Eksperti

Kādas darbības veicamas, lai izmaksātu ārkārtas dividendes?

Andra Rubene, partnere, zvērināta advokāte, komerctiesību advokātu birojs Tark Grunte Sutkiene; Madara Melkerte, juriste, komerctiesību advokātu birojs Tark Grunte Sutkiene., 16.06.2014

Jaunākais izdevums

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

Statūtu grozījumi

Lai sabiedrība varētu izmaksāt ārkārtas dividendes, šāda iespēja jāparedz sabiedrības statūtos. Līdz ar to sabiedrībai, pirmkārt, jāveic grozījumi statūtos un jāpiesaka attiecīgo izmaiņu ierakstīšana Uzņēmumu reģistrā.

Statūtos jāparedz nosacījums vai termiņš, kuram iestājoties nosakāms termiņš, kādā valde sasauc dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par ārkārtas dividenžu noteikšanu. Savukārt gadījumā, ja saskaņā ar saimnieciskās darbības pārskatu, kas sagatavots par ārkārtas dividenžu izmaksas periodu, sabiedrībai nav peļņas, valde dalībnieku sapulci nesasauc. Bez iepriekš minētā sabiedrībai statūtos ir iespējams noteikt arī citus gadījumus, kādos valde var nesasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par ārkārtas dividenžu noteikšanu.

Plānojot statūtu grozījumus saistībā ar ārkārtas dividenžu izmaksu jāatceras, ka Komerclikuma pārejas noteikumi noteic, ka sākot ar 2014. gada 1. jūliju, piesakot Uzņēmumu reģistrā statūtu grozījumus, visām kapitālsabiedrībām, kuru pamatkapitāls vēl ir izteikts latos, statūtos vienlaicīgi jāparedz arī pamatkapitāla un pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtības denominācija no latiem uz euro. Iestājoties šim termiņam visām SIA būs nepieciešams veikt izmaiņas arī dalībnieku reģistrā un iesniegt precizētu dalībnieku reģistra nodalījumu, kas sastādīts atbilstoši prasībām, ko paredz Komerclikuma grozījumi, kas stājās spēkā 2013. gada 1. jūlijā.

Statūtu grozījumu veikšanai jārēķinās ar šādām minimālām izmaksām – maksu par valsts nodevu par dokumentu izskatīšanu 14,23 eiro apmērā, maksu par publikāciju „Latvijas Vēstnesī” 9,25 eiro apmērā, kā arī maksu par notāra vai Uzņēmuma reģistra valsts notāra pakalpojumiem sakarā ar parakstu apliecināšanu uz statūtu pilna teksta jaunā redakcijā, uz dalībnieku (akcionāru) sapulces protokola vai tā atvasinājuma, kā arī uz SIA dalībnieku reģistra nodalījuma (2).

Lai ietaupītu laiku un samazinātu izmaksas, kas saistītas ar sabiedrības korporatīvo dokumentu notariālu apliecināšanu, piesakot izmaiņas, tostarp, statūtu grozījumus, nevajadzētu aizmirst par iespēju parakstīt Uzņēmumu reģistram iesniedzamos dokumentus ar drošo elektronisko parakstu, kas ir ērta un izdevīga notariāla apliecinājuma alternatīva.

Darbības pārskats

Viens no priekšnoteikumiem ārkārtas dividenžu izmaksai ir saimnieciskās darbības pārskata par to periodu, par kuru tiek noteiktas ārkārtas dividendes, sagatavošana. Saimnieciskās darbības pārskats jāsagatavo sabiedrības valdei saskaņā ar gada pārskata sastādīšanas prasībām. Bez saimnieciskās darbības pārskata valdei jāsagatavo arī priekšlikums par to, kāda peļņas daļa ir izmaksājama ārkārtas dividendēs. Komerclikums paredz izmaksājamās summas ierobežojumu nosakot, ka ārkārtas dividendēs izmaksājami ne vairāk kā 85% no peļņas, kas gūta periodā, par kuru noteiktas ārkārtas dividendes.

Saimnieciskās darbības pārskats un priekšlikums, kāda peļņas daļa ir izmaksājama ārkārtas dividendēs, iesniedzams dalībnieku sapulcei, proti, nosūtāms katram dalībniekam kopā ar paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu. Būtiski, ka dalībnieku sapulce vēlāk nevar noteikt lielāku ārkārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par to, kas norādīta iepriekš minētajā valdes sagatavotajā priekšlikumā, jo attiecīgās summas noteikšana ir sabiedrības valdes kompetencē.

Dividenžu izmaksa

Visbeidzot, ārkārtas dividendes iespējams noteikt un izmaksāt, ja dalībnieku sapulces lēmuma pieņemšanas dienā izpildīsies sekojoši nosacījumi:

1. sabiedrībai nav nodokļu parādu (nav nenokārtotas nodokļu saistības);

2. sabiedrībai nav atliktu vai termiņos sadalītu nodokļu maksājumu un sabiedrības veicamie nodokļu avansa maksājumi nav samazināti.

Bez tam sabiedrības valdei rūpīgi jāizvērtē un dalībnieku sapulcē jāapliecina, ka sabiedrības finansiālais stāvoklis līdz dalībnieku sapulces dienai nav būtiski pasliktinājies un ārkārtas dividenžu izmaksa neradīs risku sabiedrības saistību izpildei turpmākajos pārskata gada mēnešos.

Lēmums par ārkārtas dividenžu noteikšanu dalībnieku sapulcei jāpieņem:

- ne agrāk kā 3 mēnešus pēc tam, kad pieņemts iepriekšējais dalībnieku sapulces lēmums par dividenžu noteikšanu, un

- ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc tā pārskata perioda beigām, par kuru sagatavots sabiedrības saimnieciskās darbības pārskats.

Būtiski, ka ārkārtas dividenžu izmaksas tiesiskais regulējums nav attiecināms uz Komerclikuma 185.1 pantā minētajām mazkapitāla sabiedrībām, kuru pamatkapitāls ir mazāks par 2800 eiro.

Informācija vadības ziņojumā

2014. gada 14. jūnijā stājās spēkā attiecīgi grozījumi Gada pārskatu likumā, kas nosaka kārtību, kādā sabiedrība uzskaita un finanšu pārskatā atspoguļo ārkārtas dividendes. Svarīgi, ka šie grozījumi nosaka, ka turpmāk vadības ziņojumā būs iekļaujama informācija par ārkārtas dividendēm.

Pirmkārt, grozījumi deleģē Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā uzskaita un finanšu pārskatā atspoguļo ārkārtas dividendes. Vienlaikus jānorāda, ka saistībā ar šiem grozījumiem būs nepieciešami grozījumi arī Ministru kabineta 2011. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi”.

Otrkārt, grozījumi paredz, ka vadības ziņojumā sniedzami priekšlikumi par sabiedrības peļņas izlietošanu ņemot vērā arī aprēķinātās ārkārtas dividendes (ja tādas ir bijušas) vai zaudējumu segšanu.

Visbeidzot grozījumi noteic, ka sabiedrības, uz kurām attiecas Gada pārskatu likuma 54.panta noteikumi, var vadības ziņojumu neiesniegt, taču tādā gadījumā sabiedrībai jāiesniedz attiecīgi apliecināts sabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces protokola izraksts ar lēmumu par peļņas sadali ņemot vērā arī aprēķinātās ārkārtas dividendes (ja tādas ir bijušas) vai zaudējumu segšanu.

1 Komerclikumā reglamentētais dividenžu regulējums attiecas gan uz SIA, gan uz AS, tāpēc turpmāk šī raksta ietvaros jēdziens „dalībnieks" un „dalībnieku sapulce” attiecas arī uz AS akcionāru un akcionāru sapulci.

2 Ja SIA izsakot pamatkapitālu eiro vienlaicīgi iesniedz arī atbilstoši 2013. gada 1. jūlija Komerclikuma grozījumiem precizētu aktuālo dalībnieku reģistra nodalījumu, paraksti uz dalībnieku reģistra nodalījuma jāapliecina notariāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% UIN avanss no iepriekšējā gada peļņas

LETA, 02.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, paredz grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% UIN avanss no iepriekšējā gada peļņas

LETA, 07.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un Saeimā šodien pieņemtie grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Šodien pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, pieņemto grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) pirmdien iepazīstinājusi ar jauno Vienotā tirgus ārkārtas instrumentu (VTĀI), kura mērķis ir turpmāku ārkārtas situāciju gadījumā ES saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti, personu brīvu pārvietošanos un svarīgu preču un pakalpojumu pieejamību, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Lai gan vienotais tirgus ir apliecinājis sevi kā mūsu labākais aktīvs krīzes pārvarēšanā, Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi strukturālus trūkumus, kas kavē ES spēju efektīvi un saskaņoti reaģēt uz ārkārtas situācijām. Vienpusēji pasākumi ir izraisījuši sadrumstalotību, vēl vairāk saasinājuši krīzi un īpaši smagi skāruši mazos un vidējos uzņēmumus.

Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons norādījis, ka pēdējos gados piedzīvotajās krīzēs smagi strādāts, lai saglabātu netraucētu vienotā tirgus darbību, turētu robežas un piegādes ķēdes atvērtas un nodrošinātu to produktu un pakalpojumu pieejamību, kas mūsu iedzīvotājiem bija vajadzīgi.

"Mums jābūt labāk sagatavotiem, prognozējot nākamo krīzi un reaģējot uz to. Vienotā tirgus ārkārtas instruments nevis paļausies uz tūlītējām, improvizētām darbībām, bet būs strukturāls risinājums, kas nebaltās dienās palīdzēs saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti un cilvēku brīvu pārvietošanos. VTĀI nodrošinās labāku koordināciju ar dalībvalstīm, palīdzēs novērst un ierobežot potenciālās krīzes ietekmi uz rūpniecību un ekonomiku un nodrošinās Eiropai mehānismus, kas ir mūsu globālajiem partneriem, bet nav mums," uzsvēris Bretons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm nosoda Olmafarm rīcību un organizēto pulcēšanos pie caurlaides vērtē kā ālēšanos

Žanete Hāka, 01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» nosoda «SIA «Olmafarm» rīcību, izplatot dezinformāciju un musinot uzņēmuma akcionārus ar savu aicinājumu šodien, 1.aprīlī, pulcēties pie AS «Olainfarm» caurlaides.

«Tā kā iepriekš izsludinātā ārkārtas akcionāru sapulce tika atcelta ar uzņēmuma valdes š.g. 27.marta lēmumu, un par to tika paziņots visiem akcionāriem likumā noteiktā kārtībā, šī rīta notikumus nevar saukt citādi kā par 1 aprīļa ālēšanos, ko organizējis viens akcionārs, un tiem nav nekāda juridiska spēka. Vienlaikus mums patiesi žēl, ka atsevišķi akcionāri tomēr tika maldināti ar SIA «Olmafarm» uzsaukumiem, un šodien pulcējās pie uzņēmuma caurlaides,» pauž AS «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.

P. Rebenoks norāda, ka SIA «Olmafarm» aicinājumi uz akcionāru sapulci, kas tika paziņoti tikai ar mediju starpniecību, ir vēl jo vairāk dīvaini un nesaprotami, jo iepriekš plānoto ārkārtas akcionāru sapulci 1.aprīlī ierosināja Signe Baldere-Sildedze (pārstāvot Annu Emīliju Maliginu) un Nika Saveļjeva, nevis SIA «Olmafarm».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ziemassvētku tirdziņi Rīgā atzīti par izdevīgākajiem Eiropā

Ilze Žaime, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemassvētku tirdziņi Rīgā jau trešo gadu atzīti par ekonomiski izdevīgākajiem Eiropā, liecina Lielbritānijas kompānijas Post Office barometra pētījums par izmaksām Ziemassvētku tirdziņos, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB).

Pētījumā aptaujātas 13 Eiropas pilsētas - Berlīne, Budapešta, Kopenhāgena, Krakova, Lille, Minhene, Prāga, Rīga, Stokholma, Strasbūra, Tallina, Vīne un Zagreba.

Barometra pētījumā tika apkopotas šādas izmaksas: pakešu piedāvājums divām personām divas naktis, kur iekļauts tiešais lidojums turp un atpakaļ no Londonas uz konkrēto pilsētu un B&B naktsmītne, transporta biļetes no lidostas uz centru, tirdziņos pieejamo dzērienu un uzkodu cenas, divas trīs kārtu vakariņas ar vīnu un kafijas cena.

«Post Office» Eiropas Ziemassvētku tirdziņu barometrs tika veikts, izmantojot nacionālo un reģionālo tūrisma biroju sniegto informāciju. Kopējās izmaksas divām personām nedēļas nogalē Rīgā Lielbritānijas tūristam izmaksātu 497,00 mārciņas jeb 580,32 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nodokļu slogu ir nepieciešams mazināt, uzskata finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Reira padomniece Mudrīte Grundule aģentūru LETA informēja, ka trešdien notikušajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdē finanšu ministrs norādījis uz apņemšanos turpināt darbaspēka nodokļu samazināšanu, īstenojot ilgtermiņa programmu.

"Konsekventi pēdējos desmit gados nodokļu slogs ir būtiski mazināts no 43,3% līdz 36,7% no iekšzemes kopprodukta nelielo algu saņēmējiem, un starpība ar kaimiņvalstīm ir sarukusi," stāstījis Reirs.

Viņš pauda pārliecību, ka darbaspēka nodokļu slogu ir nepieciešams mazināt, īpaši mazo un vidējo algu saņēmēju grupā. "Vērtējam iespēju pakāpeniski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencētā neapliekamā minimuma apmēru līdz valstij noteiktās minimālās darba algas lielumam un iespēju mazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes," informēja Reirs vienlaikus piebilstot, ka jautājuma par VSAOI atlikšanu nav Finanšu ministrijas (FM) dienas kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup būs viens no pirmajiem uzņēmumiem Latvijas biržas vēsturē, kas gandrīz visas akciju sākotnējo publisko piedāvājuma (IPO) tikšanās un komunikāciju ar potenciālajiem investoriem organizēs ar moderno tehnoloģiju palīdzību virtuālajā vidē.

AS DelfinGroup laika posmā no 22. septembra līdz 11. oktobrim rīkos gan privātus, gan publiskus digitālos investīciju vebinārus privātajiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Vebināri un interaktīvas prezentācijas privātajiem investoriem būs pieejamas gan Nasdaq Riga, gan LHV Bank, gan citās platformās.

Vebināru mērķis ir mudināt Baltijas valstu iedzīvotājus investēt vietējā kapitāla tirgū, kā arī iepazīstināt privātos investorus ar AS DelfinGroup šoruden plānoto akciju sākotnējo publisko piedāvājumu.

Tostarp publiska virtuālā konference Nasdaq Riga platformā pilnīgi visiem interesentiem un Baltijas valstu investoriem notiks 28. septembrī plkst. 11:00 angļu valodā un plkst. 13:00 latviešu valodā (Rīgas laiks). Vebināru vadīs un uz jautājumiem atbildēs AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš un valdes loceklis Kristaps Bergmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES Atveseļošanas fonda ieviešanas vadībai un kontrolei nepieciešami 32,302 miljoni eiro

Db.lv, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda ieviešanas vadībai un kontrolei papildus būs nepieciešami 32,302 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja valdība.

FM papildus būs nepieciešami 2,448 miljoni eiro, Iepirkumu uzraudzības birojam - 2,84 miljoni eiro, Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai - 14,57 miljoni eiro, bet citām uzraudzības institūcijām - 12,4 miljoni eiro.

Lai nodrošinātu Eiropas Komisijas (EK) prasībām atbilstošu ES Atveseļošanas fonda plāna ieviešanu un iespējami novērstu riskus Atveseļošanas fonda finansējuma nesaņemšanai pilnā apmērā, nepieciešama pienācīga Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas kapacitāte - attiecīgi papildu resursu nepieciešamība ir atkarīga no pārbaužu tvēruma, uzraudzības procesa un veicamo kontroļu, kā arī citu administratīvu procesa un pasākumu apjoma, teikts FM informatīvajā ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu vērtēt vēl ir pārāk agri, jo kopš tās ieviešanas ir pagājuši tikai divi gadi, kas ir pārāk īss laiks, jo vairāk, ja 2018. un 2019. gads bija sava veida pārejas periods.

Tāda aina atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka 2018. gadā spēkā stājās uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma, kuras pamats bija: nemaksā dividendes - nemaksāsi arī uzņēmuma ienākuma nodokli.

Līdz 2019. gada nogalei spēkā bija nosacīts pārejas periods, kad uzņēmumi varēja izmaksāt dividendes, maksājot 10% lielo iedzīvotāju ienākuma nodokli par to peļņu, kura savulaik aprēķināta un par ko samaksāts attiecīgais uzņēmuma ienākuma nodoklis, bet tā netika sadalīta dividendēs. Savukārt, ja līdz 2019. gada nogalei šo iepriekšējos gados (līdz 2018. gadam) nopelnīto, bet dividendēs neizmaksāto vēlāk - 2020. gadā vai vēl tālākā nākotnē - gribēs izmaksāt dividendēs, par to būs jāmaksā divas reizes lielāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis nekā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

15 akcijas ar dividenžu ienesīgumu virs 10%

Žanete Hāka, 25.09.2017

Prospect Capital: 10,7%

Kompānija ar 2,4 miljardu dolāru tirgus vērtību investē dažāda izmēra un izaugsmes etapu uzņēmumos, kā arī darījumos. Kompānijas akcijas cena ir 6,72 dolāri. Nesen uzņēmums pazemināja dividendes apmēru. Eksperti paredz, ka akcijas cena var sarukt līdz 6,5 dolāriem.

Foto: no kompānijas mājaslapas

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav noslēpums, ka investoriem patīk uzņēmumi, kuri maksā dividendes.

Kā liecina statistika, gandrīz puse no kopējās atdeves akciju tirgū veido tieši dividendes, raksta portāls 24/7 Wall St. Daudzi ieguldītāji paļaujas uz dividendēm, lai papildinātu savus ienākumus, aizejot pensijā vai virzoties uz pensijas gadiem. Tāpat dividendes ir lielisks kapitāla avots, ko var ieguldīt tālāk.

Ja investoriem ļoti patīk dividendes, vai tas nozīmē, ka augstāks dividendes ienesīgums ir labāks? Šis jautājums ir sarežģīts, īpaši, ja dividendes ienesīgums ir pārāk augsts, jo dividendes, kuru ienesīgums ir virs 10% var kļūt pārāk riskantas, un šo risku investori ne vienmēr var uzņemties. Jāatgādina, ka 10 gadu ASV valsts obligāciju ienesīgums ir tikai 2,25%, bet vidējais Dow Jones Industrial Average akciju dividenžu ienesīgums bija aptuveni 2,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerna AS DelfinGroup 3. septembra akcionāru sapulcē apstiprināti pirmā pusgada rezultāti un par 2021. gada otro ceturksni dividendēs nolemts izmaksāt 431 tūkstoti eiro jeb 0,011 eiro par katru akciju.

Līdz ar šo izmaksu šogad līdz septembra beigām dividendēs kopumā būs izmaksāti vairāk nekā 3,2 miljoni eiro jeb 0,08 eiro par katru akciju. Par otrā ceturkšņa rezultātiem dividenžu izmaksu paredzēts veikt līdz 30. septembrim.

“DelfinGroup turpināja uzrādīt stabilu izaugsmi visos pamatdarbības segmentos arī 2021. gada otrajā ceturksnī – gan patēriņa kreditēšanā un lombarda aizdevumu segmentā, gan lietoto preču tirdzniecības jomā. Priecē tas, ka uzņēmuma izaugsme notiek atbilstoši prognozēm un 2022. un 2024. gada noteiktajiem koncerna finanšu un ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Jau ilgstoši esam viens no uzņēmumiem, kas maksā regulāras dividendes. Pēc plānotā IPO Nasdaq Rīga biržā būsim arī viens no retajiem Baltijas biržas uzņēmumiem, kas katru ceturksni plāno izmaksāt vērā ņemamas dividendes saviem akcionāriem. Regulāra dividenžu izmaksa ir stratēģisks DelfinGroup lēmums, rēķinoties ar to, ka šāda uzņēmuma ilgtermiņa politika būs pievilcīga arī jaunajiem akcionāriem pēc akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) veikšanas Nasdaq Riga biržā,” komentē AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Savukārt par Saeimas ārkārtas vēlēšanām pašlaik nav juridiska pamata runāt

Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākušas personas, kuras, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā AS «Nasdaq Riga» tirgoto uzņēmumu akciju īpašniekiem, informē FKTK.

Akcijas tiek izkrāptas no īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas «Nasdaq CSD SE» (iepriekšējais nosaukums – Latvijas Centrālais depozitārijs) Sākotnējā reģistrā, piedāvājot no šādiem īpašniekiem atpirkt akcijas pat par vairākas reizes zemāku cenu nekā to patiesā tirgus vērtība.

FKTK rūpējoties par ieguldītāju aizsardzību un finanšu instrumentu tirgus uzticamību, brīdina par iespējamu krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu akciju īpašniekus brīdina par iespējamu krāpšanas mēģinājumu

Žanete Hāka, 05.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākusi persona, kura, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā NASDAQ OMX Riga tirgotu uzņēmumu akciju īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas Latvijas Centrālā depozitārija (LCD) Sākotnēja reģistrā, piedāvājot no šāda īpašnieka atpirkt akcijas par krietni zemāku cenu nekā to tirgus vērtība, informē FKTK.

FKTK brīdina par šādu iespējamo krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas LCD kārtotajā Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes.

Iespējamais krāpnieks, visticamāk, mēģina izmantot akcionāru nezināšanu par faktisko akciju tirgus vērtību un noklusēt faktu, ka par akcijām ir uzkrājušās dividendes, mēģinot ar dažādiem argumentiem pārliecināt par akciju pārdošanu, piedāvājot samaksāt ievērojami zemāku cenu nekā to tirgus vērtība biržā. Informācija par uzņēmumu akciju cenām un iepriekš maksātajām dividendēm ir publiski pieejama NASDAQ OMX Riga mājas lapā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas medicīnā izsludina ārkārtas situāValsts operatīvā medicīniskā komisija ceturtdien nolēmusi Latvijas medicīnas nozarē izsludināt ārkārtas situāciju, apstiprināja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes būs pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.

Veselības ministrijā iepriekš skaidroja, ka ārkārtas situācija medicīnā uztverama kā pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta, un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Ārkārtējo situāciju medicīnā izsludina gadījumos, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam.

Sīkāka informācija izsludināto ārkārtas situāciju medicīnā tiks sniegta īpaši sasauktā preses konferencē ceturtdien plkst.13 Tajā piedalīsies veselības ministrs Pavļuts, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis, profesors Haralds Plaudis un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

7 lielas kompānijas, kas nākotnē varētu dubultot dividendes

Db.lv, 19.09.2018

FedEx

Kompānijai ir iemesli, kādēļ dividendes iepriekšējos gados bija zemākas, taču tas tuvāko gadu laikā var mainīties. Kompānijas gada pārskats uzrāda, ka kompānija ceturkšņa izmaksas 2019.fiskālajā gadā palielinājusi par 30%. 2018.gada pārskats liecina, ka dividendēs kompānija 2019.fiskālajā gadā izmaksājusi 535 miljonus dolāru. Tāpat pārskatā teikts, ka valde varētu pārskatīt izmaksu apmērus arī turpmāk. Tomēr pat ar 30% palielinājumu ceturkšņa dividenžu ienesīgums ir 0,65 dolāri par akciju, tāpēc ir vieta izaugsmei.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoriem patīk dividendes un tās var sasniegt pat pusi no laika gaitā investoru saņemtās atdeves, raksta portāls 24/7 Wall St.

Ja runā par ilgtermiņa investoriem, tad viņiem ļoti patīk, kad kompānijas regulāri palielina dividendes.

24/7 Wall St. apkopojis sarakstu ar uzņēmumiem, kuri gadu gaitā ir paziņojuši par dividenžu izmaksu, kā arī šo uzņēmumu dividenžu politiku.

Kompānijai, lai tā varētu paaugstināt dividendes, ir jāsaprot, kas ir dividendes godīgā tirgus vērtība. Vidējais Dow Jones Industrial Average 30 kompāniju dividenžu ienesīgums ir 2,37%. No Standard&Poor’s 500 indeksā ietilpstošajām kompānijām 408 maksā dividendes un vidējais dividenžu ienesīgums sasniedz 2%.

24/7 Wall St. eksperti prognozē, kuras lielās kompānijas tuvāko gadu laikā varētu palielināt dividendes!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka Covid-19 krīzes ietekmē pasaules lielākās kompānijas savas dividendes varētu samazināt par 17-23%, prognozē fondu pārvaldīšanas kompānijas "Janus Henderson" eksperti.

Šā gada otrajā ceturksnī dividenžu maksājumi sarukuši par 108 miljardiem dolāru līdz 382 miljardiem dolāru. Tādējādi kopējais apjoms gada laikā samazinājies par 22%, kas ir sliktākais rādītājs kopš vismaz 2009.gada.

Dividenžu maksājumi sarukuši visos pasaules reģionos, izņemot Ziemeļameriku, jo Kanādā krīze tos nav ietekmējusi. Pasaulē kopumā dividendes samazinājuši 27% uzņēmumu, taču vissliktākā situācija vērojama Eiropā, kur vairāk nekā puse kompāniju samazinājušas dividendes, bet divas trešdaļas no tām dividendes atcēlušas vispār.

Maksājumi atšķiras arī nozaru griezumā. Samazinājums banku un citu finanšu kompāniju segmentā, kur Eiropas Centrālā banka aicināja atcelt dividendes, veido aptuveni pusi no 45% lielā krituma Eiropā otrajā ceturksnī, kopējam reģionā izmaksāto dividenžu apjomam sasniedzot 77 miljardus dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena lopkopji saņem dividendes, graudkopībā dividendes maksā jau gadiem

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Piena ceļš ir viens no piena nozares uzņēmumiem, kas saņēmis dividendes. Proti, Piena ceļš no tam piederošā piena pārstrādes uzņēmuma Jaunpils pienotava saņēmis 75 000 eiro dividendēs. Šādas summas izmaksa notiek pirmo reizi, kas pierāda – zemniekiem piederošs piena pārstrādes uzņēmums spēj darboties veiksmīgi un dot labumu tā īpašniekiem. Jaunpils pienotava dividendes 75 000 eiro apmērā izmaksājis no 2016. gada peļņas, kas kopumā bija 829 289 eiro.

Uzņēmuma īpašnieki LPKS Piena ceļš nolēmuši lielāko daļu peļņas jeb 754 289 eiro ieguldīt uzņēmuma tālākai attīstībai – biezpiena ražošanas jaudu palielināšanai par 30% un ūdens apgādes un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu modernizēšanā. LPKS Piena ceļš valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa skaidro, ka izdevies ievērojami kāpināt Jaunpils pienotavas peļņu, jo veiksmīgi strādāts gan vietējā, gan eksporta tirgos. Atrasta arī alternatīva siera eksportam uz Krieviju, un šobrīd Jaunpils piena saražotais biezpiens un siers ir pieprasīts Vācijā, ASV un citās valstīs. Kooperatīva vadītājs jau norādījis, ka šis gads piena pārstrādes jomā solās būt tikpat veiksmīgs kā iepriekšējais, tādējādi nākamgad Jaunpils pienotavas kooperatīvam dividendēs izmaksājamā summa, iespējams, būs lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Igaunijas samazinātais peļņas nodoklis var rīvēt kantes Latvijai

Māris Ķirsons, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas lēmums regulāro dividenžu izmaksātājiem samazināt uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi no 20% līdz 14% nozīmē, ka ziemeļu kaimiņvalsts pretendēs uz peļņas centra vietu.

Šādu ainu rāda zvērinātu advokātu biroja Lextal Igaunijas partnera Anta Karu dati. Par to, vai šāda Igaunijas atbilde uz Latvijā veikto uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu radīs kādu ietekmi, rādīs laiks.

DB jau vēstīja, ka no 2018. gada Latvijā būtībā ir ieviests tieši tāds pats uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) risinājums, kāds tas Igaunijā ir darbojies jau kopš šī gadsimta sākuma. Proti, jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējums paredz ne tikai lielāku (20%) šī nodokļa likmi salīdzinājumā ar bijušo 15%, bet arī dividendēs nesadalīto peļņu ar uzņēmumu ienākuma nodokli neapliks. Jāņem vērā gan kāda detaļa - šī nodokļa likme, turklāt pēc formulas summa/ 0,8x20% jāmaksā par tiem tēriņiem, kuri pielīdzināmi dividenžu sadalei – par tēriņiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Šī aprēķina formula arī ir radījusi aprēķinu, ka, piemēram, uzņēmums samaksā 100 eiro par pakalpojumu, kas tiek uzskatīts par nesaistītu ar saimniecisko darbību, tad, piemērojot minēto formulu (100 eiro/0,8x20%), iegūstam, ka nodoklis jāsamaksā 25 eiro – tātad UIN likme jau tiek lēsta 25%, kāda tā bija līdz 2002. gadam. Par to, kā šī sistēma darbosies praksē, rādīs nākotne, kurā tad arī tiks pārbaudīts, vai patiešām šī nodokļa likme būs 25% šādos gadījumos. Jāņem vērā, ka par tiem uzņēmumu tēriņiem, kuri tiks pielīdzināti peļņas sadalei, UIN noteiktajā apmērā būs jāsamaksā jau nākamajā mēnesī pēc šo izmaksu rašanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Institūts: Birža ir joprojām neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem

LETA, 22.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, intervijā aģentūrai LETA atzina Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

«Latvenergo un jebkurš cits liels infrastruktūras uzņēmums tikai iegūtu, ja 10, 15 vai 25% to akciju tiktu kotēti biržā. Pētījumi parāda, ka, attīstot Latvijas kapitāla tirgu Latvijā līdz Igaunijas līmenim, investīciju piesaistes rezultātā tiktu nodrošināts ikgadējs iekšzemes kopprodukta pieaugums par 1,8%, nemaz nerunājot par netiešo ietekmi. Tas ir virziens, ko vajag attīstīt, un valdībai ir jāsper solis un jāpārvar bažas par 100% ietekmes zaudēšanu uzņēmumos. Ir jāļauj iedzīvotājiem un investoriem ieguldīt savus brīvos līdzekļus valsts uzņēmumos,» uzsvēra Grafs.

Viņš pauda, ka tas no vienas puses ļautu valsts uzņēmumiem iegūt naudu investīciju projektiem arī ar biržas starpniecību, bet no otras stimulētu Latvijas iedzīvotājus ieguldīt uzkrājumus Latvijas ekonomikā, jo pašlaik liels naudas apmērs vienkārši atrodas banku kontos un nekur netiek investēts. «Tas sekmētu arī informācijas atklātību un līdz ar to radītu lielāku spiedienu uz labāku pārvaldības prakses ieviešanu,» uzsvēra Grafs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai valsts kapitālsabiedrībām ir skaidrs, ko akcionārs no tām sagaida?

Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij ir tieša līdzdalība 77 kapitālsabiedrībās, no tām 62 ir valsts kapitālsabiedrības (100 % pieder valstij). Kapitālsabiedrību kopējo aktīvu vērtība 2022. gadā bija 12,4 mljrd. EUR, kopējais apgrozījums - 5,64 mljrd. EUR, savukārt tajās bija nodarbināti 5% no visiem Latvijā nodarbinātajiem.

Tātad, valsts kapitālsabiedrībām un to sniegumam gan saistībā ar sabiedrībai svarīgu funkciju veikšanu, gan finanšu rezultātiem, ir liela ietekme ekonomikā.

Tautsaimniecības izaugsme ir viens no svarīgākajiem mērķiem jebkurai valstij. To iespējams sasniegt ar dažādiem līdzekļiem, tostarp ar investīcijām, eksportu un inovācijām. Valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska loma šajā procesā, un, izmantojot šo uzņēmumu potenciālu, tās var sniegt nozīmīgu ieguldījumu valsts attīstībā, īpaši apzinoties “iedzinēja” lomu Baltijas valstu ekonomikā.

Lai gan pēc iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ir uzlabojusies valstij piederošo uzņēmumu pārvaldība, joprojām saglabājas vērā ņemami izaicinājumi. Viens no tiem ir ļoti būtisks – stratēģiskā redzējuma trūkums no valsts kā akcionāra par uzņēmumu ilgtermiņa attīstības kursu un lomu tautsaimniecībā. Šobrīd tikai 15 uzņēmumiem no vairāk nekā 60, kas valstij pieder pilnībā, valsts ir definējusi akcionāra jeb īpašnieka gaidas, turklāt piektā daļa no uzņēmumiem vispār strādā bez apstiprinātas attīstības stratēģijas, kas ir pretrunā ar likumā noteikto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajā ārkārtas teritorijā mājas cūkas tiks likvidētas atbilstoši instrukcijām par dzīvnieku humānu nogalināšanu, savukārt dzīvnieku ķermeņi tiks iznīcināti īpašā, ar krematoriju aprīkotā automašīnā, kas uz laiku tiks īrēta no Dānijas.

Kā informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Anna Joffe, ārkārtas situācijā, kad ir uzliesmojusi sevišķi bīstama dzīvnieku infekcijas slimība, dzīvniekus nogalina, nevis nokauj, turklāt tā, lai ar dzīvnieku izdalījumiem, tostarp ar asinīm, slimības izsaucēju neizplatītu tālāk.

«Cūkas nogalina, ievērojot labturības prasības un izmantojot humānu nogalināšanas veidu atkarībā no dzīvnieka konstitūcijas tipa, svara, dzimuma, vecuma un fizioloģiskā stāvokļa,» norādīja Joffe.

Plānots, ka tuvākajās dienās, kad Latgalē un Vidzemē tiks sākta mājas cūku masveida iznīcināšana, dzīvnieku nogalināšanai tiks izmantotas caururbēja triecienierīces jeb stileti, šaujamieroči ar brīvi maināmu lādiņu, elektriskā strāva vai arī letālas injekcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgas būvvalde lēmusi noraidīt VNĪ maijā iesniegto Okupācijas muzeja piebūves ieceri

LETA, 20.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde šodien pieņēmusi lēmumu noraidīt pērn maijā iesniegto Latvijas Okupācijas muzeja piebūves ieceri, par kuru pilsētas arhitekts Gvido Princis izteica negatīvu atzinumu.

Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs žurnālistiem pastāstīja, ka būvvalde, tā arī nesaņemot precizētā projekta tehnisko risinājumu dokumentāciju, izvērtējusi iepriekš iesniegtos dokumentus un ieceri noraidījusi.

Viņš skaidroja, ka būvvalde nevar akceptēt projektu, par kuru negatīvu atzinumu sniedzis Princis, norādot uz ieceres nepieņemamiem arhitektoniskās kvalitātes principiem, un iecere neesot respektējusi pašreizējās muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību.

Vircavs uzsvēra, ka ar šo lēmumu stāsts nebeidzas, pilsētas teritorijas plānojumā muzeja paplašināšanas plāni ir un paliek, un ieceres attīstītāji aicināti iesniegt būvvaldē koriģētu būvprojektu. Cik ātri šie dokumenti varētu tikt sagatavoti, atkarīgs no attīstītājiem, taču būvvalde varēs akceptēt vien tādu piebūves risinājumu, par kuru pozitīvu atzinumu būs sniedzis Rīgas galvenais arhitekts Princis. Tāpat šai iecerei jābūt saskaņotai visās attiecīgajās institūcijās likumā noteiktā kārtībā, piemēram, Rīgas Vēsturiskā centra padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru