Divos savstarpēji tuvā attālumā no bumbierēm ņemtos paraugos Tukuma novadā konstatēta bīstamā augļu koku slimība – bakteriālā iedega, kuru izraisa baktērija Erwinia amylovora.

Trešdien Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) pieņemts lēmums par fitosanitāro pasākumu piemērošanu. Lēmumā noteikts, ka apstādījumi, kuros konstatēts šis augu karantīnas organisms, tiek atzīti par bakteriālo iedegu perēkli, un teritorija trīs kilometru rādiusā ap perēkli – par buferzonu.

Pamatojoties uz pieņemto lēmumu par fitosanitārajiem pasākumiem, jāiznīcina divas inficētās bumbieres, ābele ar vizuālajām bakteriālo iedegu pazīmēm un klinteņu dzīvžogs 26 m garumā. Patlaban buferzonā pastiprināti tiek veiktas pārbaudes, lai konstatētu, vai organisms ir izplatījies apkārtējā teritorijā.

Kopumā šogad VAAD veicis 618 pārbaudes bakteriālo iedegu atklāšanai. Īpaša uzmanība, tāpat kā katru gadu, tiek pievērsta stādaudzētavām un to apkārtnei (šogad veiktas jau 195 pārbaudes), komercdārziem un lielajiem augļu dārziem, kur tiek audzēti tirdzniecībai paredzētie augļi (šogad veiktas 182 pārbaudes). Pārējās pārbaudes veiktas dažādās šīs slimības saimniekaugu augšanas vietās – piemājas dārzos, pamestos dārzos, apstādījumos, savvaļā, kā arī tirdzniecības vietās.

VAAD veic pastiprināto uzraudzību pār bakteriālo iedegu (Erwinia amylovora) iespējamo izplatību, lai konstatētu šīs infekcijas perēkļus un veiktu visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu infekcijas izplatību visā Latvijas Republikas teritorijā.

Veicot uzraudzību, VAAD no aizdomīgiem saimniekaugiem ņem paraugus un nosūta tos testēšanai uz Nacionālo fitosanitāro laboratoriju.

Uz 21.08.2007 535 iesūtītos paraugos nav apstiprinājusies bakteriālo iedegu klātbūtne, tomēr ir atklāti vēl četri perēkļi Ukru pagastā Ukros, Gailīšu pagastā Uzvarā, Vecaucē un Jēkabpils rajona Vīpes pagastā.

VAAD speciālisti ir izbraukuši uz slimības skartajām saimniecībām, lai veiktu izmeklēšanu un noteiktu atbilstošus fitosanitāros pasākumus.

Šodien notika tikšanās ar Zemkopības ministrijas, Latvijas augļkopju asociācijas, Stādu audzētāju biedrības, Dendrologu biedrības, Valsts meža dienesta, Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacijas un Latvijas Valsts augļkopības institūta pārstāvjiem.

Šogad Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) veicis 876 pārbaudes bīstamās augļkoku slimības bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) atklāšanai, informē VAAD.

Kopā šogad noņemti 514 paraugi bakteriālās iedegas noteikšanai, 510 no tiem laboratoriski izanalizēti, Erwinia amylovora konstatēta Jelgavas novadā, vienā pagājušā gada perēklī – komercdārzā (divi pozitīvi paraugi) un vienā piemājas dārzā, iepriekšējā gada perēkļa buferzonā (viens pozitīvs paraugs). Piemājas dārzā inficēta viena bumbiere, lai novērstu infekcijas izplatīšanos, 10 m rādiusā ap to iznīcinātas arī vēl 3 ābeles. Arī komercdārzā infekcija konstatēta bumbierēm. Bakteriālo iedegu pazīmes novērojamas vairākās vietās, lai novērstu infekcijas izplatīšanos, šajā dārzā jāiznīcina 36 bumbieres.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), veicot pastiprinātu monitoringu visā Latvijas teritorijā, bakteriālo iedegu Erwinia amylovora infekciju konstatē arī Latvijas Valsts Augļkopības institūtā.

VAAD monitoringa ietvaros ņēma paraugus Latvijas Valsts Augļkopības institūtā. Testu rezultāti apstiprina bakteriālo iedegu Erwinia amylovora infekciju.

Lai pārbaudītu infekcijas izplatību institūtā dienests ņem papildus paraugus, kuru testēšana vēl turpinās, kā arī veic izmeklēšanu.

Institūtam ir noteikta karantīna, tas nozīmē, ka no tā nevarēs izvest un ievest tajā saimniekaugus.

Kopā ar Latvijas augļkopju asociāciju, Stādu audzētāju biedrību un citām zinātniskām institūcijām, tiks lemts par turpmākajiem fitosanitārajiem pasākumiem infekcijas izplatības ierobežošanai.

Vēlreiz atgādinām, ka zaru apgriešana nevis samazina infekciju un neārstē augu vai likvidē perēkli, bet pastiprina to un rada lielāku infekcijas izplatību. Bakteriālo iedegu aizdomu gadījumā lūdzam nekavējoties sazināties ar VAAD reģionālajiem inspektoriem.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), veicot pastiprinātu monitoringu visā Latvijas teritorijā, bakteriālo iedegu Erwinia amylovora infekciju konstatējis arī Latvijas Valsts Augļkopības institūtā, Db.lv informēja Valsts augu aizsardzības dienesta Stratēģijas un metodoloģijas departamenta direktore Kristīne Kjago.

VAAD monitoringa ietvaros ņēma paraugus Latvijas Valsts Augļkopības institūtā. Testu rezultāti apstiprina bakteriālo iedegu Erwinia amylovora infekciju.

Lai pārbaudītu infekcijas izplatību institūtā dienests ņem papildus paraugus, kuru testēšana vēl turpinās, kā arī veic izmeklēšanu.

Institūtam ir noteikta karantīna, tas nozīmē, ka no tā nevarēs izvest un ievest tajā saimniekaugus.

Kopā ar Latvijas augļkopju asociāciju, Stādu audzētāju biedrību un citām zinātniskām institūcijām, tiks lemts par turpmākajiem fitosanitārajiem pasākumiem infekcijas izplatības ierobežošanai.

Zaru apgriešana nevis samazina infekciju un neārstē augu vai likvidē perēkli, bet pastiprina to un rada lielāku infekcijas izplatību. Bakteriālo iedegu aizdomu gadījumā VAAD lūdz nekavējoties sazināties ar VAAD reģionālajiem inspektoriem.

Lai novērstu bīstamās augļu koku slimības - bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) izplatību, stādīšanai ir jāizmanto vesels stādāmais materiāls, ko apliecina fitosanitārais dokuments – augu pase, kā arī dārzos jāveic profilaktiskie pasākumi, atgādina Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).

Augu pase apliecina, ka stādus ir pārbaudījuši attiecīgās valsts (Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts) par augu aizsardzību atbildīgais dienests un šie stādi nav inficēti ar karantīnas organismiem. Bakteriālo iedegu saimniekaugiem augu pasē jābūt ZP atzīmei, kas norāda, ka stādi audzēti aizsargzonā vai citā valstī esošas speciālas buferzonas teritorijā. Ja saimniekaugu stādus tirgo pa vienam, augu pasei jābūt klāt pie katra stāda. Ja augus tirgo lielākās partijās, augu pase jāpievieno katrai partijai (uz augu pases jābūt uzrakstītam stādu daudzumam). Tas pats attiecas uz citu pavairošanas materiālu (potcelmiem, potzariem, spraudeņiem).

Otrdien Zemkopības ministrija (ZM) un Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) informēja valdību par Latvijai jaunās un bīstamās augļu koku slimības - bakteriālās iedegas Erwinia amylovora ierobežošanas pasākumiem un kompensāciju apjoma noteikšanu, Db.lv informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Liene Zvereva.

Tā kā bakteriālā iedega ir visbīstamākā un visgrūtāk apkarojamā augļkoku slimība, ZM šodien lūdza valdību rast iespēju piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas pamatbudžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Precīza kompensāciju summa cietušajiem dārziem tiks aprēķināta pēc monitoringa veikšanas, liecina ZM un VAAD sagatavotais informatīvais ziņojums. Tāpat Latvijas augļkopju asociāciju (LAA) ir izstrādājusi priekšlikumus kompensāciju aprēķināšanai.

Valdība atbalstīja ZM un VAAD priekšlikumu kompensēt bīstamās augļu koku slimības dēļ kopumā radušos zaudējumus. Par šo līdzekļu apjomu tiks lemts, izskatot šā gada grozījumus valsts budžetā. Savukārt Zemkopības ministrija izvērtēs iespējas zaudējumus kompensēt no pašreiz ministrijas budžetā pieejamiem līdzekļiem

Latvijas augļu dārzus aizvien vairāk skar bakteriālā iedega, saukta vēl arī par Ervīniju. Šajā situācijā traģikomiska šķiet atbildīgo valsts institūciju nespēja kontrolēt procesu.

Vismaz pirms pāris gadiem bija zināms, ka bakteriālā iedega skārusi Lietuvu, kuras dēļ tika izzāģēti daudzi augļu dārzi.

Sērga tika konstatēta arī netālu no Latvijas teritorijas, un tas bija tikai laika jautājums, kad šī augļu koku slimība tiks konstatēta mūsu valstī. Nebija ilgi jāgaida, diemžēl šovasar tā tika konstatēta Zemgalē. Taču tas, kā attīstās notikumi, liek domāt, ka atbildīgās valsts institūcijas laikam jau nebija pietiekami izvērtējušas risku un nebija sagatavojušas rīcības plānu vai stratēģiju, kā reaģēt šādā situācijā, kur nu vēl paredzējusi līdzekļus zaudējumu segšanai, kas ir vismaz 5 miljoni latu.

Bakteriālā iedega zemnieku saimniecībai Akmentiņi var būt liktenīga

Tā apgalvo Valsts Augu aizsardzības dienests (VAAD), kas šoruden divās vietās Latvijā konstatējis augļu kokiem bīstamo bakteriālo iedegu, kas atklāta bumbierēm komercdārzā Jelgavas novada Vilces pagastā un kādā piemājas saimniecībā Sesavas pagastā. «Nav nekā traģiska, es pat teiktu, ka troksnis vairāk tādēļ, ka VAAD vajag publicitāti. Brīžam liekas: kura ziņa būs jaudīgāka – par iedegu vai par cūku mēri?» DB saka augļkope Dace Drošprāte.

Žēl neiegūtās ražas

VAAD DB apstiprina, ka bakteriālā iedega konstatēta zemnieku saimniecībā Akmentiņi Lietuvas pierobežā. VAAD noteicis, ka šajā komercdārzā jāiznīcina 36 bumbieres, lai novērstu infekcijas izplatīšanos. D. Drošprāte ir saimniecības Gaidas īpašniece, savukārt Akmentiņos saimnieko viņas sadarbības partneris Jānis Baltiņš. Akmentiņos un Gaidās kopā augļkoki aug aptuveni 20 hektāru lielā platībā – lielākoties ābeles un bumbieres, bet pagājušajā gadā augļudārzs papildināts ar plūmēm, skābajiem ķiršiem, aprikozēm un persikiem.

Bīstamā augļu koku infekcija bakteriālās iedegas rada būtisku apdraudējumu augļkopības nozarei un sākusies cīņa par dārzu pastāvēšanu.

Lai gan atsevišķi speciālisti norāda, ka apdraudējums skar tikai slimības skartās saimniecības un līdz šim drakoniskie slimības ierobežošanas pasākumi skāruši tikai piemājas saimniecības, kam solītas kompensācijas no 10 līdz 30 Ls par izcirstu augļukoku, otrdien izplatītā atbildīgo dienestu informācija jau liecina par bīstamās slimības klātbūtni vienā no komercdārziem. Zemkopības ministrija budžeta grozījumos jau pieprasījusi 154 224 Ls sērgas ierobežošanas pasākumu īstenošanai. Kā liecina Db aplēses, ja bīstamā infekcijas slimība skartu ābeļu un bumbieru komercdārzus ap 830 ha platībā, tad būtu vajadzīgi vismaz 5 milj. Ls sērgas ierobežošanai un kompensācijām.

Divos no augļkokiem ņemtos paraugos Jelgavas novada Vilces pagastā konstatēta bīstama augļu koku slimība - bakteriālā iedega, informē Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pārstāvji.

Abi paraugi ņemti komercdārzā, kur jau pērn konstatēta bakteriālā iedega. VAAD pieņemts lēmums par fitosanitāro pasākumu piemērošanu.

Bakteriālā iedega atkārtoti konstatēta paraugos, kas ņemti no ābeles un bumbieres Jelgavas novada Vilces pagasta komercdārzā, kur jau 2013.gada augustā konstatēta bīstamā augļkoku slimība un piemēroti fitosanitārie pasākumi.

Šogad kopumā VAAD veicis jau 759 pārbaudes bakteriālo iedegu (Erwinia amylovora) atklāšanai, tajā skaitā 18 pārbaudes veiktas pērn konstatētajos bakteriālās iedegas perēkļos, 221 pārbaude veikta bakteriālās iedegas buferzonās, kā arī 520 pārbaudes komercdārzos, piemājas dārzos, ceļmalās, savvaļā un stādaudzētavās visā Latvijas teritorijā. Pārbaudes veiktas arī reaģējot uz iedzīvotāju zvaniem. Kopumā noņemti 674 paraugi, bet laboratoriski izanalizēti 254 paraugi.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) oktobrī veiktajā pārbaudē SIA RIMI Latvia tirdzniecības vietā Rīgā konstatēja no Nīderlandes ievestā ugunsērkšķa Pyracantha spp. izplatīšanas noteikumu pārkāpumu. Augam noņemtajā paraugā laboratoriski apstiprināta bīstama augu karantīnas organisma bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) klātbūtne, inform VAAD pārstāve Dace Ūdre.

Pamatojoties uz noteikumiem par bakteriālās iedegas apkarošanas un izplatīšanas ierobežošanas kārtību, VAAD pieņemts lēmums visu augu partiju iznīcināt.

VAAD aicina pircējiem, kuri no 22.septembra līdz 2.oktobrim iegādājušies Rimi veikalos Rīgā, Jelgavā un Kauguros ugunsērkšķa augus podiņos (svītru kods 8 717435671669, nosaukumu Dekoratīvais pīlādzis podiņā, D12/H50, izcelsmes valsts Nīderlande), atdot tos atpakaļ šajos veikalos.

Kopš 2004.gada Latvija ir atzīta par bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) aizsargājamo zonu, līdz ar to Latvijā drīkst izplatīt tikai tos bakteriālās iedegas saimniekaugus, kas audzēti no bakteriālās iedegas brīvajās zonās, par ko liecina norāde augu pasē ZP-b2 vai ZP – LV. Šādas norādes pārbaudē Rimi veikalā konstatētajiem bakteriālās iedegas saimniekaugiem ugunsērkšķiem Pyracantha spp. augu pasē nebija un papildus sniegtā informācija no Nīderlandes ražotāja apstiprināja, ka augi nav audzēti no bakteriālās iedegas brīvajā zonā.

Jau tuvākajā laikā tie augļu dārzu īpašnieki, kuru dārzus skāra bīstama augļu koku slimība - bakteriālā iedega, saņems kompensācijas par nozāģētajiem kokiem, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Zemkopības (ZM) ministrija un Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) aicina šo augļudārzu īpašniekus atvērt kontus bankās, kā arī pārbaudīt vai esošie konti darbojas. Pretējā gadījumā, nenorādot attiecīgu kontu bankā, cietušo augļu dārzu īpašnieki kompensācijas nesaņems.

Valdība atbalstīja ZM un VAAD priekšlikumu kompensēt bīstamās augļu koku slimības dēļ kopumā radušos zaudējumus un piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas pamatbudžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 217,1 tūkstoša latu apjomā. No šīs summas 176,7 tūkstoši latu tiks izmaksāti individuālajiem dārzu īpašniekiem par iznīcinātajiem ražojošajiem augļu kokiem. Savukārt VAAD saņems izdevumu kompensāciju 40,4 tūkstošu latu apmērā par bakteriālo iedegu izplatības ierobežošanas pasākumiem, bet Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pārskaitīs 871 latu lielu dotāciju Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pagasta padomei par izdevumiem, ierobežojot bīstamo augļu koku infekciju Staļģenes pagastā.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), veicot pastiprinātu monitoringu visā Latvijas teritorijā, bakteriālo iedegu (Erwinia amylovora) infekciju konstatējis dažās saimniecībās Rīgas, Ogres, Rēzeknes, Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajonos, liecina dienesta sniegtā informācija medijiem.

Ir pabeigta 785 paraugu testēšana, laboratorijā šobrīd notiek pārbaudes 41 paraugam. Taču, ņemot vērā atklātos jaunos perēkļus, VAAD turpinās veikt monitoringu un paraugu noņemšanu visā Latvijas teritorijā.

Konstatētie jaunie infekcijas perēkļi pārsvarā atrodas Zemgalē, šobrīd notiek saimniecību informēšana un lēmumu pieņemšana par fitosanitāro pasākumu veikšanu. Arī šajos perēkļos fitosanitārie pasākumi tiks noteikti, izvērtējot stādīto koku blīvumu un citus apstākļus, saskaņā ar augļkopju un dienesta izstrādāto fitosanitāro pasākumu shēmu.

Rīgas rajonā infekcija konstatēta vienā komercdārzā un piemājas dārzā.

Ogrē infekcija skārusi 100 m garu vilkābeļu dzīvžogu.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), veicot pastiprinātu monitoringu visā Latvijas teritorijā, bakteriālo iedegu (Erwinia amylovora) infekciju konstatēja dažās saimniecībās Rīgas, Ogres, Rēzeknes, Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajonos.

Ir pabeigta 785 paraugu testēšana, laboratorijā šobrīd notiek pārbaudes 41 paraugiem. Taču, ņemot vērā atklātos jaunos perēkļus, VAAD turpinās veikt monitoringu un paraugu noņemšanu visā Latvijas teritorijā.

Konstatētie jaunie infekcijas perēkļi pārsvarā atrodas Zemgalē, šobrīd notiek saimniecību informēšana un lēmumu pieņemšana par fitosanitāro pasākumu veikšanu. Arī šajos perēkļos fitosanitārie pasākumi tiks noteikti, izvērtējot stādīto koku blīvumu un citus apstākļus, saskaņā ar augļkopju un dienesta izstrādāto fitosanitāro pasākumu shēmu.

Rīgas rajonā infekcija konstatēta vienā komercdārzā un piemājas dārzā.

Ogrē infekcija skārusi 100 m garu vilkābeļu dzīvžogu.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) gan komercdārzos, gan piemājas dārzos veic pastiprinātu monitoringu, lai noteiktu augiem bīstamās karantīnas slimības bakteriālo iedegu (Ervinia amylovora) izplatību un pērn piemēroto fitosanitāro pasākumu efektivitāti. No 1218 ņemtajiem paraugiem testēšana ir pabeigta 679 paraugiem, no tiem viens paraugs ir bijis pozitīvs.

Infekcija tika konstatēta paraugā no Jelgavas rajona Glūdas pagasta, pērnā gada perēkļa buferzonā, mazdārziņā. Tajā tiks piemēroti tādi paši fitosanitārie pasākumi, kā pagājušajā gadā - inficēto saimniekaugu un iespējami inficēto saimniekaugu 10 m rādiusā ap inficētajiem kokiem iznīcināšana.

Par pērn piemēroto fitosanitāro pasākumu efektivitāti būs iespējams spriest rudenī, kad tiks pabeigts visaptverošs monitorings. VAAD turpina veikt uzraudzības pasākumus. VAAD direktors Ringolds Arnītis situāciju vērtē kā apmierinošu, jo gan pērn savlaicīgi veiktie fitosanitārie pasākumi, gan šā brīža laika apstākļi neveicina slimības izplatību.

VAAD veic visus iespējamos fitosanitāros pasākumus un pastiprināti uzrauga situāciju, tāpēc šobrīd slimības turpmākā izplatība lielā mērā būs atkarīga no tādiem faktoriem, ko cilvēks nespēj ietekmēt, piemēram, gaisa temperatūras, mitruma, vēja.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Sliktāks par muļķi ir tikai muļķis ar iniciatīvu. Šis vecais teiciens nāk prātā, domājot par jaunāko valdības iniciatīvu, kas paredz, ka bankām būs jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par tām fiziskajām personām, kuru gada apgrozījums banku kontos pārsniedz 15 000 eiro gadā jeb 1250 eiro mēnesī.

Teiksim tā, summa nav nekāda īpaši lielā, tāds gada apgrozījums bankas kontā ir pietiekami daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Jautājums, ko tieši valsts vēlas noskaidrot, liekot ziņot par šādām personām VID, ir visai neskaidrs. Vai tādējādi grib “izķert” aplokšņu algu saņēmējus? Visai apšaubāmi. Tikpat apšaubāmi, ka tādējādi izķers iespējamos kukuļņēmējus. Pagaidām tas izskatās pēc darbības imitācijas. Tā teikt, ar ēnu ekonomiku jācīnās, ar negodīgiem koruptīviem darījumiem jācīnās, ar terorisma finansētājiem jācīnās, tad kā nu mākam, tā maunam.

Var jau teikt, ka godīgam pilsonim nav no kā baidīties, jo viņam taču nav ko slēpt. Tajā pašā laikā demokrātijā spēkā ir princips, ka valsts no iedzīvotājiem prasa tikai to informāciju, kas tai nepieciešama savu funkciju veikšanai. Minētajā gadījumā nav skaidrs mērķis, kādēļ valstij būtu nepieciešama šāda informācija. Tas ir tas pats, kas ar telefonsarunu noklausīšanos. No vienas puses, man jau nav ko slēpt, klausieties veseli, tikai kāpēc? Ne velti atļaujas telefonsarunu noklausīšanai dod tikai tad, ja tam ir leģitīms iemesls, proti, aizskarta sabiedrības drošība.

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

Latvijas iedzīvotāju maksājumu slogs var pieaugt uz veselības aprūpes apmaksas rēķina. To intervijā Db atzīst veselības ministrs Vinets Veldre. Viņš arī pauž viedokli, ka pateikšanās ārstiem mūsu valstī ir paraža, no kuras būtu absurdi atteikties.

Jūs esat paudis vēlmi Latvijā ieviest obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu. Kāpēc, jūsuprāt, tas ir nepieciešams?

Uzskatu, ka tas ir neizbēgams process, un ir pienācis pēdējais laiks to definēt. Ja kāds uzskata, ka mūsu valstī ir bezmaksas medicīna vai bezmaksas izglītība, tad šis cilvēks maldās. Jā, infrastruktūra ir bezmaksas, un tas ir ļoti liels lepnums, taču medicīna Latvijā jau sen nav bezmaksas. Ir jātiek skaidrībā, kuras ir tās iedzīvotāju grupas, par kurām valsts samaksās šo cilvēku vietā. Piemēram, tie ir bērni, turklāt jājautā, cik ilgi cilvēku var uzskatīt par zīdaini - līdz 18 gadu vecumam? Daudzās vietās, atšķirībā no citām valstīm, mēs tā uzskatām. Domāju, ka bērnam valstij viss ir jāapmaksā līdz 16 gadu vecumam, jo pēc tam viņš var arī pastāvīgi strādāt. Valstij būtu jāsamaksā arī par pensionāriem, invalīdiem un tā saucamajiem maznodrošinātajiem. Priecē fakts, ka jau šobrīd 45 % uzņēmumu savus darbiniekus ir apdrošin��juši. Uzreiz ir jāpiebilst, par ko tad mēs maksāsim no savas nodokļu naudas. Te runa ir par slimnīcām, to ekipējumu, poliklīnikām, apmaksājamajiem medikamentiem, kā arī medicīnas studijām. Protams, maksas studenti visu apmaksā paši, jo tie ir ārvalstnieki. Liels pluss šādai apdrošināšanai ir cilvēku līdzatbildība. Šobrīd sanāk tā, ka mēs sēžam, ēdam čipšus, dzeram, pīpējam, bet kurš ir vainīgs tajā, ja mēs saslīmstam - valsts vai ārsts. Kāpēc? Ir jābūt līdzatbildībai. Es gribu arī panākt, lai maksāts par pakalpojumu tiktu proporcionāli tā faktiskajām izmaksām, lai mediķi, ārsti beidzot man pasaka faktiskās izmaksas.

Tirdzniecības centru mēneša laikā apmeklē visdažādākie cilvēki, un tas dod daudz materiāla pārdomām par pircējiem, sevi un savu produkciju

Tā pēc mēneša projektā Biznesa eskalators, ko organizē tirdzniecības parks Alfa un laikraksts Dienas Bizness, saka Ilze Apsīte, SIA Ducis Variations īpašniece. Viņa izlēma piedalīties projektā, jo saskatīja to kā iespēju attīstīties.

«Es šo projektu pamanīju jau pagājušajā gadā un uzreiz nodomāju, ka vajadzētu pieteikties. Taču, izlasot noteikumus un apdomājot situāciju, likās, ka neesmu vēl gatava šādam projektam, tāpēc toreiz nepieteicos. Šogad biju priecīga, ieraugot, ka projekts būs atkal, un nolēmu pieteikties. Šī bija forša pieredze. Tāda iespēja! Gandrīz vai nereāli, ka vari izmēģināt, kā būtu, ja tev piederētu veikaliņš,» stāsta I. Apsīte.

Lai arī teju visas 10,26 milj. eiro vērtās e-veselības funkcionalitātes nodrošinātas, 21. martā, ir cerība uzzināt, kurš atbildēs par projekta ieviešanas gaitā pieļautajām kļūdām

Ja Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners ar ziņojumu par iekšējās dienesta pārbaudes rezultātiem nākamajā otrdienā neieradīsies uz Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi, tad tas būs kā atombumbas sprādziens, teic komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Viņš DB strikti norāda, ka pēc nedēļas gaida ministriju nosaucam to cilvēku vārdus un uzvārdus, kuri nezināšanas vai negribēšanas pēc kavējuši vērienīgā e-veselības projekta ieviešanu, kā arī, kuros posmos tas īpaši bremzēts.

«Projektā mulsinošākais, ka nav pēctecības. Cilvēki, kas ar to šobrīd strādā, ir nesen pieslēgušies un dzēš iepriekš iedegušos ugunsgrēku. Mums bieži birokrātijas mašinērija ir tik liela, ka tā vietā, lai izdarītu darbu, notiek riņķa deja. Sakām, ka esam ļoti nostrādājušies, bet rezultāta nav,» saka A. Bērziņš.

Pirms vairāk nekā 10 gadiem Martins Zemītis kļuva pazīstams kā Jotul krāsniņu un kamīnu tirgotājs Latvijā un daudziem šķita visai interesanta personība latvietim neraksturīgā izskata dēļ. Martins brauca ar mašīnu, kuras numurs bija 666, un par to tikai smēja vien.

Cik tev bija gadu, kad sāki Jotul biznesu?

Man bija 20 – vēl jauns un zaļš. Uzsāku biznesu ar mēbelēm, bet tas mani īsti neuzrunāja. Tad mans sievastēvs Jānis Ciaguns, kurš jau bija Jotul pārstāvis Baltijas valstīs, man piedāvāja pamēģināt nodarboties ar Jotul krāsniņu tirdzniecību. Aizgāja. Jāsaka banālā frāze – viss notika īstajā vietā un laikā. Kad biju atvēris veikalus Latvijā, atvēru arī Lietuvā un Igaunijā. Savu mazumtirdzniecības biznesu pārdevu jau pirms vairākiem gadiem un šobrīd strādāju norvēģu kompānijā Nordpeis – nodarbojos ar viņu kamīnu tirdzniecību Austrumeiropas valstīs. Nekārtoju naudas darījumus, bet pārstāvu uzņēmuma intereses, strādāju ar konkrētiem klientiem un virzu zīmola tirdzniecību Latvijā, Ukrainā, Krievijā, Bulgārijā un citur. Bez angļu valodas pārzinu arī krievu, salīdzinoši labi pazīstu austrumnieku mentalitāti un tradīcijas, un tā ir mana priekšrocība. Krievu valodas zināšanas šobrīd ir liela bagātība, jo ko tad mēs varam izdarīt Eiropā, kur pilns ar vietējiem censoņiem! Tāpēc jāizmanto priekšrocības, ko dod krievu valodas zināšana un jālūkojas austrumu virzienā.

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk vietu ieņem uz svētku galda.

«Lai gan uzņēmuma darbības spektrs ir plašs, pārtikas industrija ir viena no svarīgākajām biznesa daļām,» teic SIA Gaschema valdes loceklis Jānis Zandbergs. Uzņēmums izveidots 2007.gadā un nodarbojas ar tehnisko, metināšanas, pārtikas un speciālo gāzu, kā arī citu ķīmijas produktu izplatīšanu Baltijas valstīs.

J. Zandbergs teic, ka šis ir viens no nedaudziem uzņēmumiem, kas Latvijā nodarbojas ar gāzveida produktu realizāciju un piedāvā Baltijā ražotu gāzi. Tas savukārt rada priekšrocības, kad runa ir par cenu konkurenci.

Tas nav nekas indīgs

Latvijā SIA Gaschema nodarbina aptuveni piecpadsmit darbinieku lielu komandu. «Šis ir ļoti specifisks bizness,» atzīst J. Zandbergs, «Latvijas tirgū nav augsta līmeņa speciālistu šādos jautājumos, paši izglītojam savus darbiniekus.» Lai nostiprinātu darbību Kurzemē, uzņēmuma tirdzniecības centriem Rīgā un Daugavpilī pievienots arī trešais Liepājā. Paralēli uzņēmums sadarbojas arī ar 25 partneriem visā Latvijā, kas izplata Gaschema produktus.