Kā jaunā datu regula attieksies uz iesūtītajiem CV?

2018. gada 25. aprīlis plkst. 13:02
Sadaļa: Likumi
Dalies ar šo rakstu

Personāla vadības speciālistiem ikdienas darbos turpmāk pastiprināta uzmanība būs jāpievērš personu datu glabāšanas mērķim, apjomam un ilgumam

Sākot ar 2018. gada 25. maiju būs jāievēro jauna Vispārīgā datu aizsardzības regula (General Data Protection Regulation – GDPR), kuras mērķis ir novērst nepamatotu personas datu lietošanu. KPMG Zvērinātu advokātu biroja Latvijā vecākā juriste Sanita Pētersone stāsta, ka vistiešāk regula ietekmēs tos uzņēmumus, kuru klienti ir fiziskas personas, izmaiņas skars arī personāla vadības speciālistu darbu. Gatavojoties šim brīdim, juriste iesaka pārskatīt uzņēmuma rīcībā esošo informāciju, nosakot mērķim atbilstošu datu apjomu un apstrādes veidu.

Ar mēru

Datu apstrādes mērķim jābūt samērīgam, un to nedrīkst mainīt, savukārt datu apstrādes apjomam, ilgumam un veidam jāatbilst uzstādītajam mērķim, atzīmē S. Pētersone. «Informāciju nedrīkst glabāt neierobežoti ilgi, personālvadības speciālistu ikdienas darbā tas vistiešākajā mērā saistās, piemēram, ar CV glabāšanu. Parasti CV tiek iesniegti, lai pretendētu uz kādu konkrētu amatu, tāpēc aktuāls varētu būt jautājums, cik ilgi šo informāciju drīkst apstrādāt. Ir darba devēji, kas CV glabā arī pēc konkursa beigām ar mērķi izmantot tos citiem konkursiem, taču tā darīt nedrīkst. Tā ir datu izmantošana citam mērķim,» skaidro juriste. Lai gan jaunā regula nenosaka konkrētu informācijas uzglabāšanas termiņu, tajā skaidri noteikts princips, ka datus ļauts apstrādāt tikai tik ilgi, kamēr pastāv mērķis. «Darba devējam šie termiņi ir jānosaka pašam. Tas attiecas gan uz uzņēmuma rīcībā esošajiem CV, gan citiem darbinieku un klientu datiem,» pauž S. Pētersone.

Viņa atzīst, ka reizēm uzņēmums nepelnīti aizmirst par saviem darbiniekiem, vairāk koncentrējoties uz klientu datu aizsardzību un nepadomājot, ka jebkurš darba devējs apstrādā arī savu darbinieku datus. «Tie ir ļoti vērtīgi, jo ietver informāciju par finanšu stāvokli, atalgojuma apmēru un veselību, kas pārsvarā ir tāda informācija, ko darbinieks nevēlas izpaust, un šīs informācijas nekontrolēta un neierobežota izmantošana var radīt būtiski nelabvēlīgas sekas darbiniekam,» atklāj S. Pētersone.

Visu rakstu Datus glabās gudrāk lasiet 25. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārdi