Mazais bizness

Kā radās uzņēmumu Mans Rajons, Mil, PIPARMĒTRA, The Words Of Latvian, PIKU.LV nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 11.04.2018

Zīmols «Mans Rajons» šobrīd piedāvā t-kreklu līniju ar īpašu dizainu vairāk nekā 50 Rīgas apkaimēm, tik tikko iznākusi arī džemperu līnija.

Uzņēmumu šobrīd vada 18 gadus vecs jaunietis, taču viņam ir lielas ambīcijas un mērķi. Uzņēmums «Mans Rajons» tika izveidots pagājušā gada rudenī, kad skolā bija iespēja izvēlēties zinātniski pētniecisko darbu aizstāt ar skolēnu mācību uzņēmumu. «Šī ideja par rajonu krekliem prātā ienāca, kad man pašam gribējās parādīt un izcelt to, ka dzīvoju Dreiliņos. Zināju, ka ir krekli un džemperi ar konkrētu pilsētu logo, taču manam rajonam internetā nekas nebija pieejams,» stāsta Krišjānis Ozoliņš, zīmola «Mans Rajons» vadītājs.

Sākums gan nebija tāds kā bija cerēts, jo pirms ieiešanas tirgū vairāku mēnešu garumā tika izstrādāta mājas lapa, kur gan tika piemirsts pats svarīgākais – mērķauditorijas piesaiste. Taču, saprotot to, zīmols «Mans Rajons» strauji sāka attīstīties. Šo zīmolu no sākuma pamanīja «Ghetto Games» un uzaicināja pastāstīt par šo ideju pasākumā «Mana!Rīga». Tas bija kompānijas atspēriena punkts, kurš palīdzēja vairāk attīstīt un popularizēt rajonu t-kreklus daudz plašākai auditorijai.

Uzņēmuma finanšu mērķis 2018.gadam ir katru mēnesi apgrozījumu palielināt 2 - 3 reizes.

«Kad pamanām kādu labu iespēju, kur mēs varētu iederēties – kādā tirdziņā vai lielākā pasākumā - visu enerģiju ieliekam šīs idejas realizēšanā, jo zinām, ka rezultāts būs tā vērts,» stāsta K.Ozoliņš.

Uzņēmums jau ir piedalījies dažādos konkursos, kuros ir saņemtas dažādas balvas, kontakti un labas atsauksmes.

Uzņēmuma vadītājs uzskata, ka ne katrs spēj pareizi pasniegt savu ideju tirgum.

Šobrīd aktīvi tiek runāts ar pašvaldībām, kas palīdzētu attīstīt atpazīstamību zīmola «Mans Rajons» vārdam.

Foto: No uzņēmuma arhīva

Jaunākais izdevums

Zīmoli «Mans Rajons», «Mil», «PIPARMĒTRA», «The Words Of Latvian», «PIKU.LV» stāsta par to, kā radusies ideja par uzņēmuma nosaukumu, vai ienākšana tirgū bijusi sarežģīta un kādi ir zīmola nākotnes plāni.

Uzņēmēji stāsta par izaicinājumiem un ideju rašanās procesu. Idejas evolūcijas procesā jaunajiem uzņēmējiem ir jāpiemīt spējai ātri reaģēt un radīt interesi tirgū.

Plašāk lasāms raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā radās uzņēmumu Helium, IR Wood, More Than Knitwear, MIZO, LuckyMe nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 08.05.2018

«Helium» sniedz pasākumu dekorēšanas pakalpojumus ar baloniem fiziskām un juridiskām personām.

Zīmola «Helium» ideja par noformējuma veidošanu no baloniem radās, kad uzņēmuma vadītāja Laura Keršule saprata to, ka nespēj atrast savām prasībām pielāgotu piedāvājumu tirgū. Nosaukums neradies līdz ar ideju, tomēr tas nāca dabiski un organiski. «Helium» ir ķīmiskā elementa nosaukums, tā ir gāze, kas ceļ augšup balonus, un tādā veidā svētku noskaņojumu un atmosfēru. L. Keršule atzīst, ka ieiešana tirgū ir mazāk grūts process, nekā līderpozīciju noturēšana, ko var nodrošināt izcils serviss, konstanta publicitāte un aizvien jauni, neredzēti risinājumi.

Kā panākumu atslēgu L. Keršule uzskata iepriekšējo pieredzi reklāmas un mārketinga jomā.

«Par panākumiem finansiālā ziņā noteikti runāt būtu pāragri, jo pagaidām (uzņēmums dibināts 2016. gada jūlijā) vēl ieguldītais nav nesis atdevi, tomēr, runājot par atpazīstamību un iegūto uzņēmuma reputāciju, esam apmierināti un ar drosmīgu skatu raugāmies nākotnē,» komentē L. Keršule.

Zīmolam «Helium» ir ambiciozi nākotnes plāni, paaugstinot 2 līdz 3 reizes uzņēmuma apgrozījumu un darbinieku skaitu, koncentrējot savu darbību uz pasākumu noformēšanu.

«Es domāju, ka ir iestājies zināms inovatīvu ideju vakuums. Inovatīvas idejas ir tādas, kas arī pasaules līmenī ir inovatīvas. Noteikti tas atkarīgs no uzņēmējdarbības jomas - ir jomas, kas sevi ir izsmēlušas un ko jaunu piedāvāt ir praktiski neiespējami, tad pat idejai ir otršķirīga nozīme, galvenais ir servisa vai preces kvalitāte, kas nodrošina pozitīvu pieredzi un atkārtotu pirkumu vai pakalpojuma izmantošanu,» akcentē L. Keršule.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmoli «Helium», «IR Wood », «More Than Knitwear», «MIZO», «Lucky Me» stāsta par to, kā radusies ideja par uzņēmuma nosaukumu, vai ienākšana tirgū bijusi sarežģīta un kādi ir zīmola nākotnes plāni.Uzņēmēji stāsta par izaicinājumiem un ideju rašanās procesu. Idejas evolūcijas procesā jaunajiem uzņēmējiem ir jāpiemīt spējai ātri reaģēt un radīt interesi tirgū.

Plašāk lasāms raksta galerijā!

Tev varētu interesēt arī:

Kā radās uzņēmumu Fazer, Rīgas Dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Lāči un Bitenosaukumi

Kā radās uzņēmumu Aldaris, Balticovo, Cido, Olainfarm un Rimi nosaukumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Kā radās uzņēmumu Fazer, Rīgas Dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Lāči un Bite nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 19.04.2018

Baiba Gulbe, «Fazer Bakery Baltic» komunikācijas direktore:

1. 1891. gadā izveidojās zīmols «Fazer». Uzņēmuma nosaukumā atpoguļojas dibinātāja uzvārds. «Fazer» uzņēmumi strādā astoņās valstīs un piederību katrai konkrētajai vietai norāda valsts. «Fazer Latvija» ir uzņēmums, kas strādā Latvijā maizes un saldumu tirgū.

2. «Uzņēmuma nosaukums ir daļa tā identitātes, tāpēc būtu svarīgi ņemt vērā to, kādā jomā uzņēmums strādās un kādi ir mērķa tirgi. «Fazer» pieredze apliecina, ka vienkāršs un labskanīgs nosaukums, kas ir viegli uztverams arī ārpus vienas valsts robežām, dod iespējas veiksmīgi strādāt un attīstīties dažādos tirgos un dažādos biznesos. Arī tad, ja sākotnēji ir doma strādāt tikai vietējā tirgū, būtu ieteicams padomāt par to, lai nosaukums būtu labskanīgs ne tikai latviski. Tāpat, būtu vērts papētīt, vai izvēlētais nosaukums latviski, citā valodā mērķa tirgū nav saprotams atšķirīgi,» komentē B.Gulbe.

Informācijai: Uzņēmuma mēneša apgrozījums ir aptuveni 2 miljoni eiro. Kopumā «Fazer» zīmols ir sastopams vairāk nekā 1200 Latvijas veikalos.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzzini, kā radušies uzņēmumu Fazer, Rīgas Dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Lāči un Bite nosaukumi.

Biznesa portāls Db.lv turpina apkopot uzņēmumu atbildes par to, kā radusies ideja par uzņēmuma nosaukumu un kādus padomus tie dotu jaunajiem, topošajiem uzņēmējiem.

Atbildes lasāmas raksta galerijā!

Tev varētu interesēt arī:

Kā radās uzņēmumu Aldaris, Balticovo, Cido, Olainfarm un Rimi nosaukumi

Kā radās uzņēmumu Mans Rajons, Mil, PIPARMĒTRA, The Words Of Latvian,PIKU.LV nosaukumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā atklāta jauna ekspozīcija – (MĪĻ)DĀRZIŅŠ.

2019. gada pavasarī Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā izveidots eksperimentāls (MĪĻ)DĀRZIŅŠ, kurā iesēti un iestādīti klasiskākie pārtikā lietojamie augi. Tas ļauj mazam un lielam pilsētniekam izpētīt, kā izskatās un kā aug uzturā lietojamās dārza veltes, pirms tās nonāk uz mūsu galda.

Pārtikā izmantojamie augļi, dārzeņi un garšaugi stādīti jauktās kombinācijās, jo liktas lietā zināšanas par labākajiem kaimiņaugiem un katra auga fitoncīdu īpašībām. Pareizi kombinējot augus pēc šīm metodēm, iespējams samazināt slimību un kaitēkļu bojājumus, iegūstot veselīgāku un apjomīgāku ražu.

Tradicionāli (MĪĻ)DĀRZIŅĀ neiztikt bez ārstniecības augiem un košām dārza puķēm, lai prieks būtu miesai un garam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Investē savā sirdslietā - medicīnā

Kristīne Stepiņa, 29.10.2019

Plastikas ķirurģe Evija Rodke-Sproģe kopā ar savu vīru – uzņēmēju Māri Sproģi.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada nogalē durvis vērs Aesthetica Beauty Clinic, kas projektēta un celta kā plaša plastiskās ķirurģijas un estētiskās medicīnas klīnika, kuru ir izveidojusi plastikas ķirurģe Evija Rodke-Sproģe kopā ar savu vīru – uzņēmēju Māri Sproģi.

Klīnika izveidota Teikā, trijos stāvos, 1030 kvadrātmetru lielā platībā. Klīnikā būs divas operāciju zāles, tajā strādās trīs plastikas ķirurgi un 13 dažādu jomu speciālisti, nodrošinot plašu pakalpojumu klāstu. Projekta autore ir arhitektu biroja Ozola & Bula arhitekte Vija Ozola.

Fragments no intervijas

Kā jūs izlēmāt būvēt klīniku?

Nākamajā gadā apritēs 20 gadu, kopš strādāju kā sertificēta plastikas ķirurģe. 2004. gadā nodibināju privātpraksi, daudz braukāju pa pasauli, stažējoties un pilnveidojot savas zināšanas un prasmes, tad kopā ar plastikas ķirurgu Kasparu Feldmani sākām darbību viņa privātajā klīnikā, bet visu laiku gaisā virmoja doma par savu medicīnas iestādi. 2014. gadā apprecējos ar Māri Sproģi – uzņēmēju ar milzīgām darba spējām un izcilu organizatora talantu. Abi kopā sapratām, ka šo ideju spējam īstenot. 2016. gadā nodibinājām uzņēmumu Aesthetica SIA, iegādājāmies zemi Teikā, sākām meklēt arhitektu. Izveidojām komandu, kas manas vēlmes un vīziju spēja salikt kopā. Pa šo laiku esam ļoti daudz paveikuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Augstu laimi Latvijai!

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 16.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es mīlu gan šo zemi, gan šo valsti. Jo, kā Rainis rakstīja savā poēmā Daugava, kas tapusi no 1915. līdz 1919. gadam, zeme - tā ir valsts. Bez valsts arī zemei nav vērtības.

Valsts, tāpat kā ģimene, dod ietvaru un piederības sajūtu. Latvijas valsts, kas svin savu simtgadi, patiesībā vēl ir ļoti jauna, taču jau tik daudz piedzīvojusi un pārdzīvojusi. Tā piedzīvojusi īsu, bet spožu uzplaukumu, karus un deportācijas, nodevības no kaimiņiem un savējiem. Taču tā ir tikusi arī karsti mīlēta. Mīlēta līdz pēdējai asins lāsei un elpas vilcienam. Latvijas valstij ziedoja dzīvības brīvības cīnītāji Neatkarības kara laikā, par to cīnījās leģionāri, ar Dievs svētī, Latviju! uz lūpām gan uz Sibīriju, gan trimdā devās mūsu tautieši.

Līdztekus daudzajiem kolaborantiem un stukačiem Latvijas valstsgriba un apziņa bija dzīva daudziem cilvēkiem padomju okupācijas gados, kas tās dēļ bija gatavi izciest sodu gan cietumos, gan izsūtījumā. Valstsgriba bija tā, kas iedvesmoja Trešo, dziesmoto, atmodu, kas lika stāvēt uz barikādēm, aizmirstot par sevi. Valstsgriba spīdēja arī to bērnu un jauniešu, kā arī viņu vecāku acīs, kuri pirms nedēļas Lācplēša dienā iededza svecītes krastmalā. Lai gan tik daudz pārdzīvojusi, Latvijas valsts nav kļuvusi senila un vecuma visgudrības pārņemta. Patiesībā mēs vēl esam jauni un pilni vēlmes dzīvot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kahetijas reģions ir Gruzijas vīna darīšanas sirds. Paši gruzīni lepojas ar to, ka vīnu tur dara jau tūkstošiem gadu.

Latviešu pieņēmumus par Gruzijas vīniem šobrīd gatava lauzt vīna darītavas "Georgian Wines & Tastes" dibinātāja un direktore Tamāra Markozašvili (Tamar Markozashvili). Viņa norāda, ka arī gruzīnu vīni var būt ļoti labi, kas diemžēl ir pretēji tam, kā daudzi domā gan Latvijā, gan visā Baltijā.

Vīndare atklāj, ka nolēmusi ražot labu Gruzijas vīnu tieši Latvijas un nedaudz vēlāk – arī visas Baltijas tirgum. Tas būs kā apliecinājums draudzībai.

"Veicām tirgus izpēti un atklājām, ka latvieši Gruzijas vīnus pārsvarā saista ar kaut ko lētu un saldu. Mēs to vēlamies mainīt, jo ražojam daudz augstākas kvalitātes vīnus, kuru vidū ir arī sausie un pussausie vīni. Šobrīd sadarbojamies gan ar Gruzijas valdību, gan mūsu vēstniecību Latvijā ar mērķi panākt to, lai latvieši dzertu labākus Gruzijas vīnus,” stāstaT. Markozašvili.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Itālija ir kontrastu zeme

Armanda Vilcāne, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lehman Brothers haoss daudziem, domājams, vēl nav aizmirsies; ar laiku gan zūd pat visdziļāko traumu ietekme

Pirms 10 gadiem tieši septembra vidū viena no globāli ietekmīgākajām pasaules investīciju bankām Lehman Brothers paziņoja par savu bankrotu, un šis notikums pilnā mērā iegrieza globālo finanšu krīzi. Apritot šādai apaļai jubilejai, pašlaik ir aktuāli dažnedažādi spriedumi par to, kas varētu izraisīt nākamo krīzi vai vismaz recesiju. Tiek tradicionāli spriests arī par finanšu aktīvu cenu līmeni, kur, piemēram, ASV akcijas pēc ne pārāk veiksmīgās gada pirmās puses nupat atkal «aizdzīvojušās » līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam.

Vienkāršotais pieņēmums ir, ka iepriekšējo finanšu krīzi radīja vairāku apstākļu kopums, kur pamatā mājsaimniecības bija sapirkušās tādus mājokļus, kurus tās nevarēja atļauties, un bankas bija attiecīgi izsniegušas aizdevumus, kuri kļūdaini tika uzskatīti par nosacīti drošiem. Turklāt tad tie tika sapakoti kopā, lai pēc tam, balstoties uz to «neapgāžamo drošību», varētu pārdot veselu kaudzi ar tiem saistītu atvasinātu finanšu instrumentu. Atslābuši bija arī regulatori un valdības, kas, šķiet, uzskatīja, ka lielas ekonomikas depresijas piederas vien pagātnei. Ja skatījās pēc likmēm, tad aizdot Grieķijai likās aptuveni tikpat droši kā Vācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākās paaudzes Toyota RAV 4 ir kardināli mainījis savu imidžu. Tas ir kļuvis acīmredzami robustāks un utilitārāks, saturiski gan ir palicis uzticīgs tālākai modeļa hibridizācijas stratēģijai

Kompānija Toyota šobrīd ir t.s. pašuzlādes hibrīdu modes noteicējs autoindustrijā. Arī RAV 4 hibrīdu popularitāte turpina augt. Latvijā no visiem pārdotajiem RAV 4 vairāk nekā 50% bija ar hibrīdsistēmām aprīkotie modeļi. Eiropā šis rādītājs ir vēl iespaidīgāks, proti, 85%. Visticamāk, ar jauno modeli šī tendence nemazināsies, jo videi draudzīgas tehnoloģijas vairs nav tikai modes lieta, bet jau tirgus nepieciešamība.

Toyota RAV 4 mūsu reģionā ir izteikts veiksminieks. To mīl un augsti godā. Modelim ir augsts lojalitātes koeficients, kas atspoguļojas faktā, ka daudzi klienti no paaudzes uz paaudzi izvēlas turpināt draudzību ar Toyota RAV 4 modeli. Nav brīnums, ka Toyota RAV 4 ir viens no populārākajiem modeļiem Baltijā un neapstrīdams līderis savā klasē. Neapšaubāmi, arī jaunākais modelis sekos savu priekšteču piemēram un būs populārs. Kā zināms, iepriekš klasiskais Toyota RAV 4 benzīnmodelis draudzējās tikai ar pilnpiedziņu, bet ar jauno modeli būs pieejams arī priekšpiedziņas izpildījumā, kas būtiski paplašinās RAV 4 pircēju rindas, jo priekšpiedziņa kopā ar 129 ZS jaudīgo benzīnmotoru būs lētāks pirkums. Reģionālais Toyota importētājs neizslēdz iespēju, ka, ņemot vērā priekšpiedziņas modifikāciju popularitāti Baltijā, jaunā RAV 4 sadalījums starp pilnpiedziņas un priekšpiedziņas modeļiem var sasniegt pat attiecību 50:50! Jāpiebilst, ka RAV 4 hibrīdmodeļu flangā būs gan pilnpiedziņas, gan priekšpiedziņas hibrīds.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Jaunieši rada biznesa riskus

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trakot un vēlēties mainīt pasauli ir jauno daļa – ik pa kādām desmitgadēm tas notiek demonstratīvi. Šobrīd atkal ir tāds laiks, ko varam redzēt arī daudzviet Eiropā, kad jaunieši nepacietīgi, izlēmīgi un drosmīgi ne tikai piedalās protesta akcijās, bet uzrunā arī vadošos politiķus un lielos koncernus, pārmetot, ka vecākās paaudzes nedara pietiekami klimata krīzes novēršanai.

Nē, tā nav tikai zviedru skolniece Grēta Tunberga, kura šodienas 13–19 gadus veco jauniešu vidū ir ne mazāk pazīstama kā populāras TV vai futbola zvaigznes. No 1995. līdz 2010. gadam dzimušie jaunieši ir atkal kļuvuši tik politiski un ekonomiski ieinteresēti, kā sen nav bijis – viņi intensīvi uzdod jautājumus, ir radikāli un vizionāri noskaņoti un grib lietas mainīt uz labo pusi tūlīt, te un tagad.

Pieaugošā digitālā paaudze ir arī varens patēriņa spēks, jo tā ir salīdzinoši turīga. Tikai ASV vien tā gadā patērē ap 143 miljardiem dolāru, tātad uzņēmumiem ir ko iespringt, lai šo emocionālo, nekonsekvento un hedonistisko klientu daļu piesaistītu. Šī paaudze pārliecības dēļ lielā mērā lieto vegānu uzturu, mīl braukt ar vilcienu, velosipēdu vai elektroskūteri, personīgo mašīnu uzskata par lieku greznību, toties brīvdienās labprāt aizlido atpūsties uz Jaunzēlandi. Tā sauktā Z paaudze gan zina, ka viedtelefonu ražošanā bieži tiek pārkāptas cilvēktiesības, bet pāriet uz mazāk jaudīgu «zaļo telefonu»? Laikam tomēr ne. Viņi nesaskata jēgu, lai iepirktos lielveikalos, toties neuzticas tam, ko Google dara ar viņu datiem, bet kosmētikas produktu sastāvdaļas grib zināt visai skrupulozi. Vienlaikus šī paaudze pazīst bailes no terora, ir piedzīvojusi globālās finanšu krīzes sekas, kas rada tai papildu nedrošību par nākotni un neuzticēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Putukrējums ar putukrējumu: Porsche Cayenne Coupe

Aldis Zelmenis, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Porsche Cayenne Coupe nav tikai stāsts par Cayenne apakšmodeli ar slīpāku aizmugurējo daļu. Tā ir pašpietiekama personība, kas neatdarina, bet ir pati par sevi

Nav noslēpums, ka daudzi, uzlūkojot iznesīgo Porsche Cayenne Coupe stāju, uzskata, ka tieši tādam jau no sākuma bija jābūt trešās paaudzes Porsche Cayenne.

Noslīpinātā aizmugure pēc būtības ietver visas aizmugurējās daļas pārbūvi, ieskaitot jaunas aizmugurējās durvis, paplašinātas riteņu arkas, kā arī auto šķērsbāzes palielināšanu, kas vēlāk atbildēs uz jautājumu, kāpēc Cayenne Coupe brauc vēl atraisītāk un drošāk nekā klasiskais Cayenne. Redzamā sadaļa ir izbīdāmais spoilers, kas automātiski ieņems kaujas pozīciju, ja Cayenne Coupe pārsniegs 90 km/h lielu ātrumu. Otra svarīgākā atšķirība ir tā, ka Cayenne Coupe numura zīme no bagāžnieka vāka ir pārcēlusies uz bamperu. Vizuāli tas rada vēl bramanīgāku un kaujinieciskāku izskatu, signalizējot, ka Cayenne Coupe prot braukt labāk par klasisko Cayenne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Gunārs Ķirsons: Lido plāno celt cenas, bet Latvijas iedzīvotājiem tas tiks kompensēts

Lelde Petrāne, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, atklājot jaunāko restorānu Rīgā, tirdzniecības centrā Damme, Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons uzsvēra, ka, neraugoties uz to, ka pieaug produktu, piemēram, piena un sviesta cenas, Lido cenas neceļ, jo «mīl Latvijas iedzīvotājus».

«Tautai Latvijā šobrīd nav vairāk naudas,» sacīja G. Ķirsons. Viņš skaidroja, ka visur tiekot celtas cenas, bet Lido, lai arī var mazāk pelnīt, tās celšot tad, kad Latvijā darba algas būs tādas kā, piemēram, Vācijā un Francijā.

Vēlāk sarunā ar biznesa portālu db.lv G. Ķirsons gan atzina, ka tiek plānots cenas paaugstināt par desmit procentiem, bet vienlaikus ieviest Lido lojalitātes karti, kas Latvijas iedzīvotājiem šo kāpumu kompensētu. «Lai maksā ārzemnieki,» sacīja G. Ķirsons. Viņš atzina, ka pēdējā gada laikā dažiem ēdieniem cenas ir «nedaudz pamainītas», piemēram, pankūkām par 20 centiem. Tas esot darīts pirmoreiz piecu gadu laikā, taču citiem ēdieniem, piemēram, pākšaugiem, tās varētu «palaist zemāk». Lido pašlaik izstrādā lojalitātes kartes ieviešanas plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Svinot svētkus, priecāsimies par iespējām

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt svinam svētkus. Sev un savai valstij. Šajā datumā 1990. gadā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Zinu jau zinu, ka, šo datumu pieminot, dau­dzi sāks kliegt par noziedzīgo 4. maija režīmu, par 300 000 emigrējušo, par korupciju, mazām pensijām un ci­tām negācijām.

Taču es gribu runāt par labo. Mums ir pašiem sava valsts, un domāju, ka pietiekami daudzi Latvijas ie­dzīvotāji mīl un novērtē ne tikai šo zemi, bet arī valsti. Labklājības līmenis kopš 1990. gada ir pieaudzis galvu reibinošā ātrumā. Taču pats galvenais, par ko ir vērts priecāties šodien un bija vērts cīnīties vakar, ir iespējas, kas pieejamas katram neatkarīgi no tā, vai protam un vēlamies tās izmantot.

Vispirms jau tā ir iespēja brīvi paust savas domas un uzskatus, nebaidoties no represijām, tā ir iespēja stu­dentiem doties Erasmus programmā uz sev tīkamāko ārvalstu augstskolu, tā ir iespēja baudīt ārvalstu profe­soru lekcijas pašmāju augstskolās, tā ir iespēja jauniem cilvēkiem uzsākt pašiem savu biznesu, jo labai idejai un pamatīgam biznesa plānam Altum naudu aizdos vien­mēr, tā ir iespēja garajās brīvdienās iekāpt lidmašīnā un doties ceļojumā, turklāt lielā daļā pasaules bez vīzu prasīšanas, tā ir iespēja jaunām ģimenēm un jauniem speciālistiem saņemt atbalstu no Altum mājokļu prog­rammā, tā ir iespēja jaunuzņēmumiem baudīt atvieglo­ta nodokļu režīma priekšrocības, tā ir iespēja veidot ne­valstiskas organizācijas savu interešu aizstāvībai, tā ir iespēja sūdzēt valsti tiesā, tā ir iespēja iesniegt sūdzību par kādu likuma normu Satversmes tiesā, tā ir iespēja sev netīkamu politiķi izsvītrot no vēlēšanu saraksta, tā ir iespēja tepat, Latvijā, baudīt pasaulslavenu mūzi­ķu uzstāšanos, tā ir iespēja doties uz vasaras mūzikas festivālu jebkur pasaulē, tā ir iespēja ziedot un palīdzēt tiem, kam tas nepieciešams, tā ir iespēja cienīt un mīlēt sevi, savu ģimeni un savu valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav tā, ka uz ASV dolāra fona ļoti labi izskatītos kāda cita lielā valūta, – būtībā notiek sacensība, kura no tām varētu būt mazāk neglīta.

Kopš šā gada sākuma eiro cena ASV dolāros ir paspējusi pieaugt, sarukt, pieaugt atkal un pēc tam vēlreiz sarukt. Ja janvāra pirmajā pusē eiro cena bija palēkusies līdz 1,155 ASV dolāru atzīmei, tad piektdien tā dzīvojās pie 1,134 ASV dolāriem. Pašlaik joprojām tiek gaidīts, ka šis gads eiro cenai varētu būt veiksmīgs, lai gan tirgus dalībnieki, runājot par eiro/ASV dolāra pieaugumu, pārsvarā mīl šīm prognozēm piekabināt klāt dažādas atrunas. Daļēji par to, ka nākotne ir visai neskaidra, liecina arī minētā šā gada sākuma eiro/ASV dolāra «mētāšanās». Gaidas ietekmējis skatījums uz varenāko centrālo banku rīcību. No ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vairs netiek gaidīti likmju paaugstinājumi, un arī Eiropas Centrālā banka (ECB) droši vien ko tādu nedarīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Bāram pielikts punkts; veido Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu

Linda Zalāne, speciāli DB, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rosīgu, komunikablu un smaidīgu – tādu pašmāju zīmolu veikala M50 īpašnieci Elīnu Berklavu visbiežāk sastop tie, kuri atvēruši nelielā veikaliņa durvis. Viņa sevi dēvē par Miera ielas patrioti un savu veikalu citā Rīgas adresē pat iedomāties nespēj

Par spīti radošās republikas popularitātes kāpumiem un kritumiem, veikals M50 iesakņojies Miera ielā uz palikšanu. Elīna prognozē, ka līdz ar vairākiem nekustamā īpašuma projektiem, kas tiek attīstīti šajā ielā, un rosību Tallinas ielas kvartālā rajons atdzimst jau jaunā kvalitātē un M50 sēž vilciena pirmajā vagonā. Turklāt veikals šajā rudenī piedzīvos lielu transformāciju, paplašinoties uz blakus esošajām telpām, kurās gadu Elīna ar komandu iemēģināja roku bāra biznesā. Elīna teic, ka pieredze bija vērtīga un neaizmirstama, bet skaitļi ir nepielūdzami, un tie rāda, ka jāmaina prioritātes, dodot modei vairāk vietas. Un tā tiks dota, izveidojot Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biznesa aviācijas priekšrocības Latvijā - klienti, konkurence un perspektīvas

Olga Kņazeva, Egons Mudulis (tulkojusi Žanete Hāka), 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Krekliņi grāmatu mīļiem

Anda Asere, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu zīmola Bookish mērķauditorija ir lasītāji – cilvēki, kuri mīl grāmatas, novērtē ar tām saistītus aksesuārus

Ideja par krekliņiem ar zīmējumiem, kurus iedvesmojušas labas grāmatas, SIA Bookish īpašniecei Grietai Baulai radās, vērojot uzrakstus uz citiem krekliņiem, kas nereti šķiet bezpersoniski. Sākumā viņai bija doma uz krekliņiem likt citātus, bet, pētot ar šo ieceri saistītos aspektus rūpīgāk, radās jautājumi par autortiesībām. «Tad sapratu, ka negribu drukāt uz krekliņiem to, ko citi jau ir radījuši, tāpēc sāku zīmēt ainas no grāmatām,» stāsta Grieta.

Kopš vasaras sākuma Grieta ir izstrādājusi 13 krekliņu dizainus. Viņai ir pilna galva ar idejām nākamajiem krekliņiem, šobrīd grāmatu saraksts pārsniedz simtu. Viņa gribētu, lai būtu krekliņi ar zīmējumiem no visa veida literatūras, pārstāvot dažādus žanrus, autorus, valstis. «Gribētos vairāk virzīties uz ārzemēm. Jāsaprot, kas ir lielākās lasītāju tautas un kas viņus interesē,» teic Grieta. Viņai ir arī saraksts ar latviešu autoru darbiem, ko viņa vēlētos iedzīvināt krekliņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Lielizrādes Abas Malas projekcijas - projekts, no kura briti aizbēga, bet latvieši dara

Laura Mazbērziņa, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kad šis viss būs beidzies, būs milzīgs gandarījums,» biznesa portālam db.lv atzīst lielizrādes «Abas malas» multimediju mākslinieks Māris Kalve. Darbs ar vizuālajām projekcijām izrādei, kas būs skatāma «Arēnā Rīga» trīs dienas - 17., 18. un 19. novembrī, norisinās jau pusotru gadu un nekas tik vērienīgs no multimediju viedokļa Baltijā vēl nebūšot redzēts, sola pasākuma organizatori.

Deju lielizrāde «Abas Malas» būs viens no kulminācijas pasākumiem Latvijas simtgadē. Tajā satiekas mūzika, deja un mūsdienu tehnoloģijas. Katrs multimediālās deju izrādes vizuālās izteiksmes elements – horeogrāfija, scenogrāfija, gaismu režija, televīzijas kameru darbs un video projekcijas – tiek veidots kā vienots veselums.

Izrādes stāsts ir par meiteni Madaru, kura savā dzimšanas dienā nonāk pagātnē – brīdī, kad piedzimst Latvija. Viņa iziet cauri visiem Latvijas notikumiem, un gūst apziņu, ka mīl dzimteni, un saprot, kādām grūtībām cilvēki ir izgājuši cauri, lai mums būtu brīvība.

Gatavošanās izrādei ilgst jau trīs gadus. Uz jautājumu, vai nebūs žēl, ka gatavošanās procesā ieguldīts tik liels darbs, bet izrāde būs skatāma tikai trīs dienas, M. Kalve atbild: «Kad šis viss būs beidzies, būs milzīgs gandarījums. Es ticu, ka, pateicoties «Abas Malas», mūsu darbu pamanīs arī ārpus Latvijas robežām. Paredzu, ka nākotnē mēs savas idejas un darbus varēsim eksportēt.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Taksometriem rosina ieviest patentmaksu, bet baltajiem numuriem nodokli no apgrozījuma

Zane Atlāce - Bistere, 13.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozare un augstākās mācību iestādes vienojas kopīgi organizēt ikgadēju zinātnisko konferenci, kuras galvenais atbalstītājs būs nacionālā lidsabiedrība "airBaltic".

"Mēs parakstām stratēģiskās sadarbības līgumu ar lielām cerībām, ka tam būs praktisks pienesums aviācijas nozarei kopumā," par piektdien noslēgto vienošanos ar Transporta un sakaru institūtu (TSI), Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Rīgas Aeronavigācijas institūtu (RAI) norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Nacionālās aviokompānijas, ko LAA aicinājusi būt par 21. maijā paredzētās konferences patronu, viceprezidente personāla vadības jautājumos Alīna Roščina izteica cerību, ka 1. zinātniskā konference izvērtīsies par ilgtspējīgu pasākumu, kam "airBaltic" rada platformu, kur zinātnieki var dalīties ar saviem pētījumu rezultātiem un sniegt pievienoto vērtību. Šogad konferences galvenā tēma un vadmotīvs būs ilgtspējīga aviācijas nozares attīstība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Veido «Lauku kūrorta» ciemu

Dienas Bizness, 29.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizputnieks Jānis Rudzroga mīl aktīvu atpūtu pie dabas un nolēmis, ka ar to jāiepazīstina pēc iespējas lielāks cilvēku pulks. Tieši tāpēc viņš kopā ar domubiedriem Kazdangas pusē aizvien veido un uzlabo «Lauku kūr­orta» ciemu – aptuveni 10 hektāri zemes top par vietu, kur atpūsties ģimenēm ar bērniem, rīkot korporatīvos pasākumus un kāzas, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

J. Rudzroga nāk no Aizputes. Jau pirms 12 gadiem «Ūdensrozēs» sākās pirmie uzlabošanas un labiekārtošanas darbi. Pa gabalam vien J. Rudzroga šo vietu izpērk. «Plašāk mēs ar kolēģi Aigaru Viļumu esam izvērtuši ideju pēdējo četru gadu laikā. Taisām lēnām šo vietu par «Lauku kūrorta» ciemu, jo teritorija to atļauj un ēkas arī mums ir parādījušās diezgan daudz.»

«Lauku kūrorta» ciems ir sadalīts divās daļās – viena daļa ir atpūtai, klusā zona, otra vairāk veltīta aktīvai atpūtai, izklaidei. Jau ir lāzertags jeb lāzerpeintbols. Ar Eiropas Savienības atbalstu top veikbords, un vēl projektā ir paredzēta trase pa stabiem ar 25 šķēršļiem.

Teritorijā ir izvietota viesu māja, pirts, kā arī nesen uzbūvētās kempinga mājiņas. Ēku komplekss ar viesu namu un zāli kāzām pirmo reizi cilvēkiem tika piedāvāts 2014. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Karavela» 2018.gada 1.ceturksnī sasniegusi apgrozījumu 10,5 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 19% lielāks nekā iepriekšējā gada 1.ceturksnī. Rezultāti sasnieguši plānoto budžeta apjomu un realizēti ieplānotie projekti, informē uzņēmums.

Rietumvalstu tirgos arī šī gada sākumā turpināta pārdošanas ekspansija lielajos mazumtirdzniecības tīklos, paplašinot produktu sortimentu «Aldi» un «Lidl» tirdzniecības tīklos Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā un citās valstīs, kur tiek realizēti lielveikalu preču zīmju produkti, kā arī SIA «Karavela» radītie oriģinālprodukti, kas ienesuši zināmas inovācijas zivju konservu tirgū, gan iepakojuma, gan produktu līmenī.

Pozitīvus rezultātus nesa arī eksporta pārdošanas apjomu palielinājums uz trešajām valstīm, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu. 2017.gada decembrī uzņēmumam tika atjaunota atļauja produktu eksportam uz Krieviju, 2018.gada 1.ceturksnī tika uzsākta produktu saskaņošana un ražošana, produktu realizācija paredzēta 2.ceturksnī. Tāpat arī pārējās NVS valstīs pārdošanas apjomi pakāpeniski auguši, jo kopējā ekonomiskā situācija šajās valstīs nostabilizējas un atjaunojas patērētāju pirktspēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīta šā gada Ēnu diena, kurā līdzdarbojās arī Dienas Bizness.

Dienas Bizness žurnālistus, redaktorus un maketētājus kopumā ēnoja seši jaunieši no Rīgas, Dobeles, Krāslavas, Rudzātiem un pat Taizemes.

Sākumā ēnas iepazinās ar izdevniecības Dienas bizness vēsturi, izdevumiem un ikdienas darbu. Divas ēnas izvēlējās vērot portāla darbu un devās uz Rīgas Krēslu fabriku, kurā ar tās darbu iepazīstināja valdes priekšsēdētājs Aldis Circenis. Ēnas Beatrise Elīza Ozoliņa un Ilva Zonne kopā ar žurnālisti Montu Glumani veidoja materiālu portāla db.lv sadaļai Kā top?

«Redakcijā ir brīva un patīkama atmosfēra, kur var redzēt, ka darbiniekiem patīk tas, ko dara. Es nebiju gaidījusi, ka dosimies līdzi uz interviju. Nezināju, ka krēslu ražošanas process ir tik interesants,» komentē Ilva Zonne, Rīgas 84. vidusskolas skolniece.

Komentāri

Pievienot komentāru