Eiropas Parlamenta (EP) deputātei Sandrai Kalnietei (V) liegts iebraukt Krievijā līdz 2019.gada 11.oktobrim, liecina deputātei izsniegtā pavēste, kas viņai iedota pases vietā.

Pirmdienas vakarā Kalniete bija devusies uz Maskavu, lai piedalītos nogalinātā Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova bērēs.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, Kalniete vispirms tika apturēta Maskavas Šeremetjevas lidostā, viņas pase paņemta tuvākai apskatei un nācies ilgāku laiku gaidīt informāciju.

Kalniete sarunā ar aģentūru LETA sacīja, ka iebraukšana Krievijā atteikta, pamatojoties uz Krievijas likumu kodeksa 27.1.pantu. Pase deputātei gan vēl neesot atdota, turklāt Krievijas pārstāvji arī neesot paskaidrojuši, ko tieši attiecīgais pants nosaka.

«Mums Ņemcovs bija ļoti nozīmīgs. Viņš bija tā Krievija, kādu mēs vēlamies to redzēt. Man ir ļoti žēl, ka nebūs iespēju rīt parādīt pēdējo godu,» atzina Kalniete. «Acīmredzot Krievija uzskata mani par bīstamu ienaidnieku.»

Latvijai jāseko līdzi notikumu attīstībai eirozonā un jābūt pragmatiskai ieviešot eiro, uzskata Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete. Raidījumā Dienas rīts viņa norādīja, ka pēdējās ziņas no Spānijas ir satraucošas un jāskatās kā attīstīsies situācija.

Tomēr S. Kalniete arī uzsvēra, ka viņai grūti ticēt, ka viena no pasaules lielākajām valūtām varētu sabrukt. «Lielas eiro rezerves ir Ķīnā un ASV. Šī ir valūta, kas svarīga ne tikai Eiropai,» sacīja Eiroparlamenta deputāte.

Komentējot pēdējo Eiropas Centrālās bankas (ECB) konverģences ziņojumu, kurā norādīts uz to, ka Latvija nav izpildījusi budžeta deficīta kritēriju un prasības attiecībā uz centrālās bankas neatkarību un juridisku integrāciju Eiro sistēmā, kā arī inflācijas kritēriju, S. Kalniete pieļāva, ka, iespējams, tā ir dubulta stratēģija – iezīmēt argumentus, kurus izmantot, ja lēmums par Latvijas iestāšanos eirozonā būs negatīvs.

Ja ES cukura kvotu sistēma saglabāsies pēc 2015. gada, Latvijai vēl pastāv izredzes izcīnīt kvotu sev.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete informē, ka saistībā ar cukura ražošanu Eiropā pēc 2014. gada viss vēl nav izlemts. «Pirms nedēļas Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu, kas paredz, ka Latvija no 2015. gada varēs atsākt cukura ražošanu. Taisnība, ka Parlaments aicina kvotu sistēmu arī pagarināt līdz 2020. gada oktobrim, bet ir speciāli atrunāts, ka Latvija un Īrija šīs kvotas iegūtu. Pašlaik vēl līdz galam nav skaidrs mehānisms, jo ar to klajā būtu jānāk Eiropas Komisija,» skaidro Kalniete. Tas nav galīgais lēmums, bet gan Eiropas Parlamenta pozīcija sarunām ar ES Padomi un Eiropas Komisiju. Galīgais lēmums esot gaidāms vasarā.

Ceturtdien Briselē pie Eiropas Savienības Padomes ēkas Baltijas valstu zemnieki rīkos protestu pret netaisnīgi zemajiem tiešajiem maksājumiem Baltijas lauksaimniekiem, kas kropļo godīgu konkurenci visā Eiropā.

Baltijas zemniekus atbalsta arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete, kura pievienosies lauksaimnieku protestam. S. Kalniete komentē: «Pateicoties mūsu kopīgajam darbam ar Latvijas valdību un zemnieku organizācijām, šobrīd EP Lauksaimniecības komitejā nav neviena deputāta, kas nezinātu un nesaprastu mūsu zemnieku problēmu. Esmu pārliecināta, ka kopīgi rīkojoties, mēs varam panākt tikpat lielu izpratni arī citās ES institūcijās. Uzskatu, ka Eiropas vienotība, eiro zonas glābšana un godīga konkurence ir nesaraujami saistītas lietas, tāpēc krīze Eiropā nevar būt atruna Latvijas zemnieku prasībām.»

Deputāte uzskata, ka šāda miermīlīga akcija kārtējo reizi pozitīvā veidā atgādinās Eiropas valstu līderiem, kas pulcēsies Briselē uz Padomes sanāksmi, par Baltijas valstu zemnieku taisnīgajām prasībām. «Tas, ka šajā protestā kopā ar zemniekiem būs arī Zemkopības ministre Laimdota Straujuma un EP Padomes sēdē zemnieku intereses aizstāvēs Ministru prezidents V. Dombrovskis, apliecina mūsu vienotību,» saka S. Kalniete.

Nākamajos septiņos plānošanas gados Latvija lauksaimniecībai un lauku attīstībai saņems apmēram 2,7 miljardus eiro, kas ir par miljardu jeb 58% vairāk nekā iepriekšējo 7 plānošanas gadu laikā.

Tā pēc sarunām par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu informē Latvijas pārstāve Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komitejā Sandra Kalniete.

Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes pārstāvji vienojušies par tām reformas detaļām, kuras līdz šim nebija atrisinātas. Tas ļaus EP Lauksaimniecības komitejas deputātiem jau nākamo pirmdien balsot par vienošanās tekstu, ar ko noslēgsies darbs pie KLP reformas, kurš ilgst jau vairākus gadus.

Kalniete uzskata, ka šī vienošanās ir Latvijai viena no svarīgākajām, jo reformas rezultātā Eiropas lauksaimniecības politika kļūst taisnīgāka, mazinās negodīgo konkurenci un zemniekiem viesīs skaidrību par iespējām saņemt atbalstu turpmākajos gados.

Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta - Nākotnes nama - apturēšanas gadījumā muzejs piecu gadu laikā varētu «izčākstēt», nespējot veikt savu darbu, preses konferencē uzsvēra Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs.

Reaģējot uz 20 Latvijas arhitektu iesniegto vēstuli, kurā izklāstīti iebildumi pret Nākotnes nama būvniecību, muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.

Okupācijas muzejs ir privāta institūcija. Tikai viena ceturtā daļa no tā finansējuma ir valsts līdzekļi. Pārējo nodrošina ziedojumi, kuru apmērs ir atkarīgs gan no apmeklētāju skaita, gan ārzemju latviešu ziedotāju uzticības, stāstīja Nollendorfs. Viņš uzsvēra, ka pagaidu atrašanās vietā, Raiņa bulvārī, muzeju apmeklē tikai viena trešā daļa no tā skaita, ko muzejs piedzīvoja, atrodoties Strēlnieku laukumā.

Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komiteja atbalstījusi pozitīvas pārmaiņas Latvijas zemniekiem svarīgākajos jautājumos, tostarp aicinot tiešos maksājumus noteikt taisnīgi un krasi samazināt pašreizējās atšķirības atbalstā dažādu valstu zemniekiem.

Par to liecina trešdien komitejas apstiprinātās ES lauksaimniecības politikas reformas politiskās vadlīnijas laikam līdz 2020. gadam. Parlaments uzskata, ka atbalsts nevienas dalībvalsts zemniekiem nedrīkst būt mazāks vai lielāks par saprātīgu procentu no vidējā atbalsta apjoma Eiropā. EP deputāte Sandra Kalniete (Vienotība) piedalījās dokumenta veidošanā un iesniedza priekšlikumu noteikt, ka nevienā valstī nedrīkst saņemt mazāk par 80 % un vairāk par 120 % no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. «Karstas diskusijas par konkrētiem skaitļiem vēl ir priekšā, bet svarīgi, ka Parlaments atbalsta šo principu. Tas nozīmē, ka Grieķija vairs nevarēs saņemt piecreiz lielāku atbalstu par vienu hektāru apsaimniekotās zemes, nekā Latvijā. Arī turpmāk būs sarežģītas diskusijas, jo gaidāma nopietna līdzekļu pārdale, pret ko ir ievērojama pretestība,» saka Kalniete.

Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumi lauksaimniekiem 2014. gadā tiks samazināti par 4%. Tādejādi ES budžetā tiks ietaupīti 1,47 miljardi eiro, vēsta Eiropas Komisija (EK).

Nākamos septiņos gados ES budžetā Kopējās lauksaimniecības politikas finansējums samazināts par 12% līdz 373,2 miljardiem eiro. Tiešo maksājumu samazinājums neskars tādas valsti kā Rumāniju, Bulgāriju un Horvātiju.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete gan vēlas paskaidrot, ka izskanējusī informācija par to, ka par 4% samazināsies tiešmaksājumi saimniecībām, ir nepilnīga. Šī norma, kas paredzēta, lai veidotu finanšu rezervi un sabalansētu Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžeta ieņēmumus ar izdevumiem, ir daļa no KLP reformas. Sākotnēji šo atskaitījumu bija paredzēts attiecināt uz visām saimniecībām, sākot no pirmā centa, tomēr Austrumeiropas un Baltijas valstīm sadarbojoties, izdevās panākt, ka maksājums tiek atskaitīts no tām saimniecībām, kuras saņem vairāk nekā 2000 eiro gadā.

Tirgū un veikalos jau nopērkami pašmāju kartupeļi. Par kilogramu neliela izmēra dzelteno bumbuļu sestdien, 20. jūnijā, pārdevējs no Stelpes Kristaps Stallītis Bauzes tirgū prasīja 40 eirocentus, lielāki tupeņi tika pārdoti par eiro kilogramā, vēsta reģionālais portāls bauskasdzive.lv.

Vecumnieku novada Kurmenes piemājas saimniecībā «Gabužēni» 8. jūnijā pirmo kartupeļu ražu vāca Jānis Zariņš. Viņš atzina, ka tupeņi esot viduvēji, jo bijis pārāk vēss un sauss. Dārzeņu briešanas laikā vispār neesot lijis, stāsta J. Zariņš. Saimnieks ceturtdienās sastopams Valles tirdziņā. Pirmie tupeņi pārdoti par eiro kilogramā, tagad cena krītas. J. Zariņš raizējas par konkurenci: «Veikalos Polijas un Spānijas kartupeļi ir lētāki nekā vietējie. Mēs, zemnieki, cenas ziņā speram soli pretī pircējam, bet nevar to nolaist tik zemu, ka paša darbs neatmaksājas.»

Sausuma dēļ kartupeļus rakt vēl nav sācis Iecavas novada saimnieks Aigars Cirītis. Šim darbam viņš plāno pievērsties pēc saulgriežu sagaidīšanas. Par ražu esot vēl grūti spriest, bet A. Cirītis atzīst – ja kārtīgi nolīs, var cerēt uz lieliem kartupeļiem. Par vēso laiku zemnieks neraizējas, jo kartupeļi bija apsegti. Saimnieks kartupeļus grasās pārdot Rīgas tirgū, cenu pielīdzināšot pārējo tirgoņu noteiktajai, kas ir 30 – 50 eirocenti kilogramā. «Tupeņi šogad ir lētāki nekā pērn. Polijas tuvums, intensīvais un nekontrolētais imports nepārtraukti apdraud latviešu zemniekus,» bažījas A. Cirītis. Viņaprāt, varasvīriem nepieciešams situāciju pārdomāt, jo nekontrolētais imports var «izēst» vietējos zemniekus.

Kooperatīvās sabiedrības Latraps topošā graudu pirmapstrādes kompleksa pamatos svinīgi iebetonēja vēlējumu kapsulu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums pašvaldības un iedzīvotāju vārdā pateicās Latraps pārstāvjiem par izvēli būvēt kompleksu Aizkrauklē: «Varam solīt, ka jaunajā Eiropas Savienības finanšu līdzekļu plānošanas periodā, piesaistot Eiropas naudu, iespējams, tuvāko triju gadu laikā šo ielu, kas ved līdz uzņēmuma teritorijai, varētu atjaunot.»

Edgars Ruža, Latraps izpilddirektors, nolasīja vēlējumus, ko ievietoja kapsulā: «Lai šis stūrakmens nav tikai Latraps, bet visa Aizkraukles reģiona zemnieku labklājības pamatakmens!», «Lai uzņēmums spētu strādāt vēl daudzas paaudzes!», «Pilnu klēti, atsaucīgus zemniekus un tālāku attīstību!», «Tam labam būs augt!» un citus.

Eiropas Komisija (EK) priekšlikums Latvijas zemniekiem, kuri šobrīd saņem mazāk par trešdaļu no Eiropas vidējā atbalsta, tikai 2020. gadā saņemt aptuveni pusi no vidējā maksājumu lieluma starp dalībvalstīm ir netaisnīgs un nepieņemams.

Tā uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (Vienotība). EK piedāvā tikai nedaudz samazināt milzīgās atšķirības tiešā atbalsta maksājumos dažādu Eiropas valstu zemniekiem.

Sandra Kalniete uzskata, ka EK priekšlikums ignorē Eiropas pilsoņu gribu un EP viedokli, kura pieņemtajos dokumentos atkārtoti pieprasīts vistuvākajā nākotnē padarīt ES lauksaimniecības politiku taisnīgu. «Mūsu priekšlikumi paredzēja noteikt minimālo atbalsta līmeni, kas būtu garantēts visu valstu zemniekiem vismaz 70-80% līmenī no ES vidējā. Mēs uzsvērām, ka pārejas periods no pašreizējās netaisnīgās sistēmas nedrīkst būt nesaprātīgi ilgs. Savukārt Komisijas priekšlikumā taisnīguma izpratne ir tāda, kas nozīmētu, ka vesela paaudze Latvijas zemnieku pēc pievienošanās Eiropas Savienībai dzīvotu negodīgas konkurences apstākļos. Protams, Komisija piedāvā Latvijas zemniekiem tiešos maksājumus palielināt par 50 eiro (no 94 uz 144 eiro par hektāru), bet Latvijas zemnieku lielākā problēma nav vis maksājumu absolūtais līmenis, bet gan tas, ka viņu konkurētspēju mazina netaisnīgie un daudz lielākie maksājumi citu valstu ražotājiem. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu Latvijas zemnieki vēl 2020. gadā saņems 52% no ES vidēja atbalsta, bet, piemērām, Nīderlandes zemnieki saņemtu gandrīz trīsreiz vairāk - 142% no ES vidējā atbalsta. Komisija piedāvā trešdaļu pīrāga desmit gadu laikā aizstāt ar pusi pīrāga un sauc to par lielāku vienlīdzību!» Deputāte uzsver, ka darīs visu , lai šāds EK priekšlikums EP atbalstu nesaņemtu un tas tiktu pienācīgi pārveidots.

Profesionālo lauksaimnieku organizāciju komitejas (COPA/COGECA) ģenerālsekretārs Peku Pesonenu (Pekka Pesonen) augstinovērtējis Latvijas lauksaimnieku nevalstisko organizāciju aktivitātes Briselē Latvijas lauksaimnieku interešu aizstāvībā, norādot, ka ļoti būtisks ir arī Baltijas valstu lauksaimniecības ministru un nevalstisko organizāciju vienotais viedoklis un kopīgā cīņa par taisnīgākiem tiešajiem maksājumiem.

Vairākām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm strādājot kopā, ir iespēja panākt savu interešu ievērošanu, viņš norādīja, tiekoties ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu, kas pauda gandarījumu par Latvijas lauksaimnieku izrādītajām aktivitātēm.

Profesionālo lauksaimnieku organizāciju komiteja ir nevalstiskā organizācija, kas pārstāv ES lauksaimnieku un kooperatīvo sabiedrību intereses.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijai patlaban ir divas sarkanās līnijas – pārejas periods un tiešie maksājumi 80% līmenī no ES vidējā, kuras tiks aizstāvētas, iepriekš video intervijā portālam pauda Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Baltijas valstu tiešmaksājumu jautājums zemniekiem ir jārisina īpaši, veicot vienreizēju finanšu pasākumu, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un EP galvenais ziņotājs par Kopējās lauksaimniecības politikas reformas tirgus stabilizācijas sadaļu Mišels Dantēns.

Pēc M. Dantēna domām, vienreizējs finanšu pasākums izlīdzinātu Latvijas, Igaunijas un Lietuvas tiešmaksājumu līmeni ar nākamās grupas valstu maksājumu līmeni, un tikai pēc tam varētu veidot vienotu un līdzsvarotu Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumu sistēmu un pieņemt galējo lēmumu par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas tiešmaksājumu sistēmu.

M. Dantēns viesojās Latvijā, apmeklējot vairākas zemnieku saimniecības un pārrunāja ar zemniekiem KLP jautājumus. Viņa vizīte notika pēc Zemkopības ministres Laimdotas Straujumas un EP deputātes Sandras Kalnietes ielūguma.

«Tieši Vācija un Francija būs tās valstis, kurām būs lielākā ietekme pār KLP līdzekļu sadali,» norāda S. Kalniete. «M. Dantēns uztur ļoti ciešas attiecības ar savas valsts - Francijas - valdību un jauno lauksaimniecības ministru par KLP reformas jautājumiem, tāpēc viņa teiktais par īpašo risinājumu Baltijas jautājumam ir ļoti svarīga vēsts, kas iezīmē iespējamo Francijas valdības nostāju Baltijas jautājumā,» viņa norāda.

Eiropadomes prezidenta Hermana Van Rompeja piedāvātais kompromiss ir solis pareizajā virzienā, jo tiešmaksājumi zemniekiem 196 eiro par hektāru 2020. gadā būtu ievērojams pieaugums, salīdzinot ar 2013. gadu, kad to līmenis būs zemāks kā 100 eiro par hektāru, uzskata Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Tomēr viņa norāda, ka ir svarīgi, lai periods uz līdzvērtīgākiem tiešmaksājumiem Latvijas zemniekiem būtu īsāks un to palielināšana nenotiktu uz lauku attīstības finansējuma samazināšanas rēķina.

«Ja dalībvalstis samazina kopējo Eiropas budžetu, tad samazināsies arī finansējums lauksaimniecībai. Tomēr šim samazinājumam ir jāskar atbalsta saņēmēju «trekno galu» nevis Baltijas valstis. Gluži otrādi, kopējam finansējumam Latvijas lauksaimniecībai un lauku attīstībai ir jāpalielinās,» uzskata S. Kalniete.

Deputāte norāda, ka dalībvalstīm nespējot vienoties par budžetu vai pielietojot veto tiesības, spēkā būs līdzšinējie noteikumi – proti, tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem būs viszemākie Eiropā un ne lielāki par 100 eiro par hektāru.

Daļa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Eiropas Parlamenta (EP) deputāti un valdību pārstāvji nosūtījuši vēstuli ASV un pasaules lielākajam mazumtirgotājam «Wal-Mart Stores Inc.», kurā aicina pārtraukt t-kreklu ar PSRS simboliku tirdzniecību, sociālajā tīklā «Facebook» norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V).

«Wal-Mart pārdod t-kreklus ar totalitārā režīma, kurš nogalināja miljonus, simboliku,» raksta Kalniete, kura ir viena no šīs vēstules parakstītājām.

Viņa norāda, ka vēstulē aicina mazumtirgotāju demonstrēt korporatīvo atbildību, cienīt to cilvēku atmiņu, kas cietuši no Padomju totalitārā režīma un nekavējoties pārtraukt šādu preču tirdzniecību.

Vēstuli parakstījuši četri Lietuvas politiķi un trīs Igaunijas politiķi, kuru vidū ir arī Igaunijas tieslietu ministrs Urmass Reinsalu. No Latvijas vēstuli parakstījis arī EP deputāts Krišjānis Kariņš (V).

Kā liecina eiroparlamentārietes sociālā tīkla ierakstam pievienotais attēls no «walmart.com» interneta veikala, par 19,99 ASV dolāriem (17 eiro) tiek pārdots sarkans vīriešu t-krekls, uz kura attēlota piecstaru zvaigzne, kā arī sirpis un āmurs un uzraksts «CCCP».

Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) plāno vadīt valdību līdz 11. Saeimas pilnvaru beigām vai vēl ilgāk, ja tā lems vēlētāji, laikrakstu Diena informējis premjera pārstāvis Mārtiņš Panke. Viņš norādījis, ka «acīmredzot baumas par V. Dombrovska iespējamo amata maiņu ir ieinteresēti uzturēt atsevišķi politiskie spēki, tai skaitā tie, kas ir noguruši no atrašanās opozīcijā».

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš trešdien intervijā Neatkarīgajā atsvaidzināja jau iepriekš medijos aprakstīto tematu par premjera iespējamo pārcelšanos darbā uz kādu Eiropas institūciju, Dienai neesot varējis konkretizēt, kas ar to ir domāts.

Taču ar intervijā sacīto A. Brigmanis radīja iespaidu, ka premjers pošas kaut ko savā dzīvē mainīt un būs jāmeklē jauns valdības vadītājs.

Lai gan V. Dombrovskis ir izaudzis līdz Eiropas politikas līmenim, viņš ir ļoti vajadzīgs Latvijai, Dienai sacījusi Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Vienotība). Viņa uzskata, ka kolēģa «pārcelšanās» uz Eiropu vai kādu citu starptautisko institūciju varētu sākties ne agrāk kā pēc 2014. gada jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Taču, visticamāk, tas varētu notikt tikai pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā, kas ir 2015. gada pirmajā pusē. Šobrīd Latvijā nav redzams pārliecinošs, V. Dombrovskim alternatīvs premjera kandidāts, kas atbilstu ES prezidentūras valdības vadītāja standartam, uzskata S. Kalniete. Kārtējās Saeimas vēlēšanas paredzētas 2014. gada rudenī, kad darbu sāks jaunā - Latvijas prezidentūras ES valdība.

ES jauno dalībvalstu deputāti aicina noteikt, ka nevienas dalībvalsts zemnieki nesaņem mazāk kā 80 % un vairāk kā 120% no Eiropas vidējā maksājuma par vienu hektāru.

Par to DB informē EP deputātes Sandras Kalnietes parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks. Tāpat S. Kalniete rosina noteikt pēc iespējas īsāku pārejas periodu, kas nebūtu ilgāks par 2015. gadu un piedāvā objektīvos kritērijus, pēc kuriem aprēķināt atbalsta lielumu katrai dalībvalstij. Šie ir priekšlikumi, ko pēc Latvijas deputātes Sandra Kalnietes iniciatīvas vairāki jauno dalībvalstu deputāti iesnieguši ziņojumam par Kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) 2020. gada perspektīvā, lai panāktu taisnīgāku KLP reformu. «Kopā ar kolēģiem no Polijas, Bulgārijas un Rumānijas mēs strādāsim, lai ziņojumā tiktu iekļauti mūsu priekšlikumi par taisnīgu KLP reformu. Pozitīvi ir tas, ka ziņojuma referents ir Vācijas kristīgo demokrātu deputāts Alberts Dess, kurš vasarā pēc mana ielūguma vadīja komitejas delegācijas vizīti Latvijā un iepazinās ar Latvijas lauku situāciju. Viņš atbalsta to, ka KLP pēc reformas ir jābūt taisnīgākai,» saka S. Kalniete. Deputāte uzskata, ka jāpārliecina vecās dalībvalstis, ka jānotiek finansējuma pārdalei, lai KLP atbalsta maksājumi būtu vienlīdzīgāki un taisnīgāki. Tas nebūšot viegli, jo EP apmēram divas trešdaļas deputātu pārstāv vecās dalībvalstis. Plānots, ka ziņojums KLP 2020. gada perspektīvā parlamenta Lauksaimniecības komitejā tiks apstiprināts 2. maijā.

Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums kopējās lauksaimniecības politikas reformām pēc 2013. gada šobrīd nav izraisījis iebildumus no ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamenta, taču to vērtē ar piesardzību, raksta Latvijas Avīze.

«Pirmais EK piedāvājums ir diplomātisks. Pirmās atsauksmes, ko esmu dzirdējusi, liecina par pozitīvu ES dalībvalstu politisko viedokli. Neapmierinātas ir tikai lielās lauksaimnieku organizācijas,» tā aizvadītajā nedēļā publiskoto pirmo EK piedāvājumu kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformai vērtē Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete.

Pagājušajā nedēļā EK sniedza pirmo paziņojumu par KLP reformu, lauksaimniecības atbalstam piedāvājot izvēlēties trīs variantus. Viens no tiem paredz tiešo maksājumu sadalē ieviest vairāk objektivitātes, būtiski nemainot pašreizējo maksājumu sistēmu. Otrais variants piedāvā būtiski mainīt maksājumu sistēmu, nosakot, ka atbalsts lauksaimniekiem varētu sastāvēt no četriem maksājumu veidiem – bāzes likmes, maksājuma par videi draudzīgu saimniekošanu, atbalsta par saimniekošanu īpaši grūtos apstākļos un nomaļās vietās un īpaša maksājuma atsevišķiem ražošanas veidiem, kas būtu stimulējami. Trešais piedāvājums – pakāpeniski atteikties no tiešajiem maksājumiem, tos aizstājot ar specifisku atlīdzību par videi draudzīgu saimniekošanu.

Lai arī sarunas par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu noslēgušās un Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes pārstāvji vienojās par tām reformas detaļām, kuras līdz šim nebija atrisinātas, galīgais naudas apjoms Latvijai nākamajam plānošanas periodam, visticamāk, tiks apstiprināts oktobrī.

EP deputāte Sandra Kalniete uzskata, ka vienošanās par KLP reformu Latvijai ir viena no svarīgākajām, jo reformas rezultātā Eiropas lauksaimniecības politika kļūs taisnīgāka, mazinās negodīgo konkurenci un zemniekiem viesīs skaidrību par iespējām saņemt atbalstu turpmākajos gados.

Lai arī šobrīd vēl precīzi līdz santīmam nevarot aprēķināt, cik daudz līdzekļu no KLP budžeta nākamajos septiņos gados ienāks Latvijā, S. Kalniete pēc viņas rīcībā esošās informācijas aplēsusi, ka lauksaimniecībai un lauku attīstībai Latvija saņems ap 2,7 miljardiem eiro, kas ir par miljardu jeb 58% vairāk nekā šajā plānošanas periodā.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete nosūtījusi vēstuli Lielbritānijas grāmatnīcu tīkla Waterstone’s izpilddirektoram Džeimsam Dauntam (James Daunt) ar aicinājumu rast atbilstošu risinājumu iespējamajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret kompānijā strādājošajiem ārvalstu pilsoņiem, tai skaitā no Latvijas, liecina deputātes izplatītā informācija.

Db.lv jau rakstīja, ka Waterstone's aizliedzis ārvalstu strādniekiem, no kuriem lielākā daļa ir poļi un latvieši, sarunāties savā dzimtajā valodā, pamatojot to ar veselības un drošības apsvērumiem.

Darbinieki ar to nav mierā un vērsušies arodbiedrībā, cenšoties panākt aizlieguma atcelšanu.

Savā vēstulē Dauntam Kalniete norāda, ka, lai gan viņa respektē jebkura uzņēmuma tiesības pieņemt iekšējos lēmumus, kas skar darba drošību un procesuālās normas, tomēr šajā gadījumā saskatāmi cilvēktiesību normu pārkāpumi, liedzot darbinieku pamattiesības savstarpējai komunikācijai dzimtajā valodā.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete iesniegusi grozījumus Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas tiešmaksājumu izlīdzināšanai, kuri nosaka, ka neviena dalībvalsts nedrīkstēs saņemt mazāk nekā 80% un vairāk kā 120% no vidējā maksājuma lieluma Eiropā.

Priekšlikumu iesniegšana EP noslēdzas šonedēļ un tiek paredzēts, ka kopumā tiks iesniegts rekordliels grozījumu skaits. Kalnietes izstrādātos grozījumu piedāvāja parakstīt arī citiem Baltijas valstu deputātiem, lai tādējādi uzsvērtu Baltijas valstu vienotību šajā jautājumā.

Sandra Kalniete komentē: «Es vēlējos, lai mani kolēģi Lauksaimniecības komitejā redz, ka mēs, Baltijas valstu deputāti no visdažādākajām politiskajām grupām, esam vienoti mūsu zemnieku interešu aizstāvēšanā. Mums ir nepieciešama visaptveroša un taisnīga KLP reforma, jo šā brīža Eiropas lauksaimniecības politika nav ilgtspējīga.» Kalnietes sagatavotos grozījumus no Latvijas deputātiem ir parakstījuši Ivars Godmanis, Krišjānis Kariņš, Kārlis Šadurskis, Inese Vaidere un Roberts Zīle.

Laikā, kad Latvija iet laukā no finanšu krīzes un gatavojas 2014. gadā iestāties eirozonā, pamest Latvijas Banku, pēc tās prezidenta Ilmāra Rimšēviča domām, būtu bezatbildīgi.

To viņš sacījis, atbildot uz laikraksta Diena jautājumu, vai LB prezidents piekristu kāda politiskā spēka piedāvājumam būt par tā premjera amata kandidātu, ja tāds tiktu izteikts. I. Rimšēvičs norādījis, ka viņš arī neesot uzrunāts, bet, ja būtu, tad atbilde esot nemainīga.

Šonedēļ politiskajos kuluāros un arī sociālajos tīklos parādījās neoficiāla informācija, ka Zatlera Reformu partija kā savu premjera kandidātu varētu uzrunāt LB prezidentu I. Rimšēviču. Lūgta to komentēt, V. Zatlera pārstāve Daiga Holma Dienai sacījusi, ka līdz partijas kopsapulcei, kas notiks sestdien, 13. augustā, nekādi komentāri par personālijām, kas varētu pretendēt uz amatiem vai pievienoties V. Zatlera komandai, netiks sniegti.

Šodien vizītē Latvijā ieradusies Eiropas Parlamenta (EP) deputāte austriete Elizabete Kēstingera, kas veido Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas Lauku attīstības sadaļu.

Deputāti apmeklēt Latvijas laukus ielūdza Zemkopības ministre Laimdota Straujuma un Sandra Kalniete. Kopumā KLP ietvaros Lauku attīstībai nākamajos septiņos gados tiks atvēlēts 101 miljards eiro.

Pārleicību, ka Latvija «var tikai iegūt papildus finansējumu, jo esam viena no retajām valstīm, kas aktīvi lobē un iestājas par savām interesēm,» pauda S. Kalniete, norādot, ka svarīgs jautājums ir tiešie maksājumi, tomēr nedrīkst ignorēt arī citas KLP sadaļas.

Šogad šī ir trešā šāda līmeņa eirparlametāriešu vizīte Latvijā. Janvārī Latvijā viesojās Maireda Maginesa, kura ir atbildīga par KLP reformas Tiešo maksājumu sadaļu, bet februārī EP Konservatīvo grupas vadītājs Lauksaimniecības komitejā Džeimss Nikolsons.

Neņemot vērā to, ka jaunā benzopirēna norma apstiprināta jau pirms trim gadiem, gaļas kūpinātāji sākuši protestēt tikai tagad – īsu brīdi pirms normas stāšanās spēkā, ceturtdien raksta Diena.

Db.lv jau rakstīja, ka divas trešdaļas no pārbaudītajiem 30 uzņēmumiem atbilst jaunajai benzopirēna normai – 2 μg/kg, bet viena trešdaļa iekļaujas robežās 2 μg/kg – 5 μg/kg, - tātad neatbilst Briseles noteiktajiem kritērijiem par benzopirēna īpatsvaru kūpinājumos. Tā, veicot pārbaudes uzņēmumos, pērn konstatējis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Tas nozīmē, ka daļai vēl ir jāveic kādi uzlabojumi, piemēram, jāsamazina kūpināšanas laiks vai jāveic uzlabojumi krāsnīs, lai normu izpildītu, DB atzina Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša.