«Mani ļoti uztrauc mežu izciršana, apsaimniekošanas izmaiņas, par kurām daudzi mežu īpašnieki ir šokā. Mežu uzraudzība šobrīd paliek arvien vājāka, rezultātā mēs paliksim pie viena liela izcirtuma. Lauksaimnieciskajā ražošanā Latvijā aktīvi ienāk ārzemju firmas, un tas neveicina saudzīgu attieksmi pret dabu: ārzemniekiem tā ir sveša zeme, no kurienes var kaut ko paņemt,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā stāstījis Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Organiskās sintēzes institūta direktors, profesors Ivars Kalviņš.
«Derīgo izrakteņu ieguve, piemēram, smilts - pēc tam, kad izrakta milzu bedre, jāorganizē rekreācija, proti, jāatjauno zemsedze. Bet šī prasība attiecas tikai uz vienlaidus platību, šķiet, 100 hektāriem. Taču kas liedz īpašniekam sadalīt šo gabalu vairākos gabalos un pēc tam nedarīt neko, atstājot pēc sevis Mēness aivavu? Un ja nodoklis par izrakto granti vai smilti ir daži santīmi par kubikmetru, mūsu zemītē paliek baisa paskata caurumi, bet karjeru īpašnieki kļūst stāvus bagāti,» viņš turpinājis.
«Tas pats attiecas uz kūdru un dolomītu. Saeimas pieņemtie likumi diemžēl veicina izlaupīšanu. Tā kā pēc gadiem divdesmit dzīvosim izcirtumā, ko ieskauj bedres. Jā, vēl augs latvāņi, un tad es nezinu, kā pareizi saukt mūsu valsti - Latvānija vai Latvija,» teicis Kalviņš.
Runājot par naudas trūkumu zinātnei, profesors sacījis: «Valsts saka: mums nav naudas. Bet kā tad nav? Ja ir jāglābj kāda lidsabiedrība, izrādās, nauda ir. Ja jābūvē Nacionālā bibliotēka, nauda atrodas. Bet, ja vajadzēs iepirkt grāmatas, naudas droši vien nebūs.»
«Situācija zinātnē kļūst katastrofāla. Zinātne un izglītība tiek finansēta pēc pārpalikuma principa, un tā tas ir bijis gandrīz visās valdībās, kas nākušas pēc neatkarības atgūšanas. Ir tikai viens izņēmums: tā ir Aigara Kalvīša valdība, kas, sākot no 2004. gada, būtiski palielināja gan izglītības, gan zinātnes finansējumu. Toreiz ar ES līdzfinansējumu tika izveidota materiāli tehniskā bāze, kas šobrīd atļauj zinātniekiem dzīvot vēl kādu brītiņu.»
Pēc Kalviņa domām, «tas, ko tikko propagandēja jaunais izglītības ministrs - par pāreju uz pilnīgu maksas izglītību - ir pilnīgas muļķības. Igaunija, piemēram, ziņo, ka pāries uz pilnīgu bezmaksas izglītību. Un tad nav ilgi jādomā, uz kurieni dosies mācīties mūsu jaunieši. Jaunieši meklēs, kur būs labāk, un ne ar kādiem patriotiskiem saukļiem pabarot tautu nav iespējams».