Lielbritānija varētu uzlikt veto Eiropas Savienības (ES) budžetam, ja tas būs pretrunā ar britu interesēm, pavēstījis Apvienotās Karalistes premjerministrs Deivids Kamerons.

«Viņi labi zina, ka es esmu spējīgs pateikt «nē» un, ka, nesaņemot pietiekoši labu darījumu es teikšu, «nē»,» D. Kamerons sacīja sarunā ar BBC. Viņš arī atgādināja, ka Lielbritānija jau uzlikusi veto ES fiskālās disciplīnas līgumam.

«Es sēdēju pie viena galda ar 26 valstu līderiem un es pateicu, ka tas nav Lielbritānijas interesēs. Mani neuztrauc, cik liels spiediens tiek vērsts. Mēs to vienkārši neparakstām,» klāstīja britu premjers.

ES budžets 2014. – 2020. gadam jāatbalsta visām 27 savienības valstīm. D. Kamerons norāda, ka valstīm vispirms jāvienojas par ES budžeta tēriņu «pienācīgu kontroli» un viņš uzliks veto jebkuram kontroles «masveida pieaugumam».

Lielbritānijas referendums par attiecībām ar Eiropas Savienību (ES) ir «vienkāršākais un kārtīgākais» veids, kādā britiem iespējams paust savu viedokli par Apvienotās Karalistes pozīcijām Eiropā, pavēstījis britu premjers Deivids Kamerons.

«Eiropa mainās un eirozona ciešāk integrēsies. Es domāju, ka tas viņiem ir pareizi. Tas ir nepieciešams, lai izglābtu Eiropas vienoto valūtu, un es domāju, ka tas arī ļaus Lielbritānijai panākt labāku vienošanos ar Briseli,» sarunā ar BBC Radio 4 klāstīja D. Kamerons, vēsta britu laikraksts The Telegraph.

Britu premjers uzsvēra, ka viņu neapmierina pašreizējai stāvoklis Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) attiecībās, tomēr viņš arī nevēlas, lai Apvienotā Karaliste pamet savienību. «Es vienmēr esmu teicis, ka tad, kad mēs noslēgsim jaunu vienošanos par Lielbritānijas attiecībām ar Eiropas Savienību, tam vajadzēs sabiedrības apstiprinājumu. Referendums ir vienkāršākais un kārtīgākais veids, kādā to izdarīt,» sacīja D. Kamerons.

Lielbritānijas iedzīvotājiem jādot tiesības izteikties par Eiropas Savienību (ES), sacījis britu premjers Deivids Kamerons, uzstājoties ar savu ilgi gaidīto, bet vairākkārt atlikto runu. Britu premjers apsolījis sarīkot referendumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos vai palikšanu ES, ja Konservatīvo partija uzvarēs nākamajās vēlēšanās.

[Papildināts viss teksts]

Pirms referenduma rīkošanas Lielbritānijas premjers vēlas panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās. Pēc tam britiem tikšot dota «ļoti vienkārša izvēle» - iespēja panāktajām izmaiņām piekrist, atbalstot Apvienotās Karalistes dalību ES, vai arī balsot par izstāšanos no savienības, vēsta britu mediji. Britu premjers atzina, ka gadījumā, ja izdosies panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās, viņš veltīs savu «sirdi un dvēseli», lai nodrošinātu Lielbritānijas palikšanu ES.

Paredzēts, ka referendums par Lielbritānijas dalību ES tiks sarīkots pēc 2015. gadā notiekošajām parlamenta vēlēšanām, bet ne vēlāk kā līdz 2017. gadam. Tautas nobalsošana nenotiks ātrāk tāpēc, ka tad britiem tiktu dota «nepareiza izvēle», jo Eiropa pēc pārdzīvotās eirozonas krīzes mainīsies, uzskata D. Kamerons. Viņš norādīja, ka uzskata sevi par Lielbritānijas dalības ES aizstāvi, tomēr brīdināja, ka, ja bloks nemainīsies, Apvienotā Karaliste var «doties uz izeju».

Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) atbalstījuši 51,9% referenduma dalībnieku, liecina piektdien paziņotie galīgie rezultāti.

Savukārt 48,1% balsotāju iestājušies par valsts palikšanu blokā, informēja Apvienotās Karalistes Vēlēšanu komisija.

Par izstāšanos nobalsojuši 17,4 miljoni referenduma dalībnieku, bet par palikšanu ES - 16,1 miljons. Līdz ar to izstāšanās piekritēju balsu pārsvars ir nepilni 1,3 miljoni.

Pēc iepriekš paziņotajiem oficiālajiem datiem, vēlētāju aktivitāte ceturtdien notikušajā referendumā bijusi 72,2%.

Lai gan referendums bija konsultatīvs, Lielbritānijas valdībai būs politiski neiespējami neņemt vērā tā rezultātus.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons piektdien paziņoja, ka līdz viņa vadītās Konservtīvo partijas konferencei oktobrī atstās premjera amatu, un ka sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES jāvada jaunai valdībai.

Par savu ieguldījumu zinātnes jomā L`ORÉAL sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižās Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē ietvaros apbalvo septiņas talantīgas zinātnieces.

Par savu ieguldījumu zinātnē un pētījumu veikšanai 6 000 eiro balvu šogad saņem doktorante M.sc.ing. Anda Barkāne, doktorante M.sc.ing. Laura Vītola un Dr.phys. Ilze Ļihačova no Latvijas, Dr. Gintare Kručaite un doktorante Greta Jaroskyte no Lietuvas, kā arī Dr. Estere Oras un doktorante Karolina Kudelina no Igaunijas. Viena dalībniece no katras valsts tiks nominēta prestižajai L'ORÉAL-UNESCO Sievietēm zinātnē starptautisko uzlecošo talantu programmai.

“Zinātņu akadēmiju žūrijas kā 2022. gada uzvarētājas izraudzījušās septiņas jaunās pētnieces, novērtējot viņu zinātnisko izcilību un aktivitāti. Man ir patiess prieks par šīm sievietēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam, veselībai un videi. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlot izcilu veiksmi zinātniskā darbā un laimi savā privātajā dzīvē,” uzsver Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Apvienotā Karaliste ir tiesīga lūgt pārmaiņas savās attiecībās ar Eiropu, pavēstījis Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons, norādot, ka vēlētājiem tiks dota «patiesa iespēja» izvēlēties valsts ceļu.

Intervijā medijam BBC D. Kamerons tomēr uzsvēra, ka būšana ārpus Eiropas Savienības (ES) Lielbritānijai nebūtu pareiza izvēle. Savukārt iedzīvotāju balsojums par attiecībām ar ES paredzams nākamo piecu gadu laikā.

«Pašlaik Eiropā notiek izmaiņas, kurām pamatā ir eiro izdzīvošana. Lai to nodrošinātu eirozonas valstīm jāpanāk ciešāka integrācija, kā arī jāmaina savas esošās sistēmas. Tas nozīmē, ka viņas maina dabu tai organizācijai, kuras dalībvalsts esam arī mēs,» sacīja D. Kamerons.

Viena no šādām reformām, kas paredzēta, lai nosargātu eiro eksistenci, ir tā sauktās banku uzraudzības sistēmas izveidošana. Tās ietvaros Eiropas Centrālajai bankai deleģētas tiesības pārraudzīt lielākās eirozonas bankas. D. Kamerons atzina, ka Lielbritānija šādai sistēmai varētu pievienoties, ja vien Londona no Briseles saņemtu atpakaļ atsevišķas pilnvaras.

Lai veicinātu sieviešu iesaisti darba tirgū un jaunuzņēmumu veidošanā, nevalstiskā organizācija "Riga TechGirls", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un tehnoloģiju uzņēmums "Accenture" organizē pirmo sievietēm veltīto hakatonu Latvijā "Women in Tech Hackathon #1".

Hakatons notiks 6. un 7. martā Rīgā.

"Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē Latvijā šobrīd strādā tikai 23% sieviešu, bet jaunuzņēmumu vidē šis procents ir vēl zemāks. Turklāt Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka 2022. gadā IKT nozarē Latvijā trūks 16 tūkstoši darbinieku. Mēs ticam, ka šo darba spēka trūkumu varētu veiksmīgāk kompensēt, veicinot sieviešu iesaistīšanos IKT jomā, pārkvalificēšanos un arī ar lielāku sieviešu iesaisti jaunuzņēmumu veidošanā," norāda Anna Andersone, "Riga TechGirls" līdzradītāja.

"Women in Tech Hackathon #1" ir "Riga TechGirls" aicinājums izteikt atzinību sievietēm darba vidē ne tikai 8. martā, dāvājot ziedus un konfektes, bet nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un atalgojumu ikdienā.

Lielbritānija gatava ierobežot imigrāciju no eirozonas valstīm gadījumā, ja Grieķija izstājas no Eiropas monetārās savienības, pavēstījis britu premjers Deivids Kamerons.

D. Kamerons uzsvēra, ka Lielbritānija izstrādājusi ārkārtas rīcības plānus un valsts ir gatava darīt visu, kas nepieciešams, lai aizsargātu sevi. «Pašsaprotami, ka mums ir izstrādāti ārkārtas rīcības plāni dažādiem iespējamiem notikumiem,» klāstīja britu premjers.

«Es esmu gatavs darīt visu, lai mūsu valsts būtu droša, banku nozare spēcīga un ekonomika stabila. Es ceru, ka līdz tam nenonāks, taču ir zināmas juridiskas iespējas, ja situācija kļūst sarežģīta,» sacīja D. Kamerons.

Apvienotās Karalistes valdības vadītājs arī uzsvēra, ka eirozonas interesēs ir spert nepieciešamos soļus, lai stabilizētu eiro un nomierinātu tirgus. Tomēr pašreizējo krīzes risināšanas mēģinājumu iznākums būšot tikai «kannas speršana lejup pa ceļu».

Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju dzīves ilgums ir vidēji par desmit gadiem lielāks nekā vidēji pasaulē – sievietēm vidējais dzīves ilgums ES ir vidēji 82,1 gads, bet vīriešiem – 76,1 gads, ziņo ES statistikas birojs Eurostat.

Vidēji pasaulē pēc 2005. - 2010. gada datiem dzīves ilgums sievietēm ir 70,1 gads, bet vīriešiem – 65,7 gadi.

Augstākais vidējā dzīves ilguma rādītājs starp G20 jeb lielākajām pasaules ekonomikām, neņemot vērā ES, ir Japānā (86,1 gads sievietēm un 79,3 gadi vīriešiem), Austrālijā (83,8 gadi sievietēm un 79,1 gads vīriešiem), Kanādā (82,8 gadi sievietēm un 78,2 gadi vīriešiem) un Dienvidkorejā (83,3 gadi sievietēm un 76,5 gadi vīriešiem).

Zemākie vidējā dzīves ilguma rādītāji no visām G20 valstīm bija Dienvidāfrikā (52,1 gads sievietēm un 50,1 gads vīriešiem), Indijā (65,7 gadi sievietēm un 62,8 gadi vīriešiem), Krievijā (74,0 gadi sievietēm un 61,6 gadi vīriešiem) un Indonēzijā (69,4 gadi sievietēm un 66,3 gadi vīriešiem).

Eirozonas finanšu krīze ir izmainījusi pašsaprotamos pieņēmumus par to, kā ES vajadzētu attīstīties, un tāpēc tās dalībvalstīm jāvaicā, kāda veida savienību tās vēlas redzēt nākotnē, pauž Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons.

ES nākotnē jābūt «vērstai uz ārpasauli», «elastīgai» un «daudzveidīgai» savienībai, kura galvenajā vietā izvirzījusi savu iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, savu redzējumu izstāstīja britu premjers.

«Mums ir tiesības jautāt - ko Eiropas Savienība var un ko nevar izdarīt un saskaņā ar to viņu izmainīt,» uzsvēra D. Kamerons, norādot, ka ir radusies iespēja izmainīt ES, lai tā labāk kalpotu dalībvalstu interesēm.

«Lielbritānijas gadījumā tā ir iespēja no Briseles atgūt teikšanu atsevišķās jomās, savukārt ES tā ir iespēja pievērst uzmanību lietām, kas patiešām ir svarīgas – izaugsme, stabilitāte un labklājība,» sacīja D. Kamerons.

Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons un viņa sieva Samanta pēc ģimenes svētdienas pusdienām nejauši kroga tualetē aizmirsuši savu astoņgadīgo meitu, vēsta AP.

Incidents noticis pirms vairākiem mēnešiem, kad Lielbritānijas premjers ar ģimeni apmeklējis krogu Bekingemšīras grāfistē. D. Kamerona meita Nensija apmeklējusi tualeti, bet pārējie ģimenes locekļi to nav pamanījuši, iekāpuši automašīnās un devušies mājās.

D. Kamerons ar saviem miesassargiem braucis vienā mašīnā un bijis pārliecināts, ka meita ir kopā ar sievu otrā mašīnā. Savukārt sieva domājusi, ka meita brauc kopā ar tēvu. To, ka Nensija ir atstāta krogā, D. Kamerons ar sievu konstatējis tikai mājās.

Premjera birojs norāda, ka D. Kamerons bijis «prātu zaudējis», kad atklājis, ka meita palikusi krogā. Premjera ģimene sazinājusies ar krogu, atviegloti konstatējuši, ka Nensija ir sveika un vesela un devušies viņai pakaļ.

Austrumeiropas imigrantus nevajadzētu vainot par vēlmi strādāt Lielbritānijas rūpnīcās, jo paši britu jaunieši nav pietiekoši spējīgi paveikt šo darbu, pavēstījis Apvienotās Karalistes premjers Deivids Kamerons.

Britu premjers norādīja, ka gandrīz puse darbinieku atsevišķās rūpnīcās nāk no Polijas, Lietuvas vai Latvijas, jo šo valstu emigranti vēlas strādāt un ir labi apmācīti šim darbam, vēsta britu laikraksts The Guardian.

Tādējādi Lielbritānijas atbildei vajadzētu būt saistītai ar izglītības sistēmas uzlabošanu, lai tā «nesaražotu» jaunus cilvēkus, kas beidzot mācību iestādes nav spējīgi paveikt šādus darbus.

«Daudzās rūpnīcās mūsu valstī var redzēt, ka puse darbinieku nāk no Polijas, Lietuvas vai Latvijas. Jūs nevarat viņus par to vainot – viņi vēlas strādāt, viņi redz, ka ir pieejams darbs, viņi nāk un strādā. Tomēr kā valstij mums ir jāpasaka – mainām izglītības sistēmu, lai varētu panākt, ka mācību iestāžu beidzēji ir pilnībā gatavi strādāt šos darbus,» sacīja britu premjers.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons piektdien paziņoja, ka viņš ar Eiropas partneriem joprojām strādā pie vienošanās, kas novērstu Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Es tur biju līdz šī rīta plkst.5, strādājot pie tā, un mēs panācām zināmu progresu, taču vienošanās joprojām nav, paziņoja Kamerons, ierodoties uz ES līderu samita otro dienu.

Un es esmu teicis, ka es vienošos tikai tad, ja mēs dabūsim to, ko Lielbritānijai vajag, uzsvēra Kamerons.

Piektdien Briselē plkst.12 pēc Latvijas laika atsākās sarunas par Londonas pieprasītajām ES reformām.

Kā pēc samita pirmās dienas brīdināja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, ES samitā Briselē vēl ir daudz jāizdara vienošanās panākšanai.

Ceturtdien, sākoties ES samitam, Kamerons aicināja citu ES valstu līderus panākt ticamu vienošanos par ES reformām, lai viņš jūnijā varētu rīkot referendumu par valsts dalību ES.

"Riga TechGirls", "Vidzeme TechGirls" un "Liepāja TechGirls" tagad pievienojas arī "Ventspils TechGirls".

"Meklējam aktīvistes katrā reģionā un pilsētā, kuras ir gatavas uzņemties veidot vietējo komūnu un pasākumus, jo attālināti to izdarīt ir neefektīvi," saka Anna Andersone, viena no organizācijas "Riga TechGirls" izveidotājām. Primāri "Riga TechGirls" attīsta reģionu "māsu" organizācijas tur, kur ir izglītības iespējas, t.i. kur ir universitātes vai tehnikumi, kur var apgūt informācijas tehnoloģijas. Viņas skatījumā ir svarīgi veidot šādas organizācijas, jo arī reģionos ir lieliski talanti, kurus var palīdzēt attīstīt, bet tur ir mazāk iespēju. "Tāpēc mums jānāk talkā!" tā A. Andersone. Iecerēts izveidot māsu organizācijas arī Daugavpilī un Rēzeknē.

Saūda Arābijā no svētdienas sievietēm atļauts vadīt automašīnas, izbeidzot pasaulē pēdējo aizliegumu sievietēm sēsties pie auto stūres.

Daudzas sievietes jau tūlīt pēc pusnakts izmantoja šo iespēju un izbrauca pilsētu ielās, pēc tam sociālajos tīklos daloties ar foto un video, kuros viņas redzamas, vadot auto.

Pagājušā gada nogalē varasiestādes nolēma, ka sievietēm būs atļauts vadīt vieglās un kravas automašīnas, kā arī motociklus.

«Sievietes Saūda Arābijā dzīvo patriarhālā struktūrā. Atļauja viņām sēsties pie stūres palīdzēs apstrīdēt sociālās un dzimumu normas, kas ierobežo mobilitāti, autonomiju un neatkarību,» ziņu aģentūrai AFP norādīja Hana al Hamri, autore topošai grāmatai par sievietēm žurnālistēm Saūda Arābijā.

Daudzām sievietēm aizlieguma atcelšana var ievērojami uzlabot ikdienu, izbeidzot atkarību no privātiem šoferiem un radiniekiem vīriešiem, lai pārvietotos ar automašīnu.

Trīs ceturtdaļas Latvijas ministrijās strādājošo ir sievietes, kuru vidējā alga ir par 11 % mazāka nekā saņem ministrijās nodarbinātie vīrieši.

Vidējā aprēķinātā alga pērnā gada decembrī ministriju ierēdņiem ir 699.61 lati, savukārt sadalot pa dzimumiem iezīmējas atšķirības – vidējā aprēķinātā alga sievietēm ir 677.73 lati, bet vīriešiem – 758.64 lati, kas ir par 11.27 % vairāk.

Skatoties ministrijas atsevišķi, lielākā atšķirība vidēji aprēķinātajām algām decembrī ir Iekšlietu ministrijā, kur vīriešiem vidējā aprēķinātā alga – 735.40 lati – ir par 16.8 % lielāka nekā sievietēm aprēķinātie 621.55 lati. Cieši pa pēdām seko Labklājības ministrija ar 15.7 % jeb 105.87 latu atšķirību.

Pretējā tendence valda Kultūras ministrijā, kur vīriešiem aprēķinātās algas ir par 0.3 % jeb 1.97 latiem mazākas nekā sievietēm aprēķinātās algas.

«Fakts, ka Lielbritānijā varētu notikt referendums par iespējamu izstāšanos no Eiropas Savienības, var radīt negaidītas pozitīvas sekas - tas var rosināt arī cilvēkus citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs uzsākt dziļākas diskusijas par to, kāda ir ES tagadne un nākotne - vai mēs Eiropas Savienībā sadarbojamies jomās, kas tiešām ir nepieciešamas, vai integrācija un likumdošanas saskaņošana nav automātiski notikusi arī jomās, kurās risinājumi būtu labāk atrodami nacionālā līmenī,» uzskata Providus Eiropas politikas pētniece Dace Akule.

«Tas būtu loģisks iznākums, ja Lielbritānijas sabiedrība censtos, pateicoties referenduma iespējai, definēt, kas viņus neapmierina ar pašreizējiem ES dalības noteikumiem vai ES attīstību, un, ja mēs - citu ES valstu iedzīvotāji - patiesi censtos ieklausīties Lielbritānijas iedzīvotāju teiktajā, kritiski pavērtētu ES tagadni un attīstību, kopīgi meklējot risinājumus. Papildus Lielbritānijas faktoram, šādas diskusijas var veicināt arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas (partiju dažādie redzējumi par to, kurp ES dodas un kādi jautājumi būtu jārisina ES līmenī), gan arī jau uzsāktās debates par ES integrācijas dažādajām alternatīvām,» piebilst D. Akule.

L`Oréal sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižajā Baltijas jauno talantu programmā Sievietēm zinātnē apbalvoja septiņas talantīgas zinātnieces. Latvijā par savu ieguldījumu zinātnē un 7 000 eiro balvu pētījumu veikšanai šogad saņem doktorante M.sc.ing. Katrīna Laganovska, doktorante M.sc.biol. Kristina Baho Santosa (Cristina Bajo Santos) un Dr.chem. Liene Grigorjeva.

“Pateicos triju Baltijas valstu Zinātņu akadēmiju žūrijām par ieguldīto darbu, izvērtējot zinātnisko aktivitāti un izcilību, izraugoties balvai jaunās pētnieces. Man ir liels un patiess prieks par šīm lieliskajām sievietēm un zinātniecēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam – cilvēku un vides veselībai. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlu visām zinātniecēm – gan jaunajām, gan pieredzējušajām – veiksmi zinātniskajā darbā un laimi personiskajā dzīvē,” sveic Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Londonas baņķieri un finansisti turpmāk nevarēs pieprasīt «nepamatotas naudas prēmijas», pavēstījis Lielbritānijas ministru prezidents Dievids Kamerons.

«Kamēr atsevišķi cilvēki saņem atlīdzinājumus, kuriem nav nekāda sakara ar padarīto darbu, tikmēr daudzi citi dzīvo no pabalstiem bez jebkādas cerības vai atbildības,» sacīja britu premjers.

Tāpat Lielbritānijas ministru prezidents norādīja, ka ir «apņēmies» sakārtot sabiedrisko pakalpojumu sistēmu un uzlabot kriminogēno situāciju valstī.

Lielbritānijas valdībai ir arī «skaidrs un noteikts plāns», kā samazināt valsts budžeta deficītu un, ka valdība jau ir «izveidojusi aizsardzību no ļaunākajiem eirozonu plosošajiem parādu vējiem».

Savukārt šogad Londonā notiekošās Olimpiskās spēles, kā arī Karalienes 60 gadu valdīšanas jubilejas svinības, ļaušot atjaunot lepnumu par valsts iespējām, sacīja D. Kamerons.

Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona centieni no Brisele atgūt daļu tai deleģēto tiesību, var novest pie Eiropas Savienības (ES) sabrukuma, brīdinājis Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.

D. Kamerons iepriekš paziņoja, ka, lai gan atbalsta Lielbritānijas dalību ES, tomēr viņš centīšoties panākt jaunu izkārtojumu Londonas un Briseles attiecības. Savukārt H. van Rompejs norādījis, ka, ja katra ES dalībvalsts sāks izvēleties tikai tās rīcībpolitikas sastāvdaļas, kuras tai patīk, bet atteiksies no nepatīkamajām, tad tas nozīmētu gan ES, gan vienotā tirgus drīzu galu, vēsta britu laikraksts The Guardian.

«Visām dalībvalstīm ir īpašas prasības un vajadzības, kas vienmēr tiek ņemtas vērā mūsu apsvērumos,» sacījis Eiropadomes prezidents, vienlaikus paužot cerību, ka ES fundamentālos pamatus neapdraudēs neviena valsts.

Ar 440 tūkstošu ASV dolāru grantu filantropiskā "Google" nodaļa "Google.org" atbalstīs "Riga TechGirls" Latvijā un "Women Go Tech" Lietuvā.

Šīs sadarbības ietvaros vismaz 500 sievietēm Latvijā nodrošinās bezmaksas digitālas apmācības un iecerēts, ka "Google.org" atbalstītajās programmās piedalīsies vairāk nekā 2300 sievietes Latvijā un Lietuvā.

Abas programmas ir paredzētas meitenēm un sievietēm, kuras vēlas mainīt savu karjeru un pievērsties tehnoloģiju nozarei, atrodot jaunas darba iespējas Latvijā un Lietuvā. Šīs iniciatīvas mērķis ir arī pastiprināt ekonomiku, palielināt informāciju tehnoloģiju (IT) nozares potenciālo darbaspēku, uzlabot sieviešu iekļaušanos šajā nozarē un sniegt atbalstu Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai.

""Google.org" ir apņēmusies atbalstīt mazākas kopienas un sniegt iespējas ikvienam. Dati liecina, ka pandēmijas laikā sievietes darba tirgū visā Eiropā ir vairāk ietekmētas nekā vīrieši, un joprojām paliek neaizsargātas pret turpmākajām izmaiņām. Tāpēc mēs palīdzam "Riga TechGirls" Latvijā, lai sniegtu palīdzību, mentoringu un plašākus kontaktus, kas palīdzēs vairāk sievietēm iegūt darbu tehnoloģiju nozarē un, cerams, iedrošinās jauno sieviešu tehnoloģiju līderu paaudzi," teic Liza Belezorova, "Google.org" programmas vadītāja Eiropā, Austrumu valstīs un Āfrikā.

Lielbritānijas parlaments noraidījis valdības aicinājumu atbalstīt militāra trieciena izdarīšanu pret Sīriju. Vienlaikus ASV ir gatavas rīkoties arī vienas, atzinis Baltais nams.

Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons pavēstījis, ka parlamenta lēmums tiks respektēts. «Ir skaidrs, ka parlaments, atspoguļojot iedzīvotāju uzskatus, nevēlas, lai briti piedalītos militārās darbībās. Valdība rīkosies saskaņā ar šo lēmumu,» sacīja D. Kamerons. Vienlaikus britu premjers arī uzsvēra, ka parlamenta lēmums «iznīcinās vairākas dekādes ilgu darbu», lai novērstu ķīmisko ieroču izmantošanu. «Globālā vienprātība pret ķīmisko ieroču izmantošanu guvusi liktenīgu triecienu,» sacīja D. Kamerons.

Britu parlamentā pret piedalīšanos militārā uzbrukumā Sīrijai balsojuši 285 deputāti, savukārt atbalstu izteikuši tikai 272 deputāti. Lielbritānijas parlamenta nevēlēšanās atbalstīt triecienus Sīrijai bijusi pārsteigums D. Kamerona valdībai un var nopietni iedragāt premjera pozīcijas, norāda analītiķi.

Lielbritānijas aiziešana no Eiropas Savienības (ES) būtu katastrofāla, pavēstījis Īrijas premjers Edna Kenijs, norādot, ka tas apdraudētu ES ciešākas integrācijas centienus.

Centieni pārskatīt ES līgumus varētu novest pie jauniem referendumiem Īrijā, atzina E. Kenijs. «Es domāju, ka Lielbritānijas aiziešana no ES būtu katastrofāla. Es patlaban neredzu iespēju, ka kāda valsts var panākt ar ES slēgto līgumu pārskatīšanu – nākamajā gadā ir ES parlamenta vēlēšanas un tiek veidota jauna komisija – tas nozīmē, ka ciešākas integrācijas kontekstā, mums, iespējams, būs jāizstrādā jauni līgumi,» uzrunājot Eiropas Parlamentu, sacīja Īrijas premjers.

Viņš arī norādīja, ka Lielbritānija, izstājoties no savienības, nevarētu piedalīties ar Indiju, Japānu, Kanādu un ASV noslēgtajos tirdzniecības līgumos. «Es esmu pārliecināts, ka Lielbritānijai ir izdevīgāk strādāt ES ietvaros,» uzsvēra E. Kenijs.

«Sievietēm, kuras ieņem atbildīgus amatus, ir jābūt vienlīdzīgām iespējam ar vīriešiem, nezaudējot savu seksualitāti un reproduktīvās tiesības,» starptautiskajā konferencē Sieviešu ekonomiskās iespējas un ilgtspējīga attīstība - no izaicinājumiem līdz kopīgiem panākumiem sacīja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

«Tad, kad mācījāmies augstskolā, pasniedzējs mums teica, ka mēs lieki aizņemam vietas, jo izglītība būtu noderīgāka vīriešiem, tāpēc ka meitenes tāpat apprecēsies un radīs bērnus. Mēs, vairākas meitenes, doktorantūrā palikām stāvoklī, un viss izdevās tāpat,» skaidroja V. Vīķe-Freiberga.

Viņa savā runā uzsvēra daudzpusīgus dzimumu vienlīdzības aspektus un aicināja vecākus izglītot savus bērnus par vienlīdzības jautājumiem. Tāpat eksprezidente norādīja, ka nepieciešama īpaša likumdošana, kas aizstāvētu sievietes reproduktīvajā periodā.

Konferences atklāšanā piedalījās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura pauda viedokli, ka sieviešu mērķis nav kļūt pārākām pār vīriešiem, bet gan iegūt vienlīdzīgas tiesības visās jomās. «Daudzas sievietes joprojām saskaras ar šķēršļiem, nodrošinot sevi un savus apgādājamos ar iztiku. Visa pamatā ir izglītība, kas dod izvēles iespējas, tā ir vērtība, ko nekad nevar atņemt,» sacīja I. Mūrniece.