Kā rūgto, melno vai tumšo šokolādi Latvijā drīkst pārdot pat tādu izstrādājumu, kurā kakao nav pat puse no kopējām izejvielām un kas ir aizdarīts ar augu taukiem, arī palmu eļļu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Pārlūkojot veikalos nopērkamās rūgtās, melnās, tumšās un piena šokolādes, kas ražotas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, Neatkarīgā secinājusi, ka precīzu kritēriju, pēc kuriem vadītos šokolādes ražotāji, nav. Vieni par rūgto sauc to šokolādi, kurā kakao saturs ir vismaz 70%, citi – par tādu dēvē pat to, kurai kakao saturs nepārsniedz 56%. Tumšās šokolādes cienītājiem jāsamierinās ar aptuveni 47% kakao saturu produktā.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Inese Levane Neatkarīgajai skaidrojusi, ka par šokolādi kuru katru izstrādājumu tomēr nevar saukt. MK noteikumos Klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasības kakao un šokolādes produktiem ir minēts, kādos gadījumos drīkst piemērot šokolādes un kakao tirdzniecības nosaukumus. «Saskaņā ar šiem noteikumiem par šokolādi drīkst saukt tādu produktu, kas iegūts no kakao produktiem un cukura un kurā kopējā kakao sausna ir ne mazāka par 35%. Piena šokolādē kakao saturs nedrīkst būt mazāks par 25%. Savukārt šokolādes konfektēs šokolādei ir jābūt vismaz 25% no galaprodukta masas. Noteikumi arī nosaka, ka šokolādei aizliegts pievienot dzīvnieku taukus, izņemot piena taukus, kā arī miltus, granulveida un pulverveida cieti. Tajā pašā laikā šokolādes ražošanā atļauts pievienot noteiktus augu taukus,» sacījusi I. Levane. Tiesa, tajos gadījumos, kad ir pievienoti augu tauki, šie noteikumi prasa šokolādes marķējumu papildināt ar skaidri saredzamu un salasāmu norādi – satur kakao sviestu un citus augu taukus. Norādei jāatrodas vienā uztveres laukā ar sastāvdaļu sarakstu un ir jābūt skaidri atdalītai no tā. Neatkarīgā pārliecinājusies, ka vairāku šokolādes tāfelīšu marķējumā pie produkta sastāvdaļām augu tauki ir norādīti. Par to, vai šī norāde ir skaidri saredzama un salasāma, varot strīdēties.

Esot aktuālām bažām par lēnāku pasaules ekonomiku un tirdzniecības kariem, dažādu izejvielu cenu virzība šogad pārsvarā bijusi vērsta lejup. Tiesa gan, ir arī izņēmumi. Viena no šādām pārtikas izejvielām ir kakao, kuras piegāžu līgumu cena Londonas preču biržā kopš septembra pirmās puses ir palēkusies jau gandrīz par 20% līdz 1,92 tūkst. sterliņu mārciņu atzīmei par tonnu.

Savukārt Ņujorkas biržā populārāko kakao piegāžu līgumu cena šajā rudenī ir pieaugusi par 15%. Ja šī tendence būs noturīga, tad notiekošais var nozīmēt, piemēram, dārgāku šokolādi.

Pieejamā informācija liecina, ka jaunākais kakao cenas pieauguma vilnis saistīts ar vadošo tā ieguvējvalstu lēmumiem. Proti, Ziloņkaula krasts un Gana ziņojusi, ka no nākamā gada oktobra kakao tirgū plāno ieviest tādu kā iztikas ienākumu nodevu fermeriem. Proti, pie katras šo valstu nopārdotās kakao tonnas tiks uzrēķināti pa virsu 400 ASV dolāru šī resursa cenai Londonas preču biržā. No šī jaunā tarifa ienākumiem savukārt tikšot veidots fonds, kura mērķis būs palīdzēt mazināt kakao fermeru nabadzību. Pasaules bankas aprēķini liecina, ka aptuveni 80% no pasaules kakao pupu fermeriem un to ģimenēm (jeb aptuveni četriem miljoniem cilvēku) dienā nākas iztikt ar mazāk nekā trīs ASV dolāriem.

Kakao cenas nākamgad nepalielināsies, līdz to būtiskam šokolādes cenu kāpumam Latvijā nav pamata, žurnālistiem otrdien prognozēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

«Pie mums ražotāji nāca ar paziņojumu, ka varētu ļoti strauji pieaugt kakao cenas. Tur bija teikts, ka kakao pupiņām būs pat 40% pieaugums un turpmāk šokolādi varēs atļauties iegādāties tikai bagātie cilvēki. Oficiālās kakao ražotāju institūcijas tā nesaka, bet apgalvo, ka nākotnē kakao cenas turpinās samazināties, laika apstākļi ir labvēlīgi. Nekas neliecina, ka būtu jābūt kādām problēmām. (..) Nav mums jāpērk lielos apjomos šokolāde, visi cilvēki [Latvijā] vairāk vai mazāk varēs nopirkt šokolādi arī turpmākajos gados. Nav tā, ka tikai miljonāri varēs ēst šokolādi,» sacīja Gulbe.

Pēc viņas teiktā, arī Rietumeiropā, kur galvenokārt audzē kakao pupiņas, situācija ir stabila. «Vienu brīdi bija bažas, vai Ebolas vīruss neatstās kādu ietekmi [uz kakao cenām], jo ir divas lielās [kakao] ražotājvalstis - Kotdivuāra un Gana, kurās ir Ebolas vīruss. Taču tas nav atstājis nekādu ietekmi un viss ir kārtībā. [..] Nav nekādas bažas, ka cena kakao pieaugs,» teica Gulbe.

Saistībā ar klimata izmaiņām, kā arī Āfrikas valstu vadību centieniem pārdalīt tirgu tuvākajos gados kakao pupiņu cena industrijā trīskāršosies, kā iznākumā ražotāji, kas šokolādi ražo no kakao pupiņām, būs spiesti paaugstināt produkcijas cenas, atzina AS Laima valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

«Kopš pagājušā gada kakao pupiņu cenas jau ir pieaugušas par 40%. Cenu straujais pieaugums pēdējo gadu laikā galvenokārt tiek saistīts ar klimatiskajām izmaiņām pasaulē, kā rezultātā nav bijusi bagātīga raža. Tomēr nozīmīga loma cenu kāpumā ir arī Āfrikas valstu vadības iniciatīvām veikt tirgus pārdali un sakārtot šo nozari, aktīvi līdzdarbojoties visos procesos,» sacīja Gulbis.

Viņš norādīja - nozares aplēses liecinot, ka tuvākajos gados kakao pupiņu cena industrijā trīskāršosies. Līdz ar to šokolādes ražotāji, kas produkciju ražo no kakao pupiņām, būs spiesti nākotnē celt šokolādes produktu cenas.

Šā gada laikā kakao cena Ņujorkas preču biržā ir palielinājusies par 16%, sasniedzot 3380 dolārus par tonnu, informē Bloomberg.

Starp S&P GSCI indeksā iekļautajām 24 izejvielām labāko rezultātu uzrādījis tieši kakao.

Pasaules trešais kakao pupiņu pārstrādes uzņēmums Olam International prognozē, ka sezonā pieprasījums par 150 tūkstošiem tonnu pārspēs piedāvājumu, savukārt Starptautiskā Kakao organizācija lēš, ka iepriekšējās sezonas deficīts bija 15 tūkstoši tonnu.

Lielās kompānijas patlaban piesardzīgi skatās uz investīcijām šajā sektorā, ņemot vērā, ka kakao ražai nepieciešams ilgs laiks, turklāt augus skar dažādas slimības, skaidro Hardman&Co analītiķis Jinghens Čens. Aptuveni 40% no visām kakao pupiņām, kas ik gadu tiek saražotas, skar slimības vai kaitēkļi. Tiesa gan, tādi uzņēmumi kā United Cocoa un KKO International patlaban iegulda kakao plantācijās, jo deficīts liek augt cenām. United Cacao platības palielina par 3250 hektāriem, bet KKO – par 3500 hektāru.

Šā brīža tendences preču biržās ierindas patērētājam-saldumu mīļotājam ir pozitīvas, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Starptautiskajā visu mīlētāju dienā viena no populārākajām dāvanām mēdz būt šokolāde, kuras galvenā izejviela ir kakao. Šā brīža tendences preču biržās ierindas patērētājam-saldumu mīļotājam ir pozitīvas un liecina, ka nākotnē iemīļotā šokolāde veikalu plauktos varētu kļūt lētāka. Kakao pupiņu cena, piemēram, ASV preču biržā sarūk kopš 2016. gada marta – no toreizējām virsotnēm kopumā jau gandrīz par 40% līdz 1,96 tūkst. ASV dolāru atzīmei par tonnu, kas ir zemākais līmenis astoņu gadu laikā. Tāpat līdzīgi strauja cenu samazināšanās kakao pupiņām bijusi arī Londonas preču biržā.

Lielā mērā kakao cenai sarukt palīdzējuši fundamentālie faktori. Kakao pupiņu audzētāji Latīņamerikā un Rietumāfrikā (šajos reģionos tiek izaudzēti aptuveni 70% pasaules kakao pupiņu) novākušas visai labas ražas, kas liek domāt, ka globālā mērogā šī šokolādes izejviela būs pārpārēm. Rietumāfrikā atkāpies sausums, un arī Latīņamerikā laika apstākļi kļuvuši draudzīgāki lielākai kvalitatīvu kakao pupiņu ražai. Piemēram, tādas investīciju bankas kā UBS Group un Citigroup paredz, ka šogad kakao ražošanas apmēri būs lielāki nekā šīs pārtikas izejvielas patēriņš. Savukārt ASV biržu operatora ICE apkopotie dati liecina, ka pasaules noliktavās kakao pupiņu krājumi no 2009. gada zemākajiem līmeņiem šobrīd ir palielinājušies par 38%.

Lai gan kopš šā gada sākuma kakao pupiņu cena pasaules lielākajās preču biržās ir samazinājusies, liela daļa izejvielu tirgus analītiķu pauž pārliecību, ka to cenas līkne nākotnē samērā strauji ceļos augstāk, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pastāv cerības, ka pēc šīs izejvielas pieprasījums augs Āzijā, kur radīsies nosacīts vidusslānis, kas tad varēs atļauties pirkt un patērēt šokolādi. Tādējādi pasaulē jau drīz, visticamāk, varēsim runāt par šokolādes deficītu, kas attiecīgi nozīmēs jūtami augstākas šīs izejvielas cenas.

Līdz ar šādu situāciju pastāv viedoklis, ka pārmaiņas gaidīs pasaules vadošos šokolādes ražotājus, pēc kuru produkcijas potenciāli straujāk varētu augt pieprasījums. Tiesa gan, tiem arī ražošanas izmaksas būs augstākas, kuras gan, visai ticams, tiks pārliktas uz patērētāju pleciem.

Sliktāka raža

Kaut arī kakao cena pasaulē ir pieaugusi līdz augstākajam līmenim pēdējā 21 gada laikā, SIA Palink analīze liecina, ka Latvijas iedzīvotāji straujo kakao cenu kāpumu izteikti neizjutīs.

«Pieprasījums pēc kakao IKI un Cento veikalos, salīdzinot ar citiem produktiem, vērtējams kā viduvējs, bet stabils ar nelielu pieaugošu tendenci. Tas veikalu tīklam ļauj prognozēt un laicīgi iepirkt nepieciešamos daudzumus, tādējādi ne veikalu, ne pircēju kakao cenas svārstības šobrīd neietekmē,» klāsta SIA Palink mārketinga vadītāja Agnese Upīte-Upeniece.

Kopumā Latvijas pircēji vairāk esot iecienījuši citus karstos dzērienus kā kafiju un tēju. Pieprasījums pēc kafijas ir salīdzinoši stabils, savukārt tējai vairāk raksturīga sezonalitāte, jo pieprasījums pēc tās krītas vasaras mēnešos, savukārt atkal pieaug rudens un ziemas mēnešos, tendences skaidro Agnese Upīte – Upeniece.

Kakao cena Londonas biržā pieauga jau otro dienu pēc kārtas, valdot pazīmēm, ka palielināsies pieprasījums pēc pupiņām šokolādes ražošanai, raksta Bloomberg.

Kakao un šokolādes pieprasījums ir uzlabojies, sacījiis Archer Daniels Midland pārstāvis Stīvens Mills. Kakao pupiņu piedāvājumam jābūt pietiekamā līmenī, lai spētu apmierināt pieprasījumu. Pēdējā gada laikā kakao cenas Londonas biržā ir pieaugušas jau par 26%.

Kakao cena septembra piegādēm pieauga par 1,2% līdz 2287 dolāriem par tonnu. Savukārt Ņujorkas ICE Futures U.S. kakao cena septembra piegādēm palielinājās par 1,1% līdz 3091 dolāram par tonnu.

Cukura cena oktobra piegādēm nokrita par 0,9% līdz 540,1 dolāram par tonnu, bet robusta kafijas šķirnes cena septembra piegādēm palielinājās par 0,8% līdz 1730 dolāriem par tonnu.

Šogad daudzu pasaulē plašāk izmantoto izejvielu cena ir atkāpusies no savas pagājušā gada virsotnes. Biržas cenu izmaiņu cipari sevišķi neiepriecinoši šoreiz izskatās šokolādes mīļotājiem. Tas tādēļ, ka kakao cena preču biržā kopš šā gada sākuma ir palēkusies jau par trešo daļu līdz augstākajam līmenim vismaz četros gadu desmitos. Turklāt ticams izskatās vēl tālāks šīs šokolādes ražošanā izmantotās pārtikas izejvielas cenas pieaugums.

Pieprasījums pēc šokolādes paliek spēcīgs. Savukārt kakao piedāvājums klibo, ko pastiprina sliktu laika apstākļu prognozes, lai iegūtu labu šīs izejvielas ražu Rietumāfrikā.

Aptuveni par ceturto daļu kopš gada sākuma palielinājusies vēl cukura cena. Arī cukurs ir ierasta šokolādes produktu sastāvdaļa. Tādēļ kopumā var mēģināt prognozēt, ka izveidojies labs pamats tam, lai vismaz šokolādes un daudzu citu saldumu cena saglabātos augsta.

Raža slikta, pieprasījums liels

Rietumāfrikas reģiona audzētāji ir atbildīgi par 70% no visa pasaules kakao pupiņu piedāvājuma. Pasaulē lielākā kakao pupiņu ieguvēja ir Kotdivuāra, aiz kuras šajā ziņā seko Gana. Vairāki izejvielu eksperti agrāk vērsuši uzmanību uz to, ka šajās valstīs ir novecojušas kakao pupiņu koku plantācijas, kas neesot pietiekamos apjomos atjaunotas. Tādējādi arī radušās grūtības laicīgi un pietiekamos apjomos kāpināt šīs izejvielas piedāvājumu.

Sausie laikapstākļi un vēlāka raža Rietumāfrikā ir veicinājuši kakao cenas pieaugumu līdz divu gadu augstākajam līmenim, tādējādi sadārdzinot izmaksas arī šokolādes ražotājiem, raksta Bloomberg.

Kakao pieprasījums 12 mēnešu periodā, kas sāksies oktobrī, pārsniegs ražošanas apjomus par 119 tūkstošiem tonnu. Tādējādi pirmo reizi četru gadu laikā piegādēs būs iztrūkums, lēš Macquarie Group.

Rezultātā cenas līdz šā gada beigām var pieaugt par 5,3% līdz 1750 Anglijas mārciņām, kas ir augstākais līmenis kopš 2011. gada septembra, prognozē Bloomberg aptaujātie eksperti.

Galvenajā kakao audzēšanas reģionā - Ziloņkaula krastā, raža varētu būt mēnesi vēlāk nekā parasti, un tiek ziņots, ka lietus dažās teritorijās ir lijis par 25% mazāk nekā vidēji.

Rezultātā pasaules saražotā kakao daudzums 2013./2014. gada sezonā saruks par 1,2% līdz četru gadu zemākajam līmenim līdz 3,94 miljoniem tonnu, no kuriem 1,42 miljoni tonnu ražas būs no Ziloņkaula krasta.

Turpinoties kakao pupiņu eksporta aizliegumam Kotdivuārā, kakao cena biržā sasniedza 3 608 ASV dolārus par tonnu, kas ir pēdējo 32 gadu augstākais cenu līmenis, ziņo Reuters.

Kotdivuāra kakao eksporta aizliegumu pagarinājusi līdz šā gada 10. martam.

Kakao tirdzniecība piegādēm šā gada maijā noslēdzās ar cenu 3 586 ASV dolāri par tonnu, kas ir augstākais līmenis kopš 1979. gada februāra. Tirdzniecības sesijas laikā augstā sasniegtā cena bija 3 608 dolāri par tonnu.

Jau ziņots, ka kakao eksporta aizliegumu ieviesis Kotdivuāras jaunais prezidents Alasans Katara (Alassane Quattara). Tajā pat laikā līdzšinējais prezidents Laurents Gbagbo (Laurent Gbagbo) atteicies pamest savu amatu, sastopoties ar spiedienu no starptautiskajām organizācijām.

Tajā pat laikā kafijas cena biržā ir nedaudz samazinājusies no nesen sasniegtā pēdējo 30 gadu rekorda. Sliktās ražas dēļ Kolumbijā un Brazīlijā kafijas cena kopš 2010. gada jūnija bija dubultojusies.

Kakao cena Londonas biržā varētu piedzīvot tālāku kritumu, valdot spekulācijām, ka saldumu ražotāji nesteidzas izveidot rezerves pēc piedāvājuma pārpalikuma pagājušajā sezonā, raksta Bloomberg.

Kakao tirgū 2008./2009. gada sezonā, kas beidzās 30. septembrī, bija 32 tūkstošu tonnu pārpalikums, paziņojusi Starptautiskā Kakao organizācija.

Šogad kakao cenas Ņujorkas biržā ir samazinājušās par 14%, bet Londonas biržā – par 5,6%.

«Joprojām ir liela starpība starp abiem tirgiem,» sacījis Hamburg Cocoa and Commodity Office GmbH pārstāvis Hanss Verners Lembke. «Tirgum jākrīt, jo nav deficīta.»

Kakao cena maija piegādēm vakar bija 2145 mārciņas. «Es uzskatu, ka tirgus līmeņiem jābūt pie 1600-1700 mārciņām,» norādījis H. V. Limbke.

Gadījumā, ja Kotdivuārā šonedēļ ieviestais kakao eksporta aizliegums netiks atcelts, šokolādes ražotājus sagaida grūtas dienas, savukārt saldumu mīļus – šokolādes sadārdzinājums

Kotdivuāra ir viens no lielākajiem kakao eksportētājiem pasaulē, nodrošinot 40% no šīs šokolādes ražošanai nepieciešamās izejvielas piegādēm.

Dzd.ee vēsta, ka pasaules šokolādes ražotāji cer, ka šis eksporta aizliegums tiks atcelts, pretējā gadījumā rūpniekus gaida lielas grūtības. «Tas ir ļoti liels kaitējums visai nozarei. Ja aizliegums netiks atcelts, kakao cena sasniegs agrāk nepieredzētus augstumus,» skaidro kompānijas Fazer Baltikum pārstāve Baiba Gulbe, piebilstot, ka, viņasprāt, visi šokolādes ražotāji runās par cenu palielināšanu.

B. Gulbe norāda, ka gadījumā, ja kakao eksporta aizliegums netiks atcelts, patērētāji šokolādes sadārdzināšanos jutīs ne ātrāk kā pēc pāris mēnešiem, taču viņa cer, ka situācija atrisināsies un tas nenotiks.

Patlaban ir labs laiks, lai veidotu šokolādes rezerves, jo kakao cena pēdējā laikā ir ievērojami samazinājusies.

Pēdējo 12 mēnešu laikā kakao cena ir sarukusi par 42%, uzrādot sliktāko rezultātu starp 34 izejvielām, par kurām informāciju apkopo Bloomberg. Cenas kritumu veicinājis straujais ražas pieaugums Kortdivuārā, kas ir pasaulē lielākais kakao audzētājs. Šis kritums licis sarukt arī šokolādes mazumtirdzniecības cenām.

Piegādātāji patlaban veido šokolādes rezerves, taču prieks var būt īss. Septiņi no deviņiem Bloomberg aptaujātajiem ekspertiem prognozē, ka līdz gada beigām cenas var atkal pieaugt. Tā, Stephenson & Co. Capital Management vadītājs Džons Stīvensons skaidro, ka izejvielu cenas parasti zemā līmenī neturas ilgu laika periodu, un, augot pieprasījumam, cenas var atkal palielināties.

Piektdien kakao cena Londonas biržā sasniedza trīs gadu augstāko līmeni, tirgus dalībnieku vidū valdot bažām, ka Ebolas vīrusa izplatīšanās var traucēt piegādes no Rietumāfrikas, raksta Bloomberg.

Ebola vīruss patlaban izplatījies uz piecām Rietumāfrikas valstīm, no kurām divas – Libērija un Gvineja atrodas tieši blakus lielākajai kakao audzētājai – Kortdivuārai.

Kopumā šonedēļ kakao nākotnes kontrakta cena ir pieaugusi par 4,3%. Piektdien kakao cena decembra piegādēm palielinājās par 0,8% līdz 3403 dolāriem par tonnu, kas ir augstākā cena kopš 2011. gada marta beigām.

Kotdivuāras lielākajā pilsētā Abidžanā atrodas šokolādes fabrika Mon Choco, kur plaši iecienītā garduma ražošana notiek, izmantojot neparastu metodi – kakao pupiņas tiek maltas, minot velosipēda pedāļus.

Rokām gatavotās šokolādes ražotnes otrajā stāvā atrodas kakao pupiņu malšanas velosipēds, kas aprīkots ar piltuvi – tajā ieber kakao pupiņas, kas ar pedāļu mīšanas palīdzību pārtop šokolādes pastā.

Uzņēmuma īpašnieku ieskatā velosipēdu dzirnaviņas ir veids, kā saglabāt uzņēmuma videi draudzīgo filozofiju. Ražotnes īpašniece Dana Mroueh vēlas radīt pēc iespējas mazāku negatīvu ietekmi uz vidi un līdz minimumam samazināt elektroenerģijas patēriņu.

Īpašo Mon Choco šokolādes garšu veido bioloģiski audzētas kakao pupiņas un fakts, ka tās netiek grauzdētas un tām nav nekādu piedevu. Šokolāde ir roku darbs. Tās cena ir Kotdivuārai pietiekami augsta - 2,60 dolāru par tāfelīti.

Cukura cena pēdējo nedēļu laikā pieaugusi gandrīz uz pusi. Arī kakao pupiņu cena šo pirmdien piedzīvoja straujāko kāpumu pēdējo 15 mēnešu laikā līdz 3 300 ASV dolāriem par tonnu.

Ja cenas pieaugums turpināsies, apdraudēta mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja un eksports, lēš ražotāji. Pēdējo pāris nedēļu laikā cukura cena pieaugusi par 40 – 46 %, kas būtiski ietekmē konfekšu ražošanu. Ja iepriekš uzņēmums cukuru iepirka par 0,39 Ls /kg, tad šobrīd tā cena sasniegusi 0,57 Ls/kg, stāsta konfekšu Gotiņa ražotāja SIA Saldus pārtikas kombināts valdes locekle Līga Grīsle.

Saldus pārtikas kombināts neesot tik liels uzņēmums, lai cukuru iepirktu no tiešā ražotāja, līdz ar to tas spiests šo izejvielu iegādāties no vairumtirgotājiem, kas jau ziņo par cenu pieaugumu. Uzņēmēja brīdina, ka tik būtiska cenu pieauguma dēļ neizbēgami augs arī produkcijas cenas. Pastāv iespēja, ka šī procesa dēļ saruks eksporta apjomi, jo partneri Vācijā nesaprot, kāds ir iemesls tik krasam cenu pieaugumam – tur cukura cenas neesot mainījušās.

Kakao cena otrdien pieauga līdz vairāk nekā 21 gada augstākajam līmenim, raksta Bloomberg.

Cena kāpj, valdot spekulācijām, ka piedāvājuma apjomi atpaliks pieprasījumam esošajā sezonā, jo šokolādes ražotāji un mazumtirgotāji atsāks veidot rezerves.

Pasaules kakao ražošanas apjomi atpaliks no izlietojuma apjomiem 2009./2010. gada sezonā, kā rezultātā izveidosies 124 tūkstošu tonnu deficīts, paredz Fortis Bank Nederland un VM Group.

«Patērētāju pieprasījums izskatās pārliecinošs,» norāda JPMorgan Chase&Co analītiķis Tobins Gorejs.

Kakao cena maija piegādēm pieauga par 0,9% jeb 21 mārciņu, sasniedzot 2349 mārciņas par tonnu Londonas biržā. Pirms tam tas sasniedza 2361 mārciņu, kas ir augstāka cena kopš vismaz 1989. gada janvāra, liecina Bloomberg dati.

Kakao pupiņu cena ir pieaugusi līdz augstākajam līmenim nedēļas laikā, turpinoties saspīlējumam un sadursmēm Kotdivuārā, kas ir pasaules lielākā kakao pupiņu audzētāja, raksta Bloomberg.

Kakao pupiņu cena maija piegādēm ir sasniegusi 3 tūkstošus ASV dolāru par tonnu, bet jūlija piegādēm tās cena ir pieaugusi līdz 3,1 tūkstotim ASV dolāru par tonnu.

Kotdivuārā jau vairākas dienas norisnās smagas kaujas Abidžānas pilsētas apkaimē. Kotdivuāras opozīcijas līderim lojālie spēki ir ieņēmuši jau lielāko pilsētas daļu. No valsts ir uzsākta ārvalstu pilsoņu evakuācija un tajā izvietojas Francijas ārzemju leģiona vienības.

Pēc 2010. gadā notikušajām vēlēšanām, kurās uzvarēja opozīcijas līderis Alasane Uatara, Kotdivuāras prezidents Laurents Gbago atteicās atzīt vēlēšanu iznākumu. Drīz vien valstī izcēlās sadursmes starp abu politiķu atbalstītājiem. Šī gada 31. martā opozīcijas spēki uzsāka uzbrukumu valsts lielākajai pilsētai Abidžānai.

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā Strasbūrā par stāvokli Eiropas Savienībā uzsvēra, ka viena zīmola produktiem visās ES valstīs jābūt vienādā kvalitātē. Viņš norādīja, ka Eiropā nevar būt otršķirīgu patērētāju. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis ne vienreiz vien norādījušas, ka šajās valstīs tirgotās pārtikas preces sastāva ziņā atšķiras no produktu analogiem, kas atrodami Rietumeiropas veikalu plauktos. Savukārt šo preču ražotāji apgalvo, ka šādas pretenzijas ir nepamatotas – viņu arguments, ka visam pamatā fakts, ka dažādu valstu tirgos pircēju gaumes ir atšķirīgas.

Kā attaisnojumu savām darbībām bieži min, ka saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu, ja produktā nav neatļautu izejvielu un tās visas ir atspoguļotas produkta marķējumā, šim produktam ir visas tiesības atrasties brīvā apritē jebkurā no ES dalībvalstīm, tādējādi nekāda veida pārkāpumos uzņēmums nevar tikt apsūdzēts. Visiem zināms, ka pasaulē pazīstamo zīmolu preces, kuras domātas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, pārsvarā tiek ražotas Polijā vai Ungārijā, kā arī citās postpadomju valstīs.

2017. gada martā Ungārija, Slovākija un Čehija kopīgā paziņojumā vērsās pret lielajām korporācijām, kas Centrāleiropā pircējus krāpj ar zemākas kvalitātes preču piedāvājumu. Slovākijas veterinārais dienests izpētīja, ka viena zīmola apelsīnu sula Austrijā un Slovākijā ir ar būtiski atšķirīgu krāsu un aromātu. Jau 2015. gadā Prāgas Ķīmijas un tehnoloģiju universitātes pētījums apstiprināja, ka vairākas preces, piemēram, šķīstošā kafija, jogurts, margarīns, desas tiek ražoti no atšķirīgām sastāvdaļām nekā Rietumos.

Šokolādes ražošanas galvenās izejvielas - kakao cena biržā sasniegusi 3284 dolārus par tonnu, kas ir trīs gadu augstākais līmenis, raksta portāls 24/7 WallSt.

Tas licis arī saldumu ražotājiem pārskatīt cenas. Tā, piemēram, Hershey Co. šomēnes paziņojis, ka saldumu cenas paceļ par 8% šokolādes, piena un riekstu sadārdzināšanās dēļ.

M&M saldumu ražotājs Mars palielinājis cenas par 7%, paziņojumā skaidrojot, ka šajā gadā kakao cenas ir augušas par 18%, jo pieprasījums pārspējis piedāvājuma apjomu.

Labās ziņas gan ir tādas, ka šokolādes cenas varētu būt sasniegušas savu augstāko cenu un kāpums apstāties. Commerzbank analītiķi piektdien ziņoja, ka no fundamentālā skatu punkta ir maz iemeslu, ka kakao cenas varētu augt.

Ja izejvielas cenas šokolādei saruks, ir skaidrs, ka fundamentālie faktori atkal ir ņēmuši virsroku, bet ja tās turpinās pieaugt, tad nav skaidrības, kad kāpums beigsies.

Ņemot vērā izejvielu cenu pieaugumu pasaules tirgos, rudenī paredzams cenu kāpums gaļai, olām, piena produktiem un kafijai, tikmēr cenas nepalielināsies tikai kakao, rīsiem un cukuram, prognozēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

«Pasaulē pieaugušas cenas eļļai - par 20%, graudiem, kafijai, sviestam un sieram - par 10%, gaļai un piena pulverim - par 5%, līdz ar to attiecīga reakcija būs arī Latvijas tirgū, tikai kakao un rīsiem cenas pieaugums ir 0%, bet cukuram cena kritusies šogad par 10%, tādēļ šie produkti arī Latvijā būs lētāki,» sacīja Gulbe.

LTVC vadītāja atzina, ka līdz gada beigām stabilas būs dārzeņu cenas, jo «šogad ir ļoti labas ražas arī Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā».

Jau iepriekš Gulbe sacīja, ka kopējā pasaules pārtikas importa vērtība šogad palielināsies par 21% - no 517,28 miljardiem latu līdz 629 miljardiem latu. «Kakao cenas nupat sasniedza augstāko līmeni pēdējo 33 gadu laikā, kam cēlonis ir brokeru spekulatīvās aktivitātes Londonas biržā. Arī piena produktu cenas gada sākumā pasaulē strauji palielinājās, pieaugot Āzijas importa pieprasījumam. Šie notikumi pasaules pārtikas tirgū rudenī ietekmēs cenas Latvijas veikalos,» sacīja Gulbe.

Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas.

Otrdien Robusta šķirnes kafijas cena piedzīvoja lielāko kritumu vairāk nekā astoņu mēnešu laikā, valdot spekulācijām, ka cenas pēdējo nedēļu laikā ir uzkāpušas pārāk augstu, raksta Bloomberg.

Robusta kafija septembra piegādēm Londonas biržā samazinājās par 3,9%, kas ir lielākais kritums kopš 10. novembra. Savukārt Arabica kafija septembra piegādēm nokritās par 1,3% līdz 1,622 dolāriem par mārciņu.

«Cenai kāpjot, bija vērojama liela paniska pirkšana,» norāda tirdzniecības kompānijas Coffee ag īpašnieks Angus Kerrs. «Tirgus kritīs vēl vairāk, pirms tas nostabilizējas.»

Tāpat Londonas biržā samazinājās cukura cena oktobra piegādēm – par 0,7% līdz 499 dolāriem par tonnu. Jēlcukura cena Ņujorkas biržā oktobra piegādēm gan pieauga par 1,1% līdz 16,99 centiem par mārciņu.