Kalnrūpniecības startu Latvijā kavē nevis potenciālo zemes dzīļu pētītāju – investoru – trūkums, bet gan valsts nespēja vairāku gadu garumā sagatavot izmaiņas normatīvajos aktos, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Tāds ir secinājums pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sadarbībā ar Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju rīkotās diskusijas par tiesisko regulējumu zemes dzīļu izmantošanai Latvijā.
Šobrīd Latvijā netiek iegūtas metālu rūdas un dimanti, kaut arī pagājuša gadsimtā veiktā ģeoloģiskā kartēšana liecina, ka ir pieejami vērtīgi resursi (kas atrodas ievērojamā dziļumā – magnetīta dzelzsrūdas, brūnogles, limonītu dzelzsrūdas, dzelzs un mangāna, urāna rūdas, dimanti, krāsaino metālu rūdas – kobalts, niķelis, cinks, varš), tomēr to ieguves iespēju novērtēšanai ir nepieciešama izpēte. Latvijas normatīvi paredz, ka jebkuri ģeoloģiskie darbi ir tieši atkarīgi no zemes īpašnieka un tāpēc nepieciešama vienošanās ar viņu.
DB jau 17.06.2015. rakstīja par Kanādas kalnrūpniecības uzņēmuma Inventus Mining Corp interesi par iespējamo derīgo izrakteņu izpēti un iespējamo ieguvi Latvijā. Tomēr divu gadu laikā par būtiskiem taustāmiem rezultātiem – pārmaiņām normatīvajos aktos nav iespējams runāt, jo tādi vēl ir tapšanas procesā. Tas nozīmē, ka Latvijas valsts savā ziņā «pārbauda» potenciālo interesentu – Kanādas investoru pacietību un sekmīgas izpētes rezultātā arī simtiem miljonu un pat miljardu vērtas investīcijas, kas ģenerētu gan jaunas darba vietas un nodokļus valsts makā. Ir arī viedoklis, ka šāda vilcināšanas nozīmē valdību veidojošo politisko spēku nespēju (nevēlēšanos) šo jautājumu kustināt vai arī tam ir vēl kādi citi zemūdens akmeņi.
Visu rakstu Birokrātijas mūris derīgo izrakteņu izpētē un ieguvē lasiet trešdienas, 22.novembra laikrakstā Dienas Bizness!
