Jaunākais izdevums

SIA Agni izaugsmi veicinājuši vairāki nozīmīgi kamīnu montāžas pasūtījumi jaunajos daudzdzīvokļu māju projektos Rīgā un Jūrmalā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos trīs gados SIA Agni izdevies apgrozījumu kāpināt no 141 tūkstoša eiro 2011. gadā līdz 755 tūkstošiem eiro 2013. gadā. Tas ļāvis uzņēmumam iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošo kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. SIA Agni direktors Hārdijs Parādnieks skaidro, ka izrāvienu nodrošinājuši vairāki veiksmīgi projekti Latvijā, kā arī ambiciozs projekts Vīnē.

Agni vārds 21 gada laikā biežāk tiek saistīts ar kamīniem, jo uzņēmums nodarbojas ar kamīnu un akmens izstrādājumu izgatavošanu, projektēšanu, tirdzniecību un montāžu, kā arī individuālu kamīnu un dabīgā akmens projektu izstrādi. Tomēr uzņēmuma darbības diapazons ir plašāks, jo pakalpojumu klāstu tas papildinājis ar NMC poliuretāna karnīžu tirgošanu, dekoru un angļu sanitārtehnikas tirdzniecību, kā arī ar būvniecības darbiem. «Kamīna izvēle ir ilgstošs process. Tajā piedalāmies mēs, klienti, ar otrajām pusītēm, dizaineri un reizēm arī arhitekti. Cilvēks par sev tīkamāko kamīna risinājumu neizlemj vienā dienā. Reizēm tas prasa gadu un vairāk. Mēģinām pārdot sajūtas, ne tikai preci,» stāsta H. Parādnieks.

Atšķirībā no daudziem konkurentiem Agni piedāvājot pilnu servisu – sākot no kamīnu tirdzniecības, individuālo risinājumu izstrādes un beidzot ar kamīnu montāžu un akmens apdari.

Pērn uzņēmums veicis vairākus lielākus pasūtījumus mājokļu projektos. Viens no tiem bijis Pērle (The Pearl) Baltezerā, tur Agni ierīkoja 33 kamīnus kopā ar kurtuvēm un akmens apdari. Biznesu pēdējos gados sildījuši nerezidenti. Būvniecība Jūrmalā ir bijusi aktīva, turklāt apartamentu cena ir augsta. «Reāli šos objektus pasūta nerezidenti. Mums Jūrmalā ir bijuši vairāki objekti, kuros montējām kamīnus, taču ne visos jaunajos projektos ir dūmvadi, tāpēc malkas kamīna uzstādīšana iespējama tikai pēdējā stāva dzīvokļos. Patlaban esam sākuši sarunas vēl ar četru daudzdzīvokļu māju projektu īstenotājiem,» atklāj H. Parādnieks. Šogad vērtīgs pasūtījums bijis arī kāds daudzdzīvokļu mājas projekts Elizabetes ielā, Rīgā, kur Agni ierīkoja 15 kamīnus un 21 dūmvadu. Salīdzinot sadarbību ar privātajiem pasūtītājiem un būvniecības uzņēmumiem, H. Parādnieks teic, ka abos gadījumos sarunas ir ilgas. Ar privātajiem klientiem esot vieglāk vienoties par cenu, bet būvnieki vēlas maksāt pēc iespējas mazāk. «Būvnieki dzen cenas uz leju, bet ir robeža, kuru nevaru atļauties pārkāpt. Mēģinu vienoties par cenu, kas būtu pieņemama visām iesaistītajām pusēm, lai neciestu kvalitāte un serviss,» teic H. Parādnieks. Tikai 2013.gadā uzņēmuma agrozījums sasniedzis līmeni, kāds bijis pirms ekonomikas lejupslīdes gadiem. «Pirms krīzes bija arī pasūtījumi, kad, piesaistot dizaineru un arhitektu, veicām pilnu dzīvokļu un māju remontu. Patlaban šīs nodaļas darbs ir atstāts novārtā, bet nākamgad ir plāns to pakāpeniski atjaunot,» atklāj uzņēmuma direktors. Vēl šogad ir iecerēts veikt salona remontu Rīgā. Tā dizains ir novecojis, jo salons atvērts 1996. gadā. Greznie, klasiskie risinājumi būtu jānomaina ar minimālismu. Pirmais solis salona modernizācijā jau esot sperts, izveidojot akmens ekspozīcijas telpu – Stone Showroom, kur aplūkojams, cik plašs var būt dabīgā akmens pielietojums, kādi var būt dizaina risinājumi.

«Domāju, ka šādas telpas nav nekur citur Baltijā,» viņš turpina.

Vēl viens biznesa atspēriena punkts ir biroja projekts Vīnes centrā, blakus operai. Tiesa, tur Agni veica darbus, kas nav tieši saistīti ar tā specializāciju – izaicinājums bija izveidot koka paneļu sienu, griestus un arku.

Visu rakstu Kamīnu bizness iesilst lasiet 23. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan aizvien vairāk cilvēku mājokļu apsildei cenšas atrast gan ekonomiski izdevīgāko, gan arī ērtāko apkures veidu, kas prasītu pēc iespējas mazāk laika un nepiesaistītu saimnieku pie mājas gada aukstajos mēnešos, daudzi aizvien izvēlas izmantot krāsni vai kamīnu, piektdien raksta laikraksts Diena.

Kad pieņemts lēmums mājoklī uzmūrēt krāsni vai kamīnu, tas ir tikai pats sākums procesam, kas kopumā aizņems vairākus mēnešus, turklāt prasīs krietni vairāk laika un arī resursu, nekā sākotnēji būsim iedomājušies. Pirmais solis ir saprast, ko vēlamies un cik lielu naudas summu varam atvēlēt. Nākamais solis ir kvalificēta mūrnieka meklēšana un darbu saskaņošana ar viņu.

Sertificētais krāšņu un kamīnu mūrnieks Mārtiņš Ansons ierosina divus ceļus, kā atrast vēlamo meistaru: «Viens variants ir sazināties ar meistaru pēc kāda paziņas ieteikuma, kuram jau uzbūvēts kamīns vai krāsns. Otrs ceļš ir Latvijas Amatniecības kamera, kuras mājaslapā var atrast sarakstu ar sertificētiem meistariem – krāšņu podniekiem–kamīnmeistariem. Ja gribat kamīnu vai krāsni uzmūrēt savā mājoklī, kas ir nosacīti standarta būve, izvēlētajam meistaram nav obligāti jābūt sertificētam. Savukārt kultūrvēsturiskā objektā krāsni vai kamīnu var mūrēt tikai sertificēts meistars.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamīns bieži vien ir nozīmīgs interjera elements, taču ne visās ēkās to iespējams ierīkot, tādēļ SIA "Fireplace by Livilla" izveidojusi alternatīvu risinājumu - dekoratīvos kamīnus.

Ideja - nejauši

Ideja radīt kamīnus SIA "Fireplace by Livilla" īpašniecei Evitai Folkmanei radusies pirms aptuveni gada - viņas draudzene bija iegādājusies dzīvokli un aicinājusi aizbraukt līdzi to aplūkot.

"Dzīvokļa viesistabā pamanīju tukšu sienu, un man šajā brīdī pēkšņi prātā ienāca doma, ka tur jāstāv dekoratīvajam kamīnam. Es viņai savu vīziju mēģināju izstāstīt, taču tajā brīdī viņa to vēl nesaprata. Draudzene lūdza parādīt kādu fotogrāfiju, lai vismaz gūtu priekšstatu, kāds tas izskatās, taču bildes kam līdzīgam internetā es neatradu - beigās tomēr izskaidroju savu ideju, bet nolēmu radīt reālu paraugu," viņa atminas.

"Bija ziema, man bija brīvs brīdis, bērns gāja bērnudārzā, tāpēc nolēmu - kāpēc gan neizgatavot paraugu?" stāsta kamīnu radītāja. Mājās bijušas tikai koka paletes, un tā nu no paletes dēļiem tapa dekoratīvais sveču kamīns. Galu galā visi, kas ieraudzījuši kamīnu, bijuši patīkami pārsteigti - gan radi, gan draudzenes, un ieteikuši,sociālajos tīklos publicēt informāciju par produktu un to reklamēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojums: Kā svin Etiopijā

Rakstu sagatavojusi Linda Zalāne. Ceļojumu iesaka un pieredzē dalās: Aigars Zelmenis, interjera salona Krassky līdzīpašnieks, 09.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Etiopiju devos, lai apmeklētu Omo ielejas ciltis, kas šajā Austrumāfrikas valstī vēl aizvien dzīvo nošķirti no pārējās pasaules, ievērojot savas paražas, piekopjot tikai sev raksturīgo dzīvesveidu. Tās vēl aizvien nav asimilētas un neiekļaujas 21. gadsimta dzīvē. Diemžēl tas ir laika jautājums, kad tās izzudīs. To, ka ciltis un to tradīcijas ir zūdoša vērtība, apliecina arī fakts, ka vācu kinorežisore Lenija Rīfenštāle pirms, apmēram, 60 gadiem uzņēma filmu un fotogrāfijās dokumentēja nūbiešu dzīvi, kas reiz bija Sudānā dzīvojoša cilts, bet mūsdienās tā vairs neeksistē.

Divas dienas pavadīju arī valsts ziemeļu pusē esošajā Lalibelā, kas Ziemassvētku laikā ir vietējo kristiešu svētceļojuma galamērķis. Piedzīvotais, redzētais un sajustais bija kaut kas apbrīnojams.

Kad turp braukt?

Etiopija ir liela valsts un katrā no tās daļām laikapastākļi ir atšķirīgi. Lielākoties ir sauss, ilgstošas lietus sezonas tur nav. Valsts ziemeļos (Lalibelā) jārēķinās, ka pa dienu ir karsti (ap 30 grādiem), bet naktī termometra stabiņš noslīd līdz plus piecu grādu atzīmei. Savukārt Etiopijas dienvidos (Omo ielejā) dienā gaiss iesilst līdz 35 grādiem, bet naktī kļūst tikai nedaudz vēsāks – ap 28 grādiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielajos konkurences apstākļos 15 gadi ir ievērojams skaitlis restorānu biznesā. Klienti ir ļoti izvēlīgi un pieprasa arvien augstāku kvalitāti gan ēdienu piedāvājumā un pasniegšanas veidos, gan apkalpošanas līmenī. Un, protams, interjerā un kopējā atmosfērā.

2016. gada pavasarī terase piedzīvoja lielas pārmaiņas. Solimu ģimene kopā ar Latvijas dizaineru Armandu Vecvanagu, salona Ticians radošo komandu un būvuzņēmēju Vilni Gavaru pārvērta šo vietu līdz nepazīšanai. Pēc rekonstrukcijas atvērtā Gutenberga terase strādā tagad cauru gadu, arī ziemā.

Terase ir sadalīta divās daļās: restorāna telpas, kas mājīguma un siltuma nodrošināšanai ir aprīkotas ar kamīnu, un vasaras āra terases daļa, kas paver brīnišķīgu panorāmas skatu uz Rīgas ievērojamākām celtnēm un objektiem – Rīgas Domu, Nacionālo bibliotēku, Rīgas pili, Saules akmeni, Melngalvju namu, Vanšu tiltu, Pulvertorni, Radio un televīzijas torni, Sāpju dievmātes baznīcu, Anglikāņu baznīcu, Sv. Pētera baznīcu, Sv. Jēkaba katedrāli un, protams, visu Vecrīgas torņu burvību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas tev jāzina 23. oktobrī

Dienas Bizness, 23.10.2014

Latvijā.

Tallinā pēc rekonstrukcijas atklāj paplašināto t/c Ülemiste

Galactico tirdzniecības centru attīstītājs un apsaimniekotājs Linstow Center Management (LCM) pēc rekonstrukcijas Tallinā 23.oktobrī atklāj tirdzniecības centru Ülemiste. Centra rekonstrukcijā, kas ilga no pērnā gada septembra līdz šā gada oktobrim, Linstow ieguldīja 40 miljonus eiro. Lasīt tālāk...

Vizualizācija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galactico tirdzniecības centru attīstītājs un apsaimniekotājs Linstow Center Management (LCM) pēc rekonstrukcijas Tallinā 23.oktobrī atklāj tirdzniecības centru Ülemiste. Centra rekonstrukcijā, kas ilga no pērnā gada septembra līdz šā gada oktobrim, Linstow ieguldīja 40 miljonus eiro.

SIA Agni izaugsmi veicinājuši vairāki nozīmīgi kamīnu montāžas pasūtījumi jaunajos daudzdzīvokļu māju projektos Rīgā un Jūrmalā.

Tirgi ir krustpunktā, ko veicinājusi saisaiste ar centrālajām bankām.

Francijas naftas uzņēmuma Total prezidenta Kristofa de Maržerī lidmašīnas avārijas lietā aizturēti četri Maskavas Vnukovas lidostas darbinieki.

Pieteikumi šīm un citām ziņām - raksta galerijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot būvniecības darbu tuvošanos noslēgumam, 20. aprīlī spāru svētkus nosvinējusi «Villa Milia» Jūrmalā, Dzintaru prospektā 21, informē ēkas būvnieka SIA Velve pārstāvji.

Daudzfunkcionālās ēkas «Villa Milia» būvniecība uzsākta 2017. gada novembrī un nepilna pusgada laikā nozīmīgākie būvniecības darbi ir paveikti - izbūvētas ēkas dzelzsbetona konstrukcijas. Šobrīd aktīvi norisinās mūrēšanas darbi, bet jau tuvākajā laikā plānota jumta seguma un grīdu ieklāšana, ārējo un iekšējo inženiertīklu izbūve, kā arī fasādes apdare. Tāpat līdz šī gada novembrim, kad noslēgsies ēkas būvniecība, tiks labiekārtota villai pieguļošā teritorija, kas ietver arī arhitektūras elementu uzstādīšanu.

«Lai gan turpmāko darbu objektā ir daudz, lielākie un apjomīgākie darbi ir sasnieguši finiša taisni, un varam teikt, ka uz Latvijas simtgadi ēka Jūrmalu rotās visā krāšņumā. Šī jaunbūve būs lielisks vēsturiskā un mūsdienīgā apvienojums, kas atspoguļosies ne tikai tā dizaina risinājumos, bet arī apdares materiālos. Piemēram, ēkas grīdām izvēlēti koka dēļi, parkets, dabīgais akmens, savukārt sienu apdarei krāsojums, augstvērtīgas tapetes un flīzes, apvienojot tradicionālo un moderno,» saka SIA «Velve» valdes priekšsēdētājs Ainārs Leitēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) prioritātēm 2014. un 2015.gadā bija ugunsdzēsības aparātu un dūmu detektoru tirgus uzraudzība. Pārbaužu ietvaros atklātas dažādas neatbilstības, piedāvājot ugunsdzēsības aparātus. Kopā pārbaudīti 38 ugunsdzēsības aparātu modeļi, no tiem teju 30% bija normatīvo aktu prasībām neatbilstoši, informē PTAC.

Savukārt veicot atbilstības pārbaudes dūmu detektoriem, neatbilstības drošuma prasībām tika konstatētas no 16 modeļiem 3 gadījumos.

Latvijas tirgū piedāvātajiem ugunsdzēsības aparātiem un dūmu detektoriem ir jāatbilst normatīvo aktu prasībām, ražotājiem ir jāveic atbilstības novērtēšana, savukārt importētājiem un izplatītājiem ir pienākums piedāvāt tikai prasībām atbilstošus ugunsdzēsības aparātus un dūmu detektorus.

Tuvojoties ziemas periodam, aizvien aktuālāka paliek dažādu sildierīču, kamīnu, elektrisko ierīču, sveču un citu preču lietošana, kas neuzmanības vai neatbilstošas lietošanas dēļ var būt par cēloni ugunsnelaimei, tāpēc PTAC sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) vēlas atgādināt, ka īpaši būtiski ir pievērst pastiprinātu uzmanību drošības pasākumiem un atbilstošu drošības līdzekļu izvēlei, lai samazinātu ugunsnelaimju riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā 1.decembrī atvērts Baltijā pirmais interjera un dizaina priekšmetu kvartāls DECCO Centrs, kurā 13 500 kvadrātmetru platībā vienuviet būs pieejami vairāk nekā divdesmit vadošo nozares profesionāļu salonveikali.

Kvartāla izveide ir līdz šim vērienīgākais šāda veida projekts Baltijas valstīs, tā attīstībā ieguldīti 10 miljoni eiro.

«Ideja par dizaina kvartāla veidošanu radās pirms divarpus gadiem. Būvniecība tika uzsākta šī gada martā. Jau vasaras vidū 80% telpu bija izīrētas, un vairākiem saloniem šī būs galvenā mītnes vieta Rīgā. Pie mums būs arī nozares pārstāvji, kuriem Latvijā līdz šim nav bijuši salonveikali,» stāsta ‘DECCO Centrs projekta attīstītājs Valdis Kirikovs.

«DECCO Centrs ir inovatīvākais dizaina koncepts visā Baltijā. Tas ir ideāls risinājums dizaineriem un arhitektiem, kā arī visiem interesentiem, kuri vēlas uzlabot savas dzīves telpas kvalitāti,» saka interjera dizaina studijas Intrante vadītāja un šī gada Latvijas Dizaineru savienības balva dizainā 2017 laureāte Lolita Freidmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas biznesa inkubatoram drīzumā būs apritējuši divi gadi. Šajā laikā tapušas arī tā sauktās koprades telpas, kurām mazpilsētas apstākļos gan vēl pilnībā jāiedzīvojas.

Biznesa inkubatorā šobrīd liela uzmanība pievērsta tam, lai jaunie un topošie uzņēmēji novērtētu kopā strādāšanas priekšrocības. Bauskā līdz šim nav bijusi šāda iespēja. «Darba vieta mūsu biznesa inkubatora dalībniekiem tiek nodrošināta bez papildu maksas. Šis ir viens no uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem. Mazpilsētas iedzīvotājiem gan pie tā ir jāpierod. Tiek ieguldīts liels darbs, lai skaidrotu ieguvumus, strādājot radošā vidē un komunicējot ar citiem mērķtiecīgiem cilvēkiem,» biznesa portālam db.lv stāsta Laila Glaudāne, LIAA Bauskas biznesa inkubatora projektu vadītāja.

Šobrīd telpas izmanto daži esošie un bijušie dalībnieki - gan darba dienās, gan brīvdienās. Šiem dalībniekiem ir savas ražošanas telpas, ir iespēja strādāt arī no mājām, bet viņi izvēlas koprades telpas, lepojas L. Glaudāne. «Tas tāpēc, ka nav runa tikai par telpām, bet par kopienu un iespējām. Katrs šeit strādājošais ir ar savām prasmēm, idejām, skatījumu. Mūsu dalībnieki atzīst, ka koprade stiprina viņu disciplīnu biznesa mērķu sasniegšanā. Piemēram, viens no mūsu dalībniekiem ir izstrādājis darba dienas režīmu – darba dienas pirmo daļu pavada inkubatora telpās, lai mērķtiecīgi attīstītu savu Etsy veikalu. Kā viņš atzīst, šeit ir viss nepieciešamais - labs apgaismojums produktu fotografēšanai, motivējoša atmosfēra, tehniskais aprīkojums un rīta kafija,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TheMonetizr palīdz mobilo spēļu izstrādātājiem pelnīt naudu ar produktiem, kas apdrukāti ar spēles tematiku, tostarp telefona vāciņiem, krekliem, cepurītēm

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mums ir programmatūra, kas ļauj spēļu izstrādātājiem ielikt savās spēlēs mūsu kodu, kas spēlētājiem dod iespēju iegādāties kādu no produktiem brīdī, kad lietotājs ir sasniedzis kādu konkrētu spēles līmeni. Tā ir iespēja iegādāties produktu lētāk nekā citiem vai iegūt iespēju nopirkt kaut ko, kas nav pieejams citiem,» stāsta Mārtiņš Bratuškins, TheMonetizr (Monetization Solutions Inc.) līdzīpašnieks. Tie ir īpaši produkti cilvēkiem, kas ir pietiekami lojāli spēlei. TheMonerizr saviem klientiem iesaka sākt piedāvāt īpašos produktus tiem, kuri spēlē pavadījuši vismaz stundu. Tad var sākt piedāvāt uzlīmītes, piespraudītes un citus lētākus produktus, bet, jo lojālāki ir lietotāji, jo vērtīgāki produkti tiek piedāvāti. «Nākotnē gribam būt starpnieks starp lielajiem zīmoliem – ne tikai spēļu – un mobilajās ierīcēs aktīvo auditoriju. Mēs varam līdzdarboties jebkurā mobilajā pieredzē, kur sasniedz kādu rezultātu,» saka Mārtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesā par pašsaprotamu vajadzētu kļūt idejai, ka tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu

Kopdarba telpas "KalmarCo" Zviedrijas pilsētā Kalmarā līdzdibinātājs, domnīcas "We are Tomorrow" operacionālais stratēģis un sociālā biznesa inkubatora "NewDoor" mentors Nikolass Murigu (Nicholas Murigu) vēlas noņemt barjeru sociālā biznesa definīcijai.

"Par definīcijām vien var runāt dienām ilgi. Šī diskusija ir nozīmīga, bet tā ir svarīgāka no lēmumu pieņēmēju puses un kad ir iesaistīts finansējums. Pašiem darītājiem, kuri ir lielākā daļa un kam ir mērķis, definīcija nav tik svarīga. Mēs izvēlamies lietot apzīmējumu "uzņēmēji ar sirdi", nevis ieslīgt dažādās definīcijās – sociālais bizness, ilgtspējīgs bizness u. tml.

Galvenais princips ir šāds: pasaulei vajadzētu būt labākai vietai, kad mēs to pametīsim. Tam vajadzētu būt dabiski – tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu. Protams, mums vajag ēst un cilvēkiem, ko nodarbinām, vajag saņemt algu, bet šīm divām lietām nevajag būt konfliktā – var būt labs bizness ar lielu peļņu un vienlaikus radīt pasaulē pozitīvu ietekmi," saka N. Murigu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lai izdzīvotu, jābūt haizivij

Kristīne Stepiņa, 03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otras burgernīcas atvēršana un saimnieciskās darbības paplašināšana nodrošinājusi SIA Street Burgers Latvia vietu straujāk augošo uzņēmumu sarakstā.

No 2015. līdz 2017. gadam SIA Street Burgers Latvia neto apgrozījums palielinājās par 282%, rentabilitāte – par vairāk nekā 10%, kas ļāva uzņēmumam ieņemt 44. vietu starp straujāk augošajiem Rīgas uzņēmumiem Lursoft un DB veidotajā Gazeļu sarakstā. Pašlaik šī kompānija veic saimniecisko darbību divās burgernīcās Rīgā – Blaumaņa un Meža ielā. Uzņēmums ir veicis priekšdarbus, lai realizētu franšīzi ārvalstīs. Tiek mērķēts gan uz Eiropas, gan ASV tirgu.

Gatavi startam

Vēl Latvijā darbojas trīs ēdināšanas iestādes ar nosaukumu Street Burgers. Tās atrodas Vecrīgā, Jūrmalā, Liepājā. Liepājas burgernīcu atvēra SIA Street Burgers Latvia bijušas darbinieks Kristaps Fridrihsons. «Tās strādā kā franšīzes, taču juridiski tā nav – es tās dēvēju par franšīzēm, kaut gan visās tajās esmu iesaistīts kā sadarbības partneris vai līdzīpašnieks,» skaidro SIA Street Burgers Latvia valdes loceklis Aleksandrs Vēvers, kurš zīmolu Street Burgers radīja 2012. gadā. Preču zīme ir reģistrēta Latvijā, ES un ASV. Uzņēmums ir veicis sagatavošanās darbus, lai sāktu franšīzi realizēt ārpus Latvijas robežām. «Ir jāiziet cauri milzīgai birokrātijai, kas saistās ar preču zīmes reģistrēšanu. Ir jābūt izstrādātai zīmola standarta grāmatai, kas ietver sevī visus iespējamos klupšanas akmeņus. Šobrīd esam gatavi startēt ārpus Latvijas un sākt tirgot franšīzi ārvalstīs, taču konkrētas stratēģijas, kā tieši to darīsim, vēl nav,» neslēpj A. Vēvers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Domātprieks vēlas trenēt bērnu prātus, popularizēt dambreti Latvijā, ar laiku izveidojot šādu prāta attīstības centru ķēdi

«Es pats kopš septiņu gadu vecuma trenējos dambreti, arī mana sieva ir dambretiste un idejas līdzautore. Abi jaunības gados bijām pasaules un Eiropas čempioni, arī starp pieaugušajiem godam cīnījāmies, aizstāvot katrs savu valsti, jo sieva ir no Baškīrijas. Pēc tam es pievērsos mediju industrijai, šobrīd vadu mediju aģentūru Initiative Latvia. Vienā brīdī sapratām, ka gribam darīt kaut ko vairāk prāta attīstības virzienā un konkrēti ar dambreti. Secinājām, ka jāsāk ar pamatiem un jāaudzina jaunā paaudze. Tā radās ideja izveidot šādu centru,» stāsta Roberts Misāns, SIA Domātprieks idejas autors. Šā gada janvārī abi atvēra bērnu prāta attīstības centru Domātprieks, kura fokuss ir dambrete. Centrs ir vērsts uz profesionāliem rezultātiem, šobrīd trenē 25 mazus bērnus, organizē turnīrus un augustā brauks uz pirmo pasaules čempionātu, kur no Domātprieks startēs trīs bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personālvadības programmatūras izstrādātājs CakeHR iet jaunuzņēmumiem netipisku ceļu un izmanto tiešo pārdošanu; tikko kompānija izveidojusi pārstāvniecību Igaunijā

CakeHR ir daudz klientu no ārzemēm – viņi atrod šo risinājumu internetā, izveido savu kontu, pievieno maksājumu karti un lieto. Lai paātrinātu klientu skaita pieaugumu, uzņēmums izmēģināja interneta reklāmas, bet, lai arī pasaulē šis paņēmiens strādā, Latvijā ir grūti pastāstīt par tā produktu, izmantojot reklāmas baneri internetā. Tāpēc komanda nolēma izmēģināt tiešo pārdošanu Latvijā, kas uzrādīja labus rezultātus. Nesen uzņēmums atvēra biroju arī Igaunijā, mēģinot atkārtot Latvijas piemēru. «Kad svešā valstī, kuras valodā paši nerunājām, būsim pierādījuši, ka varam pārdot personālvadības programmatūru, virzīsimies uz citām valstīm,» saka Kaspars Upmanis, CakeHR (HR Bakery Ltd.) līdzīpašnieks. Pašlaik šā uzņēmuma piedāvātajam risinājumam ir vairāk nekā vienpadsmit tūkstoši lietotāju 90 valstīs. 40% klientu ir no Amerikas. CakeHR mērķis ir Austrumeiropa un Centrāleiropa, kur uzņēmumi ir ieinteresēti jaunos personālvadības tehnoloģiju risinājumos. «Mēs esam diezgan piezemēti savās ambīcijās, jo mums nav nekāda ārējā finansējuma. Visu attīstām par saviem līdzekļiem, tāpēc to darām piesardzīgi,» neslēpj Kaspars. Vaicāts, vai ir bijusi doma iestāties kādā jaunuzņēmumu akseleratorā vai piesaistīt investīcijas, Kaspars teic, ka CakeHR ir mēģinājis startēt akseleratoros, bet uzņēmums jau ir pārāk «vecs» to standartiem, jo produkts tirgū ir pieejams jau vairākus gadus. «Ar investoriem visu laiku taustāmies,» viņš atklāj.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aiva Zīle Apē no morāli novecojušām drēbēm šuj jaunus apģērbus ar zīmolu Zīle, tādējādi rūpējoties arī par dabu un planētas labsajūtu

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

«Man vienmēr ir bijis aktuāli kaut ko pāršūt. Jebkuram apģērba gabalam, ko atnesu no veikala, pirmā doma ir pārstrādāt. Man vienmēr labāk ir paticis šūt kaut ko no kaut kā jau uzšūta, nekā ņemt auduma baķi un šūt no jauna auduma,» viņa saka. Reiz Aivas māsīca atveda viņai kaudzīti ar vecām džinsu biksēm, kas bija morāli novecojušas. Džinsiem ir dažādas skaistas detaļas – kabatiņas, jostas. Tā viņa no šiem apģērba gabaliem uzšuva pirmos mēteļus. Tas sakrita ar laiku, kad tika atvērts dizaina stends labdarības veikalā Otrā elpa. Aivas meita Agnese tur strādāja un aiznesa mammas mēteļus – un visus tos uzreiz nopirka. Tas bija pirms trim četriem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Bāram pielikts punkts; veido Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu

Linda Zalāne, speciāli DB, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rosīgu, komunikablu un smaidīgu – tādu pašmāju zīmolu veikala M50 īpašnieci Elīnu Berklavu visbiežāk sastop tie, kuri atvēruši nelielā veikaliņa durvis. Viņa sevi dēvē par Miera ielas patrioti un savu veikalu citā Rīgas adresē pat iedomāties nespēj

Par spīti radošās republikas popularitātes kāpumiem un kritumiem, veikals M50 iesakņojies Miera ielā uz palikšanu. Elīna prognozē, ka līdz ar vairākiem nekustamā īpašuma projektiem, kas tiek attīstīti šajā ielā, un rosību Tallinas ielas kvartālā rajons atdzimst jau jaunā kvalitātē un M50 sēž vilciena pirmajā vagonā. Turklāt veikals šajā rudenī piedzīvos lielu transformāciju, paplašinoties uz blakus esošajām telpām, kurās gadu Elīna ar komandu iemēģināja roku bāra biznesā. Elīna teic, ka pieredze bija vērtīga un neaizmirstama, bet skaitļi ir nepielūdzami, un tie rāda, ka jāmaina prioritātes, dodot modei vairāk vietas. Un tā tiks dota, izveidojot Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumeiropas riska kapitāla fonds Buran Venture Capital atver pārstāvniecību Latvijā, jo saredz iespējas piedalīties daudzsološu ideju finansēšanā

Fondam jau ir pārstāvniecības Budapeštā, Varšavā un Maskavā, un šīs vasaras beigās tas nostiprināja savu klātbūtni Baltijā, par savu bāzes vietu izvēloties Rīgu. Buran Venture Capital vadošais partneris Aleksandrs Konoplastijs (Alexander Konoplyasty) uzskata, ka šajā reģionā daudzi jaunuzņēmumi uzrāda labus rezultātus un jau agrīnā stadijā spēj būt pelnoši, kas daudzviet citur ir retums.

Tas saistīts ar to, ka valstu mazais izmērs spiež no pirmās jaunuzņēmumu eksistences dienas meklēt citus tirgus. Lai gan riska kapitāla bizness nav vienkāršs, šis fonds vēlas būt klātesošs visos reģiona tirgos un kļūt par labi zināmu un apjomīgu Austrumeiropas līmeņa riska kapitāla fondu. Vairāk par šo biznesu un saviem mērķiem tajā A. Konoplastijs stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēcpadomju mantojums ir lieks balasts biznesam Krievijā un nelabvēlīgs arī Latvijai

Saprast var, bet paskaidrot grūti – pārfrāzējot slavenu komiķi, par Krievijas ekonomikas un biznesa reālijām saka Zviedrijas Ekonomikas augstskolas (SSE) Krievijā profesors Igors Djukovs.

Ja neskaita rubļa kursa korekciju, Krievijas rādītāji krītas. Vai kaut kādā ziņā krīt pati Krievija?

Jebkurā ekonomikā ir kāpumi un kritumi, un Krievija pašlaik tiešām neatrodas tai labākajā stāvoklī. To saka amatpersonas, un to pieredz bizness.

Tas ir cikliskums vai tomēr kas vairāk?

Gan ‒ gan. Tas ir cikliskums, bet sava loma ir arī politiskajām domstarpībām. Bizness grib sadarbību, bet politiķiem ir sava dienas kārtība, un no tā cieš darījumu vide abās pusēs. Es strādāju gan Krievijā, gan Eiropā, daudz ceļoju un zinu, ka darījumu klimata pasliktināšanos negrib neviens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Biznesu balsta lojalitātē

Linda Zalāne, speciāli DB, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzās lielajām apavu veikalu ķēdēm Rīgā, kas lielākoties mājvietu radušas tirdzniecības centros, vieta zem saules ir arī maziem nišas spēlētājiem.

Tiem jākonkurē ne vien ar lielajiem milžiem, kuriem ir izveidotas ķēde, bet arī pieaugošo interneta veikalu popularitāti. DB aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka bizness nav vienkāršs un to ir iespējams uzturēt vien tad, ja īpašniekam ir lielas darba spējas, ambīcijas un dzinulis, turklāt nereti apavu bodītes darbību nākas pastutēt, finansiāli pabalstīt no ieņēmumiem, kas tiek gūti citā biznesā. «Kamēr mazo apavu un modes preču veikala īpašniekam ir dzīvs cīņas spars, tikmēr šādi uzņēmumi var būt dzīvotspējīgi. Tomēr ekonomiski pamatots šis bizness nav. Daži mazie veikali, kas fokusējas uz nišas apaviem, pārstāvot konkrētus zīmolus noteiktā cenu kategorijā, eksistē jau vairākus gadus, tomēr daudz jauniesācēju nav,» tirgus situāciju raksturo apavu veikala Bonbons Shoes (SIA Madam Bonbon) direktore, valdes priekšsēdētāja Jana Lindberga. Viņasprāt, Rīgā dārgāku apavu veikalu piedāvājums ir pietiekams un šis tirgus segments ir piepildīts. Šajā nišā darbojas, piemēram, Bergs, Baltā kumode, Malvīne, Baba, Lilimill.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules iespaidu kolekcionārs, dēkainis, motobraucējs un SIA Meditec un viesnīcas Two Wheels īpašnieks Mārtiņš Sils no garajiem ekspedīcijas braucieniem ir nedaudz noguris, tomēr tuvākajos gados iecerējis izbraukt 38 tūkst. km garo taku pa Eiropu

Līdz ar pērn īstenoto braucienu no Melburnas līdz Rīgai viņš savai moto piedzīvojumu bagāžai piepulcēja trūkstošo kontinentu. Līdz šim viņš ir devies piecos garākos moto ekspedīcijas braucienos, kuru laikā mērojis vairāk nekā 200 tūkst. km. Divas reizes apbraucis apkārt pasaulei – pirmo reizi, būdams students, kad ap pasauli mēroja ceļoju ar dažādiem transporta līdzekļiem, bet otro reizi viņš piepildīja savu sapni un 180 dienās pasaules robežu apbrauca motocikla seglos. Uzticamo ceļa biedru motociklu viņš dēvē par draugu, kurš turklāt ir unikāls, jo ir vienīgais transporta līdzeklis pasaulē, kurš ar Latvijas numura zīmi ir bijis visos kontinentos, izbraukājis 87 valstu ceļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Airbaltic meklē naudu

Egons Mudulis, 10.04.2019

Latvijas nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AirBaltic pasažieru skaits, apgrozījums, peļņa aug; kompānija domā par jauniem tirgiem, taču investora jeb naudas piesaistes jautājums arvien aktuāls

To sarunā (1. aprīlī) ar Dienas Biznesu norāda Latvijas nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir tā lieta uz galda jūsu priekšā, par ko esat tik gandarīts?

Esam ar to ļoti lepni. Tā ir augstākā nozares balva, ko Air Transport World (ATW) reizi gadā pasniedz dažādās kategorijās. Esam vienīgā lidsabiedrība, kas to – Tirgus līdera balvu (vietējā tirgū) ‒ saņēmusi divreiz pēc kārtas. Īpaši lepnu mani darīja tas, ka, saņemot to airBaltic vārdā Ņujorkā, uz skatuves ar mani kopā bija Lufthansa vadītājs. uzvarēja arī Airbus 220, Air New Zealand. Pazīstami vārdi. Mēs nākam no mazas valsts. Prasīju auditorijai, kurš ir bijis Latvijā. Apmēram 10 cilvēki pacēla roku. Ja jūs tur būtu bijis, jūs būtu lepns par savu valsti un lidsabiedrību. Tas bija ļoti iespaidīgi. Tas dod lielu starptautisku publicitāti, un tā ir atzinība mūsu cilvēkiem par labi paveiktu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tagad žurnālu "Dienas Bizness" var nopirkt arī ar "Bolt Food" piegādi no "Narvesen".

Kopš "Narseven" ir sācis sadarbību ar "Bolt Food", tiek piegādāti arī preses izdevumi, starp kuriem ir žurnāls "Dienas Bizness".

Žurnāls "Dienas Bizness" iznāk katru otrdienu un ir nopērkams visu nedēļu.

Db.lv jau rakstīja, ka mazumtirdzniecības tīkls "Narvesen" sadarbībā ar ēdiena piegādes servisu "Bolt Food" ieviesis iespēju klientiem iegādāties gatavās maltītes un preces ar piegādi uz mājām.

Pasūtījuma minimālā summa ir seši eiro.

Žurnāls "Dienas Bizness" pieejams ar "Bolt Food" piegādi šajās "Narvesen" tirdzniecības vietās: "Origo", "Valdemāra", "Strēlnieku", "Sakta", "Brīvības", "Grēcinieku", "Barona", kā arī Liepājā un Jelgavā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru