Sarunas par to, ka bankas nekustamo īpašumu tirgū mākslīgi uztur cenas vai samazina tās, ir maldīšanās, jo bankām nav nekāda viltīga plāna nekustamo īpašumu tirgū un tās ir spiestas par ļoti zemām cenām uzpirkt tajās ieķīlātos īpašumus, sacīja Rietumu bankas padomes loceklis Aleksandrs Kaļinovskis.
Viņš noliedza pārmetumus, ka bankas ar savu meitasuzņēmumu starpniecību izsolēs mākslīgi uztur augstākas cenas, tādējādi liedzot citiem tirgus dalībniekiem iegādāties īpašumus par tirgus situācijai atbilstošu cenu.
Viņš skaidroja, ka izsolēs noteiktās sākumcenas lielākoties ir ļoti zemas, jo novērtētāji to ir noteikuši nevis pēc objekta patiesās vērtības, bet tirgus vidējās cenas.
«Šādā situācijā banka pieņem lēmumu solīt līdz tās skatījumā taisnīgajai cenai. Ja kāds ir iecerējis izsolē iegādāties īpašumu «pa lēto», nevajag brīnīties, ka bankai arī ir savs viedoklis par šī īpašuma cenu un tā ir gatava to nopirkt dārgāk,» teica Kaļinovskis.
Viņš arī nesteidza prognozēt, kad bankas iegādātos īpašumus izliks tirgū, norādot, ka tas būs atkarīgs no aktīvu veida. Viņaprāt, bankas nekustamo īpašumu aktīvu izvietošanā, īpaši attiecībā uz mājokļiem, vadīsies pēc aktīvu vērtības samērojamības ar cenu. Ja tirgus spēs piedāvāt par banku īpašumā esošajiem aktīviem atbilstošu cenu, tad tās pakāpeniski sāks pārdot savus objektus, bet, ja tirgus cena būs zem aktīvu vērtības, tad ar pārdošanu nesteigsies.
«Bankas arī skaita naudu un ļoti labi saprot, kāda ir īpašumu vērtība un, ja cena tirgū tai neatbilst, protams, tās iegādātos aktīvus tirgū neizlaiž. Tā rīkojas ikviens izglītots saimnieks, kurš akli neizmetīs tirgū aktīvus, kuru vērtība ir lielāka nekā tirgus piedāvātā cena. Bankas drīzāk tirgū ienes stabilizāciju un prognozētību, jo nesteidz «pa lēto» pārdot aktīvus. [...] Banku darbībā nav nekas neparasts, jo tās nepārdos izsolēs iegādātos īpašumus par zemāku cenu, nekā ir to vērtība,» uzsvēra Rietumu bankas padomes loceklis.
Viņš arī nevēlējās prognozēt, pie kāda vidējā cenu līmeņa bankas tirgū izliks iegādātos nekustamos īpašumus. Tomēr, viņa skatījumā, taisnīga jauna dzīvokļa cena neatkarīgi no Rīgas rajona, kurā tas atrodas, ir ne zemāka par 1000 eiro (700 latiem) kvadrātmetrā. Pirmskrīzes laikā jaunie objekti lētāk par 1400-1500 eiro (984 -1054 latiem) kvadrātmetrā neesot pārdevušies.
«Saprotu, ka tirgum un arī lasītājiem patīk konkrēti cipari, taču tie ir ļoti neviennozīmīgi. Piemēram, skaitļi, par cik cēlušās vai kritušās mājokļu cenas, patiesībā neko daudz neizsaka, jo, pat ja objekti atrodas vienā Rīgas mikrorajonā, to vērtība var būt krasi atšķirīga,» piebilda Kaļinovskis.
Vienlaikus baņķieris arī apgalvoja, ka pati Rietumu banka jau patlaban vairākos projektos mēģina iedvest dzīvību, jo situācija nekustamo īpašumu tirgū patlaban ievērojami atšķiras no pirms pusotra gada novērotā.
Pēc Kaļinovska teiktā, nekustamo īpašumu tirgū ir atgriezusies investoru nauda, ir augusi arī likviditāte un cenas. «Patlaban jau ir vērts runāt ne tikai par projektu iekonservēšanu, bet atsevišķos gadījumos arī par investīcijām un projektu kreditēšanu, lai tie varētu atgriezties tirgū,» teica baņķieris, no konkrētu piemēru nosaukšanas atturoties.
Rietumu bankas finansētie projekti esot tādi, kuros redzamas visas nepieciešamās sastāvdaļas - vieta, atbilstošas būvniecības izmaksas, projekta izmaksas, plānošana, pārdomāta pārdošanas stratēģija un citi faktori, kas projektu bankas acīs padara par kvalitatīvu.
Rietumu bankas grupai ar nekustamo īpašumu saistītie aktīvi kopumā veidojot 40-45 miljonus latu, kas ir mazāk nekā 10% no bankas kredītportfeļas. Turklāt tie neesot dzīvokļi par dažiem desmitiem tūkstošu, jo masveida hipotekāro kreditēšanu banka neizvērsa, bet specifiski un arī vērtīgi objekti, kuru kopējais skaits ir neliels.