Lielākais izaicinājums AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā būs gāzes tirgus liberalizācijas procesa īstenošana, šajā procesā sabalansējot akcionāru un iedzīvotāju intereses, atzina uzņēmuma jaunieceltais vadītājs Aigars Kalvītis.

«Šis būs lielākais izaicinājums ilgtermiņā - kā sabalansēt uzņēmuma akcionāru intereses ar to, lai brīvajā gāzes tirgū neciestu arī iedzīvotāji, jo skaidrs, ka gāzes cenas kāps. Tas būs smags darbs tehniski, juridiski, ekonomiski, un iznākumā nevajadzētu ciest nevienam,» sacīja Kalvītis.

«Pats esmu ekonomists, domāju, ka šajā darbā izdosies veiksmīgi sastrādāties ar pārējiem valdes locekļiem, kā arī akcionāriem,» piebilda Kalvītis, pagaidām atturoties komentēt izaicinājuma īstenošanas detaļas.

Savukārt jautāts par gaidāmajām sarunām brīvā tirgus sakarā ar Krievijas kompāniju Gazprom, kurai uzņēmumā pieder 34% akciju, Kalvītis sacīja, ka sarunām nevajadzētu tikt politizētām, jo «visa pamatā tomēr ir biznesa intereses».

Aigars Kalvītis ar Vladimiru Putinu privātās vakariņās pārsprieduši starpvalstu līgumu sagatavošanu un ekonomisko sadarbību, raksta Diena.

Par bijušā premjera Aigara Kalvīša (TP) nedēļas sākumā notikušo tikšanos ar Krievijas premjeru Vladimiru Putinu Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājam, ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL) nekas nebija zināms. Tāpēc viņš vēlētos saņemt vismaz TP vadības skaidrojumu, kādā statusā A.Kalvītis Maskavā ir runājis par starpvalstu attiecībām, kas, viņaprāt, ir premjera un ārlietu ministra kompetencē. Ar V. Putinu bijušais premjers apspriedis arī starpvaldību komisijas jautājumus par starpvalstu līgumiem.

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) savukārt bijis informēts par sava partijas biedra, bijušā premjera A.Kalvīša līdzdalību investīciju piesaistei veltītajā forumā Krievijā, kurā A.Kalvītis arī uzstājies. Ārlietu ministrs sacījis, ka A.Kalvītis pirms došanās uz Maskavu ir ieminējies, ka, «iespējams, varēšot pārrunāt kādu vārdu arī ar Krievijas premjeru». Laikraksts Čas trešdien ziņoja, ka A.Kalvītis ar V.Putinu ir ticies darba pusdienās, pats A.Kalvītis šo tikšanos gan raksturojis kā «privātas vakariņas». Sarunā esot apspriestas Latvijas un Krievijas attiecības un secināts, ka jāattīsta ekonomiskā sadarbība un starpvaldību komisijai jāturpina līgumu sagatavošana.

Par jauno Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidentu piektdien kongresā negaidīti kļuvis Aigars Kalvītis, šajā amatā nomainot Kirovu Lipmanu.

LHF biedri piektdien balsojumā ar 12 balsīm lēma par iepriekšējās valdes atsaukšanu. Lai atsauktu valdi, bija nepieciešamas vismaz 11 balsis, līdz ar to piektdien notiks jaunas valdes vēlēšanas, tostarp arī tās priekšsēdētāja. Neviens no biedriem LHF prezidenta amatam nelēma virzīt Lipmanu, bet tika izvirzīts Kalvītis, kurš pēcāk arī tika ievēlēts vadītāja amatā.

Kopumā kongresā balsstiesības bija 21 biedram, bet par Kalvīti kā jauno federācijas prezidentu nobalsoja 18, divi bija pret, kamēr viens atturējās.

«Paldies par iepriekšējās valdes darbu. Biju ilgās pārdomās, pirms piekritu kandidēt amatam. Kopā ar Kirovu esmu ilgstoši strādājis, arī kad biju valdības vadītājs,» uzreiz pēc ievēlēšanas teica Kalvītis. «Briesmīgākais, ka hokeja vadība ir saplēsusies. Jaunajai valdei jāpanāk, lai visi spētu kopā strādāt un visu savu ideju bagātību ieguldīt hokeja attīstībā. Cilvēkiem jāpieņem izaicinājumi. Man nebija daudz laika domāt, tās bija stundas. Esmu daudzus gadus bijis hokejā un arī atlikušo mūžu tur pavadīšu.»

AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā iecelts ekspremjers Aigars Kalvītis.

Par valdes priekšsēdētāja vietniekiem iecelti Mario Nulmeiers un Aleksandrs Frolovs, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Valdes locekles amatā iecelta arī Zane Kotāne, tāpat valdes locekļa amatā turpinās strādāt Gints Freibergs.

Valdes pārstāvji darbu uzsāks 16.augustā ar pilnvaru termiņu uz trim gadiem.

Kā ziņots, jau iepriekš Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis atzina, ka Kalvītis ir viens no pieciem līdz sešiem kandidātiem uz Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētāja amatu. Vaicāts, vai pretendenti uz Latvijas Gāzes vadītāja amatu lielākoties ir no Latvijas, Savickis toreiz atklāja - tā kā viena no prasībām pretendentiem bija labas latviešu valodas zināšanas, amata konkursa pirmajā kārtā tika atsijāti tie, kuri neatbilda šīm prasībām.

Saistībā ar AS Latvijas Gāze (LG) sadalīšanu valsti sagaida daudz problēmu, intervijā aģentūrai LETA norāda LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

«No juridiskā viedokļa sadalīt LG var tikai akcionāri. Un tas varētu notikt pusotra vai divu gadu laikā, jo ir nepieciešami akcionāru lēmumi, pilnsapulces balsojumi par reorganizāciju utt. Patlaban LG akcionāru pozīcija ir tāda, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim nekāda sadalīšana nav iespējama. Uzņēmuma sadalīšana var sākties tikai pēc šī datuma saprotamā termiņā,» uzsvēra Kalvītis.

LG vadītājs atzina, ka patlaban Latvijas valstij un LG akcionāriem nav vienādas izpratnes par uzņemtajām saistībām pirms 20 gadiem, noslēdzot LG privatizācijas līgumu.

«Kad Latvijai bija milzīgas problēmas un LG bija maksātnespējīga, bija nepieciešamas simtiem miljonu lielas investīcijas, lai kompāniju varētu attīstīt, - tad valstij investori bija vajadzīgi. Bet tagad, kad uzņēmumam veicas labi, valdība paziņo, ka LG akcionāri vairs nav vajadzīgi, tāpēc valdība lems uzņēmuma vietā. Šāda situācija nav pieņemama un var novest līdz starptautiskai tiesvedībai, kas nebūs izdevīgi nevienai pusei. Es aicinu valsti iesaistīties saprātīgā dialogā ar LG akcionāriem, lai vienotos par abām pusēm pieņemamiem uzņēmuma sadalīšanas termiņiem,» sacīja LG valdes priekšsēdētājs.

Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.

Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.

Pieprasījums mainās

Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.

Kalvītis aizies no politikas "Šobrīd neesmu pieņēmis lēmumu, ko darīšu, taču domāju, ka attālināšos no politikas,” intervijā Latvijas Radio sacīja A. Kalvītis.

A. Kalvītis neesot izlēmis, ko darīs turpmāk, bet runas par uzņēmējdarbību ar Krieviju ir politisko oponentu esot muļķības. Kā norāda A. Kalvītis, viņš turpinās darbu Saeimā un piedalīsies TP sēdēs. „Ir noslēdzies noteikts posms manā un partijas dzīvē - ilgstoši bijām premjera partija, taču tagad ir nepieciešamas pārmaiņas. Acīm redzot, es vairs partijai nevaru dot to, kas tai vajadzīgs, tāpēc arī vairs nekandidēju partijas uz priekšsēdētāja amatu," savu lēmumu pamato A. Kalvītis.

Sestdien, 18. oktobrī Dailes teātrī notiks Tautas partijas 11. kongress, kurā plānots ievēlēt jaunu partijas priekšsēdētāju.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Šodien, 7.septembrī, turpinot vizīti Ķīnas Tautas Republikā (ĶTR), Ministru prezidents Aigars Kalvītis piedalījās Pasaules ekonomikas forumā (World Economic Forum) Dalianā un uzstājās tā darba sesijā "Attīstības "karstie punkti" - uzmanības lokā Eiropa" (Growth Hotspots - Focus on Europe).

Diskusijā par Eiropas perspektīvām un attīstību A.Kalvītis atzīmēja Ziemeļeiropas izaugsmi un optimistiskās ekonomiskās attīstības prognozes. A.Kalvītis norādīja, ka šī izaugsme pamatā balstās uz liberālu un atvērtu ekonomiku. Diskusijas laikā Ministru prezidents pievērsa uzmanību Latvijas attīstībai: "Latvijas, kā vienas no reģionu valstīm, izaugsmes scenārijs ir pozitīvs. Tā kā Latvijas ekonomika balstās uz pakalpojumu sniegšanu reģionu valstīm (finanses, transports, tirdzniecība), Latvijai ir būtiskas labas kaimiņattiecības un pieaugoša tirgus liberalizācija. Valdības darbs lielā mērā koncentrējas uz šiem mērķiem." A.Kalvītis diskusijas laikā sniedza ieskatu arī Latvijas ekonomiskajā situācijā. Diskusijā tāpat tika pārrunātas darbaspēka pieejamības un demogrāfijas problēmas Eiropā.

Ziņa presei

13.09.2007.

Uzsākot darba vizīti Kirgizstānas Republikā, Ministru prezidents Aigars Kalvītis šodien, 13.septembrī, Biškekā tikās ar Kirgizstānas premjerministru Almazbeku Atambajevu. Abu valstu valdību vadītāji parakstīja Latvijas un Kirgizstānas ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības līgumu.

Pārrunājot Latvijas un Kirgizstānas līdzšinējo sadarbību, A.Atambajevs atzinīgi novērtēja Latvijas atbalstu demokrātijas stiprināšanā un uzņēmējdarbības vides sakārtošanā.

Ministru prezidents A.Kalvītis apliecināja Latvijas gatavību dalīties pieredzē ar Kirgiztānu. A.Atambajevs izrādīja īpašu interesi par Latvijas pieredzi investīciju piesaistē, izsakot vēlmi konsultēties ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras speciālistiem.

Lēmums aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes uz Latviju radītu enerģētikas krīzi un augstākas cenas klientiem, paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" norāda AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis skaidro, ka Saeimā iesniegtie grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz aizliegt Krievijas gāzes piegādes uz Latviju, "Latvijas gāzi" faktiski piespiestu iegādāties gāzes rezerves par vēsturiski dārgāko cenu un to uzglabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs uzsver, ka šajā sakarā ir jārunā par valsts subsidēto atbalstu mājsaimniecībām, ko Latvijas valdība sāka šā gada sākumā pie zemākas gāzes cenas: "Iestājoties un izpildoties likuma grozījumos paredzētajiem nosacījumiem, mājsaimniecībām piemērojams tarifs būs ievērojami augstāks. Pat pieļaujot, ka ir iespējama publiskā tirgotāja nomaiņa, klientiem tiks atstātas tiesības izvēlēties savu piegādātāju".

Jau tuvākajā laikā AS Latvijas balzams līdzšinējo padomes priekšsēdētāju ekspremjeru Aigaru Kalvīti amatā nomainīs Rolands Gulbis, kurš savulaik jau ir bijis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Gulbis šo informāciju ne apstiprināja, ne arī noliedza, tomēr atzina, ka viņam būtu interese izstrādāt uzņēmuma stratēģisko attīstību atbilstoši akcionāru interesēm.

Savukārt Kalvītis aģentūrai LETA atzina, ka iesniegumu par aiziešanu no padomes priekšsēdētāja amata vēl nav uzrakstījis, taču gatavojas šo amatu atstāt.

«Saskaņā ar noteikumiem jāsasauc uzņēmuma vadības sēde, tad arī lems par padomes jauno sastāvu. Pagaidām vēl nevaru pateikt, kad īsti tas notiks, taču skaidrs, ka Latvijas balzamu atstāšu,» sacīja Kalvītis.

Kā ziņots, Kalvītis kopš šā gada 18.augusta iecelts AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā. Sakarā ar jauno amatu Kalvītis 5.septembrī atstāja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas kluba Rīgas Dinamo īpašnieces AS Dinamo Rīga valdes priekšsēdētāja amatu, kur viņu nomainīja kādreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Pēc bijušā premjera Aigara Kalvīša domām, šobrīd Valda Dombrovska (JL) vadītā valdība gaida vēlēšanas un vairs svarīgus lēmumus nepieņem. Visilgāk premjera amatā nostrādājušais A. Kalvītis gan intervijā laikrakstam Diena nespēj dot padomus, kur ierobežot tēriņus, jo viņš neesot valdībā, taču pašreizējā situācija liek viņam domāt, ka «viss iet uz elli».

«Katrs cilvēks var tērēt tik daudz naudas, cik viņam ir. Es nevaru atbildēt, kur netērēt, jo neesmu valdībā. Es tikai redzu, ka tas viss iet uz elli un nez kāpēc domājam, ka pēc vēlēšanām spēsim savus tēriņus ierobežot,» secina A. Kalvītis. Viņš uzskata, ka šī valdība faktiski šo gadu pavada vēlēšanu gaidās. «Vai Latvijas iedzīvotājam biļete uz šo teātra izrādi nav par dārgu? Esmu rēķinājis, ka tos aizņemtos miljonus, ko mēs tērējam, tas ir vismaz 1000 latu par teātra izrādi katram Latvijas iedzīvotājam. Šī ir politiska diskusija, par ko vajadzētu pieņemt drosmīgus lēmumus,» viņš uzsver.

Gāzes patēriņa samazināšanos pērn galvenokārt noteica augstā cena, siltais klimats un bailes par tās deficītu, taču nav pārliecības, ka arī turpmāk patēriņš samazināsies, jo vismaz šobrīd gāzei alternatīvu nav, teica AS "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš pauda viedokli, ja gāzes cena atgrieztos 20 eiro par megavatstundu (MWh) līmenī, arī patēriņš atkal pieaugtu.

"Tas ir skaidrs, jo pie šāda cenas līmeņa neviens cits alternatīvs kurināmais ar gāzi īsti konkurēt nevar ne tikai ērtības ziņā, ne tikai siltuma atdeves ziņā, bet arī tīri ekonomiski," teica Kalvītis, piebilstot, ja gāzes cena nākamajā ziemā atkal būs ap 100 eiro, daudzi citi alternatīvie kurināmie iegūs priekšrocības.

Viņš skaidroja, ka otrs faktors, kas ietekmē gāzes patēriņu, ir klimatiskie apstākļi.

"Mūs šogad ziema ir lutinājusi. Tikai decembris bija nedaudz aukstāks, bet nav bijis perioda, kad 10 dienas pēc kārtas gaisa temperatūra būtu bijusi mīnus 15 grādi un zemāk," teica Kalvītis, skaidrojot, ka tad, kad ir zemas temperatūras, gāzi nav ar ko aizvietot.

Katram tautsaimniekam skaidrs, ka krīzi izraisīja ārēji apstākļi. Nebūtu to, mēs turpinātu attīstīties, nekādas briesmas mums nedraudētu, intervijā žurnālam Klubs norāda ekspremjers Aigars Kalvītis.

«Latvija bija piegāzta pilna ar svešu naudu, visi te saskatīja nākotnes perspektīvas. Taču vienā brīdī burbulis plīsa un izrādījās, ka naudas vairs nav un vēl vairāk – tā jāatdod atpakaļ,» krīzes rašanās apstākļus skaidro A. Kalvītis, par piemēru minot Parex banku, kas iedomājās, «ka varēs aizņemties miljardu, uzspekulēt un nopelnīt otru miljardu, bet finanšu krīzes apstākļos naudu vienkārši paprasīja atpakaļ».

Ekspremjers uzsver, ka par šo situāciju galvenokārt «bija jādomā» Latvijas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komitejai (FKTK). A. Kalvītim liekas dīvaini, ka toreizējais FKTK vadītājs Uldis Cērps pēcāk ticis strādāt Zviedrijas finanšu tirgus uzraudzības sistēmā. «Tas ir vismaz dīvaini. Latvijā dominēja Zviedrijas bankas, un galvenais to uzraudzītājs kā prēmiju saņēmis darbu Zviedrijas finanšu tirgus uzraudzības sistēmā. Tās bija institūcijas, kurām bija jāredz, ka valstī ieplūst 12 miljardi latu īstermiņa naudas un visa šī summa vieglprātīgi tiek izdalīta kredītos,» tā viņš.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis, uzturoties vizītē Ķīnas Tautas Republikā, kopā ar Ķīnas vicepremjeri Vu Ji (Wu Ji) atklāja Ķīnas starptautisko investīciju un tirdzniecības izstādi. Ministru prezidents savā runā uzsvēra Latvijas stratēģiski nozīmīgo ģeogrāfisko novietojumu, kas ļauj mūsu valstij būt tiltam starp Rietumu un Austrumu reģioniem.

Izstādes atklāšanā piedalījās liels skaits Ķīnas uzņēmēju, kas ir ieinteresēti izzināt sadarbības iespējas ar Latviju.

"Jau vēsturiski Latvija ir bijusi nozīmīgs posms tranzīta plūsmām gan ziemeļu-dienvidu, gan austrumu-rietumu virzienos," izstādes atklāšanā atzīmēja Ministru prezidents.

Pieaugot Ķīnas preču tirdzniecības apjomiem ar Eiropas valstīm, A.Kalvītis aicināja apsvērt iespējas par jaunu tranzīta ceļu izveidi, kas savienotu Ķīnu un Latviju. Norādot uz jau esošo infrastruktūru no Ķīnas caur Kazahstānu un Krieviju uz Latviju, Ministru prezidents atzīmēja, ka preču transportēšana pa šo tranzīta ceļu ietaupītu laiku un būtu ar salīdzinoši zemām izmaksām.

AS "Latvijas gāze" grasās šoruden vēlreiz celt gāzes tarifu, jo ir būtiski kāpušas cenas, par kurām tā tiek iepirkta, intervijā TV3 pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš skaidroja, ka patlaban viena kuģa krava ar gāzi maksā ap 250 miljoniem eiro, un Baltijā ir ļoti maz uzņēmumu, kas šādu naudu var atļauties samaksāt. "Tāpēc pēdējās nedēļas laikā tirgū notiek ļoti lielas aktivitātes no dažādiem piegādātājiem, kuriem ir līgumi par piegādēm, sākot no oktobra, bet kuri nevarēs augstās cenas dēļ iegādāties. Tāpēc viņi meklē partnerus, kā šis kravas sadalīt," skaidroja Kalvītis.

Šī augstā cena esot arī iemesls, kāpēc "Latvijas gāze" pošas pie regulatora pārskatīt savus tarifus. No jūlija spēkā stājušies tarifi esot rēķināti pie krietni zemākas gāzes cenas.

"Mēs, protams, nevaram tirgot gāzi par 107 eiro, ja šobrīd tirgū tā maksā 230 eiro. Mēs šo jautājumu kopīgi ar regulatoru skatīsimies. Patlaban veicam aprēķinus, kādā veidā ir iespējams sabalansēt šo starpību starp gāzes cenām," stāstīja uzņēmuma vadītājs.

Ziņa presei

13.09.2007.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis, turpinot vizīti Kirgizstānas Republikā, šodien tikās ar Kirgizstānas prezidentu Kurmanbeku Bakijevu. Tikšanās laikā abu valstu amatpersonas pārrunāja līdzšinējo sadarbību starp Latviju un Kirgizstānu un vienojās aktivizēt pieredzes apmaiņu politisko un ekonomisko reformu jomā.

Ministru prezidents akcentēja, ka pēc Kirgizstānas vēstnieces akreditācijas Latvijā šā gada martā ir aktivizējušās diplomātiskās attiecības starp abām valstīm, kas paver plašākas sadarbības iespējas.

Pēdējo gadu laikā ir iedibināta veiksmīga pieredzes nodošanas prakse starp dažādām Latvijas un Kirgizstānas institūcijām, rīkojot seminārus valsts pārvaldes darbiniekiem, lai Kirgizstānas pārstāvji varētu iepazīt Latvijas valsts pārvaldes darbības principus.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas Federācijas premjerministrs Mihails Fradkovs parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu

27. martā Maskavā Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas Federācijas premjerministrs Mihails Fradkovs parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis pauda gandarījumu par šo vēsturisko brīdi un atzina, ka robežlīguma parakstīšana skaidri noteiks abu valstu robežas un pavērs ceļu aktīvākam Latvijas un Krievijas dialogam gan politiskajā, gan ekonomikas jomā. Ministru prezidents pauda pārliecību, ka parakstītais līgums nekādā veidā neapdraud Latvijas valsts tiesisko nepārtrauktību.

27.martā Aigars Kalvītis tikās ar Krievijas premjerministru Mihailu Fradkovu un piedalīsies Mihaila Fradkova rīkotajās darba pusdienās.

«Nu, samazināsim trīs ministrus, varbūt kļūsim drusciņ mīlamāki! Nekļūs mīlamāki! Šobrīd tiek iets viltus ceļš.» Tā uzskata bijušais premjers Aigars Kalvītis, kura izteikumi par aktuālo situāciju publicēti Tautas partijas mājaslapā.

«Latvijas sabiedrībā ir mīti par kaut kādām jaunām sejām. Kur tās ir? Kas ir pateicis: Godmanis dara nepareizi, trīs punkti, kas jādara citādi? Ja kādam būtu risinājums, viņš būtu pieteikts Nobela prēmijai, jo visā pasaulē nezina, kā ar to tikt galā. Ja grib kaut ko varas ešelonā pamainīt, jāatrod piemērotākie cilvēki, kas spēj paskaidrot, kas saprot situāciju, kas ir izlēmīgi. Protams, ka šie cilvēki jāmeklē partijās. Tie ir cilvēki, kas lielākoties bijuši saistīti ar valsts pārvaldi un kam ir priekšstats par to, kā viss funkcionē. Bet tiklab tie var nebūt no valsts pārvaldes. Bet jābūt kādam līderim, kas to pasaka: man vajag finanšu ministru šo, jo tas ir cilvēks, kas var izvilkt,» ir pārliecināts A.Kalvītis.

"Šobrīd es netaisos aiziet prom no aktīvās politikas, bet es arī neizslēdzu to, ka varētu atgriezties biznesā, kas ir viens no maniem aicinājumiem. Dzīvē nodarbošanās šad un tad ir jāmaina, bet šobrīd mainīt nodarbošanos es neplānoju," intervijā Latvijas Radio stāstīja Ministru prezidents Aigars Kalvītis.

Uz jautājumu, cik ilgi A. Kalvītis ir nolēmis palikt politikā, viņš atbildēja: "Latvijas politikā esmu jau astoņus, deviņus gadus, es neteiktu, ka politika ir mana sirdslieta, tāpēc es neizslēdzu, ka atrašanās politikā nebūs mūžīga. Man pašlaik ir 41 gads, un domāju, ka 45 gadi būtu tā robeža, kad būtu laiks dzīvē kaut ko mainīt."

Uz Latvijas Radio jautājumu, vai kādreiz nākotnē būtu iespējams, tas, ka A. Kalvītis varētu atgriezties valdības vadītāja amatā, Kalvītis atbildēja, ka katram laikam ir vajadzīgi savi vadītāji, bet viņš pieļāva domu, ka dažādu apstākļu sakritību rezultātā šāda situācija var izveidoties. "Ja tas kādreiz būs nepieciešams un valstij vajadzīgs, es neliegšu savu pieredzi un zināšanas," uzsvēra A. Kalvītis.

23.novembrī darba vizītes laikā Briselē Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barozu, Db.lv informēja Valsts kanceleja.

Tikšanās sākumā Žozē Manuels Barozu apsveicis Aigaru Kalvīti ar vēlēšanu rezultātiem un jaunizveidoto valdību. Savukārt A. Kalvītis atzinīgi novērtējis ES neformālo samitu Lahti pilsētā Somijā. Valdības vadītājs uzsvēris nepieciešamību arī turpmāk izmantot šādus formātus sarunām un diskusijām ar citu valstu vadītājiem, veicinot sapratni un dodot iespēju ES paust vienotu pozīciju attiecībās ar trešajām valstīm.

Gatavojoties decembrī paredzētajai Eiropadomes sanāksmei, tika pārrunāti ES tālākās paplašināšanās jautājumi.

A. Kalvītis un Ž. M. Barozu pārrunājusi arī robežšķērsošanas problēmu uz Latvijas - Krievijas robežas. Valdības vadītājs atzīmējis, ka šī tendence - kravas automašīnu skaita pieaugums uz robežas - nav tikai Latvijas un Krievijas problēma, bet tā ir problēma arī Baltijas valstīs kopumā un Somijā. Šis jautājums ir jārisina ne tikai divpusēji, bet kopīgi ar ES. A. Kalvītis aicinājis Ž. M. Barozu runāt par šo tēmu arī rītdienas ES - Krievijas samitā, uzsverot, ka galvenā problēma ir robežšķērsošanas punktu kapacitāte. Gatavojoties ES - Krievijas samitam, A.Kalvītis uzsvēris nepieciešambu panākt kopīgu ES pozīciju par sarunu mandātu jaunajam līgumam starp ES un Krieviju.

Patlaban Valsts kasē esošos līdzekļus Latvijai jāiegulda savā finanšu sistēmā, lai vismaz daļēji atjaunotu asinsriti kreditēšanai, nevis jātur kā banku nodrošinājumus un par to vēl jāmaksā procenti.

Tā intervijā Dienai norādīja ekspremjers Aigars Kalvītis.

«Ja mēs šo finanšu asinsriti neatjaunosim, ir ļoti maz cerību, ka ekonomika tuvākajā laikā sāks elpot. ASV un Vācijas valdība miljardus ieguldīja savas ekonomikas atdzīvināšanā, bet mēs esam aizņēmušies no Starptautiskā Valūtas fonda ļoti daudz naudas, turam to kontā, neizmantojam un maksājam par to procentus. Ja jau mums to naudu neļauj izmantot, tad lai ņem atpakaļ,» tā ekspremjers.

«Ir attīstījusies tik daudzu būtisku notikumu ķēde, ka es pat nezinu, vai tagad ir iespējama kontrolēta lata vērtības pārskatīšana. Šodien ekonomika ir novesta tik tālu, ka tas būtu sprādzienveidīgs pasākums, saistīts ar ļoti daudziem riskiem. Tas ir nokavēts, un tagad, veicot šādu soli, runa būtu nevis par plus mīnus 15%, bet gan daudz lielāku risku. Ir izvēlēts cits ceļš, un tas ir jāiet,» uzskata A. Kalvītis.

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

«Voluntāra vēlme, lai Latvijas patērētāji iegādātos dabasgāzi no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa, ir nacionālo interešu pārkāpums,»

To DB Uzņēmēju klubā sacīja a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš skaidroja, ka gāze no Lietuvas Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa Latvijā neesot alternatīva tai gāzei, ko tirgo a/s Latvijas gāze. Lietuvā tika izdots likums, ka turienes patērētājiem obligāti no Klaipēdas termināļa jāiepērk vismaz 25%, neatkarīgi no tā, cik šī gāze maksā. Šobrīd tas ir konvertējies obligātā komponentē, ko maksā visi Lietuvas patērētāji. Ja gāze no Klaipēdas termināļa tiktu pumpēta uz Latviju, tad šīs izmaksas tiktu iekļautas arī Latvijas gāzes infrastruktūras tarifos. «Tas būtu Latvijas nacionālo interešu pārkāpums, nemaz nerunājot par to, ka Klaipēdas gāzes terminālis arī tīri tehniski nevarētu nodrošināt Latvijai nepieciešamo gāzes apjomu,» skaidroja A. Kalvītis. Atšķirība starp Latvijas un Lietuvas gāzes cenu, pēc viņa vārdiem, ir diezgan liela, jo Lietuvā gāzes cena tiekot aprēķināta pēc sešu mēnešu naftas produktu cenas formulas, kamēr Latvijā to aprēķina pēc deviņu mēnešu formulas. Tāpēc, atbilstoši naftas produktu cenu tendencēm, Lietuvā gāze šobrīd esot par 10–20 eiro/1000 m3 lētāka nekā Latvijā, taču, ja gāze no Lietuvas būtu jātransportē līdz Latvijai, tad cenu starpība izlīdzinātos. Savukārt nākotnē, ņemot vērā tendences naftas produktu tirgū, Latvijas gāzes cenas aprēķina formula atkal būšot izdevīgāka nekā Lietuvā. Runājot par Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, no tā gāzes cena esot par 100 ASV dolāriem par 1000 m3 lielāka, nekā Latvijas gāzes tirgotā, uzsvēra A. Kalvītis. Uz jautājumu, vai a/s Latvenergo izteiktā vēlme iegādāties gāzi no Klaipēdas būtu jāvērtē kā dārgāka energoresursa izvēle, A. Kalvītis norādīja, ka tā, viņaprāt, esot Ekonomikas ministrijas uzsākta politiskā spēle, kuras motīvi viņam šobrīd neesot skaidri.