Ekspremjeram Ivaram Godmanim spilgtā atmiņā palicis 2008. gada 12. augusta lidojums Polijas prezidenta lidmašīnā uz kara plosīto Gruziju.

Ekspremjers DB noliedz, ka toreiz Lehs Kačiņskis pilotam licis riskēt un nosēsties Tbilisi. Vēlme simboliski ierasties Gruzijas galvaspilsētā un «pārtraukt karu» bijusi visiem valstu līderiem, kuri atradušies lidmašīnā, bet pilots pieņēmis gala lēmumu nosēsties drošākā lidlaukā Azerbaidžānā.

2008. gada augustā ar Polijas prezidenta lidmašīnu uz Gruziju devās Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, kā arī I. Godmanis, jo prezidents Valdis Zatlers atradās olimpiskajās spēlēs Pekinā. Ceļā no Varšavas tā tā nolaidās Ukrainas pilsētā Simferopolē, kur uzņēma V. Juščenko un Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili sievu Sandru Rulofsu.

Polijas prezidenta Leha Kačiņska un daudzu ietekmīgu amatpersonu traģiskā bojāeja aviokatastrofā nemainīs šīs valsts ekonomisko politiku, ziņo Dienas bizness.

«Neredzu nekādu pamatu tam, ka, mainoties prezidentam, radikāli kaut kas mainītos Polijas ekonomiskajā politikā,» norāda KMM Metāls, kas uz Poliju eksportē bronzas lietņus un izstrādājumus, valdes priekšsēdētājs Māris Niedra. Šāda secinājuma pamatā ir fakts, ka Polijas valsts ekonomiskās sviras ir premjera Donalda Tuska rokās, kurš arī šobrīd tiek vērtēts, ka viens no spēcīgākajiem pretendentiem uz L. Kačiņska vietu, ja vien viņš kandidēšot ārkārtas prezidenta vēlēšanās.

«Šobrīd ir grūti ko prognozēt, jo arī darījumu partneri Polijā ir satriekti par notikušo,» atzīst mēbeļu ražotāja un tirgotāja SIA Geko īpašnieks Marts Zaharovs. Viņš gan uzsver, ka daudziem Latvijā šobrīd ir būtiski, kas notiks Polijā — vai notiks kādas pārmaiņas. «Pat tie, kuri agrāk neinteresējās par notikumiem Polijā, tagad ir spiesti sekot līdzi. Svarīgi, kā politisko amatpersonu pārmaiņas ietekmēs Polijas nacionālās valūtas — zlota — kursu pret eiro (latu),» saka M. Zaharovs.

Lielākajai daļai valsts un pašvaldību amatpersonu pērnais gads nesis mazākus ienākumus, kas nozīmējis arī taupīgāku dzīvošanu, tomēr izņēmumi ir arī krīzes laikos, vēsta Dienas bizness.

262,2 tūkst. Ls — tik lielu atalgojumu pērn saņēmusi visdāsnāk atalgotā valsts amatpersona, SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņa atalgojums, kas arī pērn bija lielākā starp valsts un pašvaldību amatpersonām, gada laikā pieaudzis par 85 tūkst. Ls, liecina Lattelecom vadītāja amatpersonas deklarācijas.

«Tā kā Jura Gulbja vadībā uzņēmums šogad ir veiksmīgi realizējis akcionāru uzstādītos mērķus un izpildījis smago uzdevumu — saglabāt Lattelecom konkurētspēju ekonomiskās krīzes apstākļos, valdes priekšsēdētājs saņēmis akcionāru noteikto prēmiju. Līdz šim gada prēmijas darbiniekiem tika maksātas nākamā gada martā, bet šogad padome lēma par to izmaksāšanu gada beigās, tāpēc arī J. Gulbis pagājušogad saņēma prēmiju par 2008. un arī 2009. gadu, no kā veidojas ieņēmumu deklarācijā redzamā atalgojuma summa,» DB skaidroja uzņēmumā.