Esot aktuālām bažām par lēnāku pasaules ekonomiku un tirdzniecības kariem, dažādu izejvielu cenu virzība šogad pārsvarā bijusi vērsta lejup. Tiesa gan, ir arī izņēmumi. Viena no šādām pārtikas izejvielām ir kakao, kuras piegāžu līgumu cena Londonas preču biržā kopš septembra pirmās puses ir palēkusies jau gandrīz par 20% līdz 1,92 tūkst. sterliņu mārciņu atzīmei par tonnu.

Savukārt Ņujorkas biržā populārāko kakao piegāžu līgumu cena šajā rudenī ir pieaugusi par 15%. Ja šī tendence būs noturīga, tad notiekošais var nozīmēt, piemēram, dārgāku šokolādi.

Pieejamā informācija liecina, ka jaunākais kakao cenas pieauguma vilnis saistīts ar vadošo tā ieguvējvalstu lēmumiem. Proti, Ziloņkaula krasts un Gana ziņojusi, ka no nākamā gada oktobra kakao tirgū plāno ieviest tādu kā iztikas ienākumu nodevu fermeriem. Proti, pie katras šo valstu nopārdotās kakao tonnas tiks uzrēķināti pa virsu 400 ASV dolāru šī resursa cenai Londonas preču biržā. No šī jaunā tarifa ienākumiem savukārt tikšot veidots fonds, kura mērķis būs palīdzēt mazināt kakao fermeru nabadzību. Pasaules bankas aprēķini liecina, ka aptuveni 80% no pasaules kakao pupu fermeriem un to ģimenēm (jeb aptuveni četriem miljoniem cilvēku) dienā nākas iztikt ar mazāk nekā trīs ASV dolāriem.

Kakao cenas nākamgad nepalielināsies, līdz to būtiskam šokolādes cenu kāpumam Latvijā nav pamata, žurnālistiem otrdien prognozēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

«Pie mums ražotāji nāca ar paziņojumu, ka varētu ļoti strauji pieaugt kakao cenas. Tur bija teikts, ka kakao pupiņām būs pat 40% pieaugums un turpmāk šokolādi varēs atļauties iegādāties tikai bagātie cilvēki. Oficiālās kakao ražotāju institūcijas tā nesaka, bet apgalvo, ka nākotnē kakao cenas turpinās samazināties, laika apstākļi ir labvēlīgi. Nekas neliecina, ka būtu jābūt kādām problēmām. (..) Nav mums jāpērk lielos apjomos šokolāde, visi cilvēki [Latvijā] vairāk vai mazāk varēs nopirkt šokolādi arī turpmākajos gados. Nav tā, ka tikai miljonāri varēs ēst šokolādi,» sacīja Gulbe.

Pēc viņas teiktā, arī Rietumeiropā, kur galvenokārt audzē kakao pupiņas, situācija ir stabila. «Vienu brīdi bija bažas, vai Ebolas vīruss neatstās kādu ietekmi [uz kakao cenām], jo ir divas lielās [kakao] ražotājvalstis - Kotdivuāra un Gana, kurās ir Ebolas vīruss. Taču tas nav atstājis nekādu ietekmi un viss ir kārtībā. [..] Nav nekādas bažas, ka cena kakao pieaugs,» teica Gulbe.

Saistībā ar klimata izmaiņām, kā arī Āfrikas valstu vadību centieniem pārdalīt tirgu tuvākajos gados kakao pupiņu cena industrijā trīskāršosies, kā iznākumā ražotāji, kas šokolādi ražo no kakao pupiņām, būs spiesti paaugstināt produkcijas cenas, atzina AS Laima valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

«Kopš pagājušā gada kakao pupiņu cenas jau ir pieaugušas par 40%. Cenu straujais pieaugums pēdējo gadu laikā galvenokārt tiek saistīts ar klimatiskajām izmaiņām pasaulē, kā rezultātā nav bijusi bagātīga raža. Tomēr nozīmīga loma cenu kāpumā ir arī Āfrikas valstu vadības iniciatīvām veikt tirgus pārdali un sakārtot šo nozari, aktīvi līdzdarbojoties visos procesos,» sacīja Gulbis.

Viņš norādīja - nozares aplēses liecinot, ka tuvākajos gados kakao pupiņu cena industrijā trīskāršosies. Līdz ar to šokolādes ražotāji, kas produkciju ražo no kakao pupiņām, būs spiesti nākotnē celt šokolādes produktu cenas.

Šā gada laikā kakao cena Ņujorkas preču biržā ir palielinājusies par 16%, sasniedzot 3380 dolārus par tonnu, informē Bloomberg.

Starp S&P GSCI indeksā iekļautajām 24 izejvielām labāko rezultātu uzrādījis tieši kakao.

Pasaules trešais kakao pupiņu pārstrādes uzņēmums Olam International prognozē, ka sezonā pieprasījums par 150 tūkstošiem tonnu pārspēs piedāvājumu, savukārt Starptautiskā Kakao organizācija lēš, ka iepriekšējās sezonas deficīts bija 15 tūkstoši tonnu.

Lielās kompānijas patlaban piesardzīgi skatās uz investīcijām šajā sektorā, ņemot vērā, ka kakao ražai nepieciešams ilgs laiks, turklāt augus skar dažādas slimības, skaidro Hardman&Co analītiķis Jinghens Čens. Aptuveni 40% no visām kakao pupiņām, kas ik gadu tiek saražotas, skar slimības vai kaitēkļi. Tiesa gan, tādi uzņēmumi kā United Cocoa un KKO International patlaban iegulda kakao plantācijās, jo deficīts liek augt cenām. United Cacao platības palielina par 3250 hektāriem, bet KKO – par 3500 hektāru.

Šogad daudzu pasaulē plašāk izmantoto izejvielu cena ir atkāpusies no savas pagājušā gada virsotnes. Biržas cenu izmaiņu cipari sevišķi neiepriecinoši šoreiz izskatās šokolādes mīļotājiem. Tas tādēļ, ka kakao cena preču biržā kopš šā gada sākuma ir palēkusies jau par trešo daļu līdz augstākajam līmenim vismaz četros gadu desmitos. Turklāt ticams izskatās vēl tālāks šīs šokolādes ražošanā izmantotās pārtikas izejvielas cenas pieaugums.

Pieprasījums pēc šokolādes paliek spēcīgs. Savukārt kakao piedāvājums klibo, ko pastiprina sliktu laika apstākļu prognozes, lai iegūtu labu šīs izejvielas ražu Rietumāfrikā.

Aptuveni par ceturto daļu kopš gada sākuma palielinājusies vēl cukura cena. Arī cukurs ir ierasta šokolādes produktu sastāvdaļa. Tādēļ kopumā var mēģināt prognozēt, ka izveidojies labs pamats tam, lai vismaz šokolādes un daudzu citu saldumu cena saglabātos augsta.

Raža slikta, pieprasījums liels

Rietumāfrikas reģiona audzētāji ir atbildīgi par 70% no visa pasaules kakao pupiņu piedāvājuma. Pasaulē lielākā kakao pupiņu ieguvēja ir Kotdivuāra, aiz kuras šajā ziņā seko Gana. Vairāki izejvielu eksperti agrāk vērsuši uzmanību uz to, ka šajās valstīs ir novecojušas kakao pupiņu koku plantācijas, kas neesot pietiekamos apjomos atjaunotas. Tādējādi arī radušās grūtības laicīgi un pietiekamos apjomos kāpināt šīs izejvielas piedāvājumu.

Šā brīža tendences preču biržās ierindas patērētājam-saldumu mīļotājam ir pozitīvas, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Starptautiskajā visu mīlētāju dienā viena no populārākajām dāvanām mēdz būt šokolāde, kuras galvenā izejviela ir kakao. Šā brīža tendences preču biržās ierindas patērētājam-saldumu mīļotājam ir pozitīvas un liecina, ka nākotnē iemīļotā šokolāde veikalu plauktos varētu kļūt lētāka. Kakao pupiņu cena, piemēram, ASV preču biržā sarūk kopš 2016. gada marta – no toreizējām virsotnēm kopumā jau gandrīz par 40% līdz 1,96 tūkst. ASV dolāru atzīmei par tonnu, kas ir zemākais līmenis astoņu gadu laikā. Tāpat līdzīgi strauja cenu samazināšanās kakao pupiņām bijusi arī Londonas preču biržā.

Lielā mērā kakao cenai sarukt palīdzējuši fundamentālie faktori. Kakao pupiņu audzētāji Latīņamerikā un Rietumāfrikā (šajos reģionos tiek izaudzēti aptuveni 70% pasaules kakao pupiņu) novākušas visai labas ražas, kas liek domāt, ka globālā mērogā šī šokolādes izejviela būs pārpārēm. Rietumāfrikā atkāpies sausums, un arī Latīņamerikā laika apstākļi kļuvuši draudzīgāki lielākai kvalitatīvu kakao pupiņu ražai. Piemēram, tādas investīciju bankas kā UBS Group un Citigroup paredz, ka šogad kakao ražošanas apmēri būs lielāki nekā šīs pārtikas izejvielas patēriņš. Savukārt ASV biržu operatora ICE apkopotie dati liecina, ka pasaules noliktavās kakao pupiņu krājumi no 2009. gada zemākajiem līmeņiem šobrīd ir palielinājušies par 38%.

Lai gan kopš šā gada sākuma kakao pupiņu cena pasaules lielākajās preču biržās ir samazinājusies, liela daļa izejvielu tirgus analītiķu pauž pārliecību, ka to cenas līkne nākotnē samērā strauji ceļos augstāk, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pastāv cerības, ka pēc šīs izejvielas pieprasījums augs Āzijā, kur radīsies nosacīts vidusslānis, kas tad varēs atļauties pirkt un patērēt šokolādi. Tādējādi pasaulē jau drīz, visticamāk, varēsim runāt par šokolādes deficītu, kas attiecīgi nozīmēs jūtami augstākas šīs izejvielas cenas.

Līdz ar šādu situāciju pastāv viedoklis, ka pārmaiņas gaidīs pasaules vadošos šokolādes ražotājus, pēc kuru produkcijas potenciāli straujāk varētu augt pieprasījums. Tiesa gan, tiem arī ražošanas izmaksas būs augstākas, kuras gan, visai ticams, tiks pārliktas uz patērētāju pleciem.

Sliktāka raža

Kotdivuāras lielākajā pilsētā Abidžanā atrodas šokolādes fabrika Mon Choco, kur plaši iecienītā garduma ražošana notiek, izmantojot neparastu metodi – kakao pupiņas tiek maltas, minot velosipēda pedāļus.

Rokām gatavotās šokolādes ražotnes otrajā stāvā atrodas kakao pupiņu malšanas velosipēds, kas aprīkots ar piltuvi – tajā ieber kakao pupiņas, kas ar pedāļu mīšanas palīdzību pārtop šokolādes pastā.

Uzņēmuma īpašnieku ieskatā velosipēdu dzirnaviņas ir veids, kā saglabāt uzņēmuma videi draudzīgo filozofiju. Ražotnes īpašniece Dana Mroueh vēlas radīt pēc iespējas mazāku negatīvu ietekmi uz vidi un līdz minimumam samazināt elektroenerģijas patēriņu.

Īpašo Mon Choco šokolādes garšu veido bioloģiski audzētas kakao pupiņas un fakts, ka tās netiek grauzdētas un tām nav nekādu piedevu. Šokolāde ir roku darbs. Tās cena ir Kotdivuārai pietiekami augsta - 2,60 dolāru par tāfelīti.

Patlaban ir labs laiks, lai veidotu šokolādes rezerves, jo kakao cena pēdējā laikā ir ievērojami samazinājusies.

Pēdējo 12 mēnešu laikā kakao cena ir sarukusi par 42%, uzrādot sliktāko rezultātu starp 34 izejvielām, par kurām informāciju apkopo Bloomberg. Cenas kritumu veicinājis straujais ražas pieaugums Kortdivuārā, kas ir pasaulē lielākais kakao audzētājs. Šis kritums licis sarukt arī šokolādes mazumtirdzniecības cenām.

Piegādātāji patlaban veido šokolādes rezerves, taču prieks var būt īss. Septiņi no deviņiem Bloomberg aptaujātajiem ekspertiem prognozē, ka līdz gada beigām cenas var atkal pieaugt. Tā, Stephenson & Co. Capital Management vadītājs Džons Stīvensons skaidro, ka izejvielu cenas parasti zemā līmenī neturas ilgu laika periodu, un, augot pieprasījumam, cenas var atkal palielināties.

Piektdien kakao cena Londonas biržā sasniedza trīs gadu augstāko līmeni, tirgus dalībnieku vidū valdot bažām, ka Ebolas vīrusa izplatīšanās var traucēt piegādes no Rietumāfrikas, raksta Bloomberg.

Ebola vīruss patlaban izplatījies uz piecām Rietumāfrikas valstīm, no kurām divas – Libērija un Gvineja atrodas tieši blakus lielākajai kakao audzētājai – Kortdivuārai.

Kopumā šonedēļ kakao nākotnes kontrakta cena ir pieaugusi par 4,3%. Piektdien kakao cena decembra piegādēm palielinājās par 0,8% līdz 3403 dolāriem par tonnu, kas ir augstākā cena kopš 2011. gada marta beigām.

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā Strasbūrā par stāvokli Eiropas Savienībā uzsvēra, ka viena zīmola produktiem visās ES valstīs jābūt vienādā kvalitātē. Viņš norādīja, ka Eiropā nevar būt otršķirīgu patērētāju. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis ne vienreiz vien norādījušas, ka šajās valstīs tirgotās pārtikas preces sastāva ziņā atšķiras no produktu analogiem, kas atrodami Rietumeiropas veikalu plauktos. Savukārt šo preču ražotāji apgalvo, ka šādas pretenzijas ir nepamatotas – viņu arguments, ka visam pamatā fakts, ka dažādu valstu tirgos pircēju gaumes ir atšķirīgas.

Kā attaisnojumu savām darbībām bieži min, ka saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu, ja produktā nav neatļautu izejvielu un tās visas ir atspoguļotas produkta marķējumā, šim produktam ir visas tiesības atrasties brīvā apritē jebkurā no ES dalībvalstīm, tādējādi nekāda veida pārkāpumos uzņēmums nevar tikt apsūdzēts. Visiem zināms, ka pasaulē pazīstamo zīmolu preces, kuras domātas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, pārsvarā tiek ražotas Polijā vai Ungārijā, kā arī citās postpadomju valstīs.

2017. gada martā Ungārija, Slovākija un Čehija kopīgā paziņojumā vērsās pret lielajām korporācijām, kas Centrāleiropā pircējus krāpj ar zemākas kvalitātes preču piedāvājumu. Slovākijas veterinārais dienests izpētīja, ka viena zīmola apelsīnu sula Austrijā un Slovākijā ir ar būtiski atšķirīgu krāsu un aromātu. Jau 2015. gadā Prāgas Ķīmijas un tehnoloģiju universitātes pētījums apstiprināja, ka vairākas preces, piemēram, šķīstošā kafija, jogurts, margarīns, desas tiek ražoti no atšķirīgām sastāvdaļām nekā Rietumos.

Šokolādes ražošanas galvenās izejvielas - kakao cena biržā sasniegusi 3284 dolārus par tonnu, kas ir trīs gadu augstākais līmenis, raksta portāls 24/7 WallSt.

Tas licis arī saldumu ražotājiem pārskatīt cenas. Tā, piemēram, Hershey Co. šomēnes paziņojis, ka saldumu cenas paceļ par 8% šokolādes, piena un riekstu sadārdzināšanās dēļ.

M&M saldumu ražotājs Mars palielinājis cenas par 7%, paziņojumā skaidrojot, ka šajā gadā kakao cenas ir augušas par 18%, jo pieprasījums pārspējis piedāvājuma apjomu.

Labās ziņas gan ir tādas, ka šokolādes cenas varētu būt sasniegušas savu augstāko cenu un kāpums apstāties. Commerzbank analītiķi piektdien ziņoja, ka no fundamentālā skatu punkta ir maz iemeslu, ka kakao cenas varētu augt.

Ja izejvielas cenas šokolādei saruks, ir skaidrs, ka fundamentālie faktori atkal ir ņēmuši virsroku, bet ja tās turpinās pieaugt, tad nav skaidrības, kad kāpums beigsies.

Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas.

Līdz gada beigām biržās var sarukt naftas un kakao pupiņu cena, bet pieaugt kafijas cena, kas cenrāžus var ietekmēt arī Latvijā.

Lai gan pasaules izejvielu tirgos cenas mēdz būt ļoti svārstīgas, tas nav atturējis pasaules investīciju bankas, kas ir vienas no lielākajiem spēlētājiem šajos tirgos, izteikt prognozes par to potenciālajām cenu izmaiņām nākotnē. No izteiktajām un Bloomberg apkopotajām ekspertu prognozēm par 14 dažādām izjevielām jāsecina, ka pašlaik izejvielu tirgus bāzes scenārijs neparedz ļoti strauju kādas izejvielas cenas pieaugumu vai kritumu.

Tiek lēsts piecu izejvielu samazinājums, tostarp straujākais kritums ceturtajā ceturksnī varētu būt vērojams kakao pupiņām un kokvilnai. Savukārt cenas pieaugums biržā šā gada ceturtajā ceturksnī tiek prognozēts tām izjevielām, kuru cenas šogad samazinājušās ļoti strauji, un tas varētu būt kafijai, kukurūzai un sojas pupiņām.

Izejvielu cenu kritums visos sektoros, sākot no zelta līdz pat kukurūzai un cukuram, turpināsies līdz pat gada beigām, un cenas gada griezumā saruks pirmo reizi kopš 2008. gada, raksta Bloomberg.

Standard & Poor’s GSCI Spot Index, kas apkopo 25 izejvielu cenas, šogad ir sarucis par 4,3%. Kopumā 16 indeksa sastāvdaļas šogad ir piedzīvojušas kritumu, un lielākais samazinājums bijis graudaugiem un dārgmetāliem. Kukurūzas cena ir sarukusi par 39%, kas ir straujākais gada kritums kopš 1961. gada, kad dati tiek apkopoti. Zelts piedzīvo pirmo kritumu kopš 2000. gada, bet sudraba cenai šis gads ir sliktākais pēdējo 30 gadu laikā.

Paredzams, ka nākamgad ievērojams kritums būs dzelzs rūdas, zelta, sojas pupiņu un vara cenai, uzskata Goldman Sachs Group izejvielu analītiķis Džefrijs Karijs. Visvairāk samazināsies dārgmetālu cenas – par 17% un lauksaimniecības produkti – par 8,1%.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rolands Gulbis, SIA NP Foods valdes priekšsēdētājs. NP Foods ir vadības un attīstības uzņēmums, kas Latvijas un Baltijas līmenī nodrošina administratīvās, pārdošanas un mārketinga funkcijas vairāku uzņēmumu grupai. Starp NP Foods uzņēmumiem Latvijā ir AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta un SIA Staburadzes konditoreja.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk radīt. Bērnībā vēlējos kļūt ar auto dizaineri – radīt automašīnu modeļus. Taču dzīvē viss plūst un mainās, man tika dota iespēja strādāt pārtikas nozarē un radīt pārtikas produktus ar pievienoto vērtību.

Šveicieši svētdien notikušajā referendumā līdz ar citām ekoloģiskajām iniciatīvām negaidot noraidījuši likumu par oglekļa dioksīda izmešu samazināšanu.

Pret likumu, kas paredz līdz 2030.gadam uz pusi samazināt CO2 izmešus salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni, nobalsojuši 51,6% vēlētāju.

Likums, ko valdība un parlaments bija gatavojis četrus gadus, būtu izsaucis benzīna un dīzeļdegvielas cenu paaugstināšanu, bet aviopasažieriem atkarībā no lidojuma attāluma papildus būtu bijis jāmaksā līdz pat 120 frankiem (110 eiro) liela nodeva.

Līdz ar likuma noraidīšanu vairs nav skaidrs, vai un kā Šveice pildīs saistības, kas izriet no Parīzes klimata vienošanās.

Vēlētāji ar 61% balsu, sekojot valdības padomam, noraidījuši arī priekšlikumu aizliegt sintētiskos pesticīdus, kā arī to pārtikas produktu importu, kuru ražošanā šādi pesticīdi ir izmantoti.

Kafijas cena piedzīvojusi straujāko kāpumu desmit gadu laikā, sojas pupiņas sasniegušas augstāki atzīmi kopš decembra, un arī cukura cena strauji palielinājusies, jo sausums bojā pasaules lielākā graudu eksportētāja - Brazīlijas - ražu.

Kā raksta Bloomberg, Standard&Poor’s GSCI Agriculture indekss, kas apkopo astoņu izejvielu cenas, otrdien pieauga septīto dienu pēc kārtas, kas ir ilgākais kāpums kopš 2011. gada.

Kā paredz meteorologi, nākamo piecu dienu laikā lietus graudu audzēšanas reģionos būs par 75% mazāk nekā normālos laikapstākļos.

Šajā gadā arabica markas kafijas cena ir pieaugusi jau par 40%, jo produkcijas zaudējumi Brazīlijas galvenajā graudu audzēšanas reģionā varētu sasniegt 30%. Otrdien arabica markas kafija maija piegādēm pieauga par 8,8% līdz 1,5485 dolāriem par mārciņu, sekojot 10% kāpumam iepriekšējā dienā, kas bija lielākais dienas kāpums kopš 2004. gada novembra.

Pārtikas cenām tuvākā gada laikā vajadzētu būt stabilām un pat kristies, šodien LTV raidījumā Rīta Panorāma teica Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Viņa skaidroja, ka pētījumi par globālo importu parāda, ka pieprasījums būs par 10% mazāks, kas liecina, ka pārtikai nevajadzētu kļūt dārgākai. Arī ražas gan Latvijā, gan citviet pasaulē solās šogad būs labas.

Vienīgais izņēmums esot tropiskie dzērieni, kafija un kakao. Šīm produktu grupām cena varētu pieaugt, jo šo lauksaimniecības preču ražotājvalstis piemeklējis sausums.

Stabils pieprasījums un arī cena esot zivīm.

Prognozes liecina, ka, ja atsevišķas valstis nepiemeklēs taifūns vai kāda cita dabas katastrofa, tad pārtikas cenām nevajadzētu kāpt - piedāvājums pasaulē ir liels, skaidroja Gulbe.

LTVC izveidots 1995,gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Centrs apkopo un sniedz Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem, Iegūtā informācija tiek izmantota produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtības noteikšanai.

Sviesta cenām Latvijā tuvākajos mēnešos vajadzētu kristies salīdzinājumā ar esošo cenu līmeni, aģentūrai LETA prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa pastāstīja, ka kopumā piena produktu cenām Latvijas veikalos nevajadzētu kāpt. Sviesta cenām, kas pērn būtiski palielinājās, vajadzētu samazināties. Globālajā tirgū sviesta cenām ir tendence samazināties jau kopš pērnā gada. Lai arī Latvijā patlaban sviesta cena vēl ir salīdzinoši augsta, paredzams turpmāks sviesta cenu kritums.

AREI vadītāja piebilda, ka kopumā vairumam pārtikas produktu Latvijā cenas šogad saglabāsies stabilas, ar nelielu pieauguma tendenci. Vairumā gadījumu pārtikas cenām nav pamata samazināties, jo palielinājusies minimālā alga, ko lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā saņem liels īpatsvars cilvēku. Tāpat šogad ir augstāks akcīzes nodoklis degvielai un gāzei, līdz ar to ražošanas process nav kļuvis lētāks un nav pamata cerēt, ka pārtika Latvijā kļūs lētāka. Taču nav arī tādas pārtikas produktu grupas, kur tuvākajā cenas būtiski kāps.

Labrīt!

Lai cilvēkam būtu iespēja iegūt kaut mazumiņu Latvijas dizaina, Tinte:te radījusi nevis kleitu vai šalli, bet gan tetovējumu – uzlīmes. Bieži vien Latvijas dizaina preces vietējie nevar atļauties, bet tetovējums ir mazumiņš pašmāju dizaina, ko varētu atļauties teju katrs, skaidro zīmola īpašniece Linda Curika.

Šorīt DB raksta par Norvēģijas investoriem piederošu uzņēmumu SIA Rixport. 2006. gadā uzņēmums iesaistījās daudzmiljonu biznesa projektā, kas paredzēja attīstīt viesnīcu, ofisu un konferenču telpas lidostai piegulošajā teritorijā. Tomēr līdz šim projekts nav pavirzījies uz priekšu.

Šonedēļ izejvielu cenas sasniedza augstāko atzīmi kopš pērnā gada decembra, jo ārkārtas laikapstākļi ir radījuši bažas par graudu un enerģētikas piegādes problēmām laikā, kad Ķīnā aug importa apjomi, raksta Bloomberg.

Standard&Poor’s GSCI Spot Index, kas apkopo 24 izejvielu cenas, trešdienu noslēdza ar 0,2% pieaugumu, sasniedzot 636,22 punktus. Pirms tam indekss bija palielinājies līdz 639,93 punktiem, kas ir augstākā atzīme kopš decembra beigām.

Kāpumu lielā mērā veicināja kafijas cenas pieaugums, savukārt kakao cena sasniedza augstāko atzīmi kopš 2011. gada. Zelta cena piedzīvoja ilgāko kāpumu kopš 2012. gada jūnija.

GSCI indekss šogad ir atguvies pēc pērnā gada krituma, kas bija pirmo reizi kopš 2008. gada.

Sausākais janvāris pasaules lielākajā cukura un kafijas audzēšanas valstī Brazīlijā kopš 1954.gada ir sabojājis graudu ražas, savukārt ledainais laiks ASV ir bojājis ziemas kviešu ražu un samazinājis enerģētikas izejvielu rezerves, augot pieprasījumam pēc kurināšanas materiāliem.

Rieksti pasaules tirgos izpaužas gan kā produkti un izejvielas, gan semantiskās nozīmes bagātībā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sevišķi tie, kas plāno veselīgu diētu, kuras daļa ir rieksti, būs pamanījuši riekstu cenu pieaugumu veikalu plauktos. Šī nav tā labākā vēsts arī kārumniekiem, jo kopā ar paredzamo kakao cenas pieaugumu (skat. DB. 08.04.2015.) šokolādes ar riekstiem maksās aizvien vairāk.

Ķīnā ēd vairāk

Sevišķi līdz ar dzīves standarta pieaugumu Ķīnā un Āzijā vispār, pasaulē ir palielinājies dažādu premium produktu noiets un dažās kategorijās arī cenas. Dižķibeles pirmajā pēckrīzes optimismā Financial Times rakstīja, ka ķīnieši ir «sagājuši riekstos», kas semantiski atbilst latviešu izteicienam par saiešanu sviestā. 2011. gadā Indijas riekstu cena globālajā tirgū cēlās par 60%, valriekstu cena – par 43% un pekanriekstu – par 38%. Latvijas riekstu produkcijas ražotājs Gemoss, kam pieder zīmols Zelta rieksts, DB komentē, ka riekstu cenas ir «riņķa dancis», jo sadārdzinājums vienā kategorijā liek pārstrādātājiem ķerties pie citas, arī tajā radot cenas pieaugumu.

Marts investoriem kļuva par kārtējo veiksmīgo mēnesi, dārgmetāliem turpinot ralliju un naftas cenām pārliecinoši augot, padarot enerģētiku par visveiksmīgāko S&P 500 sektoru (+8.8% mēneša laikā).

Eiropas akcijām izdevās pārspēt savus ASV kolēģus, EuropeStoxx 600 indeksam pieaugot par 3,7%. S&P 500 pakāpās par 3,1% un 2024. gada pirmo ceturksni noslēdza ar 10,2% lielu pieaugumu. Nasdaq 100 pirmajā ceturksnī pieauga par 5,3%, lai gan marts tā sauktajam “Lieliskajam septiņniekam” bija diezgan ikdienišķs. Arī Āzijas tirgiem pavasara pirmais mēnesis izrādījās labs – Ķīnas akcijas atguvās, pateicoties labiem uzņēmumu peļņas rezultātiem, lai gan mēneša beigas sabojāja vāji Alibaba cipari.

“Lieliskais septiņnieks” kļūst par “Četru bandu”

“Lieliskais septiņnieks”, kas sastāda 29% no S&P 500 tirgus vērtības, nodrošināja 37% no indeksa gada peļņas. Taču ir izveidojies jauns spēks: “Četru banda”. Nvidia, Microsoft, Meta Platform un Amazon.com nodrošināja 47% no S&P 500 indeksa gada peļņas un tagad veido 18% no S&P 500 tirgus vērtības. Interesanti, ka Tesla akciju cena kopš gada sākuma ir samazinājusies par 29,3%, kas ir sliktākais rezultāts indeksā uz šo brīdi. Otrs sliktākais rezultāts pieder Boeing (-26,0% YTD), savukārt Apple vērtība ir samazinājusies par 10,9% gada pirmajā ceturksnī.

Investori uzskata, ka sliktākais periods izejvielu cenām vēl nav beidzies, un tās turpinās samazināties, raksta Bloomberg.

Šajā mēnesī no ASV biržās tirgotajiem fondiem, kas iegulda izejvielās, aizplūduši aptuveni 873 miljardi ASV dolāru, kas ir lielākais apjoms kopš aprīļa, liecina aģentūras apkopotie dati. Izejvielu rezervju pieaugums, dolāra vērtības palielināšanās un Ķīnas izaugsmes bremzēšanās ir palīdzējusi izejvielu cenu apkopojošajam indeksam Bloomberg Commodity Index nokrist līdz zemākajam līmenim kopš 2009. gada.

Šajā gadā indekss ir sarucis par 4,6%, un kritumu piedzīvo jau ceturto gadu pēc kārtas, kas ir ilgākais kritums kopš 1991.gada, kad sāka apkopot datus. Zaudējumi seko indeksa vērtības dubultošanās periodam no 2000.gada līdz 2008.gada jūlijam, kad tas sasniedza rekordu.