Eksperti

Kāda atbildība par patiesā labuma guvēja neatklāšanu?

Zane Džule, zvērinātu advokātu birojs BORENIUS juriste, 05.08.2011

Jaunākais izdevums

Cerams, ka būsiet pamanījuši vai kaut ko dzirdējuši par grozījumiem Komerclikumā, kas stājās spēkā šī gada 13.jūlijā, ar zīmīgu nosaukumu «Atklāšanas pienākums» jeb pienākums ziņot par ofšoru patiesā labuma guvējiem, kā arī iespējamajām sankcijām, ja pienākums netiek izpildīts.

Bieži ir izskanējis viedoklis, ka nepatiesu ziņu sniedzēji vai ziņu nesniedzēji tiks sodīti ar administratīvo sodu vai arī piemērota Krimināllikumā noteiktā atbildība. Kā ir patiesībā? Vai tiešām kriminālatbildība?

Neliels ieskats grozījumu būtībā:

• paziņojums par patiesa labuma guvēju kapitālsabiedrības/personālsabiedrības dalībniekam (ietverot akcionāru un biedru) ir jāsniedz kapitālsabiedrībai/personālsabiedrībai, ja: (a) dalībnieks ir fiziska persona un daļas (ietverot akcijas un ieguldījumu) tur savā vārdā, bet citas personas labā, iegūstot vismaz 25 procentus no kapitālsabiedrības/personālsabiedrības daļām, vai (b) dalībnieks nav fiziska persona un tās līdzdalība kapitālsabiedrībā/personālsabiedrībā ir vismaz 25 procenti, un attiecīgais dalībnieks nav dibināts saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalstu likumiem;

• iepriekš minēto paziņojumu dalībniekam ir jāiesniedz kapitālsabiedrībai/personālsabiedrībai 14 dienu laikā, kad iegūta līdzdalība vismaz 25 procentu apmērā;

• pēc dalībnieka paziņojuma saņemšanas kapitālsabiedrība/personālsabiedrība 14 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas tas jāiesniedz komercreģistra iestādei (Uzņēmumu Reģistram).

Ņemot vērā augstāk minēto secināms, ka atbildība par «Atklāšanas pienākuma» neievērošanu varētu iestāties sekojošos gadījumos:

(a) dalībniekam, ja informācija kapitālsabiedrībai/personālsabiedrībai netiek iesniegta 14 dienu laikā no līdzdalības iegūšanas, vai, ja dalībnieks kapitālsabiedrībai/personālsabiedrībai sniedz nepatiesas ziņas;

(b) kapitālsabiedrībai/personālsabiedrībai (izpildinstitūcijas locekļiem), ja dalībnieka iesniegtā informācija 14 dienu laikā no iesniegšanas dienas nav iesniegta komercreģistra iestādei (Uzņēmumu Reģistram).

Ko iespējamās administratīvās atbildības un kriminālatbildības kontekstā paredz tiesību akti? Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.3 pants nosaka atbildību par ziņu un dokumentu iesniegšanas Uzņēmumu reģistram noteikumu pārkāpšanu (likumi.lv). Jāatzīmē, ka pantā noteiktā atbildība var tikt piemērota kapitālsabiedrībai/personālsabiedrībai (izpildinstitūcijai), ja kapitālsabiedrība/personālsabiedrība dalībnieka iesniegto paziņojumu nav iesniegusi komercreģistra iestādei (Uzņēmumu Reģistram) 14 dienu laikā no tā saņemšanas dienas, tomēr tas nav attiecināms uz situāciju, ja dalībnieks nepilda savu pienākumu un neiesniedz likumā noteikto paziņojumu kapitālsabiedrībai/personālsabiedrībai, un cita panta, kas pieļautu dalībnieka sodīšanu, manuprāt, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nav.

Kriminālatbildības kontekstā būtu vērts pieminēt vienīgi Krimināllikuma 195.1 pantu (Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšana par līdzekļu piederību), un 272.pantu (Par pieprasītās informācijas nesniegšana un nepatiesu ziņu sniegšanu) (likumi.lv). Tomēr, šo pantu piemērošana būtu pieļaujama, ja Uzņēmumu Reģistrs ar likumu būtu pilnvarots pieprasīt informāciju no kapitālsabiedrības/personālsabiedrības, un attiecīgi kapitālsabiedrībai/personālsabiedrībai arī būtu likumā noteikts pilnvarojums pieprasīt informāciju par patiesā labuma guvējiem no dalībnieka, bet Komerclikumā iekļautais formulējums nepilnvaro ne komercreģistra iestādi (Uzņēmumu Reģistru), ne kapitālsabiedrību/personālsabiedrību pieprasīt šāda satur informāciju. Jānorāda, ka arī tieslietu ministrs Aigars Štokenbers savā skaidrojumā, kas publicēts 2011.gada 2.augusta „Jurista Vārdā”, ir norādījis, ka «šobrīd par nepatiesu ziņu sniegšanu vai ziņu nesniegšanu ir paredzēta administratīvā atbildība, kuru plānots aizstāt ar kriminālatbildību».

Tātad, par ziņu nesniegšanu termiņā vai nepatiesu ziņu sniegšanu var piemērot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto atbildību, bet kriminālatbildība līdz atbilstošu Krimināllikuma grozījumu pieņemšanai ir nākotnes drauds nevis šodienas realitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patiesā labuma guvēja rekordisti labumu gūst 68 uzņēmumos

Zane Atlāce - Bistere, 06.06.2018

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka rekordisti patiesā labuma guvēja statusa ziņā ir divi uzņēmēji – Guntis Rāvis (attēlā) un George Rohr – abi ir patiesā labuma guvēji 68 uzņēmumos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Patiesā labuma guvēju reģistrācija var palikt bez gaidītā rezultāta

Māris Ķirsons, 15.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas direktīva par patiesā labuma guvēju reģistrāciju būtiskas izmaiņas uz Latvijas jau 2011. gadā ieviesto kārtību neradīšot, izmaiņas varot piedzīvot šī reģistra pieejamība; ir skepse par iegūstamā rezultāta atdevi

Šā gada 9. jūnijā spēkā stājās Eiropas parlamenta un padomes direktīva, kas vērsta uz to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai teroristu finansēšanai, un paredz izveidot patiesā labuma guvēju reģistrāciju visā Eiropas Savienībā (ES). Tā kā Latvijā patiesā labuma guvēju reģistrācija ir ieviesta jau 2011. gadā, faktiski direktīvas prasība ir izpildīta. Tomēr nav skaidrs, vai Latvijas normatīvajos aktos šīs jaunās ES direktīvas ieviešanai ir vajadzīgas kādas izmaiņas. «Šobrīd Finanšu ministrija un kompetentas institūcijas strādā ar direktīvas tekstu un tiek veikta analīze, vai ir nepieciešamas papildu izmaiņas,» tā pašreizējo situāciju skaidroja Finanšu ministrijā. Tāpat tiek norādīts, ka šobrīd nevar spriest, vai saistībā ar direktīvu nāksies veikt izmaiņas Latvijas likumdošanā, jo pašlaik notiek gan tiesību normās esošo prasību, gan lietotās terminoloģijas salīdzinājums. «Tikai pēc šīs analīzes veikšanas būs skaidrs, vai nepieciešamas papildu izmaiņas,» tā teikts Finanšu ministrijas skaidrojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Patiesā labuma guvēju meklējumos. Pirmā daļa.

Edgars Koškins, Zvērināts advokāts, advokātu biroja Varul partneris, 18.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mediju publiskajā telpā pāris nedēļas plosījās strīds par nepieciešamību atklāt vai neatklāt patiesā labuma guvējus. Ar pārsteidzošu vienprātību Saeima nolēma, ka patiesā labuma guvēji ir jāatklāj un atliek vairs tikai saprast, kādas sekas ir ieviestajam Komerclikuma 17.1 pantam.

Esmu iecerējis šo bloga ierakstu sadalīt divās daļās. Pirmajā daļā apskatīšu principus, kuri tagad regulēs patiesā labuma guvēju atklāšanu. Otrajā daļā pieskaršos problēmjautājumiem, kurus jau tagad sāk uzdot komersanti.

Jaunais regulējums ir attiecināms uz kapitālsabiedrību dalībniekiem (akcionāriem) un personālsabiedrību biedriem. Ērtības labad tālāk tekstā tiks lietots «kapitālsabiedrības» un «dalībnieki». Pirmais jautājums, uz kuru ir jāatbild, lai noteiktu iespējamās juridiskās un praktiskās sekas, ir, vai dalībnieks ir fiziska vai juridiska persona?

Dalībnieks - fiziska persona

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dati par patiesajiem uzņēmuma labuma guvējiem nereti atklāj negaidītu informāciju. Dažkārt tie parāda, cik sarežģītu tīklu izdomājuši vietējie uzņēmumi, paslēpjoties aiz vairākām ārvalstu kompānijām, bet ir reizes, kad no šķietami vietējā kapitāla uzņēmuma patiesībā labumu gūst ārzemnieki, liecina Lursoft dati.

Lursoft apkopojis jaunākos datus par patiesajiem labuma guvējiem, izskaitļojot, kurās valstīs mīt vislielākais skaits personu, kas gūst labumu no Latvijas uzņēmumiem, un cik ir tādi uzņēmumi, kuros tā dalībnieks vienlaikus nav tā patiesais labuma guvējs.

Nepieciešamība zināt uzņēmumu patiesos labuma guvējus nav atsevišķu sadarbības partneru iegriba, šādu nepieciešamību nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums.

Tas paredz, ka, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā vairākus riskus ietekmējošus faktorus. Viens no tiem ir klienta risks, kas piemīt ne tikai klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, bet arī patiesā labuma guvēja saimnieciskajai un personiskajai darbībai. Tāpat arī likums nosaka nepieciešamību izvērtēt valsts vai ģeogrāfisko risku, proti, vai klients vai tā patiesā labuma guvējs nav saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināts - Štokenbergs, skaidrojot likuma jēgu, neiztur un pamet studiju

Elīna Pankovska, 13.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība) iepriekš norādījis, ka izmaiņas Komerclikumā, kas paredz atklāt uzņēmumu patiesā labuma guvējus, būšot reāls ierocis cīņā ar ēnu ekonomiku. Tomēr nespēdams atrast kopīgu valodu ar žurnālisti, runājot par to, kā reāli šis likums ļaus to izdarīt, pametis Latvijas Radio studiju pirms intervijas beigām.

Tieslietu ministrs sarunā atzīmēja, ka saistītie uzņēmumi, lai samazinātu nodokļu summas, skaita naudu no viena uzņēmumu uz otru, tad uz trešo un ceturto. Beigās tas viss nonākot kādā zemu nodokļu zonā, un tāpēc valsts budžets nesaņem visus nodokļus.

«Zinot patiesā labuma guvēju, mēs uzreiz ļoti viegli varam konstatēt Valsts ieņēmumu dienestā, kuri tad ir saistītie uzņēmumi, kā arī viegli var konstatēt, vai tie ir fiktīvi pārskaitījumi, vai saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību,» norādīja A.Štokenbergs.

Viņš ir pārliecināts, ka tā sauktais ofšoru atklātības likums palīdzēs atklāt PVN krāpnieciskās shēmas. Uz jautājumu, vai šis likums nav pieņemts ar mērķi atklāt vienu konkrētu patiesā labuma guvēju, proti, Ventspils mēru Aivaru Lembergu, ministrs norādīja, ka likumi netiek rakstīti konkrētiem cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

EY: Ļoti reti nav iespējams noteikt uzņēmuma patieso labuma guvēju

LETA, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumi, kad juridiskajai personai nav iespējams noteikt patieso labuma guvēju, ir tiešām ļoti reti, sacīja auditorkompānijas EY asociētā partnere, Juridiskās nodaļas vadītāja Latvijā Liene Cakare.

Viņa norādīja, ka, reaģējot uz «Moneyval» iepriekšējo ziņojumu, kurā Latvija saņēma pietiekami zemu novērtējumu attiecībā uz patieso labuma guvēju noskaidrošanu, atzīstot valsts rīcību šajā jomā par mazefektīvu, sekoja jauni grozījumi vairākos likumos, kā rezultātā diezgan agresīvā veidā tika realizēta patieso labuma guvēju atklāšana. Vienlaikus ir atstāta atvērta opcija atsevišķiem komersantiem, tā teikt, nerast veidu, kā nonākt pie patiesā labuma guvēja, bet, protams, pierādot, ka ir izdarīti visi nepieciešamie un iespējamie soļi, bet nav iespējams noskaidrot šo patiesā labuma guvēju.

«Tad, kad šie grozījumi tika veikti, vairāk nekā 900 komersantiem bija neatklāti patiesie labuma guvēji, bet šobrīd šis skaitlis ir ievērojami krities -, ja nemaldos, pašlaik ir mazāk nekā 300 komersantu, kas nav norādījuši patieso labuma guvēju. Noteikti ir redzams liels progress. Tāpat jāpiebilst, ka nav arī masveidā uzsāktas uzņēmumu likvidācijas. Kopumā varētu teikt, ka ar diezgan agresīvu juridisku metodi ir panākts efekts palielināt caurskatāmības principu komersantu patieso labuma guvēju atklāšanai,» sacīja Cakare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šogad pie sabiedriskā labuma organizācijas statusa tikušas 196 nevalstiskās organizācijas

Dienas Bizness, 22.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 10 mēnešos sabiedriskā labuma organizācijas statuss ir piešķirts 196 nevalstiskajām organizācijām, divām nevalstiskajām organizācijām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss papildu darbības jomā, 27 nevalstiskajām organizācijām ir atteikts piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu; vienas nevalstiskās organizācijas iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu atteikts izskatīt pēc būtības, bet 50 nevalstiskajām organizācijām ir atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Sabiedriskā labuma organizācijas statuss 2012.gada 10 mēnešos piešķirts šādās sabiedriskā labuma darbības jomās:

• sporta atbalstīšanas jomā 61 organizācijai;

• labdarības jomā 61 organizācijai;

• pilsoniskas sabiedrības attīstības jomā 56 organizācijām;

• kultūras veicināšanas jomā 49 organizācijām;

• trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanas jomā 24 organizācijām;

• vides aizsardzības jomā astoņām organizācijām;

• cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzības jomā septiņām organizācijām;

• izglītības veicināšanas jomā sešām organizācijām;

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iesaka Lemberga lietā rīkoties saskaņā ar Anglijas tiesas lēmumu

LETA, 04.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistram (UR) vajadzētu rīkoties saskaņā ar Latvijā atzītajā Anglijas tiesas lēmumā noteikto attiecībā uz Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) aktīvu līdz 135 miljonu ASV dolāru (66,69 miljonu latu) vērtībā iesaldēšanu.

Tā uz jautājumu, vai UR ir tiesības uzlikt liegumus īpašumiem, kas, pēc britu tiesas domām, ir Lemberga, lai gan viņš nav norādīts kā īpašnieks, aģentūrai LETA atbildēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brice.

Viņa atzina, ka šajā situācijā UR vajadzētu rīkoties saskaņā ar tiesas spriedumā noteikto. Savstarpējās uzticības princips ir viens no tiesiskās sadarbības civillietās Eiropas Savienības (ES) teritorijā pamatprincipiem.

Gadījumā, ja ārvalsts tiesas nolēmums ir izpildāms Latvijā, tad tā izpilde notiek saskaņā ar lietā piemērojamo ES regulējumu un Latvijas procesuālajām normām, piemēram, Civilprocesa likumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Kariņa kariņš par vēlētājiem vai cīņa ar noziedzniekiem?


Māris Ķirsons, 
DB žurnālists, 13.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To, ko Latvijas pionieri ieviesa 2011. gada vasarā – patiesā labuma guvēju reģistrāciju – , iespējams, prasīs arī visā Eiropas Savienībā. Interesanti, vai tā ir Eiroparlamenta priekšvēlēšanu skurbuļa aģitācijas kampaņa vai tiešām reāla vēlme kaut ko mainīt?

Proti, Eiroparlamenta vēlēšanu gaisotnē šonedēļ pirmajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Pašreizējais Eiroparlamenta deputātu sasaukums tos gan nepieņems, un tas paliks nākamajiem parlamentāriešiem un par tiem vēl būs jāvienojas arī pašām dalībvalstīm. Viens no nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas pasākumu uzlabojumu iniciatoriem ir arī Eiroparlamenta deputāts no Latvijas, bijušais ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš. Tas apliecina, ka arī mūsu deputāti Eiroparlamentā VAR, tikai jāņem vērā vairāki BET.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzmanības centrā: Patiesā labuma guvēju reģistrācija nav ofšoru ierobežošana

Māris Ķirsons, 09.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES sekos Latvijas piemēram un 2017. gadā ieviesīs patiesā labuma guvēju reģistrāciju, kas tiek dēvēts par būtisku soli cīņā pret ofšoru kompānijām, tomēr reāla lieguma to darbībai nav .

Par to intervijā stāsta ārvalstu kompāniju reģistrācijas pakalpojumu sniegšanas SIA FiveConsult.lv vecākais partneris Maksims Koržanovs. Viņš uzskata, ka ofšoru lietā ir daudz neatbildētu jautājumu, arī piedāvātie risinājumi nebūt neliecina par Eiropas politiķu vēlmi šādiem veidojumiem liegt darbību ES vai vismaz to būtiski ierobežot, vēl jo vairāk – zemo nodokļu priekšrocības ir ne tikai tiem, kuri reģistrēti patiesi zemu nodokļu valstīs, bet arī lielām kompānijām pēc īpašas vienošanās, piemēram, ar Luksemburgas, Īrijas nodokļu administrāciju. Vēl ir jautājums par Delavēras štatā (ASV) reģistrētajām kompānija saistībā ar iespējamo ES un ASV brīvās tirdzniecības un investīciju aizsardzības līguma parakstīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Iespējas pārbaudīt uzņēmumu uzrādītā patiesā labuma guvēja īstumu ir ierobežotas

LETA, 15.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējas pārbaudīt, vai uzņēmumu sniegtā informācija par to patiesajiem labuma guvējiem atbilst realitātei, šobrīd ir ierobežotas, intervijā atzina Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Viņa informēja, ka 97% uzņēmumu pašlaik ir atklājuši savus patiesos labuma guvējus. «Šajos 97% ietilpst gan tie, kuri ir speciāli atnākuši uz UR un paziņojuši, kuri ir patiesie labuma guvēji, gan tie, kuriem likums nemaz neparedzēja nākt uz UR - fiziskas personas, kuri paši ir īpašnieki un patiesie labuma guvēji,» paskaidroja galvenā valsts notāre.

Vienlaikus viņa atzina, ka UR iespējas pārbaudīt uzņēmumu sniegto informāciju par to patiesajiem labuma guvējiem ir ierobežotas. «Ja ķēde sastāv no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, tad mēs, protams, savos reģistros varam izsekot, vai ķēdes ir korekti norādītas un pēdējā persona tiešām ir patiesais labuma guvējs. Taču gadījumos, kad ķēdes aiziet ārpus Latvijas robežām, tad datus nav iespējams pārbaudīt,» sacīja Paidere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Patieso labuma guvēju atklāšana nedrīkst aprobežoties tikai ar informācijas apkopošanu

Rosita Zvirgzdiņa, Biznesa augstskolas Turība profesore, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No februāra beigām kapitālsabiedrības, kuras tiek vērtētas ar augstu riska pakāpi izmantošanai noziedzīgiem nolūkiem, saņēma paziņojumu no Uzņēmumu reģistra (UR) ar aicinājumu nekavējoties atklāt patiesos labuma guvējus. Pēc šī paziņojuma virkne uzņēmumu ir iesnieguši prasīto informāciju, un tas publiskajā telpā ļāvis parādīties arī dažādiem nepatīkamiem faktiem.

Skaļākais no tiem ir «Rīgas Satiksmes» degvielas piegādātāja «RDZ Energy» gadījums, jo uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir divi Monako dzīvojoši itāļi, kuru vārdi starptautiskā izmeklējošo žurnālistu pētījumā tiek saistīti ar noziedzīgo pasauli. Patieso labuma guvēju atklāšana ir parādījusi gan loģiskas un likumsakarīgas lietas, gan atnesusi dažus nepatīkamus pārsteigumus. Jēga no patieso labuma guvēju atklāšanas būs tikai tad, ja pēc informācijas iegūšanas sekos arī tālāki soļi – sankcijas un stingrāka uzraudzība, kas rezultātā uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Patieso labuma guvēju atklāšana nav jaunums

Savulaik pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredzēja, ka UR sāka reģistrēt patiesos labuma guvējus jau no 2017. gada 1. decembra. Tāpat šāda informācija tika pieprasīta kredītiestādēs, pie zvērinātiem notāriem vai revidentiem. Šobrīd jautājumam pievērsta pastiprināta uzmanība, jo termiņš, kura laikā jānorāda nepieciešamā informācija, tuvojas beigām, un klajā nākuši arī nepatīkami fakti par vairākiem uzņēmumiem. Jāatgādina, ka maija beigās gaidāmi atkārtoti grozījumi jau pieminētajā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredzēs iespēju gadījumos, ja nav iesniegti patiesie labuma guvēji, uzņēmumu likvidāciju veikt vienkāršotā kārtībā bez tiesas iesaistes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Patērētāju kreditētājiem jāizveido klienta riska novērtēšanas sistēma

Elīza Grīnvalde, AML speciāliste (CAMS), VILGERTS, 10.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019.gada patērētāju kreditētājiem būs obligāta prasība izveidot iekšējās kontroles sistēmu, lai mazinātu iespēju, ka caur uzņēmumu plūst noziedzīgi iegūtā nauda. Šādas iekšējās kontroles sistēmas esamība būs priekšnosacījums patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) var sodīt atbildīgo darbinieku un uzņēmumu par noteikumu prasību neievērošanu ar soda naudu līdz pat 1 miljonam eiro.

Prasības patērētāju kreditētajiem

Noteikumi paredz, ka patērētāju kreditētājiem līdz 2019.gada 1.janvārim:

1) Jāizstrādā un jāievieš riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma;

2) Jānorīko atbildīgais darbinieks vai jāpiesaista speciālists par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.

Patērētāju kreditētājiem jānodrošina, ka atbildīgajam darbiniekam ir pienākumi, no kuriem būtiskākie ir finanšu noziegumu novēršanas prasību izpilde, ziņošana par finanšu noziegumu risku pārvaldību augstākai vadībai, kā arī finanšu noziegumu novēršanas darbību kvalitātes kontrole. Līdz ar to par atbildīgo darbinieku parasti ieceļ risku kontroles vai atbilstības novērtēšanas speciālistu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Neatklājot patiesā labuma guvējus, teju 600 uzņēmumi balansē uz pastāvēšanas robežas

Māris Ķirsons, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl joprojām 591 Latvijā reģistrētajā SIA, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, uzņēmumu reģistrā nav iesniegusi informāciju par patiesajiem labuma guvējiem – fiziskajām personām, tā balansējot uz pastāvēšanas robežas.

DB jau vēstīja, ka grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā būtībā tiem, kuri ir paslēpušies, izmantojot dažādas uzņēmumu ķēdes pat vairākās valstīs, liek izvēlēties – atklāt patiesā labuma guvējus vai arī piedzīvot likvidāciju. SIA Lursoft pētījums* rāda, ka 591 SIA vidū ir gan veiksmīgi uzņēmumi ar vairāku miljonu apgrozījumu un peļņu, kā arī nodarbinātiem vairākiem desmitiem darbinieku, gan arī tādi, kuriem jau uzsākts likvidācijas process. Apkopotie dati parāda, ka to uzņēmumu vidū, kuri vēl aizvien nav atklājuši patiesā labuma guvējus un to dalībnieku sastāvā ir ārvalstu juridiskās personas, ir atrodami tādi, kas veic aktīvu saimniecisko darbību. Par to galvenokārt liecina gan šo uzņēmumu finanšu dati, gan strādājošo skaits. «Tādējādi var secināt, ka gadījumā, ja tiks uzsākta šo uzņēmumu vienkāršotā likvidācija, tas ietekmēs arī citus Latvijas uzņēmumus, kuriem kā klientiem, piegādātājiem vai sadarbības partneriem ar šādiem uzņēmumiem ir noslēgti darījumi,» situāciju ieskicē Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komerclikums tomēr tiks papildināts ar normām, kas definēs patiesā labuma guvējus, kā arī uzliks šai definīcijai atbilstošajām personām pienākumu līdz 2012. gada 1. janvārim iesniegt Uzņēmumu reģistrā pieteikumu, kurā tas apliecina, ka ir patiesā labuma guvējs komercsabiedrībā.

Pieteikumi nebūs jāiesniedz, ja dalībnieks ir Latvijā SIA vai personālsabiedrība, kā arī gadījumos, kad dalībnieks ir Latvijā reģistrēta a/s un ziņas par tās patiesajiem labuma guvējiem ir iesniegtas Uzņēmumu reģistrā.

Tāpat pieteikumi nebūs jāiesniedz, ja kapitālsabiedrības dalībnieks ir Latvijā reģistrēta biedrība, nodibinājums, politiskā partija vai kooperatīvā sabiedrība, vai arī dalībnieka akcijas tiek kotētas kādā no ES vai citu valstu biržām.

Pamatā Komerclikumā noteiktā patiesā labuma guvēja definīcija atbildīs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā noteiktajai, taču Komerclikumā tiks noteikts, ka pieteikumi par patiesā labuma guvējiem ir jāiesniedz arī juridiskajām personām un personām, kuras tur kapitāldaļas citu personu labā. Tiesa, šī personām pieteikumi būs jāiesniedz tikai gadījumā, ja attiecīgajam dalībniekam pieder vismaz 25 % no kapitāldaļām Latvijā reģistrētā komercsabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums EKO osta šā gada 15.jūnijā iesniedzis būvniecības uzņēmuma SIA Skonto Būve maksātnespējas pieteikumu, liecina informācija maksātnespējas administrācijas mājas lapā.

Kā maksātnespējas administratora pretendents norādīts Guntars Birsāns.

Zemgales rajona tiesas informācija liecina, ka Skonto būves maksātnespējas pieteikumu plānots skatīt 2.jūlijā.

SIA Skonto būve valdē ir Juris Pētersons un Dmitrijs Soldatenko, padomes priekšsēdētājs ir Guntis Rāvis, bet padomes locekļi ir Ivars Millers un Rihards Rāvis, liecina informācija Lursoft. Kā patiesā labuma guvējs norādīts Guntis Rāvis.

Uzņēmumā norāda, ka SIA EKO osta iesniegtais maksātnespējas pieteikums pret SIA Skonto Būve ir nepamatots.

«Maksātnespējas pieteikums iesniegts par SIA EKO osta darbu izpildi objekta Vēsturiski piesārņotās vietas “Inčukalna sērskābā gudrona dīķi projektēšana un sanācijas darbi” ietvaros. SIA EKO osta pretēji līguma nosacījumiem ir izrakstījusi nepamatotus rēķinus par ar pasūtītājiem nesaskaņotiem darbiem,» teikts uzņēmuma skaidrojumā presei.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Biedru revidentu gaidot

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 01.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. decembra patiesie labuma guvēji būs jāatklāj ne tikai komercsabiedrībām un partijām, bet arī biedrībām un to apvienībām, arodbiedrībām, sabiedriskajām organizācijām un pat reliģiskajām organizācijām (plašāk – 30.11.2017. DB). Valsts devusi trīs mēnešus, lai pielāgotos jaunajām prasībām patieso labuma guvēju identifikācijā līdz ar izmaiņām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

Virziens uz caurspīdīgāku naudas pasauli neapšaubāmi ir pareizais virziens, un, kā to rāda arī plašāki notikumi Eiropā, sabiedrība tiek vesta šajā virzienā un Latvija pēc inerces seko jaunajai pasaules kārtībai. Caurspīdīgums samazina mahināciju iespējas dažādās jomās, tiklab finanšu nozarē, kā, acīmredzot, arī uzņēmēju biedrībā un pat baznīcā. Atklātība ir laba lieta, un tās it kā nevar būt par daudz, ja vien tā netiek piesārņota ar informāciju, kas par atklātību saucama tikai formāli, bet drīzāk tā ir burta kalpība bez jebkādas pievienotās vērtības vai atdeves. Tas, kas rada bažas, ir aizdomas par to, ka laba ideja šajā reizē pasniegta dikti pliekanā mērcē, turklāt tā nav žēlota, tāpēc trāpījusi pilnīgi visiem - no baznīckungiem līdz īstiem patiesajiem labuma guvējiem, par kuru reģistrāciju jautājumu nav. Iespējams, Latvija atkal skrien pa priekšu direktīvu prasībām un pārcentībā ir gatava ņemt pie dziesmas kā baznīckungus, tā arī, piemēram, daudzskaitlīgās uzņēmēju organizācijas, kā LDDK vai LTRK. Pēc analoģijas izriet, ka patiesā labuma guvējs Romas katoļu baznīcā ir Zbigņevs Stankevičs, savukārt LTRK – Jānis Endziņš. Meklējot patiesā labuma guvējus biedrībās un sabiedrības nodibinājumos, veidojas ārkārtēja situācija, jo patieso labuma saņēmēju loks tiek izvērsts milzīgi un, iespējams, nevajadzīgi plašs. Tas liek domāt, ka šajā atklātībā noslēpties būs nevis sarežģītāk, bet varbūt pat vieglāk, nekā tas bijis līdz šim. Laba iecere ar pārcentību raust datu gūzmu faktiski degradējusies. Iespējams, Latvija varēs ziņot par to, cik aktīvi «izķeram» patiesos labuma guvējus, tomēr vai tam būs arī reāls segums? Nav skaidrības arī par to, kā patiesie labuma guvēji (reālie, nevis, teiksim, izdomātie) tiks izsijāti ārvalstu kapitāla uzņēmumos, kuri pieder «mammām» un «mammu mammām» kaut kur tālās zemēs. Palielināsim datu apjomu, aktīvi iekasējot nodevu, bet atdeves vietā, var gadīties, būs sēnalas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā top jauna direktīva noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai, kurā tiks skarti kriptovalūtu un trastu jautājumi, iespējama noziedzīgi iegūtu līdzekļu uzraudzības centralizācija, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šonedēļ sāks skatīt valdības akceptētos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kuri paredz liegumu sadarboties ar tā dēvētajām čaulas kompānijām. Savukārt Eiroparlamentā jau šonedēļ paredzētas debates saistībā ar naudas atmazgāšanu un jaunām direktīvas prasībām. Šāda risinājuma ieviešanā Latvija varot būt sava veida pioniere visā ES. DB jau 11.04.2018. vēstīja, ka iecerētā tā dēvēto čaulas kompāniju ierobežošana tikai ar normatīvo aktu izmaiņām, bez katra konkrēta uzņēmuma faktisko apstākļu noskaidrošanas un pārbaudes, var radīt papildu problēmas godīgajiem uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Tiesas lēmuma izpilde arestēt Lemberga kontrolētās kapitāldaļas rada kāzusu

Māris Ķirsons, 01.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistram nav īstas skaidrības kā izpildīt Anglijas tiesas lēmumu par lieguma noteikšanu kapitāldaļām, kuru iespējamais patiesā labuma guvējs esot Aivars Lembergs.

Uzņēmumu reģistrs ir saņēmis Antonio Gramsci Shipping Corporation pilnvarotā pārstāvja Uģa Grūbes pieteikumu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas apstiprināto un izpildei nodoto Lielbritānijas Augstākās tiesas karalienes tiesas departamenta Komerctiesas tiesneša lēmumu uzlkt aizliegumu jebkādā veidā atsavināt, rīkoties vai samazināt vērtību 16 kapitālsabiedrību kapitāldaļām, kurām kā patiesā labuma guvējs tiek minēts Aivars Lembergs, kaut arī viņš nevienā no tām nav reģistrēts kā kapitāldaļu īpašnieks.

Uzņēmumu reģistrs (UR) savos reģistros nav uzkrājis informāciju par patiesā labuma guvējiem un arī nekad līdz šim nav reģistrējis kādus aizliegumus patiesā labuma guvējiem, tāpēc bez papildu informācijas un skaidrojumiem minēto tiesas lēmuma izpildi var būt grūti īstenot. Vēl jo vairāk, ja šāda lieguma uzlikšanu UR reģistros reģistrētā kapitāldaļu (akciju) īpašniekam, kurš nav persona, uz kuras mantu tiek attiecināts liegums, var iegūt ne tikai tiesvedību un prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, bet arī disciplinārlietu un pat UR pašreizējās vadības amatu zaudēšanu. Tieši tāpēc nav pārsteigums, ka Tieslietu ministrijai UR nosūtījis vēstuli ar lūgumu pēc skaidrojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briti nav ieinteresēti, lai viņu jurisdikcijā reģistrētās kompānijas radītu problēmas pašmājās un ārzemēs

Tā sarunā ar DB saka Apvienotās Karalistes (AK) vēstnieks Latvijā Kīts Šenons (Keith Shannon).

Pēc FKTK datiem, AK un Britu Virdžīnās ir reģistrēts 50,1% no Latvijas bankās esošo čaulas kompāniju skaita. Šo banku klientu sektoru līdz ar ASV naudas atmazgāšanas apkarošanas iestādes FinCEN sankcijām pret ABLV Latvijas valdība ir lēmusi samazināt astoņas reizes.

Jautāts, cik tas ir taisnīgi, ka AK reģistrētu kompāniju dēļ nepatikšanas ir citiem, vēstnieks atbild, ka AK un tās aizjūras teritorijās reģistrēto komandītsabiedrību (limited liability partnerships) pastāvēšanai ir leģitīmi iemesli, tomēr pēdējos pāris gados jau pirms FinCEN globālajām aktivitātēm briti paši aizvien pamatīgāk pievēršas čaulas kompāniju regulēšanai un to īpašnieku un darbības caurskatāmībai. Lai novērstu čaulas kompāniju nelietīgu izmantošanu, briti patlaban maina savus regulējumus pašā AK un arī aizjūras teritorijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

EP atbalsta likumprojektu, kas ierobežos naudas atmazgāšanu

Dienas Bizness, 20.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti gala lasījumā atbalstīja Latvijas pārstāvja Krišjāņa Kariņa (Vienotība/ETP) virzīto likumprojektu, kas ieviesīs jaunus noteikumus cīņai pret naudas atmazgāšanu, kā arī paredz vienota patiesā labuma guvēju reģistra izveidi Eiropas Savienībā (ES), informē K. Kariņa padomniece Ieva Zīberga.

Likumprojekts tiesībsargājošajām iestādēm dos jaunu instrumentu efektīvai cīņai pret naudas atmazgāšanu, kā arī nodokļu krāpšanās shēmām. Neskatoties uz sākotnējo Eiropas institūciju un atsevišķu dalībvalstu pretestību, ir izdevies panākt atbalstu vienota patiesā labuma guvēju reģistra izveidošanai ES. Tajā būs pieejama informācija par uzņēmumu, tai skaitā, ofšoru īpašniekiem un patiesā labuma guvējiem. Reģistra izveidošana padara daudz stingrāku sākotnējo Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto likumprojektu un ir Krišjāņa Kariņa virzīts priekšlikums.

Reģistrs ļaus uzzināt kam un kur ir jāmaksā nodokļi, veicinās godīgu konkurenci un, līdz ar to, arī uzlabos investīciju klimatu dalībvalstīs. Likumprojektā noteikts, ka tiesībsargājošajām iestādēm, kā arī bankām, juristiem, auditoriem un citām likumprojektā atrunātajām institūcijām būs pieejama informācija par patiesā labuma guvējiem visā ES teritorijā. Tāpat informācija būs pieejama mediju pārstāvjiem un citām institūcijām un personām, veicot reģistrāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprinājusi ieteikumus kredītiestādēm aizdomīgu darījumu pazīmju konstatēšanai, lai veicinātu kredītiestāžu spēju konstatēt aizdomīgus darījumus, tādējādi palīdzot cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, informē FKTK Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likums nosaka, ka par aizdomīgu tiek uzskatīts tāds darījums, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu. Tomēr tā kā NILLTFN likumā sniegtā aizdomīgā darījuma definīcija ir vispārīga, un citi normatīvie akti nesniedz sīkāku skaidrojumu vai konkrētas pazīmes aizdomīgu darījumu konstatēšanai, FKTK izstrādāja Ieteikumus kredītiestādēm aizdomīgu darījumu pazīmju konstatēšanai.

Šo ieteikumu mērķis ir veicināt aizdomīgu darījumu konstatēšanu kredītiestādēs, tajos ietvertas pazīmes, kas var liecināt par aizdomīgu darījumu. Pazīmes veidotas, lai kalpotu kā praktisks rīks kredītiestādēm, veicot klientu darījumu uzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

900 Latvijā reģistrētām SIA, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, mēneša laikā Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz informācija par patiesajiem labuma guvējiem – fiziskajām personām, pretējā gadījumā tās tiks likvidētas.

Tas notiks, pat neraugoties uz to, ka tās kopumā valsts budžetā 2018. gadā samaksājušas daudzus desmitus milj. eiro.

Tādu iespējamo nākotni redz Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa atgādina, ka grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā tiem, kuri paslēpušies, izmantojot dažādas uzņēmumu ķēdes pat vairākās valstīs, liek izvēlēties – atklāt patiesā labuma guvējus vai piedzīvot likvidāciju. «Šīs izmaiņas nosaka, kā Uzņēmumu reģistrs skatīsies uz uzņēmumiem un tos sadalīs divās lielās grupās – mazi uzņēmumi, kur jau no reģistrētajiem datiem ir redzamas fiziskās personas, kas aiz tiem stāv un ir uzskatāmas par patiesā labuma guvējiem, un otra grupa, kuru īpašnieki ir ārvalstīs reģistrēti vai arī garas īpašnieku ķēdes,» skaidro G. Paidere. Viņa norāda, ka būs atšķirīga attieksme pret šo divu grupu klientu kompānijām. Tas nozīmē, ka faktiski problēmu nebūs un arī nekādi papildu dokumenti nav jāiesniedz Latvijā reģistrēto pašmāju kapitāla kompānijām, kur īpašnieki ir fiziskās personas. Savukārt pavisam cita attieksme ir pret kapitālsabiedrībām, kur nav zināmas fiziskās personas, kam tās pieder. «Par paaugstināta riska juridiskajām personām ir atzītas SIA, kuru īpašnieki ir ārvalstu kompānijas, kuru skaits 2017. gada rudenī pārsniedza 5000, taču 2019. gada jūlijā to skaits ir sarucis līdz 900. «Šīs SIA Uzņēmumu reģistrs ir informējis visādos veidos, gan izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta EDS, gan arī tiks sūtītas vēstules,» uz jautājumu, vai šīs kompānijas ir informētas par tām draudošajām briesmām, atbild G. Paidere. Viņa atzīst, ka šīm kompānijām atlicis ļoti maz laika, jo brīdinājuma vēstulēs noteiktais termiņš laboties būs mēnesis, tātad šā gada augusts. «Ja patiesā labuma guvēji netiks atklāti, tad augusta otrajā pusē tiks piemērota vienkāršotā likvidācija,» brīdina G. Paidere. Šāda kārtība tiks attiecināta uz SIA un akciju sabiedrībām, bet neattieksies uz zemnieku saimniecībām, individuālajiem komersantiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedaudz vairāk kā 2000 Latvijā reģistrētu uzņēmumu, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz patiesie labuma guvēji – fiziskās personas; ja tas netiks izdarīts, attiecīgie uzņēmumi tiks likvidēti.

«Uzņēmumu reģistrs, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmu, ir izsūtījis atgādinājumu 2000 uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu, kuros nav neviena īpašnieka – fiziskās personas, iesniegt to patiesos labuma guvējus,» skaidro Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa atgādina, ka prasība visām juridiskajām personām atklāt patiesos labuma guvējus stājās spēkā jau 2017. gada novembrī. Viņa uzskata, ka kopumā ir progress, jo pērn šādu uzņēmumu, kuri nav atklājuši patiesos labuma guvējus, kopējais skaits sasniedza teju 5000, bet pašlaik ir tikai nedaudz vairāk par 2000. Jāatgādina, ka ārvalstu kompānijas bez norādītiem patiesajiem labuma guvējiem tiek uzskatītas par potenciālo riska zonu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

380 Latvijā reģistrētajām SIA, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija un kuras Uzņēmumu reģistrā nav iesniegušas informāciju par patiesā labuma guvējiem – fiziskajām personām, izsludināta likvidācija.

To rāda Uzņēmumu reģistra informācija. DB jau 02.07.2019. vēstīja, ka, ja 900 Latvijā reģistrētajās SIA, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, Uzņēmumu reģistrā neiesniegs informāciju par patiesā labuma guvējiem – fiziskajām personām, tās tik likvidētas, pat neraugoties uz to, ka tās kopumā valsts budžetā 2018. gadā samaksājušas daudzus desmitus milj. eiro. Jāatgādina, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likums būtībā tiem, kuri ir paslēpušies, izmantojot dažādas uzņēmumu ķēdes pat vairākās valstīs, lika izvēlēties – atklāt patiesā labuma guvējus vai arī piedzīvot likvidāciju.

160 reaģējušas

Uzņēmumu reģistra informācija liecina, ka no sākotnēji 5000 SIA, kuru dalībnieki ir tikai ārvalstu juridiskās personas - augsta riska SIA saskaņā ar nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku novērtējumu un Moneyval ziņojumu un kuru patiesie labuma guvēji nebija zināmi, šobrīd patiesā labuma guvējus nav atklājušas aptuveni 540 augsta riska SIA.

Komentāri

Pievienot komentāru