Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mareks Mamajs, AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs. «Mēs noteikti varam palepoties ar to, ka AS Būvuzņēmums Restaurators šobrīd ir ne tikai vecākais un štata restauratoru ziņā lielākais, bet arī tradīcijām bagātākais mākslinieciskās restaurācijas uzņēmums Latvijā. Iespējams, ka mēs pat esam vienīgie, kas tā droši var teikt, ka strādājam kopš 1951.gada. Un tie nav tikai tukši vārdi vien. Piemēram, nozarē pazīstamais restaurācijas darbu vadītājs un mūsu kolēģis Valdis Uzariņš pagājušā gada nogalē nosvinēja 40 gadu jubileju, kopš viņš strādā šajā uzņēmumā. Manuprāt, tas ir rādītājs,» norāda M. Mamajs.

Būvuzņēmums Restaurators vairāk nekā 65 gadu pastāvēšanas vēsturē spēcīgāko turbulenci piedzīvoja tieši ekonomiskās lejupslīdes gados. «2010. gadā uzņēmuma apgrozījums bija samazinājies līdz aptuveni 200 tūkst. eiro, tas bija zemākais punkts tā pastāvēšanas vēsturē. Pirms tam šādu apjomu tērējām administrācijas izdevumiem, un, lai izdzīvotu, mums nācās atlaist 100 darbiniekus, turklāt 80 no tiem vienā dienā. Tiem, kas palika, bija jāsamierinās, ka algu izmaksāsim, iespējams, ar trīs mēnešu kavēšanos,» atminas AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs.

Pēc izkļūšanas no bedres sekoja uzņēmuma atkopšanās un attīstības gadi. Būvuzņēmums Restaurators kāpināja apgrozījumu no miljona eiro 2013. gadā līdz gandrīz trīs miljoniem 2016. gadā. Šogad uzņēmums ir iecerējis sasniegt četru miljonu eiro slieksni. Tas ļāvis kompānijai iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Pirms krīzes uzņēmums daudz strādāja privātajā segmentā, tad valsts un pašvaldības pasūtījumu bija mazāk. «Iestājoties krīzei, kā ar nazi tika nogriezti privātie pasūtījumi, un, ja mēs darbiniekiem būtu izmaksājuši vēl vienu algu par dīkstāvi, tad būtu bankrotējuši, jo naudas kontā bija tik, cik bija. Mūsu produkts un pakalpojums parādīja to, cik dzīvotspējīga ir valsts ekonomika, jo restaurācija ir dārgāks pakalpojums nekā vienkārši būvniecība, tāpēc ka specifika ir cita,» skaidro M. Mamajs. Uzņēmuma apgrozījuma augšupejas līkne sākās līdz ar restaurācijas darbu veikšanu kultūras pilī Ziemeļblāzma, kas bija pirmais vērienīgais projekts pēc ekonomikas lejupslīdes gadiem.

Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskās baznīcas 80 metrus augstajā torņa smailē atgriezīsies dievnama vēsturiskais krusts un lode, kā arī ar tiem saistītie dekoratīvie elementi, kas tika demontēti un nodoti restaurācijai pirms četriem mēnešiem.

Kopā ar restaurēto vara krustu un citiem elementiem torņa smailē pacels arī atjaunoto un nozeltīto lodi, kurā tiks ievietota laika kapsula ar trīs vēstījumiem – no Cēsu pilsētas, no baznīcas draudzes, kā arī no AS «Būvuzņēmums Restaurators», kas pašlaik veic dievnama atjaunošanas un restaurācijas darbus.

Arī demontējot krustu, tā 67 vietās cauršautajā lodē tika uzieta laika kapsula, kurā tika atrasti trīs 19. gadsimta vidū pierakstīti papīra ruļļi. Ņemot vērā, ka pati kapsula divās vietās arī cauršauta, bija bažas par tās satura stāvokli. Taču meistars, kas kapsulu izgatavojis, to bija aizvalcējis pamatīgi, lai rakstītās liecības saglabātos, tādēļ vēsturniekiem izdevās rakstīto atšifrēt, informē AS «Būvuzņēmums Restaurators».

Turpat vai pēc vairāk nekā gadu ilgušiem restaurācijas darbiem un 117 gadus kopš pašas ēkas uzcelšanas brīža savu sākotnējo vēsturisko izskatu atguvusi VEF fasāde. Šajā 1899. gadā celtajā eklektikas stila ēkā, kas atrodas Brīvības gatvē 214, izdarīti liela apjoma fasādes atjaunošanas darbi, kuru veikšana tika uzticēta AS Būvuzņēmums Restaurators.

AS Būvuzņēmums Restaurators restaurācijas darbu vadītājs Dāvis Priede stāsta, ka uzņēmuma speciālistiem vispirms bija jāveic nesaderīgu celtņu un konstrukciju demontāžu. Tam sekoja restaurācijas darbi.

Fasādes atjaunošanas procesā tika pārmūrētas nestspēju zaudējušās būvkonstrukcijas un atbilstoši oriģinālajam izskatam savestas kārtībā arī sienas.

«Visvairāk bija cietusi Ūnijas ielas fasāde, kura pēc ugunsgrēka padomju okupācijas pēdējos gados tika pārmūrēta ar nekvalitatīviem, sala neizturīgiem ķieģeļiem. Vairāki pilastri pie vārtiem bija gandrīz pilnībā zaudējuši noturību un draudēja sabrukt. Šajās vietās arhitekti izstrādāja speciālus pastiprināšanas risinājumus. Visas fasādes mūrējuma šuvju vietas tika renovētas, izmantojot gludi izvilkto šuvju tehniku. Tāpat tika atjaunotas oriģinālās jumta dzegas,» skaidro AS Būvuzņēmums Restaurators restaurācijas darbu vadītājs Dāvis Priede.

Kultūras ministrijas (KM) telpās atjaunoti unikāli Jūlija Madernieka dekoratīvā krāsojuma fragmenti, kas nejauši atklāti restaurācijas darbu laikā, informē AS Būvuzņēmums Restaurators pārstāvis Jānis Riņķis.

Nacionālā romantisma stilā darinātais polihromais sienu krāsojums, kas tapis ap pagājušā gadsimta 20. gados, atklāts izpētes laikā, kuru saskaņā ar VAS Valsts nekustamie īpašumi pasūtījumu ministrijas kamīnzālē veica AS Būvuzņēmums Restaurators speciālisti. Unikālā krāsojuma fragmenti tika atrasti pēc iebūvēto krēslu un atsevišķu koka paneļu demontāžas.

Tagadējās Kultūras ministrijas ēkā padomju gados atradās sadraudzības biedrība ar tautiešiem ārzemēs, kuras darbība bija Valsts drošības komitejas (VDK) uzmanības centrā. Šajā laika periodā kamīnzāles sienas tika vairākkārtīgi pārkrāsotas un vēsturiskie dekoratīvie krāsojumi palika apslēpti zem divām (vietām pat trijām) kaļķa un eļļas krāsu kārtām. Pēc restauratores Ineses Ozoliņas veiktās izpētes atklājās, ka zem šīm vietām nevīžīgi uzklātajām krāsu kārtām ir saglabājušies Jūlija Madernieka sevišķi smalkajā tehnikā darinātie polihromie krāsojumi, kas restaurācijas procesa laikā tika daļēji atjaunoti.

«Esmu sava priekšteča, 1595. g. dzimušā, 1666. g. uzpostā, 1776. g. ugunī apzeltītā Doma Gaiļa kopija,» vēsta uzraksts uz Rīgas Doma gaiļa sekstes. Krāšņais putns nesen noņemts apzeltīšanai un šobrīd atrodas a/s Būvuzņēmums Restaurators telpās, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Gaiļa un lodes apzeltīšanu finansē būvuzņēmums Arčers, kas ir Doma baznīcas rekonstrukcijas ģenerāluzņēmējs. Uzņēmuma sagatavotajā informācijā citēts tā valdes loceklis Kaspars Garkanis: «Nebūtu pareizi neizmantot lielisku iespēju, lai šobrīd Domā notiekošo rekonstrukcijas procesu ietvaros ar šeit koncentrētiem profesionāliem resursiem netiktu pienācīgi sakopts arī viens no Rīgas atpazīstamākajiem simboliem.» Savukārt a/s Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs Dienai stāsta, ka šī uzņēmuma zeltītāji jau strādājuši Doma baznīcas iekštelpās, kā arī nesen pabeiguši darbus Rīgas pils Baltajā zālē. Septembra beigās gailim un lodei jābūt gataviem.

Pagaidu piemiņas vietu Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Rīgā, Priedaines ielā 20, par 41 322 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), izbūvēs AS Būvuzņēmums restaurators, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamais paziņojums par noslēgto līgumu.

Kompānija konkursā uzvarējusi kā vienīgais pretendents.

Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāvji pauž pateicību biedrībai Zolitūde 21.11., kuras pārstāvji operatīvi un vienbalsīgi spēja vienoties par memoriāla konceptu, kā arī māksliniecei Artai Goldbergai par ieguldīto darbu, izstrādājot pagaidu memoriāla skices.

Būvuzņēmums restaurators ir lielākais un vecākais mākslinieciskās restaurācijas uzņēmums Latvijā, reģistrēts 1993.gadā. Kā liecina Firmas.lv informācija, tā pamatkapitāls ir 369 420 eiro un 2014.gadu uzņēmums noslēdzis ar 227 250 eiro peļņu, neto apgrozījums - 1,8 miljoni eiro. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Mareks Mamajs.

Tieši pirms 20 gadiem un vienas dienas, 1995. gada 29. septembrī, pēc vairākus gadus ilgušiem rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem, tika atklāta Latvijas Nacionālās operas (LNO) atjaunotā ēka, informē AS Būvuzņēmums Restaurators pārstāvis Jānis Riņķis.

Vērienīgie darbi tika uzsākti pēc Operas kolektīva kopsapulces 1990. gada 3. septembrī, kas tolaik vēl notika Baltajā namā.

Ģenerāluzņēmējs projekta realizācijas laikā bija Kultūras ministrijas dibinātā Latvijas Nacionālās operas celtniecības direkcija (kas 1996. gadā, pēc darbu pabeigšanas, tika likvidēta), bet nozīmīgākos nama rekonstrukcijas un restaurācijas darbus paveica AS Būvuzņēmums Restaurators.

Uzņēmuma valdes loceklis un operas nama restaurācijas darbu vadītājs Valdis Uzariņš stāsta, ka sākums bijis visai ekstremāls: «Restaurācija iesākās ar to, ka ēkai daļēji tika demontēts jumts. To noņēma, lai varētu iecelt metāla konstrukcijas, kuras vajadzēja mainīt skatuvei. Vasarā un rudenī tas īpaši netraucēja, taču ziemā lielo skatītāju zāli nācās sildīt ar speciāliem gāzes aparātiem, jo jumta jau nebija. Līdz ar to var teikt, ka vienu brīdi strādājām samērā ekstremālos apstākļos.» Skatuves daļa ir augstāka. Tāpēc rekonstrukcijas darbu laikā pa to tecēja lietus ūdens un sniegs. Tā tas turpinājies, līdz no jauna tika uzbūvēts jumts.

Ventspilī uzsākti Kurzemes rajona tiesas ēkas paplašināšanas un modernizēšanas darbi, lai izveidotu mūsdienu prasībām un tehnoloģijām atbilstošas tiesu sēžu zāles, nodalot tiesnešu darba zonu no publiski pieejamās zonas. Būvniecības darbus plānots pabeigt nākamā gada pavasarī, bet būvniecības kopējās izmaksas lēšamas aptuveni 2,4 milj. eiro apmērā.

Pēc esošo telpu pārbūves un jaunas ēkas būvniecības kopējā tiesas vajadzībām paredzētā platība palielināsies no aptuveni 650 m2 līdz pat 1422 m2. Jaunajā piebūvē atradīsies sešas tiesu sēžu zāles un darba kabineti sešiem tiesnešu sastāviem.

Arī konvojēšanas process tiks nodrošināts ar atsevišķu ieeju un nodalītām telpām, lai uz tiesas zāli konvojētās personas tiktu nogādātas speciāli šim mērķim paredzētajās telpās, nenokļūstot publiskajā zonā. Esošā ēka pēc tās pārbūves un rekonstrukcijas tiks pielāgota tikai tiesu darbinieku un tiesnešu darba vajadzībām.

«Šobrīd Kurzemes rajona tiesa Ventspilī atrodas divos īpašumos, kuros nav nodrošināts nepieciešamais tiesas sēžu zāļu skaits un darba telpas tiesas darba nodrošināšanai,» atzīst tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

SIA “Rīgas nami” ir parakstījusi līgumu ar AS “Būvuzņēmums restaurators” par pērn spēcīgo vēja brāzmu laikā cietušā paviljona jumta seguma nomaiņu.

Remontdarbu veicējs tika izraudzīts atklāta publiska iepirkuma procesa rezultātā kā ekonomiski labākais piedāvājums ar kopējo remontdarbu summu 571 120 eiro bez PVN.

Remontdarbu ietvaros tiks mainīts viss jumta segums un darbus, labvēlīgu laikapstākļu gadījumā, plānots pabeigt līdz šī gada beigām. Šobrīd Rīgas pašvaldības būvvaldē iesniegti nepieciešamie dokumenti būvatļaujas saņemšanai.

“Esam gandarīti, ka beidzot sakārtots gan saimnieciskais, gan juridiskais process, lai varam uzsākt jumta nomaiņu, kas bija iekavējusies jau vairāk kā gadu. Lai arī paviljona bojātā jumta segums bija nostiprināts, lai novērstu kopējo ēkas tehniskā stāvokļa pasliktināšanos, tagad tiks veikta pilnīga jumta nomaiņa atbilstošā kvalitātē,” stāsta SIA “Rīgas Nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže. Jumta seguma maiņu nu ir iespējams uzsākt, jo mainīts juridiskais ietvars starp SIA “Rīgas Nami” un Rīgas domi, kas regulē šī īpašuma pārvaldīšanu.

Šoruden noslēgts vērienīgākais Latvijas Radio investīciju projekts – Doma laukuma 8 ēkas logu restaurācijas projekts, kā laikā kopumā atjaunoti 160 ēkas logi.

Latvijas Radio logu atjaunošanas projekts ilga vairāk nekā pusotru gadu, projekta kopējām izmaksām sasniedzot teju miljonu eiro.

Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne ar gandarījumu atzīst: “Latvijas Radio ēkas logu restaurācijas projekts ir vērienīgākais Latvijas Radio investīciju projekts, no kura ieguvēji ir pilnīgi visi darbinieki. Liels prieks, ka ēkas logi atjaunoti ar cieņu un pietāti pret vēsturisko, vienlaikus uzlabojot logu funkcionalitāti un mikroklimatu telpās. Tagad Radiomājā arī rudens un ziemas laikā ir silti un omulīgi”.

“Manuprāt, valsts mēroga objektiem ir jārāda priekšzīme, kā saglabāt autentiskumu un nodrošināt ilgtspējību. Latvijas Radio ēkas gadījumā redzam, ka no šīm pārmaiņām iegūst ne tikai pati ēka, bet arī tiek uzlabota cilvēku dzīves kvalitāte,” norāda Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) noslēgusi līgumu ar A/S «Būvuzņēmums Restaurators» par projektēšanas un būvniecības darbiem Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas ēkas atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai. Kopumā projektam piešķirti aptuveni 1,5 miljoni eiro.

«Projekta iecere bija jau 2016. gadā. Neskatoties uz vēsturiski sarežģīto un laikietilpīgo projekta virzību un finansējuma piesaisti, esam panākuši iespēju Daugavpils kultūras dzīvei un jaunajai paaudzei radīt sakārtotāku vidi un jaunu elpu turpmākiem sasniegumiem un mākslas pasākumiem,» stāsta Kitija Gruškevica, VNĪ valdes locekle.

Darbā pie objekta paredzēts izmantot modernās BIM (būves informācijas modelēšanas) sistēmas elementus. «Sākumā veiksim pilnus ēkas fasādes un jumta plakņu uzmērījumus. Lai ātri un precīzi varētu ēku uzmērīt, fasādes tiks skenētas, izmantojot dronu, uz kura uzstādīta lāzera skenēšanas iekārta – uz iegūto punktu mākoņa pamata tiks izstrādāts ēkas fasādes 3D modelis,» komentē Didzis Dumbris, A/S «Būvuzņēmums Restaurators» atbildīgais projekta vadītājs.

VAS Tiesu namu aģentūra (TNA) uzsākusi trīs būvniecības projektu īstenošanu tieslietu nozarē Jēkabpilī, Ventspilī un Tukumā. Jēkabpils projekts paredz jauna Tieslietu nama projektēšanu un būvniecību, kas kalpos arī kā vairāku iestāžu klientu apkalpošanas centrs, savukārt Ventspilī un Tukumā tiks renovētas esošās tiesu ēkas un izveidotas jaunas piebūves.

Santa Sausiņa, TNA valdes locekle, paskaidro, ka projekti tiks pilnībā finansēti no TNA saimnieciskās darbības finanšu līdzekļiem.

Jaunajā Tieslietu namā Jēkabpilī tiek plānots izvietot visas tieslietu nozares iestādes vienā ēkā - Jēkabpils rajona tiesu, Jēkabpils rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļu un Jēkabpils rajona prokuratūru. Paredzēts, ka tur atradīsies arī vairākas Tieslietu ministrijas padotībā esošo iestāžu - Uzņēmumu reģistra, Valsts zemes dienesta, Valsts probācijas dienesta un Valsts valodas centra - struktūrvienības.

TNA pārstāvis Gints Liepaskalns norāda, ka «Jēkabpils jaunais Tieslietu nams ir līdz šim vērienīgākais un komplicētākais būvniecības projekts Latvijas tieslietu vēsturē. Tas būs ne tikai tiesu nams, bet arī mūsdienīgs un moderns administratīvais centrs, kas padarīs visu institūciju pakalpojumus iedzīvotājiem ērtākus, kā arī ievērojami atvieglos valsts un pašvaldību iestāžu darbu».

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) topošās ekspozīcijas mājvietas – vēsturiskā nama Mārstaļu ielā 6 atjaunošanai muzeja ekspozīcijas vajadzībām pieteikušies seši pretendenti, informē VNĪ.

VNĪ uzsāk iepirkuma izvērtēšanu un par tā rezultātiem ziņos tuvākā mēneša laikā.

Ēka Mārstaļu ielā 6, Rīgā kļūs par RMM pārstāvētajām abām radošajām nozarēm – latviešu rakstniecībai un mūzikai – veltītas ekspozīcijas mājvietu, kur saistošus stāstus un aizraujošas leģendas atradīs gan bērni, gan jaunieši, gan pieaugušie, gan profesionāļi, gan vienkārši garāmgājēji un tūristi. Plānots, ka 2022. gada nogalē nams vērs durvis ar jaunu, unikālu ekspozīciju, kas stāstīs par rakstnieku un mūziķu personībām, liekot akcentu uz pašu radīšanas procesu.

Piedāvājumus iepirkumā iesnieguši būvuzņēmēji: AS "BŪVUZŅĒMUMS RESTAURATORS", SIA "Delta Construction", SIA "Ostas celtnieks", SIA "RERE MEISTARI", "SIA "Eltex" un SIA "LAGUTA"" AS "UPB" – sākot no 2,9 līdz 3,8 miljoniem eiro (bez PVN). Ēkas atjaunošana un pielāgošana muzeja vajadzībām tiks finansēta no Kultūras ministrijas piesaistītajiem valsts budžeta līdzekļiem, plānotajiem muzeja nomas maksājumiem. Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Otrdien Rīgas Doma torņa smailē atjaunotā zeltījumā atgriezies restaurētais gailis un lode, ko alpīnisti pirms mēneša nocēla, lai restauratori varētu veikt abu priekšmetu virsmu attīrīšanu, speciālo apstrādi, bojājumu novēršanu un zeltījuma atjaunošanu.

Restauratori lodē atrada kapsulu ar vēstījumu un vienu padomju rubli. Vēstījums datēts ar 1985.gadu, kad vairāk nekā 400 gadus vecā Rīgas Doma torņa lode tika restaurēta pēdējo reizi, bet gaili togad nomainīja pret speciāli izgatavotu kopiju, informē Arčers pārstāvji.

Arī pēc 30 gadiem atjaunotajā lodē ievietots Rīgas Doma un būvnieku vēstījums nākamajām paaudzēm, kā arī laikmeta liecība – viena lata sudraba jubilejas monēta Rīgas Doms, ko Latvijas Banka 2011.gadā laida klajā, atzīmējot 800 gadu, kopš likts pamatakmens Rīgas Domam.

Būvnieki savā vēstījumā turpina iepriekšējo Doma atjaunotāju ieceri nodot vēstījumu par vēsturiskajā būvē veiktajiem atjaunošanas darbu veidiem un apjomiem. Vēstījumā iekļauta arī norāde par to, ka 2015.gada maijā būvnieki kopā ar baznīcas pārstāvjiem Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas īpašumā Viļķenes pagastā iedēstīja ozolu un priežu jaunaudzi, lai izaugtu nākotnes lietaskoki Doma un citu Latvijas dievnamu atjaunošanai.

Šoruden Jūras virsnieku saieta namā, Atmodas bulvārī 9, Liepājā, pabeigti fasādes restaurācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas darbi, un pēc ēkas iekštelpu atjaunošanas tajā plānots izvietot Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku štābu, informē Aizsardzības ministrija.

1994. gadā Aizsardzības ministrija Jūras virsnieku saieta namu pārņēma no Liepājas pašvaldības, jo tas atrodas Liepājas militārās bāzes teritorijā. Kopš tā laika Aizsardzības ministrija ir rūpējusies par šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu un atjaunošanu.

Lai nodrošinātu Jūras virsnieku saieta nama ēkas, tai skaitā, tās iekšējā interjera detaļu saglabāšanu, kopš 2009. gada tika veikti ēkas prioritārie restaurācijas darbi, tajos kopumā ieguldot aptuveni 1,4 miljonus eiro. Šie darbi ietvēra, piemēram, jumta restaurāciju, Rietumu terases un Ziemeļu korpusa pārseguma restaurāciju, Rietumu fasādes restaurāciju, apkures sistēmas nomaiņu, atsevišķu logu un ārdurvju remontu un nomaiņu, kā arī vienkāršotu fasādes atjaunošanu.

Ārlietu ministrijas ēkai Krišjāņa Valdemārā ielā Rīgā tapusi jauna fasādes apgaismojuma sistēma.

Tā izveidota, izmantojot energoefektīvus risinājumus, un dos iespēju par godu nozīmīgiem notikumiem izgaismot fasādi organizāciju ANO un NATO, kā arī Latvijas un arī citu Eiropas Savienības un NATO valstu karogu krāsās, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Jauno gaismas sistēmas izbūvi veicis SIA “Smart Energy”, tās būvniecības ieceres autors un autoruzraugs ir SIA “Livland Group”.

“Esam pateicīgi par vērtīgo sadarbību un augstu novērtējam šī projekta īstenošanu. Esam pārliecināti, ka to pamanīs arī mūsu sadarbības partneri ārvalstīs. Tagad mums būs iespēja pastāvīgi izgaismot vēsturisko namu, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un UNESCO Pasaules kultūras mantojuma daļa un atbilstoši starptautiskajai praksei atbalstīt sabiedrotos nozīmīgos svētku vai piemiņas brīžos. Starpvalstu attiecībās tas ir spilgts, simbolisks un solidārs žests. Vienlaikus šis ir arī starptautiskas nozīmes projekts, jo sekmēs Latvijas Ārlietu ministrijas nama atpazīstamību ārvalstīs, ko jau kādu laiku cenšamies panākt ar nama iekļaušanu vizuālos, video un reprezentācijas materiālos,” saka Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris.

Virsnieku saieta nams Karostā, Liepājā kalpojis kā multifunkcionāls centrs. Sākot no krāšņām ballēm, kara flotes bāzes, slimnīcas, degradācijas līdz pat lēnai atdzimšanai. Lai nodrošinātu drošu un pastāvīgu ēkas izmantošanu, ēkas restaurācijai būtu nepieciešams piesaistīt aptuveni 12 miljonu eiro, taču pašlaik Aizsardzības ministrijas budžetā šādi līdzekļi nav paredzēti.

Kopš 1994. gada ēka atrodas Aizsardzības ministrijas īpašumā un šobrīd uzsākti darbi pie ēkas logu un durvju restaurācijas un nomaiņas, kā arī tiek veikta bēniņu pārsegumu siltināšana, kuru veic AS «Būvuzņēmums Restaurators». Kā arī šovasar plānots uzsākt ēkas Dienvidu terases un fasādes restaurāciju.

Aizsardzības ministrija ir izteikusi piedāvājumu Liepājas pilsētas pašvaldībai uzņemties nama tālāku atjaunošanu un izmantošanu. Ņemot vērā pašvaldības intereses trūkumu pārņemt ēkas apsaimniekošanu, sarunas patlaban neturpinās, un Aizsardzības ministrija, tāpat kā līdz šim, turpinās rūpēties par objekta tehnisko stāvokli un pakāpeniski atvēlēt līdzekļus objekta atjaunošanai, portālu db.lv informē Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta pārstāve Vita Briže.

Alūksnes ezera lielākajā salā - Pilssalā ir noslēgusies Livonijas ordeņa Marienburgas (Alūksnes) viduslaiku pils Dienvidu torņa pārbūve.

16. gs. 2. pusē celtā un priekšpils dienvidu stūrī izvietotā, ugunsieročiem piemērotā torņa apjoms un jumts rekonstruēts pēc 17. gs. zīmējuma.

Livonijas ordeņa pils būvniecība Marienburgā jeb Alūksnē uzsākta 1342. gadā, bet Ziemeļu kara laikā 1702. gadā tā tika sagrauta. Projekta autoru SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" atbildīgais objekta autoruzraugs, arhitekts Artūrs Lapiņš uzsver, ka iecere atjaunot Dienvidu torni kā pabeigtu un pastāvīgi darboties spējīgu ēku veidojās 2015. gadā pils attīstības meta izstrādes laikā, un norāda, ka torņa apjoma, tai skaitā jumta, atjaunošana ir būtiska Livonijas ordeņa pils tēla atjaunošanas procesā.

Torņa un tā apkārtnes arheoloģiskās izpētes laikā, ko vadīja SIA "ARCHEO" arheologs Uldis Kalējs, paveikti ievērojami darbi - attīrīta pagalma puses siena, atsegta logaila, ieejas durvis tornī un kāpnes, kā arī atrakts pagrabstāvs. Tornī konstatēti vairāki deguma slāņi, iegruvušu pārsegumu fragmenti, kā arī māla izolācijas slānis, kas varētu būt kalpojis zemes stāva telpu aizsardzībai pret ūdens līmeņa celšanos.

Ir atjaunota Saktas nama vēsturiskā fasāde Rīgā, Brīvības bulvārī, un sākta procedūra ēkas nodošanai ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Neorenesanses stilā celtajam namam ārējā seja atjaunota, ievērojot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) norādes un saglabājot nama autentiskumu.

Vēsturiskais uzraksts Sakta pēc darbu pabeigšanas saglabāts, atgādinot par nama raibo vēsturi, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Darbus veicis AS Būvuzņēmums Restaurators, līguma summa – 716 463 eiro, kura tiek segta no VNĪ kapitālieguldījumiem. Tuvākajos gados ēkai tiek plānots atjaunot arī vēsturiskos koka logus.

Lai arī nams Brīvības bulvārī 32 atrodas pašā Rīgas centrā un ir ar bagātu faktu un emociju vēsturi kopš pašiem pirmsākumiem, plašāk mūsdienu sabiedrībā tas vienmēr ir bijis populārs ar skanīgo nosaukumu Sakta, kas iegūts padomju laikos. Pie Saktas tiek norunātas tikšanās, iepretim pāri ielai joprojām ir brīnišķīgais Saktas puķu tirdziņš, un tepat ir Brīvības piemineklis. Laiki ir mainījušies, pirmajā stāvā kādreizējo eleganto parfimērijas veikalu Sakta ir aizstājusi Latvijas Pasta centrālā filiāle, citviet pirmajā stāvā iekārtojušies kioski un kafetērijas, bet augšējos stāvos kopš 2014. gada mitinās Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, laipni aicinot viesos iepazīt mainīgās un pastāvīgās ekspozīcijas līdz brīdim, kad pēc VNĪ vadītās rekonstrukcijas tas atgriezīsies Rīgas pilī.

Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca ir gandrīz 150 gadus veca, un pašlaik piedzīvo vērienīgākos fasādes restaurācijas darbus kopš savas uzcelšanas brīža.

Lai arī dievnama atjaunošanā jāiegulda vēl daudz darba un līdzekļu, pirmās ievērojamās pārmaiņas garāmgājēji var redzēt jau tagad. Neogotikas formās celtajai baznīcai, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumam, tiks uzstādītas 37 jaunas krustapuķes, kā arī pilnībā atjaunoti tās balstošie jumta un fasādes dekoratīvie tornīši.

Lai arī pirmie Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumi, kuros minēts, ka vecās Ģertrūdes baznīcas jumta dekori ir avārijas stāvoklī, datēti ar 1998. gadu, pati krustapuķu demontāža tika uzsākta ievērojami vēlāk – 2008. gadā. Neilgi pēc tam, kad kādā ziemas naktī viens dekoratīvais betona tornītis (kopā ar visu krustapuķi) nokrita no baznīcas jumta.

Noslēgts pirmais posms Tetera nama, Rīgā, Brīvības ielā 61, plānotajos fasādes vēsturiskā krāsojuma atjaunošanas darbos, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Tetera nama fasādes atjaunošanas darbus, kuros ietilpst arī ēkas skārda jumta nomaiņa, ievērojot pagājušā gadsimta klājuma tehnoloģisko stilistiku un autentisku izpildījumu, VNĪ uzdevumā kopš šī gada 20. jūlija veic AS Būvuzņēmums Restaurators. Darbu pirmajā posmā tika atjaunota nama Brīvības ielas fasāde, bet otrajā posmā, kas turpināsies līdz šī gada beigām, notiks fasādes atjaunošana Stabu ielas posmā, kā arī turpināsies ēkas jumta nomaiņa.

Pirms darbu uzsākšanas VNĪ veica Tetera nama fasādes apdares arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju un šobrīd nama fasāde ieguvusi iespējami oriģinālu pagājušā gadsimta sākuma izskatu un stilu. Fasāžu krāsu pase izstrādāta, pamatojoties uz ēkas apdares apsekošanas rezultātiem un vēsturiskajiem materiāliem. Ēkas krāsojums balstīts uz pelēku tonalitāti, kas papildināts ar baltām detaļām.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzsāks fasādes atjaunošanu teju pusotra gadsimta senajai neorenesanses stila ēkai Brīvības ielā 32, Rīgā, kas plaši pazīstama kā suvenīru veikala "Sakta" atrašanās vieta, kā arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) pagaidu ekspozīcijas vieta.

Atjaunošanas darbus veiks saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Darbu gaitā notiks ēkas fasādes atjaunošana, noteku sakārtošana, kā arī zibensaizsardzības atjaunošana. Darbu veikšanai tiek slēgts līgums AS "Būvuzņēmums Restaurators", līguma summa – 635 634.55 eiro, kuru segs no VNĪ kapitālieguldījumiem.

"Lai gūtu skaidrību par saglabājamām kultūrvēsturiskajām vērtībām, namam tika veikta arhitektoniski – mākslinieciskā izpēte. Fasādes atjaunošana notiks ēkas iemītniekiem atrodoties telpās, iespējami netraucējot to darbībai. Atjaunošanas darbus iecerēts pabeigt līdz 2021. gada sākumam," piebilst R. Griškevičs.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) saņēmis sūdzību iepirkumā par Jelgavas pils energoefektivitātes paaugstināšanu un fasādes renovāciju, liecina paziņojums IUB.

Sūdzību iesniegusi personu apvienība – būvuzņēmums Restaurators un AB Build. IUB sūdzību izskatīs 21.jūnijā.

Db.lv jau rakstīja, ka maija beigās noslēdzās Latvijas Lauksaimniecības universitātes izsludinātais iepirkums par Jelgavas pils energoefektivitātes paaugstināšanu un fasādes renovāciju.

Konkursā saņemti sešu pretendentu pieteikumi, un par uzvarētāju izvēlēts piedāvājums ar viszemāko cenu. Iepirkumā uzvarējusi personu apvienība PST un AKS.

Iepirkuma paredzamā līgumcena bija 5,3 miljoni eiro, bet uzvarētāja piedāvātā līgumcena bija 4,96 miljoni eiro.

Alūksnē noslēgusies Bānīša stacijas bagāžas šķūņa restaurācija un jau no 1. septembra restaurētajā ēkā apmeklētājiem durvis vērs jauna ekspozīcija, kas veltīta Baltijā vienīgajam regulāriem pasažieru pārvadājumiem izmantotajam šaursliežu dzelzceļam, informē Alūksnes novada pašvaldība.

Desmit staciju stāstos tā vēstīs par dzelzceļa vēsturi, laikmetu ainām un bānīti kā palīgu, darba vietu un iedvesmas avotu.

Jaunā ekspozīcija kā virtuāls ceļojums laikā un telpā popularizēs dzelzceļa kultūru kā tradicionālu, bet vienlaikus modernu un ilgtspējīgu dzīvesveida sastāvdaļu.

Šķūņa pārbūves būvprojekta autors ir SIA «Arhitektes Ināras Caunītes birojs», būvdarbus objektā saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātiem veica uzņēmums SIA «RE RE MEISTARI», būvuzraudzību nodrošināja AS «Būvuzņēmums Restaurators», bet atbildīgais autoruzraugs bija Ināra Caunīte.

Pārbūvējot Alūksnes stacijas bagāžas šķūni un nodrošinot kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, maksimāli izmantoti atgūstamie materiāli, fasāžu un iekštelpu apdarei pielietoti apšuvuma dēļi, kas ir analogi oriģinālajiem dēļiem. Ēkas pārbūves projektā labiekārtota arī piegulošā teritorija un atjaunots vēsturiskais perons.