Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Krievijas koncerns Gazprom dabasgāzes piegādes cenu savai meitaskompānijai Latvijas dabasgāzes kompānijai Latvijas gāze (LG) nākamajā apkures sezonā samazinās par 5-7%, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service teica ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Viņš sacīja, ka pirms vēlēšanām vēl nebija zināms, vai viņš amatu saglabās, tādēļ arī sarunas nedaudz apstājušās. «Taču šī tēma noteikti ir atvēra, un tas, ko es teicu pirms vēlēšanām un varu atkārtot arī tagad, - sākotnējā sarunā ar Gazprom viceprezidentu mums bija vienošanās, ka līdz gada beigām mēs šo tēmu slēgsim,» viņš norādīja.

Kampars informēja - ja Valsts prezidents Valdis Zatlers dosies vizītē uz Maskavu, jautājums par dabasgāzes piegādes cenu noteikti tiks iekļauts viņa darba kārtībā. Ministrs pauda cerību, ka Zatlera vizīte Maskavā tik tiešām notiks. Kampars savukārt iecerējis tikties ar Gazprom cilvēkiem, kas darbojas Latvijā, lai saņemtu atbildes uz jautājumiem, uz kuriem līdz šim nav atbildēts.

Eiropas Komisija (EK) ir nosūtījusi iebildumu paziņojumu uzņēmumam Gazprom, kurā apgalvots, ka daži tā uzņēmējdarbības prakses veidi Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgos uzskatāmi par tā dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, kas ir pretrunā ar ES pretmonopola noteikumiem, informē EK.

Pamatojoties uz EK veikto izmeklēšanu, tās sākotnējais uzskats ir, ka Gazprom pārkāpj ES pretmonopola noteikumus, īstenojot vispārēju stratēģiju nolūkā sadalīt Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgus, piemēram, samazinot tā klientu iespēju tālākpārdot gāzi pārrobežu klientiem. Tas, iespējams, ir ļāvis Gazprom atsevišķās dalībvalstīs noteikt netaisnīgas cenas. Iespējams, ka uzņēmums Gazprom arī ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli tirgū, padarot gāzes piegādi atkarīgu no tā, vai vairumtirgotāji ir gatavi uzņemties ar darījumu nesaistītas saistības, kas attiecas uz gāzes transporta infrastruktūru.

Lai sniegtu atbildi uz šo iebildumu paziņojumu, Gazprom rīcībā ir 12 nedēļas. Uzņēmums var arī pieprasīt mutisko uzklausīšanu savu argumentu izklāstīšanai. Komisija pilnībā ievēros Gazpromaizstāvības tiesības un pirms lēmuma pieņemšanas rūpīgi izskatīs uzņēmuma sniegtos komentārus. Iebildumu paziņojuma nosūtīšana nekādā veidā nenosaka izmeklēšanas galarezultātu.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) pēc pilnvaru beigām turpinās darboties partiju apvienībā Vienotība un plāno pievērsties uzņēmējdarbībai, tiesa, pagaidām neatklājot konkrētu jomu.

Kampars atklāja, ka nekandidēt 11.Saeimas vēlēšanās bijis viņa personisks lēmums, un partija lēmuma pieņemšanā nav izdarījusi spiedienu.

Pēc ekonomikas ministra amata pamešanas Kampars pauž gatavību palikt Vienotībā: «Vienotībai patlaban ir svarīgi nodemonstrēt, ka tā ir nopietna partija, kas nenodarbojas ar spēlēm Vecrīgā, bet ir plaša, nopietni strukturēta politiska organizācija. Katrā ziņā partiju nepametīšu, jo man ir daudz ideju, ko varētu darīt, bet neizslēdzu, ka pēc ekonomikas ministra amata pamešanas varētu daļu ikdienas veltīt uzņēmējdarbībai.»

Uz jautājumu, vai Kamparam nav žēl, ka viņš pārdevis sava uzņēmuma SIA Ronis kapitāldaļas, viņš norādīja, ka nav vēlējies pārdot kapitāldaļas, tomēr nācās dzēst īstermiņa aizdevumu, un tajā brīdī nebija cita risinājuma. Kā ziņots iepriekš, Kamparam piederošā uzņēmuma investors samaksājis drošības naudu 35 000 latu apmērā, un par šo darījumu ieinteresējās gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan arī Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Patlaban ir atšķirīgi viedokļi par ieguvumiem un zaudējumiem no Eiropas Komisijas (EK) sāktās izmeklēšanas par iespējamiem Eiropas Savienības (ES) pretmonopola noteikumu pārkāpumiem, ko varbūt varētu būt īstenojis Krievijas gāzes gigants Gazprom, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Aprīļa nogalē EK nosūtīja oficiālus iebildumus Gazprom, norādot – koncerna īstenotā uzņēmējdarbības prakse astoņās Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīs – Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā – uzskatāma par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa gāzes tirgū izmantošanu, kas ir pretrunā ar ES pretmonopola noteikumiem.

Kā paziņoja ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere, EK uzskata, ka Gazprom apzināti cenšas sadalīt reģiona gāzes tirgu, līgumos iekļaujot nosacījumus par gāzes izmantošanu tikai kādās noteiktās teritorijās, aizliedzot tās tālāku pārdošanu bez koncerna piekrišanas, kā arī atsakoties mainīt gāzes piegāžu atrašanās vietas. Pēc EK domām, šādas darbības ļauj koncernam noteikt netaisnīgas gāzes cenas atsevišķās ES dalībvalstīs, kā arī kavē brīvu gāzes tirdzniecību Eiropas Ekonomikas zonā.

Krievijas dabasgāzes gigants Gazprom ir neefektīvi vadīta korumpēta kompānija, kas nespēj paredzēt krīzes izraisītas gāzes patēriņa izmaiņas un konkurēt starptautiskajā tirgū. Tā Gazprom raksturo ASV diplomāti, citējot Wikileaks publicētos dokumentus, ziņo Vedomosti.

Gazprom galvenie uzdevumi ir, pirmkārt, nodrošināt Krievijas iedzīvotājiem dabasgāzi par zemu cenu un, otrkārt, pildīt savas sociālās apņemšanās, ieskaitot, iesaistīšanos labdarībā. Tā kāds «augsta ranga» Gazprom vadītājs norādījis ASV diplomātiem tikšanās laikā 2008. gada septembrī. Kad ASV pārstāvji piesardzīgi painteresējās par kompānijas vērtības palielināšanu un tirgus daļu, Gazprom pārstāvis piemetinājis vēl trešo būtisko Gazprom uzdevumu - «stiprināt kontroli pār pasaules energoresursiem».

Wikileaks publicētajos dokumentos par Krieviju un tās kompānijām bieži sastopami tādi vārdi kā birokrātija, korupcija un mafija, turklāt informācijā par Gazprom šīs trīs lietas uzsvērtas jo īpaši. «Gazprom ir tieši tas, kas tiek sagaidīts no valstij piederošas monopola kompānijas, kas sēž uz dabas resursiem milzīgos apmēros – politiski motivēts, neefektīvs un korumpēts uzņēmums,» teikts vēstulē, ko 2009. gada 10. jūlijā uz dzimteni nosūtījis ASV sūtnis Krievijā Džons Baierlijs. Vēstulē tiek uzsvērts, ka uzņēmums nav spējis izskaust Padomju Savienības mantojumu, un tas joprojām darbojas savu politisko īpašnieku interesēs.

Lietuvas stāja sarunās ar Gazprom devusi rezultātus, paziņojusi prezidente Daļa Grībauskaite, ko premjerministrs Aļģirds Butkevičs otrdien iepazīstinājis ar Sočos uzklausītajiem Krievijas gāzes koncerna vadītāja piedāvājumiem.

Viņa atzinusi, ka šie mutiskie piedāvājumi atšķirībā no agrākajiem jau ir apspriešanas vērti, tomēr vēl nav iespējams pateikt, vai tie ir pieņemami. Prezidente atgādinājusi, ka Lietuva jau iepriekš saskārusies ar gadījumiem, ka vārdiski solījumi tā arī nav pārtapuši juridiski saistošos dokumentos.

«Redzam, ka mūsu taktika un pašcieņas pilnā stāja dod augļus. Mēs, kā jums zināms, esam iesnieguši šķīrējtiesai prasību pret Gazprom vairāk nekā četru miljardu litu (1,16 miljardu eiro) apmērā. Eiropas Komisija (EK) pēc Lietuvas iniciatīvas veic monopoldarbības uzraudzības izmeklēšanu pret Gazprom, un tas apstāklis, ka mēs nepiekritām [agrākajām] prasībām, bet cenšamies panākt enerģētisko neatkarību, dod rezultātus,» prezidente norādījusi pēc tikšanās ar premjeru un enerģētikas ministru Jaroslavu Neveroviču.

Stokholmas starptautiskā šķīrējtiesa, kas izskatīja gandrīz četrus gadus ilgušo Lietuvas strīdu ar Krievijas gāzes koncernu Gazprom attiecībā uz aptuveni 1,4 miljardu eiro pārmaksu par Lietuvai piegādāto gāzi, nav atzinusi Gazprom pārkāpumus, trešdien žurnālistiem paziņojis enerģētikas ministrs Roks Masjulis.

Viņš neslēpis, ka ir vīlies par šādu tiesas lēmumu.

Tiesas izdevumi būs jāsedz abām pusēm - katrai pa pusmiljonam eiro.

Prasību pret Gazprom par tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu starptautiskajā šķīrējtiesā Lietuva iesniedza 2012.gada oktobrī, iepriekšējās premjerministra Andrjus Kubļus valdības laikā, norādot, ka no 2004. līdz 2012.gadam valsts pārmaksājusi par gāzi, ko Krievijas koncerns piegādājis par nepamatoti augstām cenām.

Kā tobrīd norādīja eksperti, runa ir arī par iespējamu precedentu - ja Lietuva uzvarētu, tās paraugam varētu sekot arī citas valstis.

«Šķīrējtiesas atzinumos norādīts, ka neviena no pusēm nav pietiekami pamatojusi savas prasības. Tas liecina, ka lieta ir ļoti sarežģīta un neviena puse nav spējusi aizstāvēt savu viedokli,» sacījis Masjulis.

Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" nonācis grūtībās, uzņēmumam nespējot kompensēt Eiropas tirgus zaudēšanu pēc Maskavas izvērstā pilna apmēra kara Ukrainā, vēstī laikraksts "Financial Times".

Pagājušā gada nogalē, kad "Gazprom" ziņoja par rekordlielu pārdošanas apjomu Ķīnā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija sajūsmināts un sacīja uzņēmuma vadītājam un savam ilggadējam sabiedrotajam Aleksejam Milleram: "Tas ir lieliski, es apsveicu jūs ar jūsu darba rezultātiem."

Taču Putina uzslavas, par kurām nekavējās ziņot Krievijas propagandas mediji, ir pretrunā ar uzņēmumā valdošo krīzi, kuru izraisījusi lielākā tirgus zaudēšana.

Eiropa, pārtraucot atkarību no Krievijas gāzes, ir spējusi sagraut Maskavas cerības, ka notiks pretējais, un "Gazprom", kas bija Putina trumpis, kad viņš uzsāka atkārtotu iebrukumu Ukrainā, ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem, kas kļuvis par upuri šajā karā, raksta "Financial Times".

Ar atpakaļejošu datumu Gazprom piešķirtā atlaide līdz gala patērētājiem nenonāks

Tā, atbildot uz deputātu jautājumiem, kaimiņvalsts parlamentā paziņojis premjers Aļģirds Butkevičs, raksta portāla Delfi Lietuvas redakcija. Gāzes kompānija Lietuvos dujos, duelējoties ar Krievijas Gazprom par godīgākiem dabasgāzes cenas noteikumiem, ir panākusi apmēram 20% atlaidi ar atpakaļejošu datumu – no 2013. gada 1. janvāra.

Tomēr lētāk

Lietuvas mājsaimniecības tomēr jaunajā apkures sistēmā būs ieguvējas – maksa par siltumu bez PVN būs 22,82 liti (6,71 eiro) par kilovatstundu jeb par 8% zemāka nekā pērnā gada oktobrī, ziņo kaimiņu galvaspilsētas uzņēmums Vilniaus energija. Iemesls tam ir kompānijas iepirktās dabasgāzes cenas kritums kopš maija no 1483 uz 1246 litiem (no 436,05 uz 366,36 eiro) par naftas tonnas ekvivalentu. Gazprom līgumos ar ES valstīm tradicionāli gāzes cenu saista ar naftas cenām.

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns Gazprom piedāvājis jaunu cenu veidošanas modeli klientiem Lietuvā, kas sadārdzina piegādāto dabasgāzi.

Kompānija Haupas, kas piegādā gāzi no Krievijas Lietuvas dienvidos esošajai kūrortpilsētai Druskininkiem, paziņoja, ka jaunā cenas aprēķina formula, kuru Gazprom piedāvājis uz trim mēnešiem, nozīmē, ka gāzes cenas samazinājums nebūs tik straujš kā naftas cenas kritums.

Savukārt cits gāzes importētājs Lietuvā Lietuvos duju tiekimas atteicās komentēt cenu formulas izmaiņas, sakot, ka sarunas ar Gazprom turpinās.

Cenu formula noteic, ka gadījumā, ja «naftas produktu cenas samazinās vairāk par noteiktu līmeni, gāzes cena vairs nesarūk tik krasi, cik krasi samazinās naftas cenas», aģentūrai BNS teica Haupas direktora vietnieks Donats Motiejūns.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība a/s Air Baltic Corporation (airBaltic) šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. airBaltic uzskata, ka ekonomikas ministram Kamparam pēc šodienas izteikumiem būtu jādemisionē.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V), atsaucoties uz viņa rīcībā esošo informāciju Rietumu radio sacīja, ka lielie zaudējumi radīti apzināti, lai no uzņēmuma «izpumpētu naudas līdzekļus».

«Informācija, kas ir manā rīcībā, nav patīkama, tā ir pat ļoti satraucoša. Pagājušajā gadā Latvijas valdība uzņēmumā investēja vairāk nekā 15 miljonus latu, lai nodrošinātu iespēju airBaltic līzingā pirkt jaunas lidmašīnas un kompānija attīstītos. airBaltic vadītājs un viens no īpašniekiem Bertolds Fliks valdībai rādīja savu biznesa plānu, kurā gan šogad, gan nākamgad ir norādīta liela peļņa, taču ir milzu zaudējumi,» sacīja Kampars.

Ekonomikas ministra Arta Kampara (V) jūnija paziņojumi par Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic, kuros tika izteikta neuzticība aviokompānijai, radījuši vairāk nekā 25 miljonus latu lielus zaudējumus, šodien preses konferencē atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

(Papildināts ar Arta Kampara viedokli)

Viņš skaidroja, ka pēc negatīvajiem ministra paziņojumiem kreditoru pacietība sākusi izsīkt. Pēc paziņojuma biļešu tirdzniecība būtiski samazinājusies - par 70 000 biļešu, un kopumā tas radījis aptuveni piecus miljonus latu lielus zaudējumus.

Nosacījumu maiņa jaunu lidsabiedrības lidmašīnu iegādei radījusi vairāk nekā 20 miljonu latu zaudējumus.

Kā ziņots, jūnijā Latvijas Radio ekonomikas ministrs Kampars paziņoja, ka problēmas aviokompānijā airBaltic būtu jārisina, «agresīvā veidā pārņemot informācijas pieejamību un operatīvo menedžmentu» no pašreizējās kompānijas vadības.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars kā divarpus gados svarīgāko darbu nosauc ekonomikas struktūras maiņu - no patēriņā balstītas ekonomikas uz ražojošu un eksportējošu.

Kampars norāda, ka divarpus gados, kas pavadīti ekonomikas ministra amata krēslā, paveiktie darbi esot apkopti uz 44 lapām, tomēr kā svarīgāko viņš izcēla reformu - no patēriņā balstītas ekonomikas uz ražošanā un eksportā balstītu.

«Treknajos gados rūpnieciskā ražošana ekonomikas īpatsvarā aizņēma 9,9%, bet šā gada pirmajā pusē ir 14,3%. Tāpat redzams, ka 34% eksporta pieaugums šogad ir viens no lielākajiem kāpumiem Eiropas Savienībā. Ja kāds apgalvo, ka šie rādītāji ir radušies paši no sevis, tas tā nav,» uzsvēra Kampars.

Pirmais darbs, ko viņš veicis, stājoties ekonomikas ministra amatā, bijusi garantiju sistēmas ieviešana - divos mēnešos notika vienošanās par eksporta kredīta garantiju apdrošināšanas sistēmu. Tāpat tika nosauktas piecas prioritārās nozares - pārtikas rūpniecība, kokapstrāde, ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, mašīnbūve un metālapstrāde, kuras, pēc ministra sacītā, patlaban aizņem aptuveni 80% no visa ražojošā sektora.

Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma, ka maksājumi par gāzes piegādēm turpmāk no "nedraudzīgām valstīm", tai skaitā visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tiks pieņemti tikai rubļos, Lietuvas valsts kontrolētais uzņēmums "Ignitis" informējis ziņu aģentūru BNS, ka vairs nepirks Krievijas gāzi un neplāno norēķinus ar Kremļa kontrolēto koncernu "Gazprom".

"Mums nekādi maksājumi koncernam "Gazprom" nav plānoti, tādēļ mums tas nav aktuāli," sacījis "Ignitis grupe" pārstāvis Artūrs Ketlerjus.

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām...

Pēc viņa teiktā, "Ignitis" kopš gada sākuma "Gazprom" gāzi Lietuvas vajadzībām nav pircis, bet gāze iegādāta klientiem Latvijā un Igaunijā un turēta Inčukalna krātuvē Latvijā.

Ketlerjus norādījis, ka pērn no "Gazprom" pirktās gāzes īpatsvars nesasniedza trešdaļu no "Ignitis" kopējā gāzes portfeļa.

"Gazprom" gāzi pērk lielākā gāzes patērētāja Lietuvā - Jonavas slāpekļa mēslojuma rūpnīca "Achema" - un, iespējams, arī mazāki klienti.

"Achemos grupe" pārstāve Jolita Macelīte aģentūrai BNS sacījusi, ka "Achema" no "Gazprom" līdz šim pirkusi "noteiktu daļu" gāzes, bet aprīlī pirkt gāzi no Kremļa kontrolētā koncerna nav plānojusi.

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte marta sākumā izteicās, ka Lietuva spētu izdzīvot bez "Gazprom" gāzes, bet pastāv "zināmas tehniskas lietas", kādēļ šī gāze joprojām tiek pirkta.

Krievija nobloķē Kazahstānas naftas eksportu uz Eiropu 

Krievija ir nobloķējusi naftas eksportu no Kazahstānas uz Eiropu, paziņojot par negaidītu...

Savukārt enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis norādīja, ka Lietuva varētu nevilcinoties atteikties no "Gazprom" gāzes, ko tā saņem pa gāzesvadu caur Baltkrieviju, taču tas kaitētu abu pārējo Baltijas valstu enerģētiskajai drošībai.

Tikmēr Lietuvas valsts dabasgāzes pārvades sistēmu operators "Amber Grid" no "Gazprom" saņem maksu par gāzes tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu.

"Amber Grid" pārstāve Laura Šebeķiene aģentūrai BNS pastāstījusi, ka pēdējais maksājums no "Gazprom" martā saņemts eiro valūtā, kā noteikts līgumā, bet nākamais maksājums paredzēts aprīlī. Uzņēmumam līgums ar "Gazprom" noslēgts līdz 2025.gada beigām un balstās uz formulu "transportē vai maksā" ("ship or pay").

"Amber Grid" vadītājs Nemuns Bikņus iepriekš norādījis, ka Lietuva lielāko daļu dabasgāzes, kas tai nepieciešama, saņem caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli, bet Krievijas gāzes importa īpatsvars pēdējā gada laikā nav sasniedzis pat trešo daļu kopējā pieprasījuma.

Saskaņā ar "Amber Grid" datiem pērn Lietuva importēja kopumā 26,3 teravatstundas dabasgāzes, tai skaitā 16,3 teravatstundas jeb 62% caur Klaipēdas termināli, 6,8 teravatstundas jeb 26% no Krievijas un 3,2 teravatstundas jeb 12% no Latvijas.

Pērkot gāzi no Turkmenistānas, Gazprom vadās pēc pilnīgi citiem likumiem, nekā gāzi pārdodot, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas gāzes monopola kompānija vienpusēji ir mainījusi līguma nosacījumus un nemaksā pilnu cenu par gāzes importu no Turkmenistānas. Šāda taktika ir acīmredzamā pretrunā ar Gazprom prasībām attiecībā pret saviem gāzes eksporta partneriem, prasot pilnībā ievērot līgumus, piemēram, par iepērkamās gāzes apjomiem.

Jo tā ērtāk

Krievijas prezidents Vladimirs Putins nesenā telefonsarunā ar Turkmenistānas prezidentu Gurbanguli Berdimuhamedovu pārrunājuši dažādus jautājumus, bet fons un tiešais iemesls sarunai – abu valstu domstarpības par turkmēņu dabasgāzes eksporta cenu, ziņo aģentūra AzerNews. Krievijas stratēģija ir savus apjomīgos dabasgāzes resursus eksportēt uz Eiropu par attiecīgām cenām, bet savam iekšējam patēriņam lielā mērā izmantot importēto lētāko gāzi no Centrālāzijas valstīm – Turkmenistānas un Uzbekistānas. Šo lētāko gāzi Gazprom mēdz arī reeksportēt par augstāku cenu. Ekonomisko pētījumu datu arhīvā Munich Personal RePEc Archive redzams, ka 2008. gadā Uzbekistāna uz Krieviju eksportējusi gāzi par 160 USD par 1000 kubikmetriem. Tai pašā laikā Gazprom eksports uz Eiropu šim apjomam vidēji bija 350 USD vērts. Dabasgāze līdz nesenam laikam ir bijusi viens no stratēģiskajiem stūrakmeņiem Turkmenistānas un Krievijas attiecībās, un Gazprom ir padomju laikā būvētā Centrālāzijas gāzes vada īpašniece. Bet nu Turkmenistānas Naftas, gāzes un izrakteņu ministrija ziņo, ka Gazprom Export, kas ir Gazprom pilnībā piederoša meitas kompānija, nemaksā atlikumu par faktiski piegādāto resursu. Pēc tāda paziņojuma Gazprom ir vērsusies Stokholmas starptautiskajā šķīrējtiesā pret Turkmenistānu par piegādes līgumā paredzētās gāzes cenas pārskatīšanu. Pēc Forbes datiem gāzi no Turkmenistānas Gazprom importē par 240 USD par 1000 kubikmetriem. Tas ir ievērojami mazāk par Gazprom pašas eksporta cenām uz Eiropu, kas gan ir atšķirīgas.

Citi Krievijas spēlētāji torpedē Gazprom izredzētību, kamēr kompānija pilda politisko pasūtījumu , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms globālās finanšu krīzes Gazprom tirgus kapitalizācija bija virs 300 mljrd. USD, bet šajos kompānijai grūtākajos laikos tā ir jau ap 50 mljrd. USD. Tās spēja pielāgoties jaunajai tirgus situācijai ir lielākais izaicinājums kompānijas vēsturē, aģentūrai AFP saka konsultāciju kompānijas Macro Advisory Partners līdzīpašnieks Kriss Vīfers. «Atliek vien noraudzīties, vai Gazprom kļūs par [Krievijas] ārpolitikas piedēkli, vai arī attīstīsies par globālu enerģētikas kompāniju.» Krievijas Ekonomikas ministrija prognozē, ka šogad Gazprom saražos 414 miljardus kubikmetru gāzes, kas būtu zemākais rādītājs tās vēsturē un arī slikta zīme kompānijai, kuras aktīvos ir vienas no lielākajām dabasgāzes rezervēm pasaulē.

Neskatoties uz to, ka dabasgāzes pārvades sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid (Conexus) akcionāru vidū joprojām ir Krievijas dabasgāzes koncerns Gazprom, Conexus šodien iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) pieteikumu uzņēmuma sertificēšanai, informēja SPRK pārstāvji.

Conexus valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne skaidroja - lai sasniegtu īpašumtiesību nodalīšanas mērķa izpildi, Conexus, neatkarīgi no akcionāru sastāva, ir spējīgs nodrošināt to, ka pārvades sistēmas operators lēmumus pieņem neatkarīgi, nodrošinot caurskatāmību un nediskriminējošu attieksmi uz pārvades sistēmas lietotājiem un tirgus dalībniekiem.

Iesniegtās dokumentācijas sagatavošanā Conexus ņēmis vērā Eiropas Komisijas skaidrojumus par īpašumtiesību nodalīšanu un kontroles īstenošanu pārvades sistēmas operatora neatkarības prasību izpratnē.

Līdz ar to Conexus dokumentus sagatavojis atbilstoši SPRK apstiprinātajiem sertificēšanas noteikumiem, kas nosaka iesniedzamo informāciju, lai apliecinātu IT sistēmu drošu darbību, komercinformācijas aizsardzību un vienādas attieksmes nodrošināšanu pret visiem tirgus dalībniekiem.

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien paziņoja, ka panākusi vienošanos ar Krievijas valsts dabasgāzes kompāniju «Gazprom», kas tikusi apsūdzēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs Centrālajā un Austrumeiropā, tādējādi uzņēmumam izvairoties no naudassoda piemērošanas.

Šī vienošanās panākta pēc tam, kad «Gazprom» piekritis Austrumeiropā noteikt standarta cenas salīdzinājumā ar pārējo Eiropu, kā arī atteikties no prasības, kas klientiem ierobežo gāzes reeksportu.

Šī vienošanās «Gazprom» nodrošina iespēju izvairīties no naudassoda vairāku miljardu eiro apmērā, kā arī palīdz mazināt saspīlējumu Krievijas un rietumvalstu attiecībās, kas pasliktinājušās saistībā ar Ukrainu, karu Sīrijā un Kremļa iespējami īstenotām manipulācijām.

«Šodienas lēmums novērš »Gazprom« radītus šķēršļus, kas traucē gāzes neierobežotai plūsmai Centrālajā un Austrumeiropā,» norāda ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere.

Vestagere uzsver, ka šī vienošanās kompānijai nosaka stingras prasības un nodrošina pielāgotu noteikumu kopumu turpmākai «Gazprom» darbībai.

Artis Kampars kļuvis par biedrības Latvijas- Ķīnas biznesa padomes valdes priekšsēdētāju un uzskata, ka ķīniešu Latvijā potenciāli varētu interesēt ražotņu izveide, šodien raksta Dienas bizness.

Nelielai daļai ķīniešu pašlaik šķietot pievilcīga iespēja caur Latviju dabūt uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā, taču kā lielāko nākotnes perspektīvu Artis Kampars min iespēju, ka ķīnieši Latvijā varētu izvietot savas ražotnes.

«Nopietnas Latvijas kompānijas redz savu tirgus noietu Ķīnā. Ķīna mums ir interesanta ar to, ka tur tāpat kā arābu un atsevišķās Dienvidamerikas valstīs atrodas reāla nauda. Ja mēs atrodam to biznesa modeli, kur Latvijas puse var piedāvāt Ķīnai savas biznesa idejas, bet ķīnieši tās var finansēt, saskatot tur peļņas iespējas, tad tā būtu veiksmīga sadarbība,» prognozē A. Kampars. Jautāts, vai ķīniešus Latvijā varētu interesēt, piemēram, Lattelecom iegāde vai kādu valsts banku nopirkšana, A. Kampars atbild, ka šīs lietas ķīniešiem ir pārāk sīkas. «Latvijā ķīniešus varētu interesēt reālas investīcijas ražošanā. Piemēram, telekomunikāciju kompānija Huawei šeit redz iespēju, izveidot sava servisa atbalsta punktu, vai pat izvietot kādu ražošanas sadaļu. Patīk vai nepatīk, bet telekomunikāciju jomā ķīnieši pašlaik ir izkonkurējuši gan Nokia, gan Ericsson, gan Alcatel. Viņi ir gudrāki, efektīvāki un arī tehnoloģiski augstvērtīgāki,» secina A. Kampars.

Visa atbildība par situāciju nacionālajā lidsabiedrībā Air Baltic Corporation (airBaltic) saskaņā ar esošo akcionāru līgumu ir jāuzņemas kompānijas privātajam akcionāram un tās vadītājam Bertoltam Flikam, šodien preses konferencē sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka saskaņā ar 2009.gadā noslēgto akcionāru līgumu lidsabiedrības vadība ir privāto akcionāru rokās. «Pilna atbildība ir jāuzņemas privātajiem akcionāriem, kas ir pilnībā atbildīgi par airBaltic valdes vienpersoniski pieņemtajiem lēmumiem,» uzsvēra Augulis.

Ministrs piebilda, ka, ja patlaban viņam būtu jāparaksta šāds akcionāru līgums, tad viņš to, visticamāk, nedarītu. «Tomēr mums ir jāapzinās visas tiesiskās sekas, ko paredz esošais akcionāru līgums,» piebilda Augulis.

Viņš sacīja, ka patlaban visas spekulācijas par finanšu situāciju airBaltic ir bez pamata. «Uzņēmumā notiek audits, un tā rezultāti valdībai tiks ziņoti pēc 4.jūlija. Ir skaidrs, ka līdz 2012.gadam lidsabiedrībā būs nepieciešami ieguldījumi lidmašīnu flotes nomaiņai, tāpēc valdībai pēc auditoru ziņojuma uzklausīšanas būs jāpieņem lēmums, vai valstij kā airBaltic lielākajai akcionārei šajā procesā jāiesaistās vai nē,» skaidroja Augulis.

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard01(353).jpg

Viena no lielākajām kļūdām, kas Latvijā privatizācijā pieļauta, ir gāzes infrastruktūru privatizācija. «Visas Baltijas valstis – viena veiksmīgāk, cita mazāk - gāzes infrastruktūru savulaik privatizēja. Latvijā tas, manuprāt, notika ļoti neveiksmīgi,» intervijā laikrakstam Diena norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars.

«Pašlaik tās ir privātas kompānijas, kur tiešām runa ir tikai par atpirkšanu. Cik man zināms, Gazprom un tās kompānijas, kas strādā Lietuvā un Igaunijā, šobrīd neizskata iespēju pārdot atpakaļ valstij vai šo valstu uzņēmumiem šos aktīvus,» skaidro ministrs, piebilstot, ka viņa rīcībā neesot informācijas par to, vai Igaunijas un Lietuvas nodomi atpirkt gāzes infrastruktūru realizēsies.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

«Sarunās ar Gazprom par dabasgāzes cenas atlaidi darīsim visu, ko varēsim, taču neņemos prognozēt rezultātu.»

Tā uz DB jautājumu par to, vai Latvijai ir izredzes arī nākamgad saņemt dabasgāzes cenas atlaidi, atbildēja viens no a/s Latvijas gāze akcionāriem Itera Latvija prezidents Juris Savickis, šodien raksta Dienas bizness. DB jau rakstīja, ka no 2011. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim a/s Latvijas gāze saņēma 15% dabasgāzes cenas atlaidi no Gazprom. Arī Gazprom DB guva apliecinājumu, ka pašlaik šādas sarunas notiek: «Gāzes cena Latvijai tiek noteikta pēc formulas, atkarībā no citu kurināmo cenas, un tiek abpusēji saskaņota. Pēc līguma nosacījumiem- dabasgāzes piegādes cena ir komerciāla rakstura informācija. Pašlaik šādas sarunas arī notiek saskaņā ar tirgus konjunktūru,» DB norādīja Gazprom pārstāve Olga Moreva.

«No manas puses sarunās ar Krievijas valdības vadītāju priekšlikums par gāzes piegādes tarifu piesaisti biržas cenām netika ierosināts un portāla pietiek.com atreferējums par sarunas saturu ir meli,» izplatītā paziņojumā uzsvēris ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība).

Viņš norāda, ka uzņēmuma Itera Latvija prezidents Juris Savickis nepiedalījās nevienā no sarunām Maskavā, tādēļ viņa versija par diskusiju saturu nekādā veidā nevar tikt uzskatīta par uzticamu un atbilstošu patiesībai.

Ministrs ir pārliecināts, ka ilgtermiņā dabasgāzes cenas piesaiste biržas cenai Latvijai un tās iedzīvotājiem var būt izdevīgāka, nekā piesaiste naftas cenai, kam ir tendence palielināties un, turpinot sarunas ar Gazprom, Latvija panāks izdevīgākus gāzes piegādes nosacījumus.

A.Kampars arī piebilst: «Lai kādi būtu atsevišķu uzņēmēju centieni savu biznesa interešu vārdā diskreditēt valdības īstenoto enerģētikas politiku, tā mērķtiecīgi tiks turpināta.»