Foto stāsts

Kā top?: Digitālie mācību materiāli Latvijas bērniem

Gunta Kursiša, 14.03.2014

Tehnoloģiju un digitalizācijas laikmets pilnā sparā uzņem apgriezienus arī Latvijā, tādēļ šonedēļ rubrikā Kā top? piedāvājam «doties» uz Lielvārdi, kur uzņēmumā Lielvārds tiek radīta mācību viela Latvijas bērniem. Šoreiz rubrikā Kā top? aplūkojiet, kā tiek sagatavoti digitālie mācību materiāli!

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd bērnu ikdiena skolā ir krietni atšķirīga nekā pirms desmit un vairāk gadiem, nākas atzīt, sēžoties pie digitālā galda un sekojot «skolotāju» uzdevumiem uz interaktīvās tāfeles, uz kuriem atbildes jāsniedz ar «balsošanas pults» palīdzību. Šonedēļ Db.lv rubrikā «Kā top?» piedāvā aplūkot, kā uzņēmumā Lielvārds tiek izstrādāti digitālie mācību materiāli skolām.

Digitālo mācību materiālu izstrāde ir viena no jomām, kur Latvija apsteigusi savus kaimiņus Baltijas valstīs, tāpat esam pirmie Austrumeiropā, stāsta uzņēmuma Lielvārds valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts. Viņš norāda, ka šajā jomā var sniegt padomus, piemēram, lietuviešiem un igauņiem. Iespējams, Igaunijā lielāks uzsvars bijis uz pašu tehnoloģiju ieviešanu, kamēr Latvijā aktīvi strādāts pie skolotāju apmācības, mācību materiālu izstrādes.

Kopumā, lai izstrādātu, digitālo mācību materiālu latviešu valodā 1. klasei, galvas un prasmes kopā liek seši cilvēki, tostarp datorgrafiķe un programmētājs. Paša ražošanas procesa aprakstu un fotogrāfijas aplūkojiet galerijā augstāk! Turpat arī skatiet, kādas tehnoloģijas tiek izmantotas vai drīzumā izmantos Latvijas skolās.

Pašlaik Lielvārds ir veicis interaktīvās tāfeles instalācijas 1700 klasēs, un šī ir arī visplašāk izmantojamā tehnoloģija Latvijas skolās pašlaik. Tāda aktivitāte kā digitālais galds, ap kuru bērni var sēsties un kopīgi risināt dažādus uzdevumus, izmaksā krietni dārgāk un pašlaik Latvijā nav izplatīta. A. Gribusts gan norāda, ka interese par šīs tehnoloģijas izmantošanu mācību procesā no skolotāju puses esot liela. Līdzīgi ir arī ar «balsošanas pultīm», kuras bērni var izmantot, sniedzot atbildes uz jautājumiem. Šīs atbildes skolotājam arī viegli apkopot. Skolotājs redz, cik ilgu laiku katrs no bērniem ir pavadījis, apsverot atbildi, cik % no klases atbildējuši pareizi u.tml. Tāpat skolotājs var pats pielāgot digitālos materiālus.

«Labā ziņa ir tā, ka, izmantojot šos materiālus, tiek būtiski ekonomēts laiks. Tas varbūt nākotnē dotu iespēju ieviest vienpadsmit klašu izglītību divpadsmit klašu vietā,» uzskata A. Gribusts.

Pirmās interaktīvās tāfeles Lielvārds instalēja 2006. gadā. Katru gadu Latvijā tiek instalētas 200 – 300 jaunas tāfeles jau klāt esošajām. Tādējādi, ņemot vērā, ka digitalizēšanās notiek ar katru gadu straujāk, visas Latvijas skolas varētu būt aprīkotas ar šādām tehnoloģijām pēc desmit gadiem, prognozē Andris Gribusts, Lielvārds Kompetences centra vadītājs. Pašlaik aptuveni 10 – 15% Latvijas skolu klašu ir digitāli risinājumi.

Pašlaik puse lejupielāžu notiek interneta vidē, bet otru pusi izmantoto materiālu nopērk kompaktdisku veidā.

SIA Lielvārds 2012. gada apgrozījums bija 1,2 miljoni latu, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas – 142 tūkstoši latu. Uzņēmumā vidēji strādāja 26 cilvēki. SIA Lielvārds reģistrēts 1992. gadā. Tā pamatkapitāls ir 10 tūkstoši latu.

Komentāri

Pievienot komentāru