Foto stāsts

Kā top?: dabīgā bišu vaska sveces

Gunta Kursiša, 27.12.2013

Bišu vaska sveces ir dabīgas, un to ražošanā netiek izmantota ne kripata krāsvielu. Tā vietā, lai iegūtu spilgtu dzeltenu toni un patīkamu smaržu, tiek izmantoti citi ražošanas noslēpumi.
Db.lv piedāvā aplūkot fotostāstu par to, kā top dabīgās bišu vaska sveces Stopiņu novada ražotnē Deiva.
Attēlā redzami sveču «radinieki» - eglīšu rotājumi, kas tapuši no tā paša vaska, no kura tiek ražotas arī sveces.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā audzis pieprasījums pēc nedaudz dārgākajām, bet no dabīgā bišu vaska veidotajām svecēm, Db.lv uzzināja, viesojoties Stopiņu novada uzņēmuma Deiva ražotnē, kurā bišu vaska sveces tiek ne vien lietas, bet arī mērcētas, lakotas un tītas.

Vairāk par ražošanas procesu uzziniet, aplūkojot galerijā augstāk!

Uzņēmums sveču ražošanā izmanto dabīgu bišu vasku, kas netiek atšķaidīts vai krāsots. Tiesa gan – sveces iegūst spilgtāku krāsu un aromātu, jo tiek noklātas ar dabīgu propolisa «laku». Lakošana un daži citi uzņēmuma Deiva sveču ražošanas noslēpumi fotokamerai netiek atklāti, jo konkurenti nesnauž un, pēc uzņēmuma pārstāvja Jāņa Malcenieka vārdiem, labprāt uzzinātu dažus Deivas ražošanas «knifus».

Uzņēmuma Deiva ar sveču ražošanu nodarbojas jau aptuveni divdesmit gadus. «Viss aizsākās vēl padomju laikos, kad pašreizējā uzņēmuma Deiva telpās atradās Latvijas galvenā biškopības pārvalde – te jau vēsturiski noritēja darbs ar vasku un bitēm,» Db.lv stāsta J. Malcenieks. Viņš skaidro, ka pievēršanās sveču ražošanai bijusi pašsaprotama, jo Deivā darbs notiek ar medu un vasku. Sākotnēji kāda izdeja noskatīta ārzemēs, cita izdomāta tepat, uz vietas Deivā.

Sveces sevišķi populāras ir Vācijā, Latvijā, Polijā, Lietuvā. Salīdzinājumam Skandināvijā sveču dedzināšana nav tik iecienīta - J. Malcenieks stāsta, ka Latvijas iedzīvotājus var uzskatīt par lieliem sveču mīļotājiem. Tiesa gan, pieprasījums pēc bišu vaska svecēm, kas gan ir dabīgas, bet tādēļ arī – dārgākas, audzis pēdējos piecos gados, un ir vērojama tendence cilvēkiem aizvien vairāk iegādāties dabīgus produktus.

Lai arī sveču ražošanas «stāžs» Deivā ir mērāms daudzos gados, sveces aizvien testē laboratorijā, lai uzlabotu to degšanu un izskatu.

Sveču ražošana Deivā aizņem aptuveni 10%, turklāt aktīva to ražošana nenotiek visu gadu. Aktīvākā sveču pārdošana notiek tieši decembrī – pirms svētkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Riga Food medaļas saņem labākie pārtikas produkti

Sandra Dieziņa, 04.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Motorola izstrādā «saliekamu» viedtālruni

Jānis Rancāns, 29.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta giganta Google paspārnē esošā kompānija Motorola strādā pie jauna projekta, kas ļaus lietotājiem pašiem pielāgot savu viedtālruni.

Projekts nodēvēts par Ara un paredzēts, ka, tam noslēdzoties, lietotājs varēs iegādāties viedtālruņa pamatstruktūru, kam vēlāk pievienot papildus moduļus – tastatūru, bateriju un dažādus sensorus. Kompānija Motorola atklājusi, ka pie šī projekta strādā jau ilgāk nekā gadu.

«Mēs vēlamies aparatūras jomā izdarīt to pašu, ko Android panāca programmatūras laukā – radīt dinamisku, trešās puses izstrādātājiem paredzētu ekosistēmu,» kompānijas Motorola pausto citē BBC. Tādējādi Motorola cer, ka ar savu projektu dos lietotājiem iespējas izlemt, kā izskatīsies to ierīce, kur tā ir izgatavota, cik daudz tā maksā un kādus uzdevumus spēj izpildīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmumu ražotņu rubrikas Kā top? gada atskats

Dienas Bizness, 30.12.2013

Kā top?: Labākās biznesa ziņas - laikraksts Dienas Bizness

Šajā fotogalerijā var apskatīt, kā top pats Dienas Bizness – soli pa solim, un tā katru dienu. Lasīt tālāk...

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Db.lv uzsāka jaunu rubriku Kā top?, kuras ievaros kopumā jau esam aplūkojuši darbu 19 gan Latvijā un ārvalstīs labi atpazīstamu zīmolu rūpnīcās, gan cēlām saulītē mazāk zināmas ražotnes. Piedāvājam jums atskatīties uz ražotnēm, kurās šogad viesojāmies!

Pērn skatīto uzņēmumu vidū ir gan Laima, Stenders, Cido, Spilva, Binders, New Rosme, Fazer Latvija, Aldaris, Cēsu alus, Grindeks, gan, iespējams, retāk dzirdētā Mežroze, Daugavpils Skrošu rūpnīca, Gamma-A, Troja, Latvijas tekstils, Paiya, Ciemakukulis un Deiva. Tāpat zem sveces neesam turējuši to, kā top pats Dienas Bizness - arī laikraksta redakcijas un tipogrāfijas darbu varat aplūkot galerijā!

Varam atklāt, ka Kā top? rubriku nākamajā gadā atklās kāds Jelgavas uzņēmums, kurš darbojas autobūves jomā. Tāpat solām Jums nākamgad rādīt, kā Latvijā tiek ražoti pelmeņi un citas preces!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazā biznesa skaistums – plānots un ar apdomu vadīts darbs, kurā īpašnieks ir sev saimnieks

Programmētājs Ingus Bukšs kādu laiku strādājis algotu darbu, bet tad, apstākļiem mainoties, meklējis kaut ko savu un izveidojis uzņēmumu ar ironisku nosaukumu Tup un Turies. Viņa kaislība ir Apple Mac datori, un tāpēc arī radīts Macforums.lv. Šobrīd bizness reducējies līdz serveru uzturēšanai un servera vietas nomai jeb hostingam un mājaslapu izveidei.

Noturēt cepures

«Hostings ir samērā vienkāršs bizness, kamēr viss ir kārtībā, bet apmēram reizi gadā jau arī kaut kas brūk, un, kad tas brūk, pilnīgi dzirdu, kā es sirmoju,» noteic Ingus. Ir jāsaprot, ka «tie nav vienkārši 200 klienti; tanī brīdī viņiem nedarbojas e-pasti, un bizness būtībā apstājas. Visi zvana, visiem vajag. Ir jau savs puds sāls apēsts un izstrādāta stratēģija, paredzēti varianti, bet, ja es nespēšu diennakts laikā atrast risinājumu, viņi pacels cepuri un aizies.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Radošās izcilības festivāls Adwards 2018 izsludina darbu iesniegšanu

Monta Glumane, 04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau trīspadsmito gadu Latvian Art Directors Club (LADC) aicina radošo industriju pārstāvjus, talantus un meistarus iesniegt darbus starptautiskai profesionāļu žūrijai. Radošais izcilības festivāls «Adwards 2018» pieteikumus gaida līdz 12. augustam, informē festivāla rīkotāji.

««Adwards 2018» festivāla radošais uzstādījums aktualizē eksistenciālo jautājumu par mākslīgā intelekta ietekmi uz radošajām industrijām. Šogad svinēsim radošo prātu pārākumu un bezgalīgo potenciālu,» skaidro festivāla organizatore Annija Mežgaile. Radošās izcilības festivāls «Adwards» katru gadu iegūst jaunu vizuālo identitāti, kuru veido atšķirīgi autori. Šogad festivāla ideja un izstrāde ir digitālās aģentūras «CUBE» radošā direktora un partnera Mārča Miķelsona-Germa vadībā.

Darbus aicina iesniegt visus, kas rada «ar» un «caur» idejām – iepakojumu dizainerus, reklāmas profesionāļus, grafikas dizainerus, tekstu autorus, digitālos meistarus, fotogrāfus, mākslinieciskos direktorus, režisorus un operatorus, animatorus. Festivālā darbus vērtēs starptautiska žūrija 10 profesionāļu sastāvā, labākajiem darbiem piešķirot tradicionālos izcilības ordeņus.

Komentāri

Pievienot komentāru