Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas pie SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» zīmola «Ādažu Čipsi», vērojot kartupeļu čipsu ar krējuma un lociņu garšu tapšanas procesu.
SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» ir pirmā čipsu ražotne Baltijā, kas jau 25 gadus veiksmīgi strādā kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu segmentā. Latvijā produkcija ir atpazīstama ar zīmolu «Ādažu Čipsi», bet ārpus Latvijas – «Taffel». Galvenie ārvalstu tirgi ir Lietuva, Zviedrija, Mongolija, Baltkrievija, Krievija, Igaunija, Dānija, Somija. Čipsu ražošanā izmanto kartupeļus no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas zemniekiem, kuri audzē piemērotas kartupeļu šķirnes ar atbilstošu kvalitāti.
Fotogrāfijas no ražošanas procesa skatāmas raksta galerijā!
#1/37
Tālāk galerijā skaties ražošanas procesu!
#2/37
Kartupeļu glabātuve. Kartupeļi tiek stādīti no aprīļa vidus līdz maija vidum.
#3/37
Latvijā tiek audzētas aptuveni 60 kartupeļu šķirnes, taču lielākā daļa no tām nav piemērotas čipsu ražošanai. Atšķirība ir cietes saturā un cukura līmenī. Čipsu kartupeļiem ir nepieciešams ļoti zems cukura līmenis un augsts sausnas saturs, lai produkts būtu gaiši zeltains un tajā būtu mazāk eļļas.
#4/37
Zemnieki izmanto tikai «Ādažu Čipsi» izsniegtu sertificētu sēklu. Ražošanas procesā tiek izmantotas piecas kartupeļu šķirnes – Lady Rosetta, Lady Claire, Verdi, Bonus, Kiebitz. Bonus un Lady Rosetta ir agrīnās kartupeļu šķirnes, kuras izmanto ražošanai no jūlija vidus līdz septembra vidum. Pēc tam nāk regulārās šķirnes – Lady Claire, Verdi un Kiebitz, kuras tiek novāktas no 1.septembra līdz 1.oktobrim. Šīs 3 šķirnes tiek glabātas noliktavā. Noliktava ir sadalīta 16 boksos, katrā boksā ir apmēram 600 tonnas cepamu kartupeļu. Līdzvērtīgs apjoms glabājas zemnieku kartupeļu noliktavās. Kartupeļi tiek glabāti un pārstrādāti līdz jūlijam, tie tiek glabāti ap 8 grādu temperatūrā. Gada laikā tiek iepirkti ap 18 tūkstošiem tonnu kartupeļu, taču šis apjoms katru gadu palielinās.
#5/37
Svarīgi aspekti, kuri tiek izvērtēti:
1. Kartupeļu diametrs – tam jābūt no 38 līdz 80 milimetriem.
2. Lai kartupeļi nebūtu «acaini» jeb ar defektiem.
#6/37
Kartupeļu novākšanas procesā ir kombains, kurā ir ruļļi, kas kartupeļus jau šķiro pēc izmēra. Taču tiek pielikts arī cilvēku roku darbs, lai atlasītu kartupeļus.
Kad kartupeļi tiek nogādāti līdz ražotnei, tur tos izšķiro šķirojamā mašīna.
Čipsu kartupelis ir jutīgs pret apkārtējās ietekmi. To nepieciešams uzglabāt nemainīgā temperatūrā, tādēļ «Ādažu čipsu» ražotnei ir noliktavas ar automātisko temperatūras uzturēšanas sistēmu. Noliktavā ir 10 ventilācijas šahtas.
Čipsu ražošanai drīkst izmantot tikai īpaši selekcionētas kartupeļu šķirnes, kurām ir augsts cietes saturs (nodrošina kraukšķīgumu) un zems cukura līmenis (piešķir zeltaino krāsu).Čipsu ražošanai nemainīgi tiek izmantoti Latvijā, Lietuvā un Igaunijā audzēti kartupeļi.
Atkritumi no ražošanas nonāk konteineros, lai tos izmantotu biogāzes ražošanā, savukārt kartupeļi tiek sūtīti uz SIA «Aloja – Starkelsen», kur tiek ražota ciete.
#7/37
Ar lentes palīdzību kartupeļi nonāk starptvertnēs. No tām tie tiek sadalīti uz divām ražošanas līnijām, kur vēlreiz notiek kartupeļu šķirošana. Kad šis process ir pabeigts, tad tālāk tie tiek sūtīti uz mazgāšanu.
#8/37
Šī ir izejvielu noliktava, kur tiek glabāti putraimi siera bumbiņu uzkodām un 10 dažādas garšvielas pārējiem čipsiem. Noliktavā garšvielas stāv aptuveni 3 nedēļām. Kartupeļu bāze ir eļļā cepts kartupelis, dažādos griezumos un biezumos, taču svarīgākais aspekts ir garšas piešķiršana.
#9/37
«Attīstām garšas vairākus gadus uz priekšu,» komentē Sergejs Strogonovs, «Ādažu Čipsi» rūpnīcas direktors.
#10/37
Sergejs Strogonovs «Ādažu Čipsi» rūpnīcas direktors.
Šogad «Ādažu Čipsi» ir ieguvuši Lauku atbalsta dienesta finansējumu, un līdz 30. novembrim būs pilnībā automatizēta pakošanas sistēma. Papildu tiks uzstādītas 5 automatizētās pakošanas sistēmas.
#11/37
Viss rūpnīcā tiek organizēts no pirmdienas 07:00 līdz sestdienas 07:00.
#12/37
Šeit notiek kartupeļu mazgāšana, lielo un bojāto kartupeļu atdalīšanas process. Pēc kartupeļu mizošanas, notiek kartupeļu pārbaude. Šajā procesā piedalās divi cilvēki, kuri strādā uz maiņām. Tiek pazaudēti ap 8% kartupeļu, kuri ir bojāti.
#13/37
Šeit glabājas iekārtas, kuru atvere ir ar 8 nažiem, kuri stāv nekustīgi. Pa vidu tai ir propellers jeb ventilators, kad kartupelis iekrīt iekšā, tad ar griešanās ātrumu tiek nodrošināts – centrifūgas princips. Viens apgrieziens – 8 šķēles, 2 apgrieziens– 16 šķēles.
#14/37
Sākas griešanas process. Šeit var variēt ar griezumu dizainiem, jo var uztaisīt gan rūtainu, gan strīpainu griezumu.
«Dzīve iet uz augšu, tehnoloģijas ir interesantas un modernas,» komentē S.Strogonovs.
#15/37
Šajā procesā notiek kartupeļu čipsu mazgāšana - tiek ar aukstu ūdeni noskalota ciete un cukurs.
#16/37
Tālāk ir blanšēšana. Blanšēšanas process ilgst apmēram 3 minūtes. Kad blanšēšanas process noslēdzas, kartupeļi tiek skaloti vēlreiz un pēc tam žāvēti.
Cepšana eļļā notiek notiek 145-170 grādu temperatūrā atkarībā no receptes, šķēlītes biezuma un cepšanās laika. Šobrīd «Ādažu Čipsi» izmanto gan palmu eļļu, gan saulespuķu eļļu, gan palmu eļļas un saulespuķu eļļas sajaukumu. Taču līdz šā gada beigām «Ādažu Čipsi» izmantos tikai saulespuķu eļļu.
Ražošanas laikā eļļa tiek nepārtraukti filtrēta. Šī līnija gada laikā patērē apmēram 1 tūkstoti tonnas eļļas. Taču šī ir tikai vienas līnijas eļļas patēriņš, taču «Ādažu Čipsi» ražotnei ir vairākas.
#17/37
Šeit tiek veikta optiskā šķirošana. Šajā ierīcē ir divas ātrgaitas kameras, kuras fotogrāfē čipsus. Katrai šķēlītei automātiski tiek piešķirta koordināte un dators salīdzina, vai tā atbilst, vai neatbilst pareizam lielumam. Ja neatbilst, tad šķēlīte tiek nopūsta nost.
#18/37
Tālāk ir garšvielu uzklāšana. Garšvielas katram čipsim tiek piemērotas individuāli, atkarībā no svara rādītāja, kurš ir receptē.
#19/37
Šobrīd šī līnija strādā ar jaudu - 1130 kg/stundā . Stundas laikā tiek dozēti 70 kilogrami garšvielu. Garšvielas čipsos tiek iemaisītas, ierīcei griežoties.
#20/37
Tālāk produkts tiek padots pakošanai. Lai avārijas gadījumā nebūtu jāaptur visa līnija, pa vidu ir starptvertne, kura spēj produktu uzglabāt apmēram 30 minūtes.
#21/37
Produkts tiek padots uz pakošanas mašīnu un no pakošanas mašīnas - uz pakošanas robotu. Šobrīd jau ir noslēgts līgums, ka projekta ietvaros visām līnijām līdz 30.novembrim būs pakošanas roboti. Kopumā plānoti vēl 5 roboti. Šodien tiek ražotas pakas, kurās ir 150 grami čipsu, tas nozīmē, ka dienas laikā vidēji tiek saražoti 160 tūkstoši paku. Taču šī nav vienīgā līnija.
#22/37
Šeit ir pakošanas process. Tiek veidota pakas forma, kura tiek salodēta, salīmēta muguriņa, sakausēta apakšējā, augšējā daļa, tad svars pieblīst un tad automātiski tiek atdalīts.
#23/37
Vienā paciņā vidēji ir 62 čipsi.
#24/37
No loksnēm tiek formētas kastes. Loksne tiek salocīta, stūros tiek iepūsta karstā līme un tiek saspiests, salīmēts kopā.
#25/37
Robots ar vakuumu piesūc pakas un ieliek kastēs.
#26/37
«Dzīvojam tādā laikmetā, kur ar esošu produktu nevienu vairs pārsteigt nevar. Katru nedēļu kādam no tirgiem tiek piedāvātas jaunas garšas. Visu laiku kaut kas notiek! Laikmets ir dinamisks, cilvēki vairs nepavelkas uz vienu un to pašu un stabilām lietām. Cilvēkiem visu laiku vajag kaut ko jaunu,» stāsta S.Strogonovs.
#27/37
Gatavās produkcijas noliktava, kā arī šeit glabājas daļa no iepakojumiem. Šeit ir iepakojamais materiāls un gofrētais kartons jeb kastes.
Šeit var uzglabāt 1018 paletes, bet tas nav mērķis, jo no šīs vietas netiek veikta realizācija.
Populārākie čipsi Latvijā ir krējuma - sīpolu, tomātu, siera, diļļu. Zviedrijai un Somijai – čipsi ar sāls garšu. Igauņiem – krējuma, sīpolu. Dāņiem – krējums, balsamico. Uz Mongoliju vairāk tiks piegādātas paprikas garšas. «Katrā valstī kaut kas savs,» komentē S.Strogonovs.
#28/37
Lielākās eksporta valstis ir Zviedrija un Lietuva, kur katru gadu tiek eksportēts pāri 1000 tonnām. Mazliet mazākos apjomos tiek eksportēts arī uz Igauniju, Dāniju, Somiju, Mongoliju, Izraēlu, Baltkrieviju, Kaļiņingradu, Lielbritāniju un Īriju. Tāpat kā Latvijas patērētāji, arī klienti eksporta tirgos ir izvēlīgi un prasīgi attiecībā pret produktu garšu, kvalitāti un daudzveidību. Tomēr tik un tā eksporta tirgos iecienītākie ir klasiskie čipsi ar tradicionālajām garšām – krējums un sīpols, kā arī siers.
Pieaugums pret pagājušo gadu:
1. Lietuva +12%
2. Zviedrija +18%
3. Igaunija +11%
4. Dānija +304%
5. Lielbritānija +40%
6. Moldova +232%
7. Mongolija +78%
#29/37
Laboratorijā katru stundu tiek testēts produkts, tiek veiktas analīzes, kurās nosaka kartupeļa taukus, mitrumu, sāli. Produkts tiek samalts, nosvērts un izžāvēts. Tiek testēti arī defekti – kartupeļu melnumi, mizas u.c. Katrā maiņā ir viens laborants, dienā ir trīs maiņas.
#30/37
«Ādažu Čipsu» pirmsākumi meklējami jau 1972. gadā, kad vietējā kolhozā «Ādaži» sāka ražot pirmos kraukšķīgos kartupeļu salmiņus, savukārt 1993. gadā tika izveidots zīmols «Ādažu Čipsi». 25 gadu laikā kopumā saražotas vairāk nekā 45 000 tonnas kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu.
Pats uzņēmums kopš 1995. gada bija pazīstams ar nosaukumu «Latfood», taču 2005. gadā tika pārdots «Orkla», vienam no vecākajiem Norvēģijas biznesa konglomerātiem. Kopš šī gada tas tika apvienots ar vairākiem citiem grupas pārtikas uzņēmumiem Latvijā, kļūstot par daļu no «Orkla Confectionery & Snacks Latvija». Pašlaik «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» ražo čipsus visai uzņēmumu grupai, tāpēc arī kartupeļu ražošanas un pārstrādes apjomiem ir lielas izaugsmes iespējas. Liela daļa produkcijas nonāk skandināvu tirgos, tiek ražots arī privātiem zīmoliem.
#31/37
Darbinieku slavas aleja, kur ir darbinieku roku nospiedumi. Šie ir cilvēki, kuri «Ādažu Čipsos» ir nostrādājuši 15 gadus un vairāk.
#32/37
SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» zīmols «Ādažu Čipsi» jau no 2010. gada uzņem skolēnus un interesentus uzturklasē Ādažu ražotnē, kas radīta ar mērķi izglītot par čipsu tapšanas procesu, labvēlīgu un sabalansētu uzturu, kā arī par veselīgas našķēšanās priekšnosacījumiem. Uzturklasē apmeklētāji tiek iepazīstināti ar «Ādažu Čipsi» uzturklases programmu, informēti par to, kā top «Ādažu Čipsi», un tiek izmēģinātas prasmes vienā no čipsu pagatavošanas posmiem uzturklases darbnīcā, kā arī noskaidrots, kā baudīt uzkodas, lai saglabātu sabalansēta uztura priekšnoteikumus. Jaunums ir virtuālā 360 grādu tūre, mērojot čipsu ceļu ražotnē no kartupeļu šķirošanas līdz pat noliktavas plauktam.
#33/37
Programmas un radošās darbnīcas izstrādē uzņēmums SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» 2016.gadā ir investējis 50 tūkstošus eiro.
#34/37
Kopš 2010.gada līdz šim brīdim uzturklasi ir apmeklējuši 45 800 apmeklētāju. 2017. gadā uzturklasi apmeklēja vairāk kā 8500 apmeklētāju.
#35/37
«Ādažu Čipsi» ražotnes kopējā platība ir aptuveni 8 ha, savukārt 260 ha ir īrēta zeme. «Ādažu Čipsi» paši audzē savus kartupeļus, veicot dažādu šķirņu izmēģinājumus. Paiet 4 gadi līdz jauna kartupeļu šķirne nonāk ražotnē. Sākumā tiek testēts mazos apjomos, pēc tam tiek testēta audzēšana, vārīšana, uzglabāšana ūdenī un noliktavās.
#36/37
Čipsu un sāļo uzkodu tirgus Latvijā ir ļoti aktīvs, piesātināts un arī straujš, tajā valda sīva konkurence. Ar zīmolu «Ādažu Čipsi» konkurē vēl vismaz 15 ražotāji, neskaitot privātās preču zīmes. Tirgū darbojas mazi, vietējie ražotāji un ar katru gadu arī globālie zīmoli kļūst arvien aktīvāki. Aptuveni puse no Latvijā piedāvātajiem čipsu un sāļo uzkodu produktiem ir ražoti Latvijā.
#37/37
«Kopš 2012.gada «Ādažu Čipsi» ražotne ir dubultojusi kopējos ražošanas apjomus, tādēļ viens no lielākajiem plānotajiem projektiem šobrīd ir ražošanas procesu modernizēšana «Ādažu Čipsi» ražotnē, kur uzņēmums investēs 1.2 miljonus eiro pakošanas automatizācijas iekārtu iegādē, lai atbilstu mūsdienīgas ražotnes principiem,» stāsta Lineta Mikša uzņēmuma SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja.
2017. gadā vidējais čipsu ražošanas apjoms, salīdzinot ar 2016. gadu, palielinājies par 14%.
Vienlaikus uzņēmums plāno investēt ne tikai pašu produktu vai to iesaiņojumu inovācijās un attīstībā, bet arī industriālo procesu ietekmes samazināšanai vides jautājumos. Šim nolūkam atvēlēti 300 000 eiro no «Ādažu Čipsi» ražotnes izplūstošo notekūdeņu kvalitātes uzlabošanai, priekšattīrīšanas iekārtu jaudu palielināšanai, kas saistīta ar kopējo ražošanas apjomu pieaugumu.
