Atšķirībā no Lakto ražošanas pirmssākumiem deviņdesmitajos gados, pašlaik raudzētajā piena produktā Lakto izmantotās baktērijas neslimo un pēkšņi nenomirst, un produkts visās ražošanas un tirgošanas dienās saglabājas nemainīgs. Kā panākt, ka produktā savairojas baktērijas, turklāt tās ir organismam labvēlīgas un pat veselīgas, uzziniet, skatot galeriju augstāk.
Šonedēļ Db.lv viesojās Food Union uzņēmuma Rīgas piena kombināts (RPK) ražotnē Rīgā, Bauskas ielā 180. Tur uzzinājām, ka Lakto ražošanas procesā ietilpst tāds pats piena sagatavošanas process kā jebkuram citam piena produktam, piemēram, kefīram vai jogurtam, taču atšķirīga ir Lakto izturēšana īpašā, karstā telpā ar noteiku temperatūras režīmu jeb termostatā, kurā baktērijas vairojas un rada īpašo produkta konsistenci.
Raudzētā piena produkta Lakto ražošanas pirmssākumi meklējami deviņdesmitajos gados, kad uzņēmums kopā ar Latvijas zinātniekiem radīja labvēlīgas baktērijas, kas rūgst un ir veselīgas cilvēka organismam. Sākotnēji baktēriju kultūru audzēja kolbās tepat, RPK, tomēr, kā tas nereti notiek maza apjoma ražošanas procesā, baktēriju attīstība nebija kontrolējama, stāsta Maija Avota, Lakto zīmolu vadītāja. Tādēļ deviņdesmito gadu beigās tika uzsākta sadarbība ar uzņēmumu, kas varēja nodrošināt to, ka Lakto īpašības nemainās laika gaitā, stāstīja uzņēmuma pārstāve.
Viņa zināja stāstīt, ka šobrīd Lakto mērķauditorija galvenokārt ir sievietes pēc 25 gadu vecuma jeb tā iedzīvotāju grupa, kas apzināti izvēlas produktus, izvērtējot to sastāvu. «Lakto lielākoties tomēr ir sieviešu produkts. Tas saistās kā iekšējās labsajūtas nodrošinātājs,» norādīja M. Avota.
Tā kā Lakto par labu esam ir izdaudzinājuši arī ārsti un dietologi, dažkārt to iekļauj arī, piemēram, slimnīcu ēdienkartē. Tomēr lielāko daļu pārdošanas apjomu nodrošina tirdzniecība lielveikalu tīklos, bet pasūtījumi no slimnīcām veido vien aptuveni 5% no kopējiem apjomiem. Tas, pēc M. Avotas domām, ir skaidrojams ar to, ka slimnīcām valsts piešķirto līdzekļu apjoms ļauj domāt tikai par vienkāršāko ēdienu izvēli, un piens šīnī gadījumā ir lētāks nekā Lakto.
Visvairāk pārdotais no visiem Lakto produktiem ir tieši klasiskais Lakto, kura sastāvā nav garšas piedevu. Tas aizņem 37% no kopējā Lakto saražotā daudzuma. Savukārt kopējā Food Union jogurtu portfelī Lakto (kā dzeramie, tā glāzītēs raudzētie piena produkti) aizņem aptuveni 30%, stāstīja Ilgvars Tamanis, Food Union ražošanas vadītājs.
Lakto tiek pārdots vienīgi Latvijā, un produkts netiek eksportēts. Tas saistāms ar to, ka Lakto derīguma termiņš ir vienpadsmit dienas. Tādējādi secen pirms dažiem gadiem gājis somu piedāvājums tirgot produktu šajā Ziemeļvalstī - derīguma termiņa laiku, saglabājot esošās īpašības, pagarināt nav izdevies, tādēļ no somu piedāvājuma nācās atteikties, stāstīja I. Tamanis.
#1/27
Lakto ražošana no daudziem citiem piena produktiem atšķiras ar to, ka tās laikā piena produktam tiek pievienotas pienskābes baktērijas. Pats produkts pēc iepildīšanas tiek izturēts noteiktā temperatūrā, ļaujot baktērijām augt.
Kā tiek ražots Lakto, aplūkojiet šajā galerijā!
#2/27
Ražošanas procesa sākums meklējams Latvijas laukos, no kurienes uzņēmumam tiek piegādāts piens.
Pēc tam, kad piens kombinātā ir pieņemts no zemnieku saimniecībām, tiek izvērtēta tā kvalitāte - veikta piena kontrole, pārbaudot, vai tajā nav nekā lieka, piemēram, antibiotiku, kas palēnina visu ražošanas procesu, kā arī ir kaitīgas cilvēka veselībai. Tāpat tiek pārbaudīts piena skābums, tauku saturs, un tikai tad piens tiek virzīts tālāk uz ražošanu.
Pēc pārbaudēm piens tiek atdzesēts līdz divu grādiem pēc Celsija skalas temperatūrai un uzkrāts speciālās tvertnēs.
Kopumā Rīgas piena kombināts (RPK) iepērk pienu no tūkstoš zemnieku saimniecībām.
Attēlā redzamajos konteineros tiek sagatavots piens dažādu produktu ražošanai, tostarp arī Lakto ražošanai.
#3/27
Piens, kas atrodas šajās cisternās, tiek izmantots dažādu produktu, piemēram, kefīra, piena, jogurta, saldā krējuma u.c. produktu ražošanai.
Cisternas aprīkotas ar speciālu apgaismojumu, kas rāda procesus, kuri norisinās cisternā, Db.lv stāstīja Food Union ražošanas vadītājs Ilgvars Tamanis.
#4/27
Piemēram, tad, kad deg dzeltenā gaisma, cisterna ir gatava saņemt pienu; zaļā gaisma nozīmē, ka piens atrodas cisternā; sarkanā - ka cisterna tiek mazgāta un to nedrīkst neizmantot, stāstīja Ilgvars Tamanis.
Vidēji tauku saturs pienam Latvijā ir 4,2%, bet RPK to samazina līdz 2%, noņemot nost krējuma daļu.
#5/27
Savukārt šīs iekārtas regulē vārstuļus, pa kuriem piens nonāk līdz dažādu produktu ražošanas līnijām. Pilnīgi automatizētā sistēma ar dažādu krāsu gaismas indikatoru palīdzību rāda, kādi procesi notiek konkrētos cauruļvados. Piemēram, sarkans apgaismojums signalizētu gadījumā, ka kāds cauruļvads ir jāpārbauda.
#6/27
Iekārtas, kas regulē piena plūsmu pa cauruļvadiem un rāda pašreizējo situāciju sistēmā.
#7/27
Neatkarīgi no tā, kurš produkts tiek ražots, piens tiek pasterizēts jeb izturēts karstā temperatūrā noteiktu laika posmu. Temperatūra un pasterizācijas ilgums atšķiras atkarībā no tā, kādu piena produktu plānots ražot.
#8/27
Piena izturēšana karstumā notiek šajās caurulēs.
Pasterizācija vienmēr notiek slēgtā telpā.
«Visam pamatā ir aprēķini – cik ilgi un cik augstā temperatūrā piens ir jāiztur. Atkarībā no tā, ko vēlamies vēlāk ražot, mainās arī piena pasterizācijas temperatūra, taču šis sākuma process - pasterizācija - tiek veikts pilnīgi visiem produktiem,» stāstīja Ilgvars Tamanis.
#9/27
Pasterizācijas procesā aiziet bojā visa patogēnā mikroflora, kas ir bijusi pienā. Tas arī ir viens no pasterizācijas uzdevumiem.
Pēc pasterizācijas piens tiek dzesēts, un tam tiek pievienotas nepieciešamās satāvdaļas. Parastā, «baltā» Lakto ražošanā produktam tiek pievienotas pienskābās baktērijas. Savukārt, ražojot Lakto ar dažādām garšām, tiek pievienots cukurs un no Pure Food iegādāta garšas sastāvdaļa, kas pēc uzņēmuma pārstāvju teiktā ir bez konservantiem un sintētiskām krāsvielām.
#10/27
Pienskābās baktērijas tiek ražotas Dānijas uzņēmumā Chr Hansen, un tās ir speciāli izstrādātas RPK vajadzībām.
Lakto pirmssākumos, deviņdesmitajos gados baktēriju kompleksu ražoja turpat, uz vietas RPK, tomēr tad baktērijām dažkārt mainījās proporcija produkta sastāvā. Lēmums baktēriju ražošanā izmantot Dānijas uzņēmuma pakalpojumus pieņemts deviņdesmito gadu beigās, Db.lv stāstīja Maija Avota, Lakto zīmolu vadītāja.
#11/27
Kā garšas piedevas produktam tiek izmantotas Latvijas uzņēmuma Puratos Latvija izejvielas.
Lakto piedāvātās garšas pašlaik ir melleņu-kazeņu, aveņu, smiltsērkšķu, savukārt jaunums ir Lakto ar lāceņu-kazeņu garšu.
#12/27
Produkta pildīšana notiek Vācijā ražotos trauciņos.
#13/27
#14/27
Lakto glāzītēs tiek ražots, vispirms to sapildot, bet pēc tam raudzējot noteiktā temperatūrā. Tādā veidā produkts iegūst īpašo želejveida konsistenci.
#15/27
#16/27
#17/27
#18/27
#19/27
Viena mēneša laikā uzņēmums saražo aptuveni 70 tonnas Lakto glāzītēs. Tā dēvētā «pīķa» mēnešos ir gadījies saražot arī 130 - 140 tonnas produkta, stāstīja Ilgvars Tamanis.
#20/27
#21/27
Kartona kastes, kurās tiek likts jau sapildīts Lakto .
#22/27
Nākamais posms pēc pildīšanas glāzītēs ir produkta izturēšana termostatā. Faktiski tas nozīmē, ka produkts tiek četras stundas turēts 42 grādu pēc Celsija temperatūrā.
#23/27
Raudzēšanas procesā vairojas pienskābes baktērijas. «Ja ieliekam tajā vienu baktēriju, pēc četru stundu izturēšanas termostatā 42 grādu temperatūrā pēc Celsija skalas, rodas desmit šādas baktērijas,» procesu vienkāršoti skaidroja Ilgvars Tamanis, Food Union ražošanas vadītājs.
#24/27
Termostatā vienā dienā tiek izturētas aptuveni 16 Lakto paletes.
#25/27
Piena produkts termostatā tiek izturēts četras stundas, un jau trešajā stundā tiek veikta produkta vizuālā un garšas pārbaude.
Pēc izturēšanas termostatā produkts nonāk gatavās prdoukcijas noliktavā, kur temperatūra ir 2 – 6 grādi pēc Celsija skalas. Tur tiek apturēts skābšanas process, un vēl pēc 24 stundām produkts ir gatavs realizācijai. Kopumā Lakto ražošanas posms no piena saņemšanas līdz gatavam produktam ir divas diennaktis.
#26/27
Lakto zīmolu vadītāja Maija Avota Db.lv stāstīja, ka viņas ambīcija būtu panākt, lai visas sievietes Latvijā uzturā izmanto Lakto. Pašlaik šis produkts kopējā Food Union jogurtu portfelī aizņem aptuveni 30%.
#27/27
RPK ražotne Bauskas ielā.
