Jaunākais izdevums

Atgriezties darbā pēc skaista atvaļinājuma ir vienkārši nežēlīgi. Darbi gaida rindā, laimīgie kolēģi, kas tūlīt dosies atvaļinājumā, priecīgi atgādina par darbiem, ko tu varētu uzņemties. Kā lai saņemas? Ar labu plānošanu, attieksmi un sevis lutināšanu!

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

8 iemesli, kāpēc atvaļinājums tiešām ir nepieciešams

Inga Daliba, CV Market Latvia mārketinga menedžere, 03.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba un karjeras vortāls cvmarket.lv veica lietotāju aptauju, lai noskaidrotu - kurš atvaļinājuma periods šķiet visoptimālākais un vai vispār nepieciešams atvaļinājums? 44% respondentu par vislabāko atvaļinājuma periodu uzskata četras nedēļas, 31% - minēja divas nedēļas, 16% - trīs nedēļas, 3% - pietiek ar vienu nedēļu. Savukārt 6% aptaujas aizpildītāju atzina, ka viņiem atvaļinājums vispār nav vajadzīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pirmo reizi tiks piemērots likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» noteiktais, ka gadījumā, ja svētku diena - Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena – iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darba dienu nosaka par brīvdienu. Tātad šogad 9. jūlijs Latvijā būs brīvdiena.

Labklājības ministrija skaidro, ka atbilstoši vispārējam principam darbs šajā brīvdienā darbiniekiem nav jāveic. Ja cilvēks tiek nodarbināts šī gada 9. jūlijā, darba devējam viņam ir jāpiešķir līdzvērtīga kompensējoša atpūta. Tiem darbiniekiem, kuri tiks nodarbināti šī gada 8. jūlijā, tas ir - svētku dienā, par darbu papildus jau noteiktajai darba algai būs jāizmaksā arī Darba likumā paredzētā piemaksa par darbu svētku dienā. Tas ir ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu vai arī jāpiešķir atbilstoša apmaksāta atpūta citā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas apģērbu mazumtirdzniecības kompānija «Hennes and Mauritz» (H&M) likvidēs ar zaudējumiem strādājošo zīmolu «Cheap Monday», teikts otrdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

H&M norāda, ka zīmola likvidēšana tiks pabeigta līdz 2019.gada jūnijam, ietekmējot aptuveni 80 darbiniekus.

«»Cheap Monday« ir tradicionāls vairumtirdzniecības biznesa modelis, kas saskāries ar ievērojamiem sarežģījumiem nozarē piedzīvoto izmaiņu dēļ,» skaidro uzņēmums.

«Cheap Monday» veikals Londonā un tiešsaistes veikals tiks slēgts 31.decembrī.

H&M iegādājās «Cheap Monday» 2008.gadā. Zīmols piedāvā džinsa apģērbus un modes kolekcijas, ko galvenokārt pārdod tālākpārdevēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Latvijā tika rādīta reklāma par parastu, blondu meiteni, kas negaidot atklāj, ka ir apprecējusies ar pazīstamo Holivudas aktieri Džordžu Klūniju, kurš vēlas ar viņu dzīvot Saulkrastos. Šogad DNB bankas reklāmā pāris ir devies atpūtā uz saulainajām Karību salām, kur jaunās aktiera dzīvesbiedres veiksme turpinās, kad viņa pludmalē nejauši atrod sen noslēptu dārgumu lādi. Ne reizi vien iedomājaties, ka gribētu būt vai nu šīs veiksminieces, vai Klūnija vietā, bet jums šķiet, ka tas nav iespējams? Dzīves patiesība tomēr ir tāda, ka dažiem cilvēkiem veicas, bet citiem nepieciešams rīkoties pašiem!

Kāds nesen publicēts pētījums atklāja, ka depresīvi cilvēki bieži vien plāno savu dzīvi pārāk nekonkrēti, izvirzot vispārīgus, izplūdušus mērķus. Pētnieki atzina, ka cilvēki ar depresīvu noslieci nokļūst tādā kā apburtajā lokā – viņi nespēj fokusēties, tāpēc biežāk nesasniedz savus mērķus, un līdz ar to kļūst vēl depresīvāki. Viņi šiem cilvēkiem iesaka izvirzīt konkrētus, reālus, taustāmus mērķus, jo tāda mērķa sasniegšana smadzenēs izraisa elektroķīmisku ķēdes reakciju, kas liek justies apmierinātam un apbalvotam, un tas, savukārt, veicina turpmāko motivāciju, pašvērtību un apmierinātību ar dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Motivācijas brīnumrecepte. Un nauda te vairs nav pirmajā vietā

Monday.lv, 09.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas raksturo iedvesmojošu darbavietu? Tādu, kurā cilvēki grib strādāt un grib to darīt ļoti labi? Vai ir recepte, kā par tādu kļūt? Monday ciemojās trīs Latvijas uzņēmumos, lai atrastu laimīgas darbavietas recepti un izjustu iedvesmojošo atmosfēru klātienē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Melnās piektdienas jeb Black Friday dzimtene ir ASV, kur to tirgotāji pirmo reizi organizēja 1952. gadā; kopš 2005. gada aktuāla ir arī Cyber Monday – pirmdiena pēc Pateicības dienas, kad cilvēki tiek mudināti iepirkties tiešsaistē. Pēdējos gados šādas akcijas mēģina iedzīvināt arī Latvijā

Abi mārketinga termini radušies ASV. Liela daļa Latvijas tirgotāju tos netulko un atstāj oriģinālā valodā. «Savulaik, dzīvojot ASV, redzēju iespaidīgus skatus, kad cilvēki pusnaktī stāvēja rindā pie lielveikala, lai pirmajiem būtu iespēja iegādāties kārotās preces. Latvijā nekas tāds līdz šim nav redzēts, nezinu, vai to piedzīvosim. Uzņēmējiem Black Friday ir labs laiks atlaidēm, tomēr ne katram biznesa modelim tās ir piemērotas un ar atlaidēm var pelnīt. Mums tāds ir,» teic SIA IPS Media (iPhone Photography School) valdes priekšsēdētājs Emīls Pakārklis.

Black Friday ir populārs tieši angliski runājošajās valstīs vai zemēs, kurās tradicionāli tiek atzīmēta Pateicības diena – ASV un Kanādā. Bez šīm abām lielākās Black Friday iepirkšanās kampaņas valstis ir arī Lielbritānija, Austrālija, kā arī Francija, Vācija, Spānija, Brazīlija, Ķīna u.c. Savukārt Cyber Monday ir tiešsaistes izpārdošana pēc Melnās piektdienas, kam robežas nav tik svarīgas. «Black Friday Latvijā parādījās pirms dažiem gadiem, taču tā arī neguva lielu popularitāti. Iespējams, tāpēc, ka tradicionāli ASV Black Friday tiešām ir ļoti lielas atlaides, un šādu ieguvumu dēļ parastais patērētājs arī mēdz zaudēt galvu. Latvijā 50% un pat 70% atlaide ir teju vai ierasta lieta, kas te vienā, te citā veikalā ir sastopama visu gadu, un arī tad gala cena ir tāda, kad ir vērts padomāt, pirms veikt pirkumu,» vērtē digitālā mārketinga aģentūras New Black vadītājs Artūrs Mednis. Tirgotājiem tā ir iespēja atbrīvot plauktus jaunām precēm un vienā nedēļas nogalē strauji palielināt ieņēmumus, tostarp arī uz tā rēķina, ka patērētājs iegādājas kaut ko vairāk, kaut ko, ko citkārt nebūtu pircis vispār. «Latvijā Black Friday kampaņu rīko aizvien vairāk tirgotāju, bet, lai šādas akcijas kļūtu populāras arī pie mums, ir nepieciešams veikt skaidrojošo darbu par to, ko tā nozīmē, kā arī, protams, ir jābūt lieliskiem piedāvājumiem,» klāsta A. Mednis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Labklājība mērdē nāciju

Didzis Meļķis, 14.02.2013

Latvijas goda konsula Singapūrā padomnieks un Globālā vadības foruma priekšsēdētājs Lovs Sjevs Thiams

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija var mēģināt atkārtot Singapūras ekonomisko brīnumu, bet tā cena ir nācijas izmiršana, saka Latvijas goda konsula Singapūrā padomnieks un Globālā Vadības foruma priekšsēdētājs Lovs Sjevs Thiams.

Singapūrā ir katastrofāla demogrāfijas situācija, ko jūs risināt ar masu imigrāciju. Bet nav jau tādas etniskas singapūriešu tautības – jūs tur esat ķīnieši, malajieši un indieši dažādās kombinācijās, un es šaubos, vai latviešiem šāds modelis patiktu. Vai labklājības čempioni noteikti kļūst zaudētāji demogrāfijā?

Atvērtās sabiedrībās sajaukšanās ir neizbēgama. Neizbēgama ir arī saistība starp ekonomisku labklājību un zemu dzimstību. Agrārajā sabiedrībā bērna dzimšana bija investīcija. Zināšanās balstītā sabiedrībā bērni ir sasodīti izdevumi. Ja tev ļoti patīk bērni, tad tev viņi ir, bet vispār tas ir ārprātīgi dārgi. Nupat ir publicēti pētījumi, ka Lielbritānijā bērna kārtīga izskološana no bērnu dārza līdz universitātes beigšanai maksā 220 tūkstošus mārciņu. Singapūrā šis skaitlis ir tuvu miljonam dolāru. Kādēļ? – Jo sešgadnieka skološana ir pat dārgāka nekā gads universitātē!

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Atvaļinājums – bieds un draugs

Anda Asere, 08.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algotā darbā atvaļinājums ir pašsaprotama un ierasta lieta, taču sava mazā biznesa sākumposmā tas reizēm tiek atlikts gadu no gada, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Galvenie iemesli atvaļinājuma novilcināšanai ir daudzie darba pienākumi, grūtības deleģēt pienākumus kolēģiem, kā arī pārliecība, ka uzņēmums vēl nav gana stabils, lai dotos ilgstošā prombūtnē – pat tad, ja tā būtu tikai nedēļa.

Aizmirst par darbu

«2002. gadā sāku veidot savu pirmo uzņēmumu, un tas bija tik aizraujoši! Nebiju atvaļinājumā trīs gadus. Tagad es tādu kļūdu nekad vairs nepieļaušu,» saka Žans Mauris, e–apmācību rīka BranchTrack līdzdibinātājs. Viņš atzīst, ka grūti atvaļinājumā neuztraukties par biznesu, jo ir bailes un uztraukums, kā visi citi tiks galā. «Tā man bija pirmajos desmit gados uzņēmējdarbībā. Tagad esmu sapratis, ka vismaz divas reizes gadā pa divām nedēļām ir jāaizmirst par darbu. Tas nozīmē vispār nedomāt par to, pat neatbildēt uz telefona zvaniem. 99,99% gadījumu kolēģi visu nokārtos bez tevis, bet atlikušais 0,01% var arī pagaidīt,» viņš uzskata. Ja kolēģi viņu ir sasnieguši atvaļinājuma laikā, ir tikai viens jautājums – kas viņam īsti vajadzīgs, lai vairs netraucētu? Ir jāizdara nepieciešamais vai jāatliek tas, ko nav iespējams nokārtot, un jāaizmirst par darbu. «Galvenais ir nedomāt par darbu. Neesmu dzirdējis nevienu gadījumu, ka kompānija būtu bankrotējusi vai kaut kas drausmīgs notiktu tikai tāpēc, ka uzņēmējs bija atvaļinājumā. Jāatpūšas ir visiem,» uzsver Ž. Mauris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Nodarbinātība turpina pieaugt

Mārtiņš Apinis, 14.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā ceturksnī valstī bija nodarbināts 906,1 tūkst. jeb 59% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 17,1 tūkst. vairāk nekā otrajā ceturksnī. Nodarbināto skaita pieaugums vērojams arī salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni, kad šajā vecuma grupā bija nodarbināti 894,7 tūkst. jeb 57,4% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nodarbināto skaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu, attiecīgi 50,5% un 49,5%. Tikmēr 8,7% iedzīvotāju nestrādāja tādu iemeslu dēļ kā atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums vai mācības. Nodarbināto iedzīvotāju skaitā tika iekļauti 5,8 tūkst. cilvēku, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, pārskata nedēļā bija nodarbināti.

Savukārt darba meklētāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem šā gada trešajā ceturksnī bija 120,9 tūkst. cilvēku, kas ir par 20,9 tūkst. cilvēku mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā bija 11,8%, un gada laikā tas ir samazinājies par 1,9 procentpunktiem (2012. gada trešajā ceturksnī – 13,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darītāji un runātāji

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

300 litri ir bērzu sulas daudzums, kuru privātpersona drīkst tecināt un pārdot citiem, bet Rīgas Centrāltirgū ir redzams, ka noteikumu privātpersonas neievēro, un to īsti nav iespējams kontrolēt

Rīgas Centrāltirgū daļa sulas tirgotāju vairās runāt atklāti par kļavu un bērzu sulas pārdošanu. «Problēmas ir ar sulu biznesu. Nedrīkst tecināt vairāk par 300 litriem. Ja es sākšu te visu stāstīt, tad būs arī sekas. Latvijas likumdošana ir muļķīga,» Dienas Biznesam sacīja viens no sulu tecinātājiem, piebilstot, ka ik dienu uz tirgu neved vairāk par 300 litriem sulas. No tā izriet, ka Ministru kabineta noteiktā maksimālā gada norma reālajā tirgū ir vienas dienas maksimālā norma. Savukārt palikt atvieglotajā 300 litru režīmā privātpersonām ir izdevīgi, ja sulu pārdod tikai tirgū.

Noteikumi «priekš kaķiem»

Vīrs Rīgas Centrāltirgū Dienas Biznesam apgalvoja, ka bērzu sulas tirdzniecības ierobežojums privātpersonām «ir priekš kaķiem», jo šāds noteikums nav kontrolējams vai realizējams dzīvē un ierobežo «tikai galīgus muļķus».

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

KadagiPiens cīnās par pastāvēšanu

Ilze Žaime, 15.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kluba "KadagiPiens" saimnieks aktieris Dainis Grūbe padoties negrasās un meklē jaunus risinājumus, kā iesaistīties un būt noderīgs sabiedrībai, kā arī saglabāt kluba atmosfēru dzīvu.

Db.lv jau rakstīja, ka bārs un restorāns "KadagiPiens", apvienojoties kafejnīcai "Kadagi" un bāram "Piens", no jauna vēra savas durvis apmeklētājiem šā gada februārī. D. Grūbe stāsta, ka atsaucība kopš tā brīža bijusi liela - nākusi gan jauna publika, gan tie, kas gadiem "Pienā" nebija viesojušies. Klubu turpināja atdzīvināt bingo un austeru vakari, dīdžeji un dzīvā mūzika. Vairāk par to uzzini, skatoties video!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organizējot kolektīvo atvaļinājumu, uzņēmēji nošauj divus zaķus – motivē darbiniekus un taupa izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kancelejas izstrādātais Valsts dienesta likumprojekts, kas regulē darba attiecības valsts pārvaldē, attieksies uz visām ministrijām un to padotības iestādēm, tajā skaitā valsts muzejiem un bibliotēkām. Likumprojekts neattieksies uz iekšlietu un aizsardzības struktūrām, kurām jau ir savs regulējums, kā arī uz pedagogiem un veselības aprūpē strādājošajiem, vēsta laikraksts Diena.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) jau paudusi bažas, ka tas apdraudot valsts pārvaldē nodarbināto tiesības un ir pretrunā ar starptautiskajiem tiesību aktiem. Tam gan nepiekrīt nedz Valsts kancelejas direktores vietniece Eva Upīte, nedz Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. Abas amatpersonas Dienai norādījušas, ka jaunais likumprojekts, pretēji LBAS apgalvotajam, nevienu starptautisku tiesību normu nepārkāpj.

Jaunā likumprojekta būtība - visi valsts pārvaldē strādājošie, arī darbinieki, ne tikai ierēdņi, tiek iekļauti vienotā dienesta sistēmā, kur ir tikai viens darba devējs - valsts. Tas nozīmē, ka arī sociālās garantijas visiem šajā sektorā strādājošajiem būs vienādas. Laikraksts uzsver: neviena sociālā garantija netiks samazināta - būs gan četru nedēļu atvaļinājums, gan slimības lapas, gan līdz šim ierēdņiem pienākošies pabalsti. Tāpat ir paredzētas plašākas rotācijas iespējas un noteikti konkrēti apmācību moduļi katram amatam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Smags darbs kompānijā Netflix ir «nepiedienīgs»

Jolanta Sēnele, speciāli DB, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par saviem globālajiem panākumiem video straumēšanas kompānijai Netflix ir jāpasakās netradicionālajai darba kultūrai

Sākumā Netflix bija tāda pati kompānija kā daudzas citas pa pastu DVD izsūtošās kompānijas. Nekā īpaša. Pēc internetburbuļa plīšanas kompānija bija «mēslos» līdz ausīm, un, lai izbēgtu no bankrota, tika atlaista trešdaļa darbinieku. «Sākumā sajūtas bija sliktas, bet tad... pēkšņi bija labi,» tos laikus raidsabiedrībai NPR atceras toreizējā personāla direktore Patija Makorda (Patty MacCord). «Ar mazāk cilvēkiem mēs varējām izdarīt vairāk.»

Vienudien viņa mašīnā brauca kopā ar kompānijas līdzdibinātāju un vadītāju Rīdu Hastingu (Reed Hasting) un sprieda, ka, neskatoties uz to, ka ir jau vēls, viņai nemaz negribas mājās, ka viņai ļoti patīk strādāt un ka dažreiz viņa nevar sagaidīt nākamo dienu. Hastings iesmējās un teica, lai tad uzliek uz papīra, kāpēc tā ir. 2011. gadā Makkordas pārdomas rezultējās 124 slaidu garā Power Point prezentācijā, kurā tika apkopots tas, ko Netflix uzskata par svarīgu. Šī prezentācija, ko internetā ir skatījuši jau vairāk nekā 13 miljoni cilvēku un kas, pēc Šerilas Sandbergas, Facebook izpilddirektores, vārdiem, ir, iespējams, svarīgākais dokuments, ko Silīcija ieleja jebkad laidusi klajā, ir kalpojusi par modeli daudziem amerikāņu tehnoloģiju uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauriņu zemnieku saimniecībā grieķu un poļu zemenes Latvijas tirgū par konkurentēm neuzskata

Ne jau tikai atvaļinājums, bet arī pavasara rīti un pēcpusdienas Bauskas sākumskolas vizuālās mākslas skolotājai Maijai Lauriņai-Rimicānei paiet zemeņu laukā. Maijā viņas zemenes Bauskā bija aizrunātas un visas tika nopirktas, līdz Rīgas tirgum pat nenonākot, bet jau no jūnija sākuma Lauriņi zemenes ved uz zemnieku nakts tirgu Rīgā pie centrāltirgus.

Par Eiropas naudu

Bauskas novada Īslīces pagasta Rītausmās pērn uzsākta četrus gadus ilga Eiropas Savienības projekta realizācija, piesaistot līdzekļus, kas paredzēti mazo saimniecību attīstībai. «Paši par savu naudu to nevarētu. Par projekta naudu mēs pērn uzbūvējām pirmo tuneli. Nopirkām tik ļoti nepieciešamo zemes frēzi, kā arī sakārtojām laistīšanas sistēmu veselam hektāram. Patlaban apsaimniekojam 0,7 hektārus, bet ar laiku ogas augs visā aprīkotajā platībā. Šogad uzbūvējām otro tuneli. Tas jau par pašu nopelnīto naudiņu,» atklāja saimniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija “Altum” 29. jūnijā izsludināja jauno atlasi kredītiestādēm, kas izsniegs studiju un studējošo kredītus ar “Altum” garantiju 2020./2021.mācību gadam; līdzšinējais studentu kreditētājs - AS “SEB banka” paziņojis, ka šajā gadā kredītus studentiem vairs neizsniegs, tādēļ, ņemot vērā jaunā mācību gada tuvošanos, aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kas šajā gadā izsniegs aizdevumus studijām.

Jāatgādina, ka šopavasar atbildīgās institūcijas mainīja kārtību, kādā turpmāk tiks piešķirts studiju kredīts ar valsts galvojumu, nosakot, ka banku izsniegtos studiju kredītus turpmāk garantēs “Altum”, un šāds risinājums ļaus atteikties no prasības pēc otrā galvotāja.

Līdz šim daudzus gadus studiju kreditēšanai tika rīkota izsole banku vidū, taču kredītiestāžu atsaucība bija ļoti kūtra, un kopš 2010.gada tajā piedalījās un vinnēja tikai viena banka - AS “SEB banka”. Kā liecina bankas apkopotā informācija, pēdējo trīs gadu laikā studentiem piešķirti 4534 aizdevumi ar valsts galvojumu par aptuveni 27,1 miljonu eiro. Vidējā studiju kredīta summa pērn bija ap 6200 eiro, bet vidējā summa studējošā kredītam – nedaudz vairāk par 7000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs meitu mamma Inta Krūze cako kruzuļbikses ne tikai savām meitām, bet arī daudzām citām mazajām rāpotājām no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam.

Kā atzīst zīmola Cakas autore Inta, bērna kopšanas atvaļinājums bieži ir laiks, kad sievietes atklāj jaunus aicinājumus, maina nodarbošanos, daudzas pat rada jaunus uzņēmumus un pievēršas t.s. mammu biznesiem. Pavadot laiku ar vecāko meitu un gaidot dvīņu dzimšanu, viņa gan bijusi pārliecināta, ka pati atgriezīsies līdzšinējā darbā personāla atlases uzņēmumā, jo darbs ļoti patika un Intu tur gaidīja atpakaļ. Taču, mājās audzinot meitas, Inta atsāka šūt, ko diktēja nepieciešamība radīt savām meitām piemērotus apģērbus, un pamazām atskārta, ka gluži neviļus top uzņēmums, kurš jāattīsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dome ceturtdien apstiprināja izsoles rezultātus, kas dod iespēju ar uzņēmēja Jūlija Krūmiņa ģimeni saistītam uzņēmumam netālu no Dzintaru koncertzāles, Turaidas ielas un Meža prospekta krustojumā, iegādāties zemes gabalu Majori 5106 par cenu, kas ir zemāka nekā tirgus cena šajā teritorijā. Uz to domes sēdē norādīja arī deputāts Aigars Tampe (VL-TB/LNNK), kurš atgādināja, ka Krūmiņš Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas laikā ziedojis Zaļo un Zemnieku savienībai 15 000 eiro, atbalstot EP deputāti Ivetu Griguli, uzņēmējs to atzinis arī publiski, vēsta laikraksts Diena.

EP ievēlētās deputātes kampaņā liels bija Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieka Romāna Mežecka (ZZS) ieguldījums, taču šī svarīgā jautājuma apspriešanā ceturtdien sēdē viņš nepiedalījās. Acīmredzot Mežeckis pēdējos mēnešus nav aktīvi iesaistījies domes darbā, jo sēdē Tampe lūdza domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) paskaidrot, kāpēc kolēģis atkal nav ieradies darbā. Jūrmalas mērs sacīja, ka iepriekš Mežeckis ir slimojis, bet tagad viņam līdz 8.augustam ir atvaļinājums. Slimības dēļ priekšsēža vietnieks nav apmeklējis četras domes sēdes, informē laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maxima sabrukušā veikala darbiniekiem izmaksāja 400 – 700 eiro ikdienas izdevumiem

Dienas Bizness, 28.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maxima Latvija pēc Zolitūdes traģēdijas visiem šī veikala darbiniekiem izmaksāja 400 līdz 700 eiro ikdienas izdevumu segšanai, kopumā tam atvēlot vairāk nekā 40 000 eiro, informē uzņēmumā.

Maxima Latvija pārstāvis Ivars Svilāns informē, ka katram no traģēdijas skartajiem darbiniekiem bija pieejams gan finansiāls, gan psiholoģisks, gan juridisks atbalsts, kurš tika izmantots atkarībā no nepieciešamības. Bija daļa darbinieku, kuriem bija nepieciešami visi minētie atbalsta virzieni, savukārt citiem bija aktuāla palīdzība atsevišķos jautājumos.

«Ņemot vērā to, ka darbiniekiem, kas traģēdijas dienā veikala telpās palika personīgas mantas - gan maki, gan apģērbs un apavi, uzņēmums uzreiz pēc traģēdijas pieņēma lēmumu visiem šī veikala darbiniekiem iespējami ātri izmaksāt sākot no 400 līdz 700 eiro ikdienas izdevumu segšanai. Nevienam no darbiniekiem saņemot šo palīdzību nebija jānoslēdz vai jāparaksta jebkāda vienošanās - vien jāapstiprina, ka naudas līdzekļi ir saņemti, lai to varētu reģistrēt uzņēmuma kopējā naudas plūsmā. Ņemot vērā, ka daļai darbinieku veikalā palika arī kredītkartes, šie naudas līdzekļi tika izmaksāti skaidrā naudā. Tāpat visiem šī veikala darbiniekiem tika nodrošināts apmaksāts papildu atvaļinājums,» norāda I.Svilāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides nomaiņa Norvēģijā ar kārtīgu zivju patēriņu un fizisko aktivitāti.

Mēdz teikt, ka cilvēka veselīgai esamībai svarīgi, ja ik pa laikam izdodas lauzt rutīnu. Viens no mūsdienās pašiem ierastākajiem veidiem, kā to mēģināt daudzmaz kontrolēti, bez lieliem pārdzīvojumiem izdarīt, ir atvaļinājums. Tā laikā attiecīgi var ieplānot ceļojumu, piemēram, uz kādu citu valsti, kas pēc definīcijas piesola vides nomaiņu. Nepilnas stundas lidojuma attālumā no Latvijas atrodas Norvēģija – milzum skaista valsts. Dzīvošanās pa fjordiem un dabas takām ierindas letiņam, kas vairāk vai mazāk pieradis pie mūsu valsts plakanības, var izvērsties par īstenu eksotiku.

Viena no lietām, ko, iespējams, vajadzētu pamēģināt katram, kurš kādreiz rokā paņēmis makšķerkātu, ir cope fjordā. Ja laiks ir labs, tad tas, vai ķeras vai ne, pat nav tik svarīgi. Vienā mierā var baudīt šīs valsts dabas grandiozitāti. Tomēr parasti gan ir tā, ka ķeras! Tas visu procesu padara vēl neaizmirstamāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Puse strādājošo turpina veikt darba uzdevumus arī atvaļinājumā

Lelde Petrāne, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs otrais jeb 51% strādājošo sava atvaļinājuma laikā veic vismaz kādu ar darbu saistītu uzdevumu, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktajā aptaujā, lai noskaidrotu atvaļinājumu paradumu tendences. Turklāt katrs septītais strādājošais starp aptaujas respondentiem atzina, ka šajā gadā atvaļinājumu neplāno izmantot.

Aptaujas rezultāti atklāja, ka visbiežāk atvaļinājuma laikā ar darbu saistītus uzdevumus turpina veikt vadības pozīcijās strādājošie – 80% augstākā, 78% vidējā un 70% zemākā līmeņa vadītāji. Salīdzinoši retāk atvaļinājuma laikā ar darbu saistīti uzdevumi bijuši, piemēram, speciālistiem 43%, asistentiem 34%, strādniekiem 33%.

«Salīdzinot šā gada aptaujas rezultātus ar līdzīgu aptauju, kas tika veikta pirms diviem gadiem, jāsecina, ka tendences atvaļinājuma izmantošanā nav mainījušās, joprojām lielai daļai atvaļinājums ir vien periods, kurā, iespējams, mierīgākā režīmā veikt ar darbu saistītus uzdevumus. Lai jebkuram darbiniekam, neatkarīgi no ieņemamā amata un pienākumiem, būtu iespēja doties atvaļinājumā un pilnībā atpūsties no ikdienas darba pienākumiem, saglabājot savu emocionālo un fizisko labsajūtu un darbu produktivitāti, būtiska ir atvaļinājumu plānošana, ietverot arī prioritāšu noteikšanu un uzdevumu deleģēšanu,» norāda CV-Online Latvia mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa. «Arvien biežāk tiek runāts par izdegšanu darbā, tieši pilnvērtīgai un kvalitatīvai atpūtai un aktivitāšu plānošanai ārpus darba ikdienas dzīves, ir ļoti būtiska loma, ko nevajadzētu ignorēt.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Iepazīstoties ar dokumentu, mani nepameta sajūta, ka lasu feļetonu

Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas ir būtiskāks – saturs vai forma? Kā teicis slavenais arhitekts Frenks Loids Raits: "Form and function are one." Skaidrs, ka viens bez otra nevar. Tieši tas man nāk prātā, lasot jaunās Izglītības attīstības pamatnostādnes, kas publiskotas pirmajai apspriešanai.

Tā gribētos, lai lielie izglītības politikas dokumenti būtu jaunu ideju caurvīti un iedvesmojoši, bet ... Nemainīgs ir palicis pat ierastais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) stils - svarīgus dokumentus virzīt uz priekšu vasarā, kad pedagogiem ir atvaļinājums.

Iepazīstoties ar jauno dokumentu, mani nepameta sajūta, ka lasu feļetonu. Īsajā variantā it kā ietverts viss būtiskais - mērķi, uzdevumi, rezultāti un vizualizācija, bet garajā – sliktā valodā uzrakstīts sacerējums, kurā ir daudz pretrunu, tiešu tulkojumu, kaitinoši bieža dažādu terminu atkārtošana un liekvārdība, piemēram, "pierādījumos balstīta izglītības politikas veidošana", "lietotājcentrēts", "privātu līdzekļu finansētas skolas", bet "darba vidē balstītas mācības" (DBV) ir pieminēts tik bieži, ka jau sāk izklausīties pēc izsmiekla un visur izskan kā panaceja, kas visu sakārtos, it kā mācīšanās pati par sevi vairs nebūtu vērtība. Tāpat ir noplicināts arī jēdziens "uz izcilību vērsts". Dokumenta valoda ir tik infantila, ka es nespēju saturu uztvert nopietni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar vairāku pētījumu rezultātiem, Tokija ir pasaules dārgākā vai vismaz viena no dārgākajām pilsētām. Bijušās Google darbinieces un LaunchBit līdzdibinātājas Elizabete Jina (Elizabeth Yin) izmaksas, dzīvojot Tokijā, bija nedaudz lielākas par 25 tūkstošiem ASV dolāru (aptuveni 15,7 tūkst. Ls) gadā.

Uzreiz pēc koledžas pabeigšanas E. Jina Tokijā nodzīvoja gandrīz gadu. Viņa stāsta, ka neizstrādāja speciālu taupības stratēģiju, tomēr viņai izdevās ietaupīt krietnu naudas apjomu, raksta Startup Adventures Abound.

Aptuvenās ikmēneša izmaksas Tokijā veido 2,1 tūkstoti ASV dolāru mēnesī:

1. Mājoklis + gāze + ūdens + elektrība – aptuveni tūkstotis ASV dolāru

2. Ēdieni un dzērieni – 600 ASV dolāri

3. Telefona izmaksas – 50 ASV dolāru

4. Mājokļa iekārtošana ar mēbelēm – 40 ASV dolāri (sadalot kopējo summu ar 12)

5. Tualetes piederumi – 50 ASV dolāri

6. Izdevumi atpūtai atvaļinājuma laikā – 60 ASV dolāri (Gadā tika ņemts viens atvaļinājums, kas izmaksāja 700 ASV dolārus)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija joprojām ir būtisks noieta tirgus Latvijas veļas ražošanas uzņēmumiem, līdz ar to rubļa vērtības straujais kritums radījis problēmas un lielākā daļa uzņēmumu devušies vairākas nedēļas ilgā «ziemas atvaļinājumā», taču situācija nav arī kritiska, intervijā Rietumu radio sacīja Latvijas Veļas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jurijs Hadarovičs (SC).

Kopš decembra vidus uzņēmumi devušies atvaļinājumā un lielākā daļa darbu atsāk šodien, sacīja Hadarovičs, piebilstot, ka atsevišķi uzņēmumi atsāks strādāt vēl pēc nedēļas, 19.janvārī.

«Šāds ziemas atvaļinājums ir katru gadu, taču parasti tas ir bijis divas nedēļas, kamēr šoreiz tas ilga aptuveni mēnesi,» sacīja Hadarovičs. «Situācija nav laba, bet nav arī kritiska, un visi veļas ražotāji darbu turpinās.»

Asociācijas vadītājs uzsvēra, ka uzņēmējiem šogad aktīvi jāizmanto Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegtais atbalsts jaunu tirgu apgūšanā un jāmeklē klienti Rietumeiropā un Āzijā.

Komentāri

Pievienot komentāru