Ražošana

Kā top? Cewood plātnes

Māris Ķirsons, 21.09.2018

Viss sākas ar izejvielām. Tiek iepirkta nemizota egles apaļkoksne, kas tiek nomizota un sakrauta kaudzēs.

Foto: no uzņēmuma arhīva

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv viesojas pie ēveļskaidu produktu ražotājas SIA Cewood.

Investējot 5 miljonus eiro, SIA Cewood Jaunlaicenē izveidojusi Baltijā vienīgo cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražotni.

Plātnes sastāv no 100% dabīgiem materiāliem – koka skaidām, cementa un ūdens, vienlaikus cements nodrošina to augstos ugunsdrošības rādītājus.

Pieprasījuma un augstākas pievienotās vērtības dēļ uzņēmums lielāko uzsvaru liek uz dekoratīvo griestu, sienu plātņu ražošanu. SIA Cewood ražoto akustisko plātņu risinājumi uzlabo telpu akustiku, interjera dizainu, rada kokam raksturīgo mājīgumu un siltumu, palīdz regulēt telpu mitruma līmeni, tāpēc tās izmanto birojos, skolās, sporta zālēs, skaņu ierakstu studijās, industriālās telpās, arī šautuvēs, kur nepieciešama skaņas izolācija un trokšņu absorbcija. Uzņēmums ražo gan konstrukciju plātnes (karkasu māju būvniecībai, jumtu un starpstāvu pārsegumiem, pagrabiem, industriālajām un ražošanas telpām, kā arī paaugstināta mitruma telpām – baseiniem u.c.), gan dekoratīvās – akustiskās plātnes (griestiem, sienām, interjera dizainam).

SIA Cewood valdes loceklis Ingars Ūdris norāda, ka šogad bija plānots ražošanas un pārdošanas apjomu dubultot, salīdzinot ar 2017.gadu, ko ir izdevies sasniegt jau septembrī. 2017.gadā tika saražota produkcija 5237 m3 apjomā, bet šā gada astoņos mēnešos - jau 6864 m3, un līdz gada beigām šis apjoms varētu sasniegt pat 11 000 m3. Šie labie rādītāji atspoguļosies neto apgrozījumā, kas pērn bija 1,28 miljonu eiro apmērā, bet šogad jau tiek plānots trīs miljoni eiro. Arī nodarbināto skaits pašlaik ir tuvu 70, bet pērn bija 35. Pērn uzņēmums ir bijis viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem novadā, jo kopumā samaksājis vairāk nekā 215 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? WoodBudImport koka karkasa privātmājas Latvijas tirgum

Monta Glumane, 02.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls db.lv ciemojas WoodBudImport ražotnē Minskā, Baltkrievijā, kur šobrīd top moduļu privātmājas Latvijas tirgum.

Pāris gados SIA WoodBudImport Pierīgā plāno uzbūvēt teju 400 Baltkrievijā ražotas koka karkasa mājas

Projektiem, kuros šobrīd dzīvo daļa Latvijas iedzīvotāju, ir beidzies derīguma termiņš, tajos ir grūti dzīvot un tie ir dārgi, uzskata SIA WoodBudImport līdzīpašnieks Arnis Astahovs. Lai mainītu situāciju, uzņēmums nolēmis Latvijas tirgum ražot koka karkasa privātmājas. Šogad uzbūvēti pirmie trīs nami, taču tuvākajos pāris gados Pierīgā plānots uzbūvēt kopumā 400 mājas. Šis gads veltīts zemes gabalu iegādes darījumiem, komunikāciju un ceļu sakārtošanai. Paredzēts, ka mājas atradīsies Babītē un Ķekavā. Kopumā šajā projektā ieguldīti jau 2,7 miljoni eiro, bet investīciju apjoms varētu pieaugt. Tāpat WoodBudImport plāno sadarbību ar kompānijām Lietuvā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Ventspils uzņēmums AS «Diāna» atvēra renovēto veikalu «top!» Andreja ielā 5, Ventspilī, 569 kvadrātmetru platībā, kura izveidē investēts gandrīz pusmiljons eiro, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Kopumā veikalā tiks nodrošinātas 15 darba vietas. Cieši sadarbojoties ar vietējiem zemniekiem, veikalā būs pieejams paplašināts novada ražotāju piedāvātais sortiments.

«Veikals pirmo reizi durvis vēra apmeklētājiem 2002.gada 13.jūnijā, pēc 16 nostrādātiem gadiem, šī gada jūnijā veicām veikala fasādes atjaunošanas darbus un septembra beigās uzsākām iekšdarbu renovācijas darbus, izremontējot un pielāgojot tirdzniecības zāli apmeklētāju ērtībām, kā arī iegādājoties jaunas tirdzniecības iekārtas, kases galdus, vitrīnas un plauktus,» sacīja AS «Diāna» valdes priekšsēdētājs Edvīns Bergmanis, norādot, ka šis ir jau otrais renovētais veikals «top!» šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban notiek projektēšanas darbi Dailes teātra ēkas energoefektivitātes palielināšanai, ieplānots, ka 2019.gada nogalē sāksies būvniecības darbi, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

VNĪ šim projektam, kura ietvaros tiks siltinātas ārsienas, mainītas ārdurvis, logi, vārti, jumts, pārbūvēta apkures sistēma, kā arī pilnveidots apgaismojums gan uz skatuves, gan ēkā kopumā, ir piesaistījusi Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Kopējais projekta budžets ir 1,714 miljoni eiro. Būvdarbus plānots pabeigt 2020.gadā.

«Tādējādi komfortablāk un patīkamāk jutīsies gan Dailes teātrī strādājošie aktieri un darbinieki, gan arī izrāžu apmeklētāji, savukārt pats teātris maksās mazāk par komunālajiem pakalpojumiem un ietaupītos līdzekļus varēs novirzīt citām vajadzībām,» stāsta Neimanis.

Vienlaikus VNĪ valdes priekšsēdētājs atzīst, ka projektam energoefektivitātes uzlabošanai piesaistītie 1,7 miljoni eiro ir paredzēti tikai ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, valsts budžetā brīvu līdzekļu nav, līdz ar to vēl ir jāmeklē labākais risinājums apkārtējās teritorijas sakārtošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija

Uldis Andersons, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiski nolietoti, arī kritiskā stāvoklī un pat demontējami ir daļa Hruščova laika daudzdzīvokļu māju balkoni. Tā secinājuši būvniecības eksperti, pēc Ekonomikas ministrijas (EM) pasūtījuma veicot pirmo plašāko pētījumu par tiem, ceturtdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

Vairāk nekā pusei no 2000 apsekoto balkonu tuvāko gadu laikā nepieciešami uzlabojumi. Apjomīgi darbi jau tuvākā gada laikā vajadzīgi daudz mazākai daļai šo balkonu, bet ir arī tādi balkoni, kurus vairs nedrīkst lietot. «Vienam procentam [apsekoto] balkonu ekspluatācija būtu jāpārtrauc nekavējoties. Principā viena procenta ietvaros šie balkoni ir tik tehniski nolietojušies, ka atjaunošana nav tīri ekonomiski pamatota,» saka EM valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis.

Kopumā balkonu savešana kārtībā prasīs ievērojamus finanšu ieguldījumus. «Izmaksas uz vienu balkonu ir nedaudz virs 200 eiro par balkonu, bet tie var būt arī vairāki tūkstoši. Savukārt esoša balkona demontāža un jauna uzstādīšana tipveida risinājumā ir piedāvāta par 4000 eiro,» stāsta EM pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Izplatītākie mīti: vai sašķiebušās ēkas pacelšana patiesi ir dārgs un laikietilpīgs process?

<i>URETEK</i>, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau esam rakstījuši par Uretek tehnoloģijām, kas dod iespēju stabilizēt gan privātmājas, gan lielākas celtnes un pat Pizas torni, kas sācis nosēsties. Taču kādi ir izplatītākie mīti par ēku nostiprināšanu?

Laikietilpīgi

Mīts: Nosēdušos ēkas sienu vai grīdu pacelšana sākotnējā stāvoklī prasa daudz laika, jo celtniecība kopumā ir ļoti laikietilpīgs process.

Patiesībā: Ēku stabilizēšanai Uretek izmanto ģeopolimēru sveķus, kas tiek ievadīti gruntī tieši zem pamatiem vai celtnes. Nosēšanās apturēšana un mājas pacelšana ar šādas metodes palīdzību neapšaubāmi ir ātrākais veids ēkas sākotnējā stāvokļa atjaunošanai. „Parasti privātmāju pacelšana aizņem pāris dienas. Paceļot pamatus, darbi atkarībā no mājas lieluma var ilgt 4-5 dienas,” paskaidro Uretek Baltic vadītājs Romāns Reiners-Latiševs.

Arī nosēdušos komercplatību gadījumā Uretek metode salīdzinājumā ar parastām celtniecības metodēm prasa ievērojami mazāk laika. „Kādā lielā noliktavā pacēlāju pastāvīgas pārvietošanās dēļ bija nosēdušās betona plātnes un darbs bija kļuvis bīstams. Ja būtu nolemts slēgt visu noliktavu, izgriezt veco betona daļu un ieklāt jaunu betona grīdu, tad šādu darbu veikšanai būtu nepieciešamas vismaz 30 dienas, jo betona sacietēšanai ir vajadzīgas 28 dienas. Mēs šo darbu veicām daudz ātrāk - dažās dienās.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gazele: Trijos gados auguši pieckārt

Daiga Kiopa, SIA Lursoft IT valdes locekle, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi, kuri, iespējams, sākuši darbību vien pirms pāris gadiem, nereti kļūst par uzlecošajām zvaigznēm, strauji ielaužoties tirgū un gadu no gada ievērojami kāpinot apgrozījumu.

Šodien laikrakstā Dienas Bizness lasāms saraksts: Visstraujāk augošie uzņēmumi sadalījumā pa reģioniem pēc neto apgrozījuma pieauguma 2015.–2017. gadā

Vairāk nekā puse rīdzinieku

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šoreiz starp TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem visplašāk – proti, ar 63 uzņēmumiem – pārstāvēta ir Rīga. Sarakstā iekļuvušo galvaspilsētas uzņēmumu apgrozījums veido 60,68% no kopējā TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījuma 2017. gadā.

Kopā visi TOP 100 sarakstā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozīja 242,9 milj. eiro, kas ir piecas reizes vairāk nekā šie paši uzņēmumi apgrozīja 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rīgā plāno uzbūvēt augstāko koka ēku Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, pie Šmerļa meža plānots uzbūvēt augstāko eksponētā koka konstrukcijas ēku Baltijā.

Projekta pasūtītājs ir betona grīdu uzņēmuma Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss, kas savu ideju salikt vienkopus Latvijas dabas bagātību koku ar Latvijas zinātnieku sasniegumiem uzticējis diviem jauniem un perspektīviem arhitektiem Kārlim Mičulim un Fricim Vilnim (arhitektu birojs Vilnis Mičulis).

Mārtiņu uzrunājusi jauno puišu Šveicē un Nīderlandē gūtā pieredze, kā arī jūtamā jauda un progresīvā domāšana - nav tādas lietas, ko nevar atrisināt. «Mums apkārt ir liels zināšanu apjoms, un bieži lietas, kuras Latvijā dēvējam par inovācijām, ārzemēs jau ir ierasta prakse. Gribam, paši mācoties, šīs zināšanas ienest Latvijā,» teic F.Vilnis.

Neizmantots potenciāls

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekļūšana labāko sarakstā kombinācijā ar prasmīgu komunikāciju var palīdzēt uzņēmumam gan spodrināt tēlu, gan piesaistīt potenciālos darbiniekus

Dažādos TOP nokļuvušie uzņēmumi uzsver, ka uzvarēt nav to pašmērķis, tai pat laikā nenoliedz, ka gozēšanās uzvarētāju pulciņā ir patīkama. Un tas ir saprotami, jo atzinība, kas vainagojas ar nokļūšanu kādā labāko sarakstā, būtībā ir smagā darba augļi. Un kuram tad nepatīk iekosties saldā, sulīgā ābolā un uz mirkli sajust laimes pielietu brīdi? Tiesa, ar gozēšanos vien ir par maz, jo pēc iekļūšanas kādā no TOP tas ir prasmīgi jāpasniedz plašākai sabiedrībai, bet PR speciālisti mudina pārāk neiekarst, jo pārlieku liela lielīšanās var radīt arī negatīvas emocijas.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem maziem un jauniem uzņēmumiem ir iegūt autoritāti. Laba pozīcija nozares TOP vai konkursā sūta skaidru ziņu, ka uzņēmums ir vērā ņemams spēlētājs un eksperts savā jomā. TOP un konkursi palīdz izcelties starp citiem nozares spēlētājiem, vairo uzticamību uzņēmuma kompetencei un pakalpojumu kvalitātei. «Tie var būt vērtīgs mārketinga instruments, taču ar nosacījumu, ka ir atpazīstami, respektēti un uzņēmums pats māk izmantot šos TOP sevis virzīšanai. Arī Deep White pirmsākumos nozares konkursi bija pozicionēšanās instruments un platforma, kur par mūsu pieeju kampaņu veidošanai uzzināja mūsu nākotnes klienti. Paši esam izjutuši, kā auga uzticība mūsu idejām, kad konsekventi ar savām kampaņām ieguvām labas pozīcijas gan vietējos, gan starptautiskos TOP,» uzsver komunikācijas aģentūras Deep White dibinātāja Egle Klekere. Laikā, kad cīņa par talantiem uzņēmumu vidū ir ļoti intensīva, vēl viens būtisks ieguvums no atzinības ir iespēja celt darbinieku pašapziņu un vēlēšanos piederēt uzvarētāju komandai. Tas arī ļauj uzņēmuma darbiniekiem apliecināt savas kā profesionāļu spējas. Tāpat laba pozīcija TOP vai uzvara konkursā var būt atgādinājums arī esošajiem klientiem, ka uzņēmums tiecas pēc izcilības, kas īpaši nozīmīgi var būt B2B (bizness biznesam) jomā. Turklāt atzinība pakalpojuma sniedzējam, piemēram arhitektu birojam, būvniekam, reklāmas aģentūrai utt., pozitīvi atsaucas arī uz pasūtītāju, kura objekts vai kampaņa ir tikusi izcelta, viņa turpina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet arī Indijā, Korejā, Ēģiptē un Amerikā

Lai modernizētu ražošanu, SIA Cewood investē ražotnes attīstībā, un šogad ieguldījumi pārsniegs 0,5 milj. eiro.

Būtiski aug

Uzņēmums trīs gadu laikā ir būtiski audzējis ražošanas apjomus, tas noticis sekmīgā darbā ar produkcijas pircējiem vietējā tirgū un ārvalstīs, kā arī, rūpīgi strādājot pie produkcijas sortimenta un kvalitātes. 2018. gadā tā neto apgrozījums sasniedza 4,27 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadā iespētajiem 1,28 milj. eiro nozīmē pieaugumu 3,3 reizes. Šogad, pēc SIA Cewood valdes locekļa Ingara Ūdra sacītā, prognozētie ienākumi būs ap 7 milj. eiro, jo pieprasījums pēc šāda produkta pieaug salīdzinoši strauji. Jārēķinās, ka Alūksnes novada Jaunlaicenē cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražotne ir vienīgā visā Baltijā un tuvākie konkurenti ir ražotāji Zviedrijā un Dānijā. Cementēto koka ēveļskaidu plātnes izmanto gan kā konstrukciju, gan iekštelpu apdares materiālu un dēvē par fibrolītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Asociācija: Latvijas kokapstrādātāji šogad varētu piedzīvot apgrozījuma kritumu

LETA, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kokapstrādātājiem šogad varētu būt apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, prognozēja Latvijas kokapstrādātāju asociācijas «Latvijas koks» izpilddirektors Artūrs Bukonts.

Viņš skaidroja, ka apgrozījuma kritums ir paredzams, jo samazinājušās kokmateriālu cenas, kā arī kopumā krities pieprasījums pēc kokmateriāliem.

«Kokapstrādes nozarē ir neliela krīze. Iepriekšējos gados gan koksnes, gan arī produkcijas cenas bija gana augstas. Līdz ar to bija sagaidāms, ka kādā brīdī tās pazemināsies. Patlaban globāli pastāv piedāvājuma un pieprasījuma disbalanss - ir gana daudz saražots, bet pieprasījums ir krities. Ar to saskaras arī Latvijas ražotāji, kuri ir spiesti vai nu samazināt ražošanas apmērus vai arī strādāt tuvu pašizmaksai vai ar zaudējumiem. Tas vietējā tirgū ir izraisījis ievērojamu apaļkoksnes cenu kritumu. Šī iemesla dēļ netiek izstrādāti privātie meži, kas negatīvi ietekmē kopējos mežistrādes apmērus,» sacīja Bukonts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Salu tilta remontdarbu laikā gājis bojā cilvēks, vēsta «Latvijas Avīze».

Nelaime notikusi 2.septembrī. Kā vēsta laikraksts, spriežot pēc Valsts darba inspekcijas negribīgi sniegtā apstiprinājuma, mirušais ir remontdarbu veicēju darbinieks. Viņš miris slimnīcā.

Valsts darba inspekcijas Pārdaugavas sektora vadītāja, galvenā valsts inspektore Inese Erta norādījusi, ka inspekcija ir sākusi šī nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanu.

Tāpat par notikušo nelaimes gadījumu ir informēta arī Valsts policija, kas sākusi kriminālprocesu. Tas atrodas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, līdz ar to, kā norādīja Valsts darba inspekcijā, tā materiāli skaitās izmeklēšanas noslēpums.

Salu tilta pārbūves otrās kārtas renovācijas darbus veic uzņēmums SIA «ACB un Tilts».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskanējušās pārmaiņas tika plānotas jau kādu laiku un lēmums par AS «Diāna», SIA «Gabriēla», SIA «Lekon» atdalīšanos no «top!» veikalu ķēdes tika pieņemts jau šā gada maijā, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA «Iepirkumu grupa» pārstāve Ilze Priedīte.

Db.lv jau vēstīja, ka, apvienojoties vietējiem mazumtirdzniecības veikalu tīklu uzņēmumiem ar nosaukumu «Latvian Retail Management», nākamajā gadā plānots attīstīt jaunu veikalu tīkla zīmolu «Citro» ar vairāk nekā 70 tirdzniecības vietām visā Latvijā. «Latvian Retail Management» apvienojušies vietējā kapitāla mazumtirdzniecības uzņēmumu tīkli AS «Diāna», SIA «Gabriēla», SIA «Lekon», kas iepriekš veidoja daļu no mazumtirdzniecības tīkla «top!» veikalu ķēdes.

«Pagājušajā nedēļā prezentētais zīmols ir tikai nākamais solis, jo maijā panāktā vienošanās paredzēja, ka «top!» zīmolu šie partneri var izmantot līdz 2020.gada 1.janvārim,» akcentēja I. Priedīte. ««Iepirkumu grupa» izgaismo ceļu veiksmīgam biznesam – šobrīd ir skaidra vīzija par tālāko attīstību, tiek ieviesti jauni procesi, modernizēti esošie un plānoti jauni veikali,» sacīja «top!» pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Visstraujāk augošie uzņēmumi pēc neto apgrozījuma pieauguma

Indra Urtāne, Daiga Kiopa, Lursoft IT, 07.11.2019

Pirmajā pozīcijā ierindojies uzņēmums AlphaLane, kas piedāvā auto līzingu.

Foto: TT NEWS AGENCY/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un to kopējais apgrozījums kopš 2016. gada audzis teju septiņas reizes

Kamēr Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējais apgrozījums kopš 2016. gada audzis par 17,48%, tam pērn sasniedzot 63,01 miljardu eiro, TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem izdevies šajā pašā periodā apgrozījumu kāpināt par 592,04%. Strauji augusi arī to peļņa, kas kopš 2016. gada kāpusi par 737,38%, tai pēc nodokļu nomaksas 2018. gadā sasniedzot 57,54 milj. eiro. Lursoft dati rāda, ka TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi 2018. gadā nodarbinājuši 1803 darbiniekus – par 171,95% vairāk nekā 2016.gadā.

TOP 100 ir uzņēmumi no 30 pašvaldībām. Protams, vislielākajā skaitā pārstāvēta Rīga – ar 58 uzņēmumiem. Galvaspilsētā reģistrēts arī saraksta līderis – SIA AlphaLane. Automašīnu ilgtermiņa nomas, autoparku vadības pakalpojumu sniedzējs, kā arī mazlietotu automašīnu tirgotājs savu apgrozījumu kopš 2016. gada kāpinājis par 2869,16%, pērn sasniedzot 4,83 milj. eiro, bet peļņu – 197,73 tūkst. eiro. Tas nodarbināja sešus darbiniekus, un, lai turpinātu augt, nozīmīgs solis būs jaunu darbinieku piesaiste un esošā darbaspēka kvalifikācijas celšana, gada pārskatā atzinusi uzņēmuma vadība. Auto nomas pakalpojumu sniedzējs iecerējis apgūt arī Baltijas tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik rudeni viens no svarīgākajiem biznesa vides pasākumiem ir Dienas Bizness TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kas šogad notiek 13. novembrī Hanzas Peronā.

Ierašanās pasākumā tikai ar ielūgumiem, taču šogad ceremoniju varēs vērot arī tiešraidē, ko nodrošinās TV24. Šogad pasākuma atbalstītāji ir Repharm, B-Bus un West Kredit.

Pasākumā tiks atklāts zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad izdevumā ir ne tikai 500 Latvijas lielākie uzņēmumi, bet pirmo reizi saraksts papildināts līdz 1000 uzņēmumiem. Izdevumā ir nozīmīgāko uzņēmumu finanšu rādītāji, svarīgāko Latvijas tautsaimniecības nozaru analīze un atspoguļotas tendences Latvijas ekonomikā, ekspertu viedokļi.

«Cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir izvērtusies par principiālu ģeopolitisku karadarbību, kurā visi līdzekļi attaisno mērķi. Aukstā kara frontē sabiedrība tiek baidīta ar terorismu. Diemžēl Latvijai ģeopolitiskais aukstais karš izmaksā pārāk dārgi, un, veidojot 2020. gada TOP 500, no lielāko uzņēmu saraksta var būt izkrituši uzņēmumi, kuri Moneyval nekritisku prasību dēļ būs pametuši Latviju un arī TOP 500. Prognozējot nākamo posmu ekonomikā, jāsecina, ka tam būs klimata pārmaiņu zīmogs un daudzām nozarēm tiks izrakstītas CO2 brilles,» atzīst Anita Kantāne, Dienas Biznesa galvenā redaktore un izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 12. līdz 15.martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā norisināsies izstāde "Māja I 2020", kurā varēs uzzināt par jaunumiem būvniecībā un vērot jaunāko produktu demonstrēšanu.

Četrās izstādes dienās divās hallēs un āra ekspozīcijā ar jaunākajām būvniecības tehnoloģijām un risinājumiem mājas būvniecībai no pamatiem līdz jumtam iepazīstinās vadošie ražotāji, tiešie piegādātāji un lielākie būvmateriālu tirdzniecības lielveikali.

Savus aktuālos piedāvājumus "Mājā I" prezentēs vairāk nekā 400 uzņēmumu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas, Šveices, Čehijas un Lielbritānijas.

Būvmateriālus piedāvās ekovates ražotājs "Balticfloc", gāzbetona ražotājs "Bauroc", dabai draudzīgo, cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražotājs "CEWOOD", "PAROC", "VASmann" un citi.

Plašā klāstā būs arī apdares materiāli - dažādu veidu iekšdurvis un ārdurvis, logi, vinila un koka grīdas, dažādi koka, mākslīgā akmens un stikla elementi gan iekšējai apdarei, gan māju fasādēm. Izstādē būs sastopami uzņēmumi "AKB Būve", "Brodoor", "Estēts", "i2", "Kāpņu stils", "PATA kokmateriāli", "Reaton", "Velux" un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas labāko darba devēju TOP 10

Zane Atlāce - Bistere, 05.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgā aptaujā "TOP darba devējs 2019" noskaidrotas aizvadītā gada Latvijā populārākās un iekārojamākās darbavietas, kurās darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt.

Šajā kategorijā dominē privātais sektors, jo tituls par valsts pārvaldē iekārojamāko darbavietu jau otro gadu pēc kārtas netika pasniegts, jo neviens no valsts pārvaldes uzņēmumiem neiekļuva starp 50 visaugstāk novērtētākajiem un populārākajiem darba devējiem.

Labākā un populārākā darba devēja titulu TOP darba devējs 2019 jeb darba devējs, kurš pirmais nāk prātā kā labākā darbavieta, otro gadu pēc kārtas ieguva AS "Swedbank".

Latvijas labāko darba devēju TOP 10 skatiet raksta galerijā!

Toties tituls "Gada izaugsme 2019" tika piešķirts telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumam SIA "BITE Latvija", kas pavirzījies 32 vietas augstāk salīdzinoši ar pagājušā gada rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar līgumā noteikto prasību nepildīšanu Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada uzturēšanā un neatbilstošus materiālu izmantošanu būvkonstrukciju izbūvē Rīgas domes Satiksmes departaments no 12.aprīļa lauzis līgumu ar lietuviešu būvuzņēmumu AS "Kauno tiltai", informē Rīgas domē.

"Turpmāka sadarbība ar AS "Kauno tiltai" A.Deglava objektā nav iespējama, jo uzņēmums ne vien izvairījās no līgumā noteikto prasību pildīšanas un izmantoja neatbilstošas kvalitātes materiālus, bet arī nepamatoti pieprasīja papildu finansējumu pārvada uzturēšanas darbiem, pretējā gadījumā draudot ar tā slēgšanu. Tāpēc, lai pašvaldībai novērstu finansiālu kaitējumu un nodrošinātu kvalitatīvu būvdarbu izpildi, līgumattiecības tika pārtrauktas, un pārvada uzturēšanas darbus uzsācis departaments," skaidro Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Uz pārvada tika konstatētas dziļa iesēduma bedres pagaidu asfalta deformācijas šuvēs. Par to nekavējoties tika informēts būvuzņēmums un atbilstoši līguma prasībām tika pieprasīta tūlītēja rīcība. Ja bedres deformācijas šuvēs netiktu likvidētas, tas ilgtermiņā ietekmētu būvkonstrukciju stiprību un apdraudētu satiksmes drošību. Veicot dokumentu pārbaudi un faktisko darbu izpildi, tika konstatēts, ka būvuzņēmējs izmantojis neatbilstošas kvalitātes betonu karnīzes bloku ietves plātnes un karnīzes bloku betonēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Neatbilstošas darbu izpildes dēļ lauž būvuzraudzības līgumu Deglava tilta projektā

LETA, 15.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatbilstošas darbu izpildes un pašvaldībai radīto zaudējumu dēļ, Rīgas domes Satiksmes departaments no šodienas lauzis līgumu ar būvuzraudzības kompāniju SIA "Baltline Globe", informēja iestādē.

Vienlaikus departaments vērsies ar iesniegumu Latvijas būvinženieru savienībā par atbildīgā būvuzrauga kompetences izvērtēšanu. Pašvaldība lēš, ka kopumā tai nodarīti zaudējumi aptuveni 300 000 eiro apmērā. Kā stāstīja departamenta pārstāve Ilze Dimante, atbildīgais būvuzraugs ar savu parakstu apstiprinājis, ka Deglava tilta ietvju izbūvē tiek izmantoti laikapstākļiem neatbilstoši materiāli, kuru ekspluatācijas ilgums ir vairākkārt mazāks nekā paredzēts būvniecības līgumā.

"Tas nozīmē, ka būvuzrauga rīcības rezultātā ne vien vairākkārt samazināts būvkonstrukciju kalpošanas ilgums, bet arī radīti zaudējumi saistībā ar turpmāko tilta uzturēšanu vai iespējamo neatbilstošā materiāla konstrukciju nomaiņu," skaidroja Dimante.

Komentāri

Pievienot komentāru