Kā panākt, lai eksports sasniedz pat ASV? 

Nav noslēpums, ka katra ražotāja interesēs ir iemantot pircēju uzticību un apliecināt sevi esošos un jaunos tirgos, piedāvājot nemainīgi labu produktu klāstu, kas ir konkurētspējīgs ar citu ražotāju piedāvājumu. Eksports ir viena no ražotāju prioritātēm, tiecoties pēc iespējas sevi pierādīt ne tikai vietējā tirgū, bet arī tālākās zemēs.

Toms Auškāps, AS Balticovo komunikācijas un attīstības direktors, 2019. gada 08. novembris plkst. 10:52

Fotogrāfijai ir ilustratīva nozīme

Foto: USA TODAY Sports/Scanpix/LETA

Lēmumu eksportēt uzņēmums parasti pieņem brīdī, kad vietējais tirgus jau ir apgūts un tā ražošanas jauda pārsniedz vietējo pirktspēju, vai arī ja tam ir izredzes iegūt lielāku peļņu citā tirgū. Taču pirms eksporta uzsākšanas svarīgi ir konsultēties ar ekspertiem un saprast, ka eksporta tirgus apgūšana prasa nopietnu plānošanu, kā arī finanšu resursus eksporta stratēģijas realizēšanai. Stratēģijā jāizvirza eksporta mērķi, jāformulē piedāvājums un eksporta plāns. Šo stratēģiju ir būtiski veidot vairāku gadu perspektīvā, to periodiski pārskatot un izvērtējot, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju kā vietējā, tā eksporta tirgū.

Pirms eksporta stratēģijas izstrādes katram uzņēmumam ir jāizvērtē, kādos apmēros ir apgūts vietējais tirgus un vai ir izmantotas visas tā piedāvātās iespējas, jo jaunu tirgu apguve ir ļoti darbietilpīgs process. Mēs Balticovo to ļoti labi apzināmies, ņemot vērā, ka aptuveni 70% no mūsu uzņēmuma apgrozījuma ģenerē eksports uz vairāk nekā 20 valstīm.

Sākotnēji ir jāidentificē tie tirgi, kuri ilgtermiņā uzņēmumam būs interesanti un peļņu nesoši. Pārdomāta tirgus izvēle ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem jaunu tirgu apguvē, izzinot uzņēmuma potenciālu tajos. Šāda izpēte noteikti palīdz ietaupīt gan laiku, gan finanses tirgos, izvēloties vispiemērotāko stratēģiju un apzinoties konkurenci un tās piedāvājumu.

Piemēram, mūsu iekļūšana Dubaijas tirgū bija patiesi garš process, četrus gadus braucām uz izstādēm, pagāja ilgs laiks, kamēr klienti mūs novērtēja. Tāpat laikietilpīgs process ir arī sertifikātu saskaņošana starp valstīm, kam seko darbs pie produktu pielāgošanas klienta vēlmēm, marķējuma un iepakojuma, loģistikas partneru izvēles. Kopumā mēs ļoti izvērtējam eksporta tirgus, ņemot vērā pašpietiekamības faktoru - ir valstis, kurās ir olu deficīts, un ir valstis, kurās ir olu pārprodukcija. Protams, primāri mēs tēmējam to valstu virzienā, kur ir olu deficīts.

Uzņēmumiem ir jāapzinās, ka jaunu tirgu apgūšana nenāk bez grūtībām. Piemēram, noteikti jārēķinās ar izmaksu pieaugumu – uzsākot eksportu, radīsies dažādi papildu izdevumi, kas saistās ar ražošanas apjomu palielināšanu, produktu pielāgošanu, loģistiku, pārdošanu. Tāpat ārvalstu tirgos ir jārēķinās gan ar vietējo konkurenci, gan importu no citām valstīm, tamdēļ ir būtiski jau laikus saprast, vai uzņēmums un tā piedāvātais produkts ir gatavs jauniem tirgiem.

Piemēram, mēs eksportējam savu preci uz Vāciju, kur ir izteikts olu deficīts, bet tajā pašā laikā tā ir ielenkta no divām pusēm un no divām olu lielražošanas valstīm - Nīderlandes un Polijas, līdz ar to arī mums nākas nepārtraukti sekot līdzi tendencēm un cīnīties par savas vietas pilnīgu nostiprināšanu.

Daudz interesantāka situācija ir, kad mēs ar savu produkciju esam klāt valstīs, kurās ir pārprodukcija, bet mēs šos tirgus spējam uzrunāt un iekarot ar augsto produktu kvalitāti, ērto produktu lietojamību un plašo produktu klāstu. Ar pilnu produktu grozu mēs uzrunājam pārtikas industrijas pārstāvjus vai lielos ražotājus, kuriem nepieciešamas olu čaumalas, šķidrā olu masa, baltums, dzeltenums, vārītas olas un pulveris, un tā ir mūsu stiprā puse, ka mēs kā ražotājs spējam to visu nodrošināt. Tas vēlreiz apliecina, ka, izejot ārpus savas valsts robežām, svarīga ir konkrētās valsts tirgus izpēte, lai saprastu, ar kādu produktu būs iespējams tikt eksporta tirgū. To svarīgi apzināties mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir sava eksporta ceļa sākumposmā.

Ārējo tirgu apgūšana ilgtermiņā nodrošina finansiālus ieguvumus, bet zināšanas un pieredze eksporta tirgos palielina uzņēmuma konkurētspēju.

Kā liels ieguvums minama arī mazāka atkarība no ekonomiskās situācijas vietējā tirgū un iespēja piesaistīt ārvalstu naudu.

Esam gandarīti, ka mums ir bijusi iespēja iekļūt arī ASV tirgū. Lai gan ASV ir otra lielākā olu ražotājvalsts aiz Ķīnas, 2015. gadā nepieciešamību pēc olu importa izraisīja nepieredzēta krīze putnkopībā, dējējvistām masveidā saslimstot ar putnu gripu. Īstenojot eksportu uz ASV, mums izdevās ne tikai paplašināt savus eksporta tirgus ārpus Eiropas, bet arī ieguvām jaunu pieredzi un zināšanas.

Noteikti jāpiemin arī sertifikātu un atzītas kvalitātes nozīme eksporta veicināšanā, ko kā prioritāti vajadzētu uzlikt pirms eksporta tirgus iekarošanas. Mēs ļoti mērķtiecīgi strādājam, lai būtu novērtēti ar BRC Food A līmeņa sertifikātu, kas mums ļauj uzrunāt pasaules augstākās līgas spēlētājus un vadošos veikalu tīklus. Sertifikāts garantē kvalitāti un visaugstākā līmeņa pārtikas drošību - tas apliecina, ka uzņēmums ir gatavs ilgtermiņa darbam starptautiskos tirgos, piedāvājot augstas kvalitātes produktus saviem klientiem.

Kopumā eksports ir iespēja iegūt jaunu pieredzi un nostiprināt savas pozīcijas tirgū, taču pirms tā uzsākšanas ir nepieciešams ļoti rūpīgs plānošanas process.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 06. septembris plkst. 13:12

Latvijas olu un olu produktu ražotājs AS Balticovo starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala...

2019. gada 06. septembris plkst. 8:41

Uzņēmums Lockero ražo gudrās mantu glabātuves, kas ar pirksta noskenēšanu dod piekļuvi...

2019. gada 09. augusts plkst. 15:54

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība...

2019. gada 24. jūlijs plkst. 13:41

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma «Balticovo» apgrozījums aizvadītajā gadā bija 48,67...

2019. gada 15. jūlijs plkst. 9:33

Sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem,...

Nepalaid garām

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

No šīs sadaļas
2019. gada 07. novembris plkst. 11:16

Šī gada oktobrī Spānijas pilsētā Bilbao norisinājās Starptautiskās Cieto atkritumu asociācijas...

2019. gada 06. novembris plkst. 16:31

Mēs dzīvojam interesantā un mazliet dīvainā laikmetā. No vienas puses mēs datus metam...

2019. gada 05. novembris plkst. 10:58

Jau gandrīz 1,3 miljoniem cilvēku Latvijā paralēli parastajai valsts nodrošinātajai vecuma pensijai...

2019. gada 05. novembris plkst. 8:26

Septembrī apstrādes rūpniecības produkcijas apjomu gada izaugsme ir sasniegusi 3.1% (pēc kalendāri...

2019. gada 04. novembris plkst. 8:45

Ir divi galvenie vadītāju veidi. Tādi, kuri visus lēmumus pieņem darbinieku vietā,...

2019. gada 30. oktobris plkst. 6:39

Saeimas vairākums, visticamāk, šodien atbalstīs 2020. gada valsts budžeta likumprojektu un to...

2019. gada 29. oktobris plkst. 9:09

Latvijā jau ilgstoši tiek runāts par aprites ekonomiku. Dabas resursi pasaulē izsīkst,...

2019. gada 24. oktobris plkst. 15:24

Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju Asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un...

2019. gada 17. oktobris plkst. 10:37

Viena no aktualitātēm, par ko pēdējā laikā tiek veikti dažādi pētījumi un diskutēts...

2019. gada 17. oktobris plkst. 8:37

Mūsdienu darba tirgū alga vairs nav noteicošais darbiniekus motivējošais faktors un progresīvākais...