Ekonomisko krīžu eksperti un pētnieki apgalvo, ka bezdarba pieaugums nedaudz atpaliek no reālās ekonomiskās situācijas, kas nozīmē, ka bezdarbs vēl tikai augs.
Tajā pašā laikā eksperti apgalvo, ka pieaug arī daļēja laika nodarbinātība, kas, manuprāt, Latvijā vēl nav pietiekami nopietni izskatīta kā alternatīva darbinieku atlaišanai. Protams, daudz kas atkarīgs no nozares un biznesa specifikas, kā arī reālās uzņēmuma situācijas. Dažos uzņēmumos šo pieeju var īstenot, dažos – ne. Tomēr es vēlētos aicināt nopietni apsvērt šo iespēju.
Dienas biznesā izskanējusī ziņa, ka daži lielveikali apsver iespēju saīsināt darbalaiku, kā arī pagājušajā nedēļā izskanējusī ziņa par Uzņēmuma reģistra lēmumu sniegt darbiniekiem vienu bezalgas brīvdienu, lai ekonomētu atalgojuma resursus, man atgādināja par dažādām nodarbinātības formām.
Pastāv iespēja darbiniekiem dot vienu vai pat vairākas bezalgas atvaļinājuma dienas nedēļā, strādāt pusi dienas, nevis pilnu. Tiešs darba algas samazinājums, nemaz nerunājot par atlaišanu, ir risks sagraut darbinieku motivāciju. Savukārt, sniedzot pretim dažas brīvdienas, risks samazinās. Daudzas tirdzniecības vietas varētu efektīvi ietaupīt, ja mainītu savu darbalaiku. Pārāk bieži veikalos var redzēt garlaikotas pārdevējas. Iespējams, viņām darbs būtu jāsāk tikai no plkst. 16:00, kad veikali kļūst daudz apmeklētāki.
Vēl viena iespēja ir nodarbinātība uz atsevišķiem projektiem. Proti, ja projekts ir, strādājam, ja ne – tad darbiniekam ir iespēja piepelnīties cita darba devēja projektos.
Daļa no profesijām pieļauj iespēju strādāt arī no mājām. Tādējādi uzņēmumam ir iespēja ietaupīt uz darba vietas un biroja telpu izmaksu rēķina. Tas gan prasīs no vadības attīstīt jaunas menedžmenta pieejas, turklāt ne katrs darbinieks ir spējīgs sevi disciplinēt darbam bez pastāvīgas kontroles. Tomēr, rūpīgi apsverot un izvērtējot katra darbinieka spēju strādāt šādā režīmā, plānojot jaunus menedžmenta kontroles un motivācijas mehānismus, tā ir iespēja saglabāt profesionālākos darbiniekus.
Kādreiz krīze beigsies, tādēļ uzņēmējam ir svarīgi saglabāt labas attiecības ar kompetentākajiem sava uzņēmuma speciālistiem par spīti tam, ka šobrīd viņš nespēj šos speciālistus noslogot pilnu darba laiku. Arī darbiniekam tas ir ieguvums – viņš nepaliek pavisam bez darba, saglabā kaut minimālu ienākumu līmeni, ko, iespējams, var papildināt, strādājot brīvajā laikā kaut kur citur.
Šobrīd darbinieki ir gatavi kompromisiem, lai saglabātu nodarbinātību. Protams, ne vienmēr tas ir iespējams un nepieciešams. Ja darba sniegums nav bijis apmierinošs, pašlaik ir īstais brīdis šos darbiniekus atbrīvot. Tomēr bieži ir jāatlaiž izcili sava darba pratēji, kuru apmācībā un biznesa zināšanās ir ieguldīts daudz laika un naudas. Pazudēt šo kompetenci būtu naudas izšķiešana, algot pilnu laiku – arī. Tad varbūt tomēr vajag apsvērt nodarbinātību atbilstoši ekonomiskajai situācijai?
