ASNS Ingredient ir kopuzņēmums, kas pieder LATRAPS, lielākajai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai Baltijā, un Pfeifer & Langen Group, vienam no Eiropas vadošajiem pārtikas ražotājiem, kas specializējas cukura un saistīto produktu ražošanā. Uzņēmuma nosaukums latviešu valodā “asns”, atspoguļo tā misiju atbalstīt vietējos lauksaimniekus, vienlaikus izstrādājot jaunus, ilgtspējīgus augu izcelsmes risinājumus.

Mūsdienu darbs vairs nenotiek tikai birojā. Sapulces var būt kafejnīcā, idejas un projekti top lidostā starp reisiem, bet prezentācijas tiek pārskatītas ceļā uz tikšanos. Šādā vidē un biznesa dzīves tempā arvien svarīgāka kļūst mobilitāte un iespēja paņemt līdzi visu darbam būtiskāko. Personīgo finanšu mentore un investīciju apmācību autore Alina Zela dalās padomos, kā izmantot mūsdienu tehnoloģijas, lai biznesa ikdiena būtu efektīvāka un arī drošāka.

Laiks, kad diena pagāja birojā un pie datora, ir pagājis, uzskata Alina Zela, Samsung Galaxy Fold7 vēstnese: “Ir tikai loģiski, ka salokāmie viedtālruņi kļūs par standarta rīku finanšu konsultantiem, analītiķiem, banku darbiniekiem un vadītājiem, jo apvieno datora jaudu un planšetes ērtumu ar telefona mobilitāti. Paredzu, ka nākotnē tie kļūs par “Šveices nazi” biznesa cilvēkiem, mainot spēles noteikumus, kā un kad strādājam. Mūsdienās bizness notiek tur, kur esi tu, tāpēc vēl jo būtiskāk, ka spēj paveikt visu nepieciešamo, lai kur arī atrastos – un finanšu pasaulē tas nozīmē ātrāku lēmumu pieņemšanu un konkurētspējas paaugstināšanos.”

Viss svarīgākais vienuviet – no tikšanās piezīmēm līdz datu salīdzināšanai

Latvijas uzņēmumu pieprasījums pēc informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumiem šogad turpina pieaugt, īpaši mazumtirdzniecības, nekustamo īpašumu, ražošanas un izglītības nozarēs, liecina elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” dati. Šogad īpaši izceļas pārtikas ražošanas nozare, kur pieprasījums audzis par 61 %, salīdzinot ar pērno gadu. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, to galvenokārt veicina uzņēmumu vēlme paaugstināt kiberdrošību, darba procesu efektivitāti un datu pārvaldības kvalitāti.

Kopumā vispieprasītākie IKT pakalpojumi šobrīd ir tīkla un savienojamības risinājumi, tīkla drošības iekārtu noma un iekārtu administrēšana – tie kopā veido aptuveni 73 % no kopējā pakalpojumu apjoma. Turklāt tīkla drošības iekārtu noma pēdējo trīs gadu laikā pieaugusi par 200 %, kas apliecina augošu uzņēmumu aktivitāti kiberdrošības risinājumu ieviešanā.

“Ražošanas nozare šobrīd ir viena no redzamākajām digitalizācijas līderēm,” skaidro Dmitrijs Ņikitins. “Uzņēmumi arvien biežāk ievieš automatizācijas un attālinātas kontroles risinājumus, kas palīdz samazināt izmaksas un nodrošināt nepārtrauktu ražošanas procesu. Īpaši izceļas pārtikas ražotāji, kur pieprasījums pēc IKT risinājumiem pieaudzis par 61 %, kas liecina par strauju pāreju uz digitāli pārvaldītām iekārtām un ražošanas uzraudzību reāllaikā – tas kļūst par ikdienas standartu modernajās rūpnīcās.”

OP Corporate Bank plc Latvijas filiāle piešķīrusi 8,151 miljonu eiro finansējumu Tet jaunā datu centra DC7 būvniecībai Salaspilī.

Tas būs viens no tehnoloģiski modernākajiem un energoefektīvākajiem datu infrastruktūras projektiem Ziemeļeiropā. Datu centrs ne tikai stiprinās valsts digitālo drošību un uzņēmumu piekļuvi augstas uzticamības datu apstrādes infrastruktūrai, bet arī palīdzēs nodrošināt siltumenerģiju vietējiem iedzīvotājiem.

Kopējais projekta investīciju apjoms ir 27 miljoni eiro. No tā 8,151 miljoni eiro ir OP Corporate Bank plc piešķirtais ilgtermiņa finansējums datu centra būvniecībai, un 8,151 miljoni eiro aizdevums no Altum, kas nodrošināts ar tāda paša apjoma līguma izpildes garantiju no OP.

“DC7 ir stratēģiski nozīmīgs ieguldījums Latvijas digitālās infrastruktūras attīstībā un stiprināšanā. Strauji pieaugošais datu apjoms prasa drošus datu apstrādes un glabāšanas risinājumus, tāpēc būtiski, ka DC7 nodrošinās uzņēmumiem un valsts institūcijām uzticamu un modernu vidi kritiski svarīgo IT sistēmu darbībai. Mēs augstu vērtējam Tet ieguldījumu inovatīvu tehnoloģiju attīstībā un esam gandarīti atbalstīt projektu, kas stiprinās valsts konkurētspēju un digitālo drošību,” stāsta Elmārs Prikšāns, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs.

Tirdzniecības centrs “Domina Shopping” īstenojis vērienīgu nomnieku sastāva attīstības projektu, kura rezultātā atvērti 11 jauni, atjaunoti vai jaunās lokācijās pārcelti veikali un kafejnīcas.

Tie pārstāv gan starptautiski atpazīstamus, gan vietējā tirgū iecienītus zīmolus, paplašinot centra piedāvājumu. Kopējās investīcijas, ko veikuši “Domina Shopping” un nomnieki, sasniedz 435,5 tūkstošus eiro.

Dina Bunce, “Domina Shopping” direktore, uzsver: “Mēs zinām, ka rudens vidus ir laiks, kad tiek atjaunotas ne tikai garderobes, bet arī galvaspilsētas iepirkšanās telpa. Tāpēc vienpadsmit jauni un atjaunoti veikali apliecina, ka “Domina Shopping” turpina izaugsmi un kļūst arvien daudzveidīgāka – gan modes, gan dzīvesstila ziņā. Šī dinamika liecina, ka uzņēmēji redz Dominā stabilu vidi un uzticamu partneri biznesa attīstībai, bet apmeklētāji – vietu, kur vienmēr atklāt ko jaunu”.

Finanšu konsultāciju uzņēmuma “Oferta Finance” valdei pievienojies Raivis Skvireckis, kurš jaunajā amatā izvirzījis vairākus ambiciozus mērķus, tajā skaitā veicināt “Oferta” zīmola starptautisko atpazīstamību.

Līdz šim R.Skvireckis strādājis banku sektorā, specializējoties finansējuma piesaistē gan fiziskām, gan juridiskām personām, kā arī bijis iesaistīts dažādu biznesa, ražošanas un nekustamo īpašumu projektu attīstībā. Tāpat īpašu vietu viņa profesionālajā ceļā ieņem arī industriālā apgaismojuma nozare, kur viņš pavadījis 13 gadus, tostarp pēdējos sešus gadus attīstījis uzņēmumu, kas Latvijā ražo industriālo LED apgaismojumu.

“Domāju, ka “Oferta Finance” ir īstā vieta, kur varu apvienot uzkrātās zināšanas un pieredzi, lai palīdzētu uzņēmējiem atrast sev piemērotākos finanšu risinājumus. Viens no maniem galvenajiem mērķiem jaunajā amatā ir veicināt “Oferta” zīmola atpazīstamību gan Latvijā, gan arī citās valstīs. Vēlos, lai “Oferta Finance” kļūst par starptautiski atpazīstamu platformu finansējuma piesaistē, un uzņēmēji, meklējot finansējuma risinājumus, pirmkārt domā par mums! Par uzņēmumu, kas spēj nodrošināt ātru, izmaksu ziņā efektīvu un uzticamu sadarbību,” atzīmē R.Skvireckis.

Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) modernizācijas projekta ietvaros veikta gāzes savākšanas punkta Nr. 3 (GSP-3) tehniskā pārbūve un pilnveidošana, palielinot tā darbības jaudu, informē vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”). GSP-3 modernizācijā investēti 28 miljoni eiro.

GSP-3 modernizācija tika uzsākta 2019. gadā Inčukalna PGK kopējās modernizācijas programmas ietvaros, būvniecībai noritot divās kārtās. Projekta realizācijas gaitā tika demontētas 30 tehnoloģiskās līnijas un iepriekšējā gāzes savākšanas punkta aprīkojums, iekārtas un būves. To vietā izbūvēts pilnībā jauns gāzes savākšanas punkts ar mūsdienīgām iekārtām, tehnoloģiskajām sistēmām un inženiertehniskajiem risinājumiem.

“GSP-3 modernizācija ir nozīmīgs solis Inčukalna PGK tehniskās kapacitātes stiprināšanā, veicinot drošu un uzticamu dabasgāzes piegādi Latvijā un Baltijas reģionā, nodrošinot krātuves ilgtspējīgu attīstību un gatavību nākotnes enerģētikas izaicinājumiem,” uzsver Uldis Bariss, AS “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētājs.