Mežsaimniecība

Kā veicas valstī pirmajam meža īpašnieku kooperatīvam Mežsaimnieks?

Dienas Bizness, 07.04.2015

Jaunākais izdevums

Trīs gados kopš dibināšanas valstī pirmais meža īpašnieku kooperatīvs Mežsaimnieks ir pierādījis dzīvotspēju un «audzē muskuļus». Tā biedri uzsver vēlmi mežu saglabāt, nevis noplicināt, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Mežizstrāde ir uzticības bizness,» saka mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mežsaimnieks vadītājs Grigorijs Rozentāls un salīdzina to ar banku: noliec savu naudu un tici, ka viss būs kārtībā, ka ar to nekas nenotiks. Daudzi meža īpašnieki tirgus lietās neesot īsti zinoši, un tad talkā var nākt kooperatīva speciālisti.

«Meža īpašnieks var kļūt par līdzīpašnieku uzņēmumā, kas apsaimnieko viņa īpašumu,» iestāju kooperatīvā pamato G. Rozentāls.

«Saliekot kopā, ejam tirgū ar lielākiem apjomiem, dabūnam labākas cenas, lētāku transportu, rūpīgāku attieksmi no darba veicējiem. Cita ceļa, kā to panākt, nav. Īpašniekam, kam pieder tūkstoš hektāru, ir dažādas izvēles, bet mazajam kooperatīvs dod diezgan labu alternatīvu tam, ka pats ej, tausties, kļūdies, neliecies svarīgs darījuma partneriem.»

Rīdzinieks Aldis Ozoliņš par savām mājām sauc Akmeņragu Pāvilostas novadā, te viņa kundzei pieder meža īpašums. A. Ozoliņš stāsta, ka pašlaik mežu apsaimnieko pats, bet iestājies kooperatīvā, lai nākamajām paaudzēm tas neietu zudumā. Jaunajiem pašiem droši vien nebūšot intereses meža lietās iedziļināties.

«Lieli vēl neesam, bet pagājušais gads radīja optimismu, ka lieta aizies, ka nebūs velti zaudēts laiks,» par kooperatīva perspektīvu spriež A. Ozoliņš. Biedru skaits augot pamazām.

A. Ozoliņam ir pieredze, ka uz meža izstrādātājiem nevar paļauties. Zāģētājiem un īpašniekam esot diametrāli pretējas intereses, un pašam grūti tās izlīdzsvarot. Cits uzticības līmenis veidojas, ja «tie ir cilvēki, kas nāk no kooperatīva, kur esmu līdzīpašnieks».

Savukārt koksnes iepircēju acīs mazais īpašnieks nav vērtīgs un rindā stāv pēdējais, bet pret kooperatīva biedru viņi izturoties kā pret cienījamu piegādātāju. Kooperatīva biedri var cerēt uz izdevīgāku cenu, jo piedāvā uzreiz lielāku apjomu un spēj iekļauties tirdzniecības grafikos.

Plašāk - laikrakstā Kursas Laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Zaļš iet kopā ar visu – SIA Rīgas meži vides izglītības projekts Zaļā klase

Laura Slišāne, SIA Rīgas Meži projekta Zaļā klase vadītāja, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts meža dienests (VMD) ir izsniedzis atļauju 29,34 hektāru izciršanai Biķernieku mežā, aģentūrai LETA sacīja VMD preses sekretāre Selva Šulce.

Viņa sacīja, ka uz Biķernieku mežu attiecas Meža likuma un tam pakārtoto normatīvo dokumentu prasības. Saskaņā ar likumu, lai mežā varētu veikt kādu saimniecisku darbību, meža īpašniekam jānodrošina meža inventarizācijas veikšana un dati jāiesniedz VMD. Lai meža īpašnieks varētu rakstīt iesniegumu un prasīt atļauju veikt ciršanu, jābūt izstrādātam meža apsaimniekošanas plānam, pamatojoties uz meža inventarizācijas datiem.

Šulce piebilda, ka Biķernieku meža īpašnieks šādu plānu bija izstrādājis un savā VMD iesniegtajā pieteikumā izteicis vēlmi cirst mežu. Pēc iesnieguma saņemšanas VMD darbinieki kopā ar Zemkopības ministrijas darbiniekiem otrdien, 10.oktobrī apmeklēja Biķernieku mežu, lai, atbilstoši normatīvajiem aktiem, veiktu pārbaudi dabā. Pārbaudē tika konstatēts, ka veiktās darbības ir atbilstošas mežsaimniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No kopējā īpašnieku skaita Latvijā kooperatīvos pagaidām iesaistījušies vien nedaudzi, bet tendence ir augoša un arvien vairāk meža īpašnieku iesaistās kooperatīvos, pastāstīja Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Pēc viņa sacītā, ne vairs kā agrāk vien daži desmiti, bet jau simtiem meža īpašnieku Latvijā ir iesaistījušies kooperatīvu darbībā.

Muižnieks pastāstīja, ka meža īpašnieku kooperatīvā, kas palīdz ar saimniekošanu, tostarp iesaistās tie, kas paši nevēlas darboties savā mežā. Kopumā Latvijā patlaban ir trīs meža īpašnieku kooperatīvu.

LMĪB valdes priekšsēdētājs arī atzīmēja, ka kopumā Latvijā ir tendence ik gadu samazināties meža īpašumiem, kas ir mazāki par 10 hektāriem. Savukārt tādu īpašumu, kuri lielāki par 50-100 hektāriem, skaits strauji pieaug.

Viņš arī piebilda, ka meža zemju tirgū darbojas ne tikai valsts mežu apsaimniekotāja "Latvijas Valsts meži" (LVM), bet tāpat ir daudz vietējo kompāniju un fizisko personu, kā arī pietiekami liels ārvalstu uzņēmumu īpatsvars, pārsvarā Skandināvijas kompānijas. Ir arī uzņēmumi ar Vācijas kapitālu. "Interese par mūsu [Latvijas] zemes tirgu ir, līdz ar to tirgus ir aktīvs," sacīja Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pagājušajā gadā atzītie lauksaimniecības kooperatīvi Latvijā turpinājuši kāpināt kopējo neto apgrozījumu, apliecinot kooperatīvus kā efektīvāko sadarbības modeli reģionos, kas mazām un vidējām saimniecībām palīdz attīstīties, uzsver Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) izpilddirektore Linda Uzkalne.

Pērn 51 atbilstīgā kooperatīva kopējais neto apgrozījums palielinājies no 436 miljoniem eiro līdz 450,51 miljonam eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Turklāt pieaugums vērojams visos sektoros - gan piena, graudu, augļu un dārzeņu, gan arī gaļas, mājražotāju un meža nozares kooperatīviem.

Lielākais pieaugums vērojams graudu nozarē, kur teju izdevies atkārtot nozares kooperatīvu rekordsniegumu 2016. gadā, kad ieņēmumi sasniedza 347,59 miljonus eiro. Apgrozījums pērn arī bija iespaidīgs - 346,76 miljoni eiro.

"Galvenie ieguvumi, iestājoties kooperatīvā, ir nodrošināts realizācijas tirgus, iespēja pārdot savu produkciju par augstākām cenām un iegādāties saimniekošanai nepieciešamo par būtiski zemākām cenām. Man ir patiess prieks, ka zemnieku izpratne par kooperācijas nozīmi Latvijā palielinās. Kooperatīvos var brīvi iestāties ikviens lauksaimnieks vai mežsaimnieks, un iestāšanās izmaksas, salīdzinot ar ieguvumiem, ir niecīgas. Jebkura reģiona lauksaimniekam ir iespēja tuvumā atrast kādu kooperatīvu, lai kļūtu par tā biedru. Zemnieka uzdevums ir izaudzēt savu produkciju, bet pārdošanai ir cita specifika, un te nāk talkā kooperatīvi," norāda L.Uzkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Mežsaimnieks strauji vairo biedru skaitu un arī apsaimniekojamo meža platību daudzumu, šogad plāno sākt strādāt arī Latgalē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā meža īpašnieku veidotu mežsaimniecības pakalpojumu sniedzēju kooperatīvu vēsture ir tikai sešus gadus ilga, tomēr šīs jomas pionieris – Latvijā pirmā mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (MPKS) Mežsaimnieks – iepriekšējos gados uzņemto paātrinājumu cer uzturēt arī šogad. Proti, šogad tas iecerējis iestādīt aptuveni vienu miljonu stādu, nocirst un pārdot apaļkoksni 100 tūkst. m3, kā arī veikt jaunaudžu kopšanu 300 ha platībā, kas ir par aptuveni 40% vairāk, nekā tika iespēts 2017. gadā.

Lūkojas uz Latgali

«Pirmsākumos par kooperatīva biedriem kļuva mežu īpašnieki, kuru īpašumi bija Alsungas apkaimē, vēlāk pievienojās arī tie, kuriem meži bija kaimiņu novados, tad 2016. gadā tika sperti pirmie soļi Vidzemē un Zemgalē, bet šogad iecerēts sāk savu darbību arī Latgalē,» šā gada plānu atklāj MPKS Mežsaimnieks valdes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls. Labākais «magnēts» ir labi paveikts darbs un kooperatīva biedra – meža īpašnieka – ieguvumi, kurus redzot, arī citi meža īpašnieki vēlas iegūt tieši to pašu. «Interesi par iesaistīšanos kooperatīvā jau iepriekšējos gados izrādījuši cilvēki, kuriem mežs atrodas Latgalē, taču līdz šim nespējām viņiem piedāvāt savus pakalpojumus, taču šogad, atverot savu biroju šajā reģionā, sāksim šo situāciju mainīt,» norāda G. Rozentāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada dibinātā kooperatīvā sabiedrība "Kurland Honey" gatavojas pārsūdzēt tiesā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu neatmaksāt samaksāto priekšnodokli 11 000 eiro apmērā par medus eksportu, aģentūru LETA informēja "Kurland Honey" pārstāvji.

Kooperatīvā pauda viedokli, ka, atsakot atmaksāt jaundibinātam biškopības kooperatīvam "Kurland Honey" kopumā 11 00 eiro samaksātu priekšnodokli par eksportētajiem 22 419 kilogramiem medus, VID nolēmis iznīcībai kooperāciju biškopībā un darbojas pret ES Kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem, kā arī Latvijas lauksaimniecības politikas prioritātēm, kas tostarp nosaka stiprināt zemnieku lomu kopējā pārtikas ķēdē, veicinot kooperāciju.

"Kurland Honey" pārstāvji norādīja, ka pērnā gada jūlija vidū trīs kooperatīvā esošās biškopības saimniecības sagatavoja kopīgu kravu eksportam uz Lietuvu, par sadarbības partneri izvēloties uzņēmumu "Lithuanian Bee". Kopsummā darījumā, kas tika veikts 22.jūlijā, tika nosūtīti 21 590 kilogrami medus. Darījuma summa bija 53 975 eiro apmērā. Savukārt, ņemot vērā, ka kooperatīvam līdzekļu priekšnodokļa samaksai nebija, katra saimniecība to nomaksāja pati, atbilstoši pārdotajam medus daudzumam, minēja kooperatīvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāto mežu īpašniekiem būs lielāka brīvība apsaimniekot savus mežus - to paredz gaidāmie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Koku ciršana mežā".

Zemkopības ministrija (ZM) pēc aizvadītām vairāk nekā 30 sarunām un diskusijām ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu, ja noteikumu projektu atbalstīs valdība.

Tādējādi grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā varētu stāties spēkā 2021.gada 1.jūlijā nevis nākamā gada 1.janvārī, kā bija paredzēts iepriekš. ZM ir sagatavojusi attiecīgu priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu.

Zemkopības ministrija aizvadītajā nedēļā rīkoja izbraukuma pasākumu meža apsaimniekošanas procesu izzināšanai interesentiem un masu mediju pārstāvjiem, informējot par šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī par gaidāmo grozījumu mērķiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politikas nodrošināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Ideju mežs: Attīstības soļus sper septiņjūdžu zābakos

Māris Ķirsons, 06.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Mežsaimnieks izaugusi Kurzemē, bet sāk strādāt Vidzemē un Zemgalē, dubulto ne tikai biedru skaitu, bet arī neto apgrozījumu

Tiesa, līdz tādiem mežu īpašnieku kooperatīviem, kādi ir Zviedrijā (Sodra) vai Norvēģijā un pat tepat Igaunijā vēl MPKS Mežsaimiekam tāls ceļš ejams, kaut arī soļi šajā virzienā brīžam tiek sperti septiņjūdžu zābakos. Pašlaik MPKS Mežsaimnieks ir 128 biedri un kopumā tas apsaimnieko 4200 ha.

«Sākotnēji par kooperatīva biedriem kļuva mežu īpašnieki, kuru īpašumi bija Alsungas apkaimē, vēlāk pievienojās arī tie, kuriem meži bija kaimiņu novados, bet pērn spērām pirmos drosmīgos soļus Vidzemē un Zemgalē, un neesam kļūdījusies,» izaugsmes vektoru rāda MPKS Mežsaimnieks valdes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežu īpašnieki sūdzas par nesamērīgu mikroliegumu noteikšanu

Zane Atlāce - Bistere, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 600 meža īpašnieku valsts augstākajām amatpersonām nosūtījuši vēstuli, lūdzot izvērtēt, viņuprāt, nesamērīgu īpašumtiesību aprobežošanas praksi, nosakot mikroliegumus, un pieņemt lēmumus, kas veicinātu sadarbībā balstītu dabas aizsardzību privātos īpašumos.

"Dabas aizsardzības jautājumi ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā - kāpēc problēmsituācijas netiek risinātas tur? Tāpēc, ka šie mēģinājumi ir bijuši gan darba grupā par grozījumiem mikroliegumu noteikumos, gan priekšlikumu izstrādē Mazā ērgļa sugas aizsardzības plānam, taču nesekmīgi, jo nedz VARAM, nedz Dabas aizsardzības pārvalde, kas ir valsts iestādes, kuru pienākumos ir nodrošināt labu pārvaldību pār savā kompetencē esošiem jautājumiem, to nedara vai dara neveiksmīgi attiecībā uz mikroliegumiem, kas ir ārpus aizsargājamām teritorijām," norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) izpilddirektore Aiga Grasmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu nozaru uzņēmēju asociāciju pārstāvji, zinātnieki, mācībspēki un uzņēmēji nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, norādot, ka lēmums nedrīkst būt lēmuma nepieņemšana.

Atklātās vēstules parakstītāji pauž sarūgtinājumu par valdības nespēju pieņemt sistēmiskus attīstības lēmumus. Tas rada apdraudējumu valsts attīstībai ilgtermiņā. "Premjerministra teiktajā šī gada 3. marta LTV raidījumā "1 : 1" bija skaidri redzama vēlme neuzņemties atbildību novadīt līdz galam procesu jautājumā par mežsaimniecības attīstību," uzsvērts atklātajā vēstulē premjeram.

Un tas nav vienīgais piemērs. Latvijas politisko neizlēmību ļoti labi raksturo gadiem neatrisinātais OIK jautājums, ieilgušās diskusijas ap mikrouzņēmuma nodokli, izglītības un veselības nozaru reforma, reģionālā reforma un zemes izmantošanas (ieskaitot arī jau pieminēto mežsaimniecību) jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Samazinājušās meža atjaunošanas izmaksas, bet pieauguši kopšanas izdevumi

Db.lv, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā vidējās meža atjaunošanas izmaksas bija no 438 līdz 567 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinājumam 2016.gadā izmaksas bija robežās no 551 līdz 600 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš – no 620 līdz 687 eiro. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

2017.gadā visaugstākās meža atjaunošanas izmaksas bija meža zemes pirmās kvalitātes grupas mežos (566,7 eiro/ha), bet viszemākās – otrās kvalitātes grupas mežos (437,8 eiro/ha), kas ir attiecīgi par 2,4 % un 24,2 % mazākas nekā gadu iepriekš.

2017. gadā vidējās meža kopšanas izmaksas Latvijā pieaugušas gandrīz visās meža zemes kvalitātes grupās. Vidējās meža kopšanas izmaksas 2017. gadā bija no 227 līdz 288 eiro uz vienu hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes pirmās kvalitātes grupas mežos – 287,9 eiro/ha, kas ir par 54,2 % lielākas nekā 2016. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liela interese par rūpnīcas Latvijas piens kontrolpaketes iegādi

LETA, 09.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir liela interese par pārdošanai publiski izliktajām maksātnespējīgajam piensaimnieku kooperatīvam Trikāta KS piederošajām 53,66403% kapitāldaļām 2 740 300 eiro nominālvērtībā Jelgavas rūpnīcā Latvijas piens, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Starp interesentiem ir arī ārvalstu pircēji, kuriem patlaban tiek gatavota pieprasītā informācija par Latvijas piena finansiālo stāvokli.

Tikmēr kooperatīva maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA atzina, ka izsludinātajā cenu aptaujā par rūpnīcas kontrolpaketi potenciālo pircēju interese ir pietiekami ievērojama.

Potenciālos pircējus pārstāv viņu uzticības personas, ar kurām ir noslēgts konfidencialitātes līgums, līdz ar to nevaru atklāt to skaitu, taču var teikt, ka interesentu noteikti ir vairāk nekā viens. Viņi pasūta informāciju par rūpnīcas darbību, finanšu stāvokli, lai iespējami vairāk zinātu par iespējamo darījumu. Nezinu, no kurienes viņi ir, sacīja administratore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps, iegādājoties maksātnespējīgā kooperatīva Trikāta KS piederošās 53,66% kapitāldaļas, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas Piens dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Dzēse pieder 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS- 5,88% kapitāldaļu.

Kā norādīja Trikāta KS administratore Rudīte Klikuča, šodien noslēgts līgums par Trikāta īpašumā esošo SIA Latvijas Piens kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam Latraps par 512 000 eiro.

«Jau janvārī publiski tika izsludināta iespēja pieteikties uzņēmuma kapitāldaļu iegādei. Sludinājumā noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs no pretendentiem savus piedāvājumus atsauca. Vienīgi Latraps savu saistošo piedāvājumu uzturēja, to atbalstīja vairākums balsstiesīgo Trikāta nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors AS Attīstības finanšu institūcija Altum,» norādīja Klikuča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Šogad ugunsgrēki skāruši valsts mežus vairāk nekā 70 hektāru platībā

Žanete Hāka, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pavasaris šogad solījās būt vēss un lietains, laiks izvērties sauss un karsts, un ir pagājuši jau vairāk nekā četri mēneši kopš fiksēta pirmā ugunsnelaime valsts mežā, informē VAS Latvijas Valsts meži.

Šogad reģistrēti jau 89 meža ugunsgrēki, un uguns skartā valsts meža platība ir vairāk nekā 70 hektāri, tajā skaitā degušas jaunaudzes vairāk nekā 30 hektāru platībā. Tas nozīmē, ka vidējā degusī platībā ir 0,8 hektāri.

Visvairāk meža ugunsgrēku fiksēti Dienvidlatgales mežsaimniecībā, kur 36 ugunsgrēkos uguns skārusi 19 hektārus meža, savukārt Zemgales mežsaimniecībā fiksēti 17 meža ugunsgrēki, kuros uguns skartā meža platība ir 23,5 hektāru liela.

Šogad no visiem valsts mežā fiksētajiem meža ugunsgrēkiem Valsts meža dienests (VMD) fiksējis ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes 34 gadījumos, kur nopostīti 17 hektāri meža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Meža platību paplašināšanai un dzīvotspējas uzlabošanai pieejami 9,5 miljoni eiro

Žanete Hāka, 13.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) aicina meža īpašniekus pieteikties atbalstam pasākumā Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā, informē ZM.

Atbalstu var saņemt meža ieaudzēšanai, retināšanai, mazvērtīgu mežaudžu nomaiņai un atjaunošanai pēc meža ugunsgrēkiem un dabas katastrofām. Pasākuma otrās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana notiks no 2016. gada 27. jūnija līdz 2016. gada 27. jūlijam ar kopējo publisko finansējumu 9,5 miljoni eiro.

Meža īpašniekiem jāņem vērā, ka atbalsta piešķiršanas kārtībā veiktas vairākas izmaiņas. Turpmāk atbalstu jaunaudžu retināšanai varēs saņemt tikai tad, ja jaunaudzē nepieciešams būtisks kokaugu aizzēluma samazinājums (tiks vērtēta atbilstība kritērijiem). Turklāt atbalsta pretendentiem jāpievērš uzmanība līdz šim sagatavotajiem meža apsaimniekošanas atbalsta pasākumu plāniem. Ja pasākumu plānā, kas ar Valsts meža dienestu saskaņots pirms 2016. gada 15. maija, ir paredzēta jaunaudžu retināšana un plānā nav skaidri norādīta atbilstība kritērijam – samazināt valdošās sugas koku vai konkurējošo koku skaitu vismaz par 500 kokiem vienā hektārā vai atbrīvot augšanas telpu no bieza vai vidēji bieza krūmu aizzēluma, pretendentam pasākumu plāns jāsaskaņo atkārtoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

FOTO: Latvijā sakoptākie meži

Lelde Petrāne, 15.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies konkursa Sakoptākais mežs otrā izvērtēšanas kārta.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa Sakoptākais mežs žūrija devās noslēdzošajā mežu īpašumu vērtēšanas izbraukumā. 7. septembrī žūrijas locekļi klātienē vērtēja meža īpašumu Liepas Burtnieku novadā un Liepziedi Limbažu novadā. Līdz ar konkursa otrās kārtas noslēgumu žūrija veiks detalizētu izvērtēšanu, kuras rezultāti tiks paziņoti meža nozares gada balvas Zelta čiekurs pasākumā decembrī.

«Šī konkursa mērķis bija atrast darbīgus mežu īpašniekus, kuri ir gatavi parādīt, kā viņi saimnieko, un iedvesmot ar savu piemēru citus. Veicot konkursa otrās kārtas izvērtēšanu, varu teikt, ka meža īpašnieku apciemošana ir bijis pareizs lēmums, jo katra saimnieka stāsts ir bijis ļoti iedvesmojošs un mežā ieguldītais darbs – nenovērtējams. Droši varu apgalvot, ka katrs meža īpašnieks jau tagad ir uzvarētājs, jo viņi visi ir paveikuši neticami lielu darbu,» norāda LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

PVD noraida VK pārmetumus par neefektīvu Āfrikas cūku mēra līdzekļu izmantošanu

Žanete Hāka, 16.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vēlas norādīt, ka neviena no Āfrikas cūku mēra apkarošanai paredzētajām automašīnām nav PVD centrālā aparāta darbinieku rīcībā, informē dienests.

PVD ir iepazinies ar Valsts kontroles atzinumu, kurā tā norādījusi, ka par saņemto finansējumu PVD iegādājies 22 automašīnas, kas nepieciešamas gan kontrolpunktu vajadzībām, gan mežacūku līķu pārvadāšanai un saimniecību apsekošanai, tostarp sešas no automašīnām atstājot centrālās pārvaldes Rīgā rīcībā un neizmantojot paredzētajiem mērķiem - to maršruts pamatā esot bijis no mājām uz darbu un atpakaļ, informē PVD.

Piecas no iegādātajām automašīnām uzreiz netika nogādātas PVD pārvaldēs un kontroles punktos, jo slimības apkarošanas sākumpunktā nebija precīzi zināms, kādā virzienā slimība izplatīsies un attiecīgi – kurā reģionā šis tehniskais atbalsts būs visvairāk nepieciešams. Tomēr dažu mēnešu laikā pēc automašīnu piegādes, tās tika nogādātas PVD pārvaldēm, kuru teritorijā izplatījās Āfrikas cūku mēris un tās joprojām tur tiek izmantotas paredzētajiem mērķiem. Valsts kontroles konstatētais, ka automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbavietu, ir pamatots - Āfrikas cūku mēra apkarošanas darbi, tostarp izsaukumi uz vietām, kur atrasti meža cūku līķi, kas nekavējoties jāsavāc, notiek ne tikai darba dienās un ne tikai darba laikā, tāpēc automašīnas patiešām netiek atstātas pārvaldes stāvvietā, bet tuvāk inspektoru dzīvesvietām, lai nekavējoties dotos izsaukumos jebkurā diennakts laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Normas, kas no 2018.gada 1.janvāra samazina piespiedu nomas maksas apmēru, neatbilst Satversmei

LETA, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža īpašnieku pārstāvji tikušies ar Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Andri Teikmani un prezidenta padomnieci ekonomikas politikas jautājumos Alisi Pīku, lai pārrunātu dabas aizsardzības sistēmas nepilnības, tai skaitā mikroliegumu veidošanas problemātiku privātos mežos.

Tikšanās notikusi pēc vairāk nekā 600 meža īpašnieku maijā nosūtītās vēstules augstākajām amatpersonām ar aicinājumu nekavējoties risināt mikroliegumu veidošanas problemātiku.

Meža īpašnieki uzsver atbildīgo valsts iestāžu pasīvo lomu šajā problēmsituācijā, lai gan rīki un iespējas ieviest sadarbībā balstītus modeļus dabas aizsardzībai privātos mežos ārpus aizsargājamām teritorijām pastāvot.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks akcentē, ka ir ļoti labi un veiksmīgi piemēri vairākās Eiropas valstīs, kur valsts dabas aizsardzības mērķus privātos īpašumos īsteno cieņpilnā, uz vienošanos balstītā veidā. Šobrīd Latvijā meža īpašnieki jūtoties beztiesiski, jo īpašu dabas vērtību konstatēšana īpašumā var nozīmēt bezierunu saimniekošanas tiesību atsavināšanu mikrolieguma formā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās meža atjaunošanas izmaksas 2018. gadā bija no 509 līdz 669 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinājumam 2017. gadā izmaksas bija robežās no 438 līdz 567 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš – no 551 līdz 600 eiro. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

2018. gadā visaugstākās meža atjaunošanas izmaksas bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos (668,7 eiro/ha), kas ir attiecīgi par 23,1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet viszemākās – otrās kvalitātes grupas mežos (508,7 eiro/ha), kas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir attiecīgi par 16,2 % lielākas.

2018. gadā vidējās meža kopšanas izmaksas Latvijā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājušās pirmās un trešās meža zemes kvalitātes grupas mežos, bet otrās un ceturtās meža zemes kvalitātes grupas mežos palielinājušās. Vidējās meža kopšanas izmaksas 2018. gadā bija no 199 līdz 261 eiro uz vienu hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos – 261,0 eiro/ha, kas ir par 14,8 % lielākas nekā 2017. gadā, un meža zemes otrās kvalitātes grupas mežos – 260,8 eiro/ha, kas ir par 5,7 % lielākas nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Vidējās meža atjaunošanas izmaksas – no 557 līdz 662 eiro uz hektāru

Dienas Bizness, 30.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā Latvijā vidējās meža atjaunošanas izmaksas bija no 557 līdz 662 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinoši 2013. gadā tās bija no 566 līdz 630 eiro uz vienu hektāru.

2014. gadā vislielākās meža atjaunošanas vidējās izmaksas, kurās ietilpst augsnes sagatavošana, stādu un stādīšanas izmaksas, bija meža zemes trešās kvalitātes grupas1 mežos (662,35 eiro/ha), bet viszemākās – meža zemes pirmās kvalitātes grupas1 mežos (557,73 eiro/ha).

2014. gadā meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, Latvijā bija vidēji no 218 līdz 240 eiro par hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas 2014. gadā bija meža zemes trešās kvalitātes grupas mežos (239,90 eiro/ha).

2014. gadā viena kubikmetra koksnes vidējās mežizstrādes izmaksas galvenajā cirtē bija 16,44 eiro, bet starpcirtē – 20,78 eiro. Mežizstrādes izmaksas attiecas uz galveno cirti, kurā meža gabals tiek izcirsts gandrīz pilnībā, un starpcirti (kopšanas, rekonstruktīvā, sanitārā), kurā cirte tiek veikta daļēji. Katra no cirtēm ietver kokmateriālu sagatavošanu, pievešanu līdz ceļam un transportēšanu līdz iepirkšanas punktam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

FOTO: Izvēlēti konkursa Sakoptākais mežs finālisti

Lelde Petrāne, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa «Sakoptākais mežs» žūrija ir izvērtējusi visus konkursam pieteiktos īpašumus un izvirzījusi trīs finālistus. Šie finālisti ir saimniecības «Jaunkalniņi» īpašnieks Māris Bērziņš no Cieceres pagasta, saimniecības «Liepziedi» īpašnieks Kārlis Martinsons no Limbažu pagasta un saimniecības «Ļūcāni» īpašnieks Guntis Vībāns no Zasas pagasta.

Konkursa pirmās vietas un balvas «Par ilgtspējīgu saimniekošanu» ieguvējs tiks paziņots meža nozares gada balvas «Zelta čiekurs» svinīgajā pasniegšanas ceremonijā Vidzemes koncertzālē «Cēsis» 1.decembrī.

Kā kopīgo iezīmi gandrīz visos apskatītajos īpašumos žūrija min meža kopšanu no paaudzes paaudzē. Īpašumus apsaimnieko tēvi kopā ar dēliem, pēc tam par meža kopšanu izglītojot jau arī mazdēlus.

Konkursa finālistu noteikšanā kopumā piedalījās 11 žūrijas locekļi – LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, LMĪB Eiropas projektu vadītāja Ilze Silamiķele, Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums, Zemkopības ministrijas Meža resursu un medību nodaļas vadītāja Rita Benta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes rektore Irina Pilvere, AS «Latvijas Valsts meži» Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs, LTV raidījuma «Savai zemītei» veidotāja Daina Bruņiniece, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, kardiologs Andrejs Ērglis, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe un biologs, pētnieks Māris Olte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Uzsāk jauna meža stādīšanu Rīgas mežos. Jauns meža atjaunojamo platību rekords

Rīgas Meži SIA, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rīgas meži šopavasar apņēmušies iestādīt 454,66 ha jauna meža, kopumā iestādot 1 369 740 jaunu kociņu. Tā ir līdz šim lielākā SIA Rīgas meži gadā atjaunojamā platība un iestādāmo kociņu skaits.

Meža atjaunošanas darbi tiek uzsākti šodien, 4.aprīlī, Tīreļu mežniecībā. Paredzēts, ka meža atjaunošana turpināsies līdz jūnija sākumam. Darbi ieplānoti visās mežniecībās. Atjaunojamo platību un stādāmo kociņu skaita ziņā līderos ir Tīreļu un Gaujas mežniecība.

Tīreļu mežniecībā šogad plānots atjaunot mežu 162,49 ha platībā, t.sk. Olaines iecirknī plānots stādīt 85,67 ha, bet Tīreļu iecirknī – 76,82 ha meža. Gaujas mežniecībā ieplānota meža atjaunošana 142,09 ha platībā, no kuriem absolūti lielākā daļā - 106,50 ha - jauna meža tiks stādīti Juglas iecirknī, bet 35,59 ha Garkalnes iecirknī.

Daugavas mežniecībā iestādīs jaunu mežu 103,72 ha platībā, bet Katrīnas mežniecībā - 45,65 ha meža. Arī šogad plānoti meža atjaunošanas darbi Rīgas mežniecībā, iestādot jaunu mežu 0,71 ha platībā zaļās zonas estētiskās vērtības uzlabošanai Rīgas pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rīgas meži» šopavasar apņēmusies iestādīt 454,66 ha jauna meža, kopumā iestādot 1 369 740 jaunu koku. Tā ir līdz šim lielākā SIA «Rīgas meži» gadā atjaunojamā platība un iestādāmo kociņu skaits.

Meža atjaunošanas darbi tiek uzsākti šodien, 4.aprīlī, Tīreļu mežniecībā. Paredzēts, ka meža atjaunošana turpināsies līdz jūnija sākumam.

Meža atjaunošanas darbi ieplānoti visās mežniecībās. Atjaunojamo platību un stādāmo kociņu skaita ziņā līderos ir Tīreļu un Gaujas mežniecība.

Tīreļu mežniecībā šogad plānots atjaunot mežu 162,49 ha platībā, t.sk. Olaines iecirknī plānots stādīt 85,67 ha, bet Tīreļu iecirknī – 76,82 ha meža. Gaujas mežniecībā ieplānota meža atjaunošana 142,09 ha platībā, no kuriem absolūti lielākā daļā - 106,50 ha - jauna meža tiks stādīti Juglas iecirknī, bet 35,59 ha Garkalnes iecirknī.

Daugavas mežniecībā iestādīs jaunu mežu 103,72 ha platībā, bet Katrīnas mežniecībā - 45,65 ha meža. Arī šogad plānoti meža atjaunošanas darbi Rīgas mežniecībā, iestādot jaunu mežu 0,71 ha platībā zaļās zonas estētiskās vērtības uzlabošanai Rīgas pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru