Pagājušā gada komentētākie raksti portālā db.lv bijuši par un ap politiku – politiķu izteicieni reti kuru atstāja vienaldzīgu.

Daudze: kamēr iedzīvotāji krāps valsti, deputātu godprātība var būt dažāda

«Saeima ir sabiedrības spogulis! Neviens no deputātiem te nav no gaisa nokritis vai nez no kurienes pēkšņi parādījies,» tā norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

Ēķis: Lembergs, Šķēle un Šlesers nav savtīgi

«Ja cilvēks ir ar galvu, viņš pelna pats un ļauj to darīt citiem,» uz jautājumu, vai Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers ir nesavtīgi klāsta kustības Par labu Latviju vadītājs Andrejs Ēķis.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) pēc pilnvaru beigām turpinās darboties partiju apvienībā Vienotība un plāno pievērsties uzņēmējdarbībai, tiesa, pagaidām neatklājot konkrētu jomu.

Kampars atklāja, ka nekandidēt 11.Saeimas vēlēšanās bijis viņa personisks lēmums, un partija lēmuma pieņemšanā nav izdarījusi spiedienu.

Pēc ekonomikas ministra amata pamešanas Kampars pauž gatavību palikt Vienotībā: «Vienotībai patlaban ir svarīgi nodemonstrēt, ka tā ir nopietna partija, kas nenodarbojas ar spēlēm Vecrīgā, bet ir plaša, nopietni strukturēta politiska organizācija. Katrā ziņā partiju nepametīšu, jo man ir daudz ideju, ko varētu darīt, bet neizslēdzu, ka pēc ekonomikas ministra amata pamešanas varētu daļu ikdienas veltīt uzņēmējdarbībai.»

Uz jautājumu, vai Kamparam nav žēl, ka viņš pārdevis sava uzņēmuma SIA Ronis kapitāldaļas, viņš norādīja, ka nav vēlējies pārdot kapitāldaļas, tomēr nācās dzēst īstermiņa aizdevumu, un tajā brīdī nebija cita risinājuma. Kā ziņots iepriekš, Kamparam piederošā uzņēmuma investors samaksājis drošības naudu 35 000 latu apmērā, un par šo darījumu ieinteresējās gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan arī Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Krievijas koncerns Gazprom dabasgāzes piegādes cenu savai meitaskompānijai Latvijas dabasgāzes kompānijai Latvijas gāze (LG) nākamajā apkures sezonā samazinās par 5-7%, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service teica ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Viņš sacīja, ka pirms vēlēšanām vēl nebija zināms, vai viņš amatu saglabās, tādēļ arī sarunas nedaudz apstājušās. «Taču šī tēma noteikti ir atvēra, un tas, ko es teicu pirms vēlēšanām un varu atkārtot arī tagad, - sākotnējā sarunā ar Gazprom viceprezidentu mums bija vienošanās, ka līdz gada beigām mēs šo tēmu slēgsim,» viņš norādīja.

Kampars informēja - ja Valsts prezidents Valdis Zatlers dosies vizītē uz Maskavu, jautājums par dabasgāzes piegādes cenu noteikti tiks iekļauts viņa darba kārtībā. Ministrs pauda cerību, ka Zatlera vizīte Maskavā tik tiešām notiks. Kampars savukārt iecerējis tikties ar Gazprom cilvēkiem, kas darbojas Latvijā, lai saņemtu atbildes uz jautājumiem, uz kuriem līdz šim nav atbildēts.

«No manas puses sarunās ar Krievijas valdības vadītāju priekšlikums par gāzes piegādes tarifu piesaisti biržas cenām netika ierosināts un portāla pietiek.com atreferējums par sarunas saturu ir meli,» izplatītā paziņojumā uzsvēris ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība).

Viņš norāda, ka uzņēmuma Itera Latvija prezidents Juris Savickis nepiedalījās nevienā no sarunām Maskavā, tādēļ viņa versija par diskusiju saturu nekādā veidā nevar tikt uzskatīta par uzticamu un atbilstošu patiesībai.

Ministrs ir pārliecināts, ka ilgtermiņā dabasgāzes cenas piesaiste biržas cenai Latvijai un tās iedzīvotājiem var būt izdevīgāka, nekā piesaiste naftas cenai, kam ir tendence palielināties un, turpinot sarunas ar Gazprom, Latvija panāks izdevīgākus gāzes piegādes nosacījumus.

A.Kampars arī piebilst: «Lai kādi būtu atsevišķu uzņēmēju centieni savu biznesa interešu vārdā diskreditēt valdības īstenoto enerģētikas politiku, tā mērķtiecīgi tiks turpināta.»

Latvijas nacionālā lidsabiedrība a/s Air Baltic Corporation (airBaltic) šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. airBaltic uzskata, ka ekonomikas ministram Kamparam pēc šodienas izteikumiem būtu jādemisionē.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V), atsaucoties uz viņa rīcībā esošo informāciju Rietumu radio sacīja, ka lielie zaudējumi radīti apzināti, lai no uzņēmuma «izpumpētu naudas līdzekļus».

«Informācija, kas ir manā rīcībā, nav patīkama, tā ir pat ļoti satraucoša. Pagājušajā gadā Latvijas valdība uzņēmumā investēja vairāk nekā 15 miljonus latu, lai nodrošinātu iespēju airBaltic līzingā pirkt jaunas lidmašīnas un kompānija attīstītos. airBaltic vadītājs un viens no īpašniekiem Bertolds Fliks valdībai rādīja savu biznesa plānu, kurā gan šogad, gan nākamgad ir norādīta liela peļņa, taču ir milzu zaudējumi,» sacīja Kampars.

Ekonomikas ministra Arta Kampara (V) jūnija paziņojumi par Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic, kuros tika izteikta neuzticība aviokompānijai, radījuši vairāk nekā 25 miljonus latu lielus zaudējumus, šodien preses konferencē atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

(Papildināts ar Arta Kampara viedokli)

Viņš skaidroja, ka pēc negatīvajiem ministra paziņojumiem kreditoru pacietība sākusi izsīkt. Pēc paziņojuma biļešu tirdzniecība būtiski samazinājusies - par 70 000 biļešu, un kopumā tas radījis aptuveni piecus miljonus latu lielus zaudējumus.

Nosacījumu maiņa jaunu lidsabiedrības lidmašīnu iegādei radījusi vairāk nekā 20 miljonu latu zaudējumus.

Kā ziņots, jūnijā Latvijas Radio ekonomikas ministrs Kampars paziņoja, ka problēmas aviokompānijā airBaltic būtu jārisina, «agresīvā veidā pārņemot informācijas pieejamību un operatīvo menedžmentu» no pašreizējās kompānijas vadības.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars kā divarpus gados svarīgāko darbu nosauc ekonomikas struktūras maiņu - no patēriņā balstītas ekonomikas uz ražojošu un eksportējošu.

Kampars norāda, ka divarpus gados, kas pavadīti ekonomikas ministra amata krēslā, paveiktie darbi esot apkopti uz 44 lapām, tomēr kā svarīgāko viņš izcēla reformu - no patēriņā balstītas ekonomikas uz ražošanā un eksportā balstītu.

«Treknajos gados rūpnieciskā ražošana ekonomikas īpatsvarā aizņēma 9,9%, bet šā gada pirmajā pusē ir 14,3%. Tāpat redzams, ka 34% eksporta pieaugums šogad ir viens no lielākajiem kāpumiem Eiropas Savienībā. Ja kāds apgalvo, ka šie rādītāji ir radušies paši no sevis, tas tā nav,» uzsvēra Kampars.

Pirmais darbs, ko viņš veicis, stājoties ekonomikas ministra amatā, bijusi garantiju sistēmas ieviešana - divos mēnešos notika vienošanās par eksporta kredīta garantiju apdrošināšanas sistēmu. Tāpat tika nosauktas piecas prioritārās nozares - pārtikas rūpniecība, kokapstrāde, ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, mašīnbūve un metālapstrāde, kuras, pēc ministra sacītā, patlaban aizņem aptuveni 80% no visa ražojošā sektora.

Artis Kampars kļuvis par biedrības Latvijas- Ķīnas biznesa padomes valdes priekšsēdētāju un uzskata, ka ķīniešu Latvijā potenciāli varētu interesēt ražotņu izveide, šodien raksta Dienas bizness.

Nelielai daļai ķīniešu pašlaik šķietot pievilcīga iespēja caur Latviju dabūt uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā, taču kā lielāko nākotnes perspektīvu Artis Kampars min iespēju, ka ķīnieši Latvijā varētu izvietot savas ražotnes.

«Nopietnas Latvijas kompānijas redz savu tirgus noietu Ķīnā. Ķīna mums ir interesanta ar to, ka tur tāpat kā arābu un atsevišķās Dienvidamerikas valstīs atrodas reāla nauda. Ja mēs atrodam to biznesa modeli, kur Latvijas puse var piedāvāt Ķīnai savas biznesa idejas, bet ķīnieši tās var finansēt, saskatot tur peļņas iespējas, tad tā būtu veiksmīga sadarbība,» prognozē A. Kampars. Jautāts, vai ķīniešus Latvijā varētu interesēt, piemēram, Lattelecom iegāde vai kādu valsts banku nopirkšana, A. Kampars atbild, ka šīs lietas ķīniešiem ir pārāk sīkas. «Latvijā ķīniešus varētu interesēt reālas investīcijas ražošanā. Piemēram, telekomunikāciju kompānija Huawei šeit redz iespēju, izveidot sava servisa atbalsta punktu, vai pat izvietot kādu ražošanas sadaļu. Patīk vai nepatīk, bet telekomunikāciju jomā ķīnieši pašlaik ir izkonkurējuši gan Nokia, gan Ericsson, gan Alcatel. Viņi ir gudrāki, efektīvāki un arī tehnoloģiski augstvērtīgāki,» secina A. Kampars.

Visa atbildība par situāciju nacionālajā lidsabiedrībā Air Baltic Corporation (airBaltic) saskaņā ar esošo akcionāru līgumu ir jāuzņemas kompānijas privātajam akcionāram un tās vadītājam Bertoltam Flikam, šodien preses konferencē sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka saskaņā ar 2009.gadā noslēgto akcionāru līgumu lidsabiedrības vadība ir privāto akcionāru rokās. «Pilna atbildība ir jāuzņemas privātajiem akcionāriem, kas ir pilnībā atbildīgi par airBaltic valdes vienpersoniski pieņemtajiem lēmumiem,» uzsvēra Augulis.

Ministrs piebilda, ka, ja patlaban viņam būtu jāparaksta šāds akcionāru līgums, tad viņš to, visticamāk, nedarītu. «Tomēr mums ir jāapzinās visas tiesiskās sekas, ko paredz esošais akcionāru līgums,» piebilda Augulis.

Viņš sacīja, ka patlaban visas spekulācijas par finanšu situāciju airBaltic ir bez pamata. «Uzņēmumā notiek audits, un tā rezultāti valdībai tiks ziņoti pēc 4.jūlija. Ir skaidrs, ka līdz 2012.gadam lidsabiedrībā būs nepieciešami ieguldījumi lidmašīnu flotes nomaiņai, tāpēc valdībai pēc auditoru ziņojuma uzklausīšanas būs jāpieņem lēmums, vai valstij kā airBaltic lielākajai akcionārei šajā procesā jāiesaistās vai nē,» skaidroja Augulis.

Jauniešu kustība Vienota Latvija pasniegusi ekonomikas ministram Artim Kamparam (Vienotība) piecus kilogramus biezpiena prāta spēju uzlabošanai.

Jāatgādina, ka portāls pietiek.com rakstīja, ka nesenās Valsts prezidenta vizīteslaikā Maskavā A.Kampars, tiekoties ar Krievijas valdības vadītāju Vladimiru Putinu, izgāzies un gandrīz sarunājis Latvijai ziemā gāzi nevis par zemāku, bet augstāku cenu.

Vienota Latvija uzskata, ka šāda ekonomikas ministra rīcība ir izskaidrojama gan ar kompetences trūkumu, gan ar to, ka A.Kampars, kā zināms, ekonomē uz pusdienu rēķina, neuzņemot pietiekamu vitamīnu devu, tādā veidā nozīmīgos brīžos nostāda Latviju nepieņemami smieklīgās situācijās, teikts paziņojumā.

«Lai turpmāk šādi gadījumi neatkārtotos, mēs iesakām Kampara kungam vairāk uzturā lietot tieši biezpienu, jo kā zināms, tas uzlabo smadzeņu darbību, kas ir vitāli nepieciešams cenšoties strādāt ekonomikas ministra jomā. Tas ir nožēlojami, ka Arta Kampara partija nespēj parūpēties par saviem nozīmīgākajiem biedriem, līdz ar to mēs esam spiesti palīdzēt viņam, lai turpmāk Latvija netiktu nostādīta muļķa lomā ekonomikas jautājumos,» norāda Vienota Latvija priekšsēdētājs Eduards Svatkovs.

Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins ir gatavs sarunām ar valsts protestu kustības pārstāvjiem, lai nodrošinātu to, ka prezidenta vēlēšanas norisinātos godīgi, pavēstījis bijušais finanšu ministrs Aleksejs Kudrins.

A. Kudrins sarunā ar laikrakstu Vedomosti norādīja, ka ticies ar V. Putinu pirms sestdien notikušā mītiņa Maskavā. «No sarunas ar V. Putinu es nopratu, ka viņš nebaidās no 4. maijā paredzētajām [prezidenta] vēlēšanām. Viņš ir gatavs pieņemt visus nepieciešamos mērus, lai nodrošinātu, ka šīs vēlēšanas ir godīgas,» sacīja A. Kudirns.

Db.lv jau vēstīja, ka sestdien Krievijas galvaspilsētā Maskavā pulcējās desmiti tūkstošu protestētāju. Demonstrāciju dalībniekus uzrunāja arī A. Kudrins.

Analītiķi uzskata, ka A. Kudrina piedalīšanās mītiņā varētu liecināt, ka viņš kļūs par starpnieku starp varas iestādēm un protesta akciju dalībniekiem, vēsta AFP.

Informācija par aviosabiedrības airBaltic zaudējumiem 18 milj. Ls apjomā šā gada pirmajos piecos mēnešos ir neformāla, tomēr pietiekami ticama, lai par to runātu publiski. Auditētie dati vēl nav zināmi, lai gan auditu par pieciem mēnešiem vajadzējis iesniegt jau šā gada maija sākumā, intervijā raidījumam 900 sekundes norādīja ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība).

Ekonomikas ministrs izvēlējies par iespējamajiem zaudējumiem runāt atklāti, cerot, ka tas paātrinās audita iesniegšanu, jo, pēc viņa domām, tas tiekot novilcināts, un ilgāk klusēt par situāciju neesot bijis iespējams, jo citādi būtu jau par vēlu.

Par airBaltic problēmām valdība apspriežoties regulāri, bet Satiksmes ministrijas uzdevums bijis divu mēnešu laikā sniegt auditētu informāciju par kompānijas finanšu stāvokli. Uz jautājumu, kāpēc satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) nenāk klajā ar paziņojumiem par airBaltic zaudējumiem, A.Kampars norādīja, ka cer, ka ministrs nāks klajā ne tikai ar paziņojumiem, bet arī ar darbiem – finanšu datiem.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) pēdējos gados uzkrājis vien pāris tūkstoši latu, tomēr viņš spējis pērn atdot 63,47 tūkst. Ls lielu parādu, jo kāds uzņēmējs avansā samaksājis par ministram piederošās SIA Ronis kapitāldaļu pirkumu.

2008.gadā radušos aizņēmumu, kas sākotnēji bijis 58,27 tūkst. Ls, A.Kampars esot ņēmis pats no sava sadzīves tehnikas vairumtirdzniecības uzņēmuma Ronis, kurā ministrs ir vienīgais īpašnieks, portālam ir.lv skaidroja ministrs un viņa sieva Ilva Kampare.

Līdz pat 2008.gadam viņš no uzņēmuma ik gadu dividendēs ieguvis vairākus desmitus tūkstošus latu, bet vēlākajos gados uzņēmums strādājis ar zaudējumiem. 2009.gadā tie sasnieguši 299,13 tūkst. Ls pēc nodokļu nomaksas, bet 2008.gadā konsolidētie zaudējumi pēc nodokļu nomaksas bijuši 470,14 tūkst. Ls, liecina Lursoft dati.

Pērn ar uzņēmēju, kura vārdu A.Kampars kategoriski atteiciess nosaukt, noslēgts līgums par kapitāldaļu pārdošanu, bet pats darījums varētu notikt šā gada maijā. Starpposmā uzņēmējs iepazīstoties ar Ronis finanšu rādītājiem.

«Šobrīd, kad konjunktūra ir mainījusies, mūsu oponenti gāzes biržas retoriku izmanto pret mums.»

To ekonomikas ministrs Artis Kampars sacīja Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti, mēģinot atspēkot portāla pietiek.lv publicētās ziņas par to, ka A. Kampars, prasot Gazprom gāzes cenu piesaisti biržas cenai, īstenībā esot paprasījis Latvijai dārgākas dabasgāzes piegādes nekā līdz šim. «Pirms pusgada, kad sarunas par gāzes biržu cenām sākās, spota cena bija cena bija būtiski zemāka par ilgtermiņa gāzes līguma cenām. Toreiz Krievijas puse mums atcirta, ka jums nav biržas iespējas, kādu biržas cenu jūs gribat. Tagad Krievija jautāja, vai vēl arvien gribam spota cenu, un mēs teicām, ka spota cenas gan ir indikators, bet mēs gribētu gāzes iepirkuma formulā labāk mainīt citus parametrus, piemēram, iekļaut pirktspējas koeficientu, ņemot vērā ekonomikas kāpumus un kritumus. Esmu gatavs arī pie tiesas apliecināt, ka šī saruna ar Gazprom bija tieši tāda,» sacīja A. Kampars.

ASV prezidentam Barakam Obamam un Krievijas Federācijas līderim Vladimiram Putinam bijusi ilga telefonsaruna, kuras laikā B. Obama aicinājis V. Putinu Ukrainas krīzes risināšanā meklēt diplomātiskus risinājumus.

Baltā nama paziņojumā pausts, ka stundu ilgajā sarunā B. Obama uzsvēris, ka Krievijas rīcība Krimas pussalā ir Ukrainas suverenitātes un teritoriālās vienotības pārkāpums, kas rezultējies vairākos soļos no ASV un Eiropas partneru puses. Tāpat B. Obama pauda, ka ASV valsts sekretārs Džons Kerijs turpinās diskusijas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, ukrainas valdību un citiem staptautiskajiem partneriem.

Krievijas prezidents B. Obamam sacījis, ka Maskava nevar ignorēt krievvalodīgo «saucienus pēc palīdzības», taču tam nevajadzētu ietekmēt Krievijas attiecības ar ASV.

Tikmēr Kremļa oficiālajā mājaslapā norādīts, ka saruna notikusi pēc ASV iniciatīvas. Tajā tika turpināts pārspriest saasināto situāciju, kas izveidojusies Ukrainā. Diskusijā atklājušās atšķirīgās pieejas un atšķirīgais pašreizējās situācijas Ukrainā rašanās cēloņu skatījums, raksta Kremlis. V. Putins sarunā esot uzsvēris, ka Ukrainā noticis pretkonstitucionāls apvērsums, un pašreizējā valsts vadība Ukrainas Austrumu un Dienvidaustrumu reģioniem uzspiež «absolūti neleģitīmus lēmumus».

Bijušajam ekonomikas ministram, patlaban Vienotības ģenerālsekretāram Artim Kamparam (V) nav izdevies pārdot savu uzņēmumu SIA Ronis un nāksies atdot investoram ieguldītos 35 000 latu, liecina Kampara valsts amatpersonas deklarācija, kas iesniegta, beidzot pildīt amata pienākumus.

Deklarācijās sadaļā, kurā jānorāda parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, Kampars minējis parādu 35 000 latu apmērā.

Kampars norādījis, ka parāds «ir pret fizisku personu, kas, izmantojot kapitāldaļu pārdevuma līgumā noteiktās tiesības, ir atteicies no SIA Ronis kapitāla daļu pirkšanas. Saskaņā ar kapitāldaļu pārdevuma līguma noteikumiem viņam ir atgriežama iemaksāta drošības nauda 35 000 latu apmērā.»

Pagājušā gada oktobrī Kampars norādīja, ka nav vēlējies pārdot kapitāldaļas, tomēr nācās dzēst īstermiņa aizdevumu, un tajā brīdī nebija cita risinājuma. Kā ziņots iepriekš, Kamparam piederošā uzņēmuma investors samaksājis drošības naudu 35 000 latu apmērā, un par šo darījumu ieinteresējās gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan arī Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka vispirms ir jāmaina Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vadība, jāveic izmaiņas akcionāru līgumā un tikai tad ir jādomā par tālākajiem airBaltic situācijas risinājumiem.

Kampars ceturtdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem teica, ka airBaltic esošā vadība nav pierādījusi, ka ir spējīga kompāniju vadīt, tādēļ ir vajadzīga pilnīgi jauna vadība.

Viņš norādīja – ir pilnīgi skaidrs, ka airBaltic ir jāiegulda līdzekļi, taču to nevar darīt situācijā, kad kompāniju vada cilvēki, kas valsts iepriekš ieguldītos 15 miljonus latu «ir iztērējusi nezināmā virzienā».

Pēc ekonomikas ministra sacītā, jāmaina arī akcionāru sadarbības līgums. «Šāda veida attiecības starp akcionāriem ir neiespējamas ilgtermiņā,» atzina Kampars.

Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim ir īstais laiks jautājumā par airBaltic ieņemt konkrētu pozīciju, pretējā gadījumā viņa klusēšanu var interpretēt kā visas valdības nostāju, savā paziņojumā norāda aviokompānijas prezidents Bertolts Fliks.

Viņš atzīmē: «Ekonomikas ministrs Kampars runā par agresīvu kompānijas vadības pārņemšanu. Tas nozīmē, ka ar spēku un mafiozām metodēm pārņemta lidsabiedrības vadība, tai skaitā operatīvā vadība, kuras uzdevums ir garantēt lidojumu drošību.»

Kā airBaltic vadītājs B.Fliks nepieļaušot nekompetentu politisku ielikteni lidsabiedrībā. «Kā airBaltic vadītājs un līdzīpašnieks varu teikt, ka ministra Kampara rīcība atgādina padomju varas metodes,» piebilst B.Fliks.

Viņš arī uzsver, ka viņa vadībā airBaltic pārvarējusi vairākas krīzes. airBaltic ik gadu neaktīvajā ziemas sezonā strādājot ar zaudējumiem, tāpat kā lielākā daļa Eiropas lidsabiedrību. Ja kompānija kādā periodā strādā ar zaudējumiem, tas nenozīmējot, ka pretēji likumiem, līgumiem un Eiropā pastāvošajai praksei kompānijas vadību var pārņemt bandītiskiem līdzekļiem, norādīts paziņojumā.

Pērn ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) sieva vīram dāvinājusi 27 tūkstošus latu, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Publiskojamo datu bāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija par 2010. gadu.

Kopumā Kampara ienākumi pērn bijuši 48,06 tūkstoši latu, no kuriem 21,06 tūkstoši nopelnīti Ekonomikas ministrijā, bet 27 tūkstoši latu Ilvas Kampares dāvinājums.

Kā vēsta portāls Pietiek.com, lūgts skaidrot, kur ģimenes budžetā parādījušies šie 27 tūkstoši latu, A. Kampars sacīja, ka šo naudu viņa sieva ieguvusi, pārdodot sev piederošo dzīvokli, kas vēl senāk piederējis sievas vecākiem. Dzīvokli, kurā līdz tam dzīvojusi politiķa ģimene, nolemts pārdot, jo Kampari uzbūvējuši ģimenes māju. Darījums, pēc Kampara vārdiem, noticis 2008. gadā, tomēr ģimene vairākus gadus šo naudu neesot noguldījusi bankā, bet uzglabājusi skaidrā naudā. «Tā nauda bija domāta nebaltām dienām,» sacīja Kampars.

Pašā ekonomiskās krīzes kulminācijā ekonomikas ministram Artim Kamparam vienpersoniski piederošais uzņēmums Ronis, ciešot smagus zaudējumus, spējis no nezināmas personas saņemt aizdevumu uz trim gadiem, turklāt aizdevuma devējs no ekonomikas ministra firmas nav prasījis aizdevuma procentus, raksta portāls pietiek.com.

Faktu, ka SIA Ronis 2009.gadā kā bezprocentu aizdevumu no nezināmas personas saņēmusi 22 tūkst. eiro, apliecinot uzņēmuma gada pārskats, kurā šī summa minēta kā bezprocentu aizņēmums sabiedrības apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, kura atmaksas termiņš ir 2012.gada novembris.

Pats A.Kampars neesot vēlējies atbildēt ne uz vienu jautājumu saistībā ar šo aizdevumu. Arī pēc atkārtotiem jautājumiem ministrs tikai paziņojis, ka viņam nav ko slēpt, taču nevēlējies pieminēt viņa uzņēmuma saņemto bezprocentu kredītu, tā vietā runājot par publiski joprojām neatklāto personu, ar kuru noslēdzis līgumu par zaudējumos un parādos grimstošā Roņa kapitāldaļu pārdošanu, un norādot, ka pats ar Roņa operatīvo pārvaldību nenodarbojoties jau kopš 2002. gada.

Krievijas un Ukrainas specdienesti novērsuši atentātu pret Krievijas premjerministru un prezidenta amata kandidātu Vladimiru Putinu, vēsta Krievijas televīzijas Pirmais kanāls.

Šā gada sākumā Odesā specdienesti aizturējuši divus vīriešus, kas bijuši starptautiskajā meklēšanā un no kuru liecībām kļuvis zināms, ka tikusi plānota V. Putina nogalināšana pēc Krievijas prezidenta vēlēšanām 4. martā.

Sarunā ar aģentūru Interfax V. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs telekanāla rīcībā esošo informāciju atturējās apstiprināt vai noliegt.

Aizturētie arī liecinājuši, ka darbojušies čečenu nemiernieka Doku Umarova uzdevumā. Viens no aizturētajiem izmeklētājiem stāstījis, ka kopā ar līdzzinātāju ieradies Ukrainā no Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Aizturētais apgalvojis, ka bijis paredzēts sarīkot vairākas diversijas dažādos ekonomiskos objektos Maskavā, bet pēc tam uzbrukumu V. Putinam.

ASV prezidents Baraks Obama telefonsarunā brīdinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ka Krievijas spēku izvietošana Ukrainā ir pretrunā ar starptautiskajiem likumiem.

Obama 90 minūšu ilgā telefonsarunā ar Putinu paudis lielu satraukumu par Krievijas atklāto Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpšanu, teikts Baltā nama paziņojumā.

ASV prezidents Putinam norādījis, ka viņa rīcība pārkāpj starptautisko likumus, tostarp [Krievijas] 1997.gadā ar Ukrainu noslēgto līgumu par militārajām bāzēm.

Obama arī brīdinājis Putinu par cenu, ko viņam nāksies maksāt par Ukrainas suverenitātes apdraudēšanu.

Baltā nama paziņojums par Obamas un Putina telefona sarunu ir neparasti detalizēts un skarbs, norāda mediji.

Jautāta par telefonsarunas toni, ASV augsta ranga amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, aģentūrai AFP apliecināja, ka tā bijusi nekomfortabla saruna - atklāta un tieša.

Krievijas Garīgās vienotības un nāciju sadarbības starptautiskā akadēmija izvirzījusi prezidentu Vladimiru Putinu Nobela Miera prēmijai.

Akadēmijas prezidents Georgijs Trapezņikovs norādījis, ka V. Putinam bijusi miera nesēja loma tādos reģionos kā Beslanā un Dienvidosetijā, un viņš pielicis ievērojamas pūles Sīrijas konflikta atrisināšanā, vēsta Voice Of Russia.

«Vladimirs Putins izmantojis visus iespējamos līdzekļus, lai atrisinātu Sīrijas krīzi. Viņa darbības skaidri apliecina centienus nodrošināt mieru,» sacījis G. Trapezņikovs. Zem vēstules, kas nosūtīta Nobela Miera prēmijas komitejai ar aicinājumu Nobela Miera prēmijai nominēt arī V. Putinu, parakstījies arī padomju gados populārais dziedātājs Josifs Kobzons, kurš paudis uzskatu, ka V. Putins ir labāks Nobela Miera prēmijas kandidāts nekā Baraks Obama, kas to ir saņēmis.

Juridiski Prudentia Advisers piesaisti konsultāciju sniegšanā saistībā ar airBaltic 2011. gadā iniciējusi Satiksmes ministrija, taču šajā izvēles procesā partijai Vienotība bijusi nozīmīga loma.

Vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus – airBaltic un a/s Liepājas metalurgs - konsultējošā uzņēmuma Prudentia Advisers piesaiste 2011. gada vasarā notikusi ļoti lielā steigā. Konsultantam, no kura rīcības atkarīgi daudzos miljonos latu mērāmi valsts līdzekļi un par kura, iespējams, nelikumīgu rīcību jau ir bijušā airBaltic līdzīpašnieka pirmais pieteikums tiesā, 2011. gadā nav bijusi pat atbildības apdrošināšana, liecina valsts amatpersonu izteikumi.

Lidsabiedrībai airBaltic, kurā valstij līdz 2011. gada nogalei piederēja 52,6% kapitāldaļu, 2011. gadā turpināja pasliktināties finanšu situācija un valdībai bija jādomā, ko un kā darīt, tāpēc arī vienā no valdības sēdēm radusies ideja par profesionāļu piesaisti šī rēbusa risināšanai. Iespējams, šobrīd jautājumu par Prudentia Advisers piesaisti – konsultēt valsti airBaltic problēmu risināšanā, nebūtu, ja būtu bijis publiskais iepirkums uz attiecīgo konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, kur pretendentiem būtu izvirzītas prasības, atlases kritēriji un arī noteikts atalgojums.

Bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (PLL) paziņojumā presei noraida viņam veltītos pārmetumus par neizdevīgo Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) akcionāru līgumu un aicina ekonomikas ministru Arti Kamparu (V) savus apgalvojumus atsaukt.

Kā ziņots, Kampars piektdien Rietumu radio apgalvoja, ka airBaltic šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. Tiesa, ministrs nesniedza nekādus komentārus par citiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas ļautu objektīvāk novērtēt tā finanšu situāciju.

Kampars atgādināja, ka savulaik Šlesers parakstījis izcili neizdevīgu akcionāru līgumu, kas rada zaudējumus Latvijas valstij. «Šim cilvēkam šie zaudējumi būtu jāatmaksā vai jāatbild kādā citā veidā,» sacīja ministrs.

Šlesers savukārt paziņojumā presei norāda, ka Valda Dombrovska (V) valdība 2010.gada 30.aprīlī noslēgusi jaunu airBaltic akcionāru līgumu un «atzinusi to par tik labu un veiksmīgu, ka ieguldījusi nacionālajā aviokompānijā 15 miljonus latu».