Patlaban Lielbritānijas referenduma iznākumu ir ļoti grūti prognozēt, uzskata aptaujātie ekonomisti.
Ja Lielbritānija izstāsies no ES, ekonomiskās sekas būs sāpīgas, saruks arī mārciņas un eiro vērtība.
Rezultāta ietekme uz Latvijas ekonomiku varētu nebūt liela, taču noteikti manāma un var ciest mūsu valsts eksportētāju konkurētspēja uz šo valsti.
Ar ekspertu komentāriem par iespējamo iznākumu, ietekmi uz ekonomiku un valūtu kursiem, iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/4
Swedbank Latvijā galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks
Jaunākie Poll of Polls (dažādu aptauju vidējie) rāda, ka varbūtība Palikt vai Izstāties ir 50:50. Diemžēl balsojums ir lielā mērā emocionāls, pamatotus un izsvērtu argumentus šādā brīdī bieži vien ignorē. Manuprāt 23.jūnijā briti tomēr nobalsos par palikšanu ES. Brexit varbūtību vērtēju ap 40%.
Ja notiek Brexit: finanšu tirgos krasas īstermiņa svārstības, britu mārciņa vājināsies, akciju tirgus un obligāciju ienesīgums kritīs. Līdz ar mārciņas vājināšanos, pret ASV dolāru vājināsies arī eiro. Anglijas banka, ECD un ļoti iespējams arī FED kopēji vienosies finanšu tirgus stabilizēšanai (lai neatkārtojas Lehman moments), tāpēc tirgus diezgan ātri nomierināsies pie nedaudz zemākiem līmeņiem. Centrālo banku politika kļūs ekspansīvāka – procentu likmes zemākas un zemas ilgāk. Ja Brexit nebūs, tad efekti būs pretēji.
Ārējā tirdzniecība: tiešs sitiens diezgan neliels, esošie tirdzniecības līgumi vēl pāris gadus darbosies. Lielākais negatīvais efekts uz noskaņojumu un investīciju aktivitāti, kas var mazināt ekonomikas izaugsmi mūsu eksporta tirgos un tā samazināt mūzu izaugsmes ātrumu.
Īstermiņa efekti Latvijai nebūs īpaši sāpīgi. Galvenais negatīvais efekts būs ilgtermiņa efekts dēļ ģeopolitikas. Latvijai vajag ekonomiski spēcīgu un politiski vienotu Eiropu – Brexit (pa ja nenotiks) tuvākajā laikā to mazinās. Tas, cik Eiropa būs veiksmīga šo politikas un leģitimitātes brīdi pārdzīvot arī noteiks kopējo ietekmi. Pēc 2.pasaules kara Eiropa ir integrējusies arvien ciešāk, kas arī ir veicinājis Eiropas labklājības izaugsmi. Ja notiks Brexit, tad šis process ne tikai apstāsies, bet var arī pavērsties pretējā virzienā. Tās būtu beigas esošajai Eiropas Savienībai kādu mēs to zinām.
#2/4
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Britu referendums par dalību ES strauji tuvojas, bet aptaujas rāda svārstīgus rezultātus. Bloomberg apkopotās bukmeikeru likmes uzrāda, ka iespēja Pamest ES ir samazinājusies līdz nedaudz virs 30%. Saņemot jaunākās aptauju rezultātus, britu mārciņa nostiprinājās. Tomēr līdz balsošana nebūs notikusi, nenoteiktība saglabāsies. Vismaz attiecībā uz referenduma iznākumu, jo paceltie jautājumi savu aktualitāti nezaudēs vēl ilgi. Lielākā daļa aptauju ziņo par 10-15% neizlēmušo, kas arī var nosvērt referenduma iznākumu par labu vienai vai otrai izvēlei. Ir ļoti liela iespēja, ka tieši neizlēmušie var nosvērties par esošās situācijas saglabāšanu un nobalsot par palikšanu. Uz to var pamudināt arī tas, kā ir uzdoti jautājumi anketā. Ticību, ka briti saglabās dalību, stiprina Skotijas neatkarības referenduma rezultāts. Tad aptaujas bija par labu neatkarības atbalstītājiem, tomēr rezultātā 55,3% vēlētāju teica nē Skotijas valstiskai neatkarībai. Situāciju var koriģēt arī nesenā ES advokātes Džo Koksas slepkavība. Tomēr secinājumi jāizdara piesardzīgi, jo, kā liecina vēsture, 2003. gadā četras dienas pirms referenduma par Zviedrijas dalību eirozonā, tika nogalināta Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linda. Tika sagaidīts, ka tas veicinās atbalstu dalībai eirozonā, taču efekts izpalika.
Ekonomiskās sekas Brexit gadījumā, visticamāk, būs ievērojamas. Taču jāņem vērā, ka diskusiju dalībniekiem ir arī kārdinājums ekonomiskās sekas dramatizēt. Lai izvairītos no katastrofas, sarunas par jaunajiem nosacījumiem, iespējams, tiks īstenotas pragmatiski. Taču jebkurā gadījumā ekonomika cietīs. Svētdien, BBC intervijā premjers D.Kamerons aicināja iedzīvotājus nebalsot par ES pamešanu, uzsverot, ka šādā gadījumā Apvienotās Karalistes (AK) finanšu situācija pasliktināsies un varētu izmaksāt 20-40 miljardus sterliņu mārciņu.
Finanšu tirgi tuvākajās dienās koncentrēsies tikai uz britu ES referendumu. Tas nozīmē, ka “Pamest” uzvara atbalsosies tirgos, kas var radīt neparedzamas sekas. Tādēļ vairākas pasaules centrālās bankas jau paziņojušas, ka ir gatavas pasākumiem, lai savlaicīgi reaģētu un novērstu nekontrolētu situācijas attīstību.
Skatoties tuvāko divu gadu perspektīvā, Brexit gadījumā, AK zaudēs 2% no IKP, kamēr eirozonai tas maksātu ap 1% no IKP. Savukārt 15 gadu perspektīvā AK IKP būs par 6% zemāks. Britu mārciņas vērtība pret eiro kristos par 5%, dolārs nostiprinātos. Akciju cenas Londonas biržā 2017. gada beigās būtu kritušās par aptuveni 20%, Vācijā par līdz pat 10%. Aizejot AK mainītos arī varas līdzsvars ES, tas ir, nostiprinātos eirozonas ietekme. Taču reizē arī vājinātos Ziemeļeiropas bloka ietekme (Apvienotā Karaliste, Vācija, Nīderlande, Ziemeļu un Baltijas valstis). Bez AK šim blokam nebūtu kritiskā masa (35% no ES iedzīvotājiem), kas nepieciešams, lai bloķētu vairākuma lēmumu. Brexit gadījumā pieaugtu AK iekšējās šķelšanās risks, jo Skotijas vairākums atbalsta dalību ES.
Vēl ir scenārijs, kad briti nobalso par Brexit, taču ar nelielu pārsvaru. Šādā gadījumā, ļoti ticami, tiks meklēti iemesli, lai Londonā un Briselē vēl reizi pārvērtētu AK un ES nolīgumu. Tas pavērtu durvis uz jaunu referendumu. Tomēr, lai arī kāds būtu rezultāts, jautājums par ES nākotni un valstu attiecībām turpināsies.
Izvērtēt sekas Latvijas ekonomikai Brexit gadījumā vēl ir nedaudz pāragri, kaut gan ir būtiski iezīmēt un apzināties riskus. Tomēr sekas būtu jūtamas. Jāņem vērā, ka AK izstāšanās atstātu ietekmi uz ES budžetu un attiecīgi ir pavisam ticama iespēja, ka tā rezultātā tiktu pārskatīti ES atbalsta mehānismi, tajā skaitā Latvijai. Nevelti viens no lielākajiem eiroskeptiķiem Ungārijas premjers V.Orbāns, šonedēļ uzsāks kampaņu britu medijos par AK palikšanu ES. Britu mārciņas kritums sarežģītu arī Latvijas eksportu, kas pērn veidoja 488 miljonu eiro. Tas bija septītais lielākais eksporta tirgus ar 5.1%. Galvenās Latvijas eksporta precesuz Lielbritāniju bija koksne un tās izstrādājumi (69%), mašīnas un mehānismi un elektriskās iekārtas (5.8%). Sterliņu mārciņas vērtības kritums un nenoteiktība ekonomikā ietekmētu arī naudu pārvedumu apjomu uz Latviju. No tā ciestu iekšējais patēriņš. AK ekonomikā notiekošais lielāko ietekmi veidos uz tādām valstīm kā Īrija un Vācija. Tāpat jāņem vērā, ka nenoteiktība var ilgt daudzus gadus. Eiropadomes priekšsēdētājs D.Tusks uzskata, ka izstāšanās gadījumā jaunu tirdzniecības nosacījumu izstrāde var ilgt pat septiņus gadus.
#3/4
DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Par iespējamo balsošanas rezultātu viena atbilde varētu būt ļoti diplomātiska — tā nav mana kompetences joma. Par šo jautājumu ir runāts ļoti daudz un te man nav daudz ko piebilst. Tīri intuitīvi man šķiet, ka drīzāk uzvarēs Remain un varbūtība ir 60/40, bet tās tikai sajūtas, nekāda zinātniska pamatojuma.
Ietekme uz valūtām? Dažas atbildes ir ļoti acīmredzamas – mārciņas kurss pret eiro kritīsies. Aprīlī divas bankas — UBS un HSBC prognozēja, ka kurss nokritīsies pat līdz paritātei. Eiro kurss savukārt visdrīzāk samazināsies pret dolāru, jenu, jo šāds iznākums pastiprinātu bažas par ES un eirozonas viengabalainību nākotnē. Britu ienākumi ārzemju valūtu izteiksmē kristos, kas novestu pie straujas tekošā konta deficīta korekcijas (pērn tas bija ap 5% no IKP), zināmā mērā vēlams, bet viņiem pašiem nepatīkams notikums.
Tiešā ietekme uz Latviju nebūs ļoti liela. Brexit uzvaras gadījumā kritīsies britu mārciņas kurss, kas neapšaubāmi ietekmēs eksportu uz šo valsti. Lielbritānija ir svarīgs, bet ne pirmā līmeņa tirdzniecības partneris, tās daļa ir laika gaitā krasi mainījusies. 1993.gadā tās daļa preču eksportā bija 4.7%, tad tā strauji pieauga līdz 17.4% 2000.gadā. Tas arī bija brīdis, kad visaugstāko īpatsvaru preču eksportā sasniedza koksne un tās izstrādājumi. Kopš tā laika britu daļa Latvijas eksportā krasi saruka un pērn bija atgriezusies 1993.gada līmenī (5.0%). Koksne joprojām ir ļoti svarīgs produkts tirdzniecībā ar šo valsti. Ja vien Brexit krasi nesamazinās celtniecības apjomus šajā valstī, tad koksnes eksports turpināsies. Šajā valstī ir ļoti maz mežu, Latvijā to ir daudz un ūdens tek no augstākas vietas uz zemāku. Briti būs par šo importu spiesti maksāt vairāk mārciņu izteiksmē, bet tā daļa kopējās celtniecības izmaksās ir pietiekami maza, lai tas viņiem neradītu lielas problēmas.
Nozīmīgāka varētu būt netiešā ietekme. Eirozona jau gadiem ne visai sekmīgi cenšas paaugstināt inflāciju, kas ir zem ECB mērķa.Brexit balsojumam sekojošais britu mārciņas kritums šo uzdevumu padarītu vēl grūtāku. Šīs situācijas turpināšanās eirozonā neapšaubāmi ir risks tās vienotībai nākotnē. Lai cik grūta būta nacionālās valūtas atjaunošana, nav izslēgts, ka tādas valstis kā, piemēram, Itālija, varētu par šādu soli izšķirties, ja alternatīva ir nebeidzama stagnācija, deindustrializācija, veselu reģionu depopulācija. Te jau mēs ieejam spekulatīvu spriedumu teritorijā, bez šaubām. Tāpat kā runājot par Brexit iespējamām politiskajām sekām, piemēram, ES nedraudzīgu spēku iespējamam popularitātes pieaugumam, kam savukārt var būt nozīmīga ietekme uz ekonomiku.
#4/4
Nordea Markets Vecākais Pārdošanas vadītājs un ekonomikas eksperts Gints Belēvičs
Nedēļas nogalē veiktās iedzīvotāju aptaujas liecina, ka Brexit atbalstītāju skaits varētu būt līdzīgs ar to, kas balsos par palikšanu Eiropas Savienībā. Ņemot vērā, ka joprojām ir pietiekami liels neizlēmušo skaits, referenduma iznākumu ir grūti prognozēt.
Tomēr, ja pēdējās dienās nenotiks straujas izmaiņas noskaņojumā, visticamāk, par palikšanu Eiropas Savienībā nobalsos aptuveni 55% no referenduma dalībniekiem. Tas nozīmē Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienībā.
Pretēja balsojuma rezultātā finanšu tirgos būs novērojamas ļoti straujas svārstības. Kritumu piedzīvos akciju tirgi, savu vērtību zaudēs gan Lielbritānijas mārciņa, gan arī eiro. EUR/GBP kurss Brexit gadījumā varētu sasniegt 0,82, savukārt EUR/USD vērtība nokristos līdz 1,10. Sekas uz Latvijas ekonomiku nebūtu tūlītējas, taču vidējā termiņā Latvijas eksportētājiem uz Lielbritāniju, galvenokārt kokrūpniecības sektorā strādājošiem, varētu rasties konkurētspējas problēmas, gan pateicoties vājajai mārciņai, gan pirktspējas kritumam.