Lai arī joprojām tiek patērēti tradicionālie mediju veidi, cilvēki arvien biežāk laika taupīšanas un ērtuma dēļ izvēlas viņiem nepieciešamās vai interesējošās informācijas saturu veidot un atlasīt paši, izmantojot telefoniem un planšetdatoriem radītās aplikācijas.
Attālināti pieejamās informācijas kvalitāte un tās radītās iespējas arvien attīstās, un mums tiek piedāvātas arvien jaunas un jaunas aplikācijas mediju vieglākai pieejamībai un to satura patērēšanai. The Economist, Financial Times, The Wall Street Journal, GQ Magazine u.c. – visus šos izdevumus ir iespēja lasīt baudāmā elektroniskā versijā ar aplikāciju palīdzību.
Vēl jo vairāk - patlaban arvien lielāku popularitāti gūst personalizētās aplikācijas-žurnāli un tām līdzīgi produkti. Tradicionālais mediju saturs, sociālie tīkli, notikumi mums apkārt – visu informāciju nav iespējams aptvert. Tas prasa laiku, bet, lai cik banāli tas skanētu, laiks ir nauda.
Viens no 20.gadsimta bagātākajiem cilvēkiem Džons Rokfellers ir teicis, ka labklājība ir atkarīga tikai no cilvēka paša veidota risinājuma. Un, lūk, ir radīts risinājums – personalizētas aplikācijas-žurnāli, kas ļauj ietaupīt laiku un būt lietas kursā par tikai sev interesējošās nozares aktualitātēm.
Piemēram, iPad ir pieejamas personalizētās aplikācijas-žurnāli Zite un Flipboard, kurās iespējams atlasīt informāciju par dažādām, sev interesējošām tēmām: notikumi pasaulē, biznesa jaunumi, mūzika, kino, sports, tehnoloģijas, arhitektūra, mode, interjera dizains, mājdzīvnieki, veselība un citas tēmas, tostarp pat jaunākās tenkas par slavenībām.
Interesējošais saturs ir brīvi pieejams jebkur, kur vien pieejams internets - tiek aptverts plašs informācijas avotu daudzums, kuri nav jāabonē drukātā veidā vai atsevišķi jāmeklē internetā. Noderīga ir arī Calibre programma, kas sniedz iespēju reizi dienā lejuplādēt dažādus interneta žurnālus un lasīt tos pat bez interneta pieslēguma kad vien ir laiks un vēlēšanās.
Bet tas - par ārzemju medijiem un risinājumiem. Tikmēr Latvijā šo iespēju ir izmantojis tikai retais. Vispirms jau jāuzteic portāls Delfi, kas radījis aplikāciju, kas lietojama gan Android, gan arī citu operētājsistēmu telefonos – bieži vien, radot aplikācijas, par Android telefoniem tiek piemirsts, lai gan to tirgus daļa, lielā mērā pateicoties Samsung viedtelefonu izrāvienam, turpina pieaugt.
Tāpat apsveicama ir Dienas mediju iniciatīva, radot aplikācijas Diena, Dienas bizness un 5diena gan iPhone, gan iPad produktiem. Tiesa, šīs aplikācijas nav pieejamas Android produktos, un aplikāciju radītājiem būtu jāpārdomā, vai, piemēram, 5dienu varētu padarīt vieglāku – pēdējie divi, kā arī citi numuri ir bijuši smagāki par 200 MB, ir pat bijis numurs 340 MB apmērā. Lai aplikācija būtu ērti un ātri ielādējama, tai nevajadzētu būt smagākai par 100 MB.
Tāpat sava aplikācija ir arī lidsabiedrībai airBaltic – šis uzņēmums ne tikai apzinās sociālo mediju spēku, jo ir viens no līderiem Latvijā sociālo tīklu izmantošanā, bet arī viens no pirmajiem ir izmantojis tehnoloģiju attīstību un radījis aplikāciju Baltic Outlook. Mēģinājumu drukātos medijus digitalizēt ir izmantojis arī žurnāls Ir – patlaban ir iespēja abonēt izdevuma elektronisko versiju. Taču daudz ērtāk būtu, ja to varētu lasīt kā aplikāciju.
Jautājums - uz ko gaida pārējie mediji? Patērētājiem arvien aktīvāk izmantojot planšetdatorus un viedtelefonus, arī medijiem būtu jākļūst aktīvākiem šajā ziņā – jāuzrunā sava mērķauditorija tur, kur tā dzīvo. To ir sapratusi pat dziedātāja Bjorka, kura radījusi speciālu multimediju albumu Biophilia, kurā katrai no dziesmām ir izstrādāts īpašs interaktīvais pielikums planšetdatoram iPad.
Padarot mediju vai informācijas kanāla zīmolu tuvāku savai mērķauditorijai un piešķirot tam personiskāku attieksmi, lietotājs spēj labāk uztvert un pieņemt to ne tikai par savas ikdienas sastāvdaļu, bet arī iesaistīties tās piedāvātajās un popularizētajās iniciatīvās - vai tā būtu sociāla revolūcija vai reklāmas projekts.
Var jau teikt – bet, kur šeit ir bizness? Bizness ir. Reklāmas risinājumi, kādus iespējams īstenot mediju attīstītajās aplikācijās vai mobilā (wap) satura telefonu versijās, Latvijā ir zīdaiņa attīstības fāzē, bet - veselīga zīdaiņa: tie pilnveidojas līdz ar reklāmas un mediju aģentūru profesionālā darba iemaņu attīstību. Jāmin, ka daudzi profesionāļi Latvijā jau paspējuši apgūt reklāmas iespējas viedtālruņu un planšetdatoru saturā.
Bet, lai cik apsveicams būtu fakts, ka Latvijas reklāmas sfērā ir jauns komunikācijas kanāls, ir jāpiedomā par auditoriju, kas iegādāsies šo reklāmu. Vai tā būs auditorija, kurai varēs piedāvāt pērc-trīs-par-divu-cenu reklāmas baneri par veļaspulveriem vai ziepēm? Šaubos. Te ir jāizvērtē arī citi reklāmas veidi, kas piesaistītu ar savu interaktīvo saturu, jo patērētāji ir kļuvuši gudrāki un prasīgāki, kas ļauj satura piedāvātājiem strādāt ar patiešām interesantiem risinājumiem, piedāvājot vērtīgas lietas.
Piemēram, The Economist pelna tāpat kā daudzi citi mediji, piedāvājot lejuplādēt katru tā izdevumu par abonentmaksu. Taču viņu know-how ir lielo sponsoru piesaiste The Economist pielikuma Intelligent Life digitālās versijas izstrādei. Darījums ir izdevīgs visām iesaistītajām pusēm: sponsors iegūst ekskluzīvu reklāmu, The Economist saņem sava pielikuma digitālo versiju, bet patērētājs – bezmaksas lasāmvielu.
Būtībā šī ir jauna un perspektīva Latvijas medijiem apgūstama niša. Tāpēc ar nepacietību gaidīšu nākamās mediju un personalizēto žurnālu aplikācijas – viegli ielādējamas, ērti pārskatāmas un dažādās operētājsistēmās lietojamas.
