Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) pēc pilnvaru beigām turpinās darboties partiju apvienībā Vienotība un plāno pievērsties uzņēmējdarbībai, tiesa, pagaidām neatklājot konkrētu jomu.

Kampars atklāja, ka nekandidēt 11.Saeimas vēlēšanās bijis viņa personisks lēmums, un partija lēmuma pieņemšanā nav izdarījusi spiedienu.

Pēc ekonomikas ministra amata pamešanas Kampars pauž gatavību palikt Vienotībā: «Vienotībai patlaban ir svarīgi nodemonstrēt, ka tā ir nopietna partija, kas nenodarbojas ar spēlēm Vecrīgā, bet ir plaša, nopietni strukturēta politiska organizācija. Katrā ziņā partiju nepametīšu, jo man ir daudz ideju, ko varētu darīt, bet neizslēdzu, ka pēc ekonomikas ministra amata pamešanas varētu daļu ikdienas veltīt uzņēmējdarbībai.»

Uz jautājumu, vai Kamparam nav žēl, ka viņš pārdevis sava uzņēmuma SIA Ronis kapitāldaļas, viņš norādīja, ka nav vēlējies pārdot kapitāldaļas, tomēr nācās dzēst īstermiņa aizdevumu, un tajā brīdī nebija cita risinājuma. Kā ziņots iepriekš, Kamparam piederošā uzņēmuma investors samaksājis drošības naudu 35 000 latu apmērā, un par šo darījumu ieinteresējās gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan arī Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Eiropas Savienībā (ES) 2011.gadā katra ceturtā nāves gadījuma iemesls bija vēzis, bet Latvijā - katra piektā, liecina Eurostat dati.

Latvijā 2011.gadā, zaudējot cīņu ar vēzi, nomira 5890 cilvēki, kas veido 20,6% no visiem nāves gadījumiem. Tas ir ceturtais zemākais īpatsvars starp ES valstīm.

Aizvadītajos desmit gados 28 valstīs, kas tagad veido ES, mirušo cilvēku skaits kopumā mazliet samazinājies - par 0,5%, bet vēža izraisīto nāves gadījumu skaits pieaudzis par 6,3%.

Vislielākais no vēža mirušo īpatsvars no visiem nāves gadījumiem 2011.gadā reģistrēts Nīderlandē - 31,9% no mirušajiem, bet vismazākais Bulgārijā - 15,6% no 2011.gadā mūžībā aizgājušajiem.

Lietuvā no vēža mirušo īpatsvars veido 19,9% no visiem nāves gadījumiem, kas ir trešais zemākais rādītājs, bet Igaunijā - 23,8%, kas ir septītais zemākais rādītājs.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars kā divarpus gados svarīgāko darbu nosauc ekonomikas struktūras maiņu - no patēriņā balstītas ekonomikas uz ražojošu un eksportējošu.

Kampars norāda, ka divarpus gados, kas pavadīti ekonomikas ministra amata krēslā, paveiktie darbi esot apkopti uz 44 lapām, tomēr kā svarīgāko viņš izcēla reformu - no patēriņā balstītas ekonomikas uz ražošanā un eksportā balstītu.

«Treknajos gados rūpnieciskā ražošana ekonomikas īpatsvarā aizņēma 9,9%, bet šā gada pirmajā pusē ir 14,3%. Tāpat redzams, ka 34% eksporta pieaugums šogad ir viens no lielākajiem kāpumiem Eiropas Savienībā. Ja kāds apgalvo, ka šie rādītāji ir radušies paši no sevis, tas tā nav,» uzsvēra Kampars.

Pirmais darbs, ko viņš veicis, stājoties ekonomikas ministra amatā, bijusi garantiju sistēmas ieviešana - divos mēnešos notika vienošanās par eksporta kredīta garantiju apdrošināšanas sistēmu. Tāpat tika nosauktas piecas prioritārās nozares - pārtikas rūpniecība, kokapstrāde, ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, mašīnbūve un metālapstrāde, kuras, pēc ministra sacītā, patlaban aizņem aptuveni 80% no visa ražojošā sektora.

Ekonomikas ministra Arta Kampara (V) jūnija paziņojumi par Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic, kuros tika izteikta neuzticība aviokompānijai, radījuši vairāk nekā 25 miljonus latu lielus zaudējumus, šodien preses konferencē atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

(Papildināts ar Arta Kampara viedokli)

Viņš skaidroja, ka pēc negatīvajiem ministra paziņojumiem kreditoru pacietība sākusi izsīkt. Pēc paziņojuma biļešu tirdzniecība būtiski samazinājusies - par 70 000 biļešu, un kopumā tas radījis aptuveni piecus miljonus latu lielus zaudējumus.

Nosacījumu maiņa jaunu lidsabiedrības lidmašīnu iegādei radījusi vairāk nekā 20 miljonu latu zaudējumus.

Kā ziņots, jūnijā Latvijas Radio ekonomikas ministrs Kampars paziņoja, ka problēmas aviokompānijā airBaltic būtu jārisina, «agresīvā veidā pārņemot informācijas pieejamību un operatīvo menedžmentu» no pašreizējās kompānijas vadības.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība a/s Air Baltic Corporation (airBaltic) šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. airBaltic uzskata, ka ekonomikas ministram Kamparam pēc šodienas izteikumiem būtu jādemisionē.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V), atsaucoties uz viņa rīcībā esošo informāciju Rietumu radio sacīja, ka lielie zaudējumi radīti apzināti, lai no uzņēmuma «izpumpētu naudas līdzekļus».

«Informācija, kas ir manā rīcībā, nav patīkama, tā ir pat ļoti satraucoša. Pagājušajā gadā Latvijas valdība uzņēmumā investēja vairāk nekā 15 miljonus latu, lai nodrošinātu iespēju airBaltic līzingā pirkt jaunas lidmašīnas un kompānija attīstītos. airBaltic vadītājs un viens no īpašniekiem Bertolds Fliks valdībai rādīja savu biznesa plānu, kurā gan šogad, gan nākamgad ir norādīta liela peļņa, taču ir milzu zaudējumi,» sacīja Kampars.

Krievijas koncerns Gazprom dabasgāzes piegādes cenu savai meitaskompānijai Latvijas dabasgāzes kompānijai Latvijas gāze (LG) nākamajā apkures sezonā samazinās par 5-7%, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service teica ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Viņš sacīja, ka pirms vēlēšanām vēl nebija zināms, vai viņš amatu saglabās, tādēļ arī sarunas nedaudz apstājušās. «Taču šī tēma noteikti ir atvēra, un tas, ko es teicu pirms vēlēšanām un varu atkārtot arī tagad, - sākotnējā sarunā ar Gazprom viceprezidentu mums bija vienošanās, ka līdz gada beigām mēs šo tēmu slēgsim,» viņš norādīja.

Kampars informēja - ja Valsts prezidents Valdis Zatlers dosies vizītē uz Maskavu, jautājums par dabasgāzes piegādes cenu noteikti tiks iekļauts viņa darba kārtībā. Ministrs pauda cerību, ka Zatlera vizīte Maskavā tik tiešām notiks. Kampars savukārt iecerējis tikties ar Gazprom cilvēkiem, kas darbojas Latvijā, lai saņemtu atbildes uz jautājumiem, uz kuriem līdz šim nav atbildēts.

Latvenergo valdes priekšsēdētāja Kārļa Miķelsona un valdes locekļa Aigara Meļko aizturēšana bija pārsteigums, ceturtdien no rīta intervijā Latvijas Radio atzina ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL). Viņš atzina: energokompāniju var kritizēt par to, ka tarifi reizēm ir pārāk augsti, varbūt kā monopoluzņēmums Latvenergo nav bijis pārāk elastīgs, daudz kas kritizējams ir, tomēr šobrīd Latvenergo ir vadošais enerģētikas uzņēmums Baltijas valstīs, kas pierādījis to ilgstošā profesionālā darbā.

Uzņēmuma kapacitāti esot novērtējuši arī kaimiņi igauņi un lietuvieši. «Nevar noliegt menedžmenta augsto profesionalitāti daudzās jomās,» teica ekonomikas ministrs un atzina, ka ir ļoti šokēts par šādām aizdomām un pārsteigts.

A.Kampars atzina, ka cieš arī uzņēmuma reputācija. «Mēs šobrīd par šo reputāciju visi kopa ciešam un cietīsim vēl kādu laiku.»

Viņam arī neesot vairāk informācijas par Latvenergo amatpersonu aizturēšanas iemesliem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vien sniedzis informāciju par attiecīgajiem krimināllikuma pantiem. Kā vēstīts, KNAB pavēstījis, ka saistībā ar Latvenergo amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām laika posmā no 2006.līdz 2010.gadam ir uzsākts kriminālprocess par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā.

Par problēmu ne tikai spriež profesionālās mediķu organizācijas, bet vēsta arī visaptverošu pētījumu (State of Health in the EU Latvija Valsts veselības profils 2021) dati.

Sabiedrības veselība ir gan valsts drošības, gan tautsaimniecības pamats, un jebkuram, pat medicīniski vai ekonomiski īpaši neizglītotam cilvēkam, ir skaidrs, ka slimi pilsoņi nespēs pastāvēt par valsti, kā arī nespēs būt labi darbinieki un ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, tāpat maksāt nodokļus, tādēļ veselības aprūpes risināšana šobrīd ir primārs jautājums. Nelaime, ka valsts budžetā jau tā ir pamatīgs robs un naudas meklējumos atkal nonākam pie lietas, kas pirmkārt var ieņēmumus radīt un to dara jebkurā valstī – uzņēmējdarbības vide un uzņēmēji, turklāt privātuzņēmējs var būt labs risinājums veselības aprūpē.

Visa atbildība par situāciju nacionālajā lidsabiedrībā Air Baltic Corporation (airBaltic) saskaņā ar esošo akcionāru līgumu ir jāuzņemas kompānijas privātajam akcionāram un tās vadītājam Bertoltam Flikam, šodien preses konferencē sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka saskaņā ar 2009.gadā noslēgto akcionāru līgumu lidsabiedrības vadība ir privāto akcionāru rokās. «Pilna atbildība ir jāuzņemas privātajiem akcionāriem, kas ir pilnībā atbildīgi par airBaltic valdes vienpersoniski pieņemtajiem lēmumiem,» uzsvēra Augulis.

Ministrs piebilda, ka, ja patlaban viņam būtu jāparaksta šāds akcionāru līgums, tad viņš to, visticamāk, nedarītu. «Tomēr mums ir jāapzinās visas tiesiskās sekas, ko paredz esošais akcionāru līgums,» piebilda Augulis.

Viņš sacīja, ka patlaban visas spekulācijas par finanšu situāciju airBaltic ir bez pamata. «Uzņēmumā notiek audits, un tā rezultāti valdībai tiks ziņoti pēc 4.jūlija. Ir skaidrs, ka līdz 2012.gadam lidsabiedrībā būs nepieciešami ieguldījumi lidmašīnu flotes nomaiņai, tāpēc valdībai pēc auditoru ziņojuma uzklausīšanas būs jāpieņem lēmums, vai valstij kā airBaltic lielākajai akcionārei šajā procesā jāiesaistās vai nē,» skaidroja Augulis.

Valsts kontroles (VK) ziņojums par LVRTC labi raksturo iepriekš Satiksmes ministrijā valdījušā Aināra Šlesera darba stilu, kurš ministriju un tās pakļautības struktūras uztvēra kā savu dzimtmuižu, kuru izmantoja vienīgi savās, nevis valsts interesēs.

Tādu viedokli Db pauda ekonomikas ministrs Artis Kampars.

«Tagad mēs sākam plūkt Šlesera «darbu» patiesos augļus – gandrīz sagrauts Latvijas Pasts, necaurspīdīgi lēmumi airBaltic, izsaimniekots LVRTC,» uzskaita A.Kampars, vienlaikus pieļaujot, ka tas vēl nav viss, kas tuvākajā laikā kļūs zināms.

«Tas tikai nozīmē, ka tiesībsargājošajām institūcijām ar daudz lielāku rūpību jāseko līdzi Šlesera kunga darbībām, nevis tās konstatējot pēc tam, kad viņš vairs neieņem savu amatu, bet gan jau savlaicīgi, lai varētu pārkāpumiem piemērot attiecīgu soda mēru. Pretējā gadījumā - suņi rej, bet karavāna iet uz priekšu,» tā A. Kampars.

Artis Kampars kļuvis par biedrības Latvijas- Ķīnas biznesa padomes valdes priekšsēdētāju un uzskata, ka ķīniešu Latvijā potenciāli varētu interesēt ražotņu izveide, šodien raksta Dienas bizness.

Nelielai daļai ķīniešu pašlaik šķietot pievilcīga iespēja caur Latviju dabūt uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā, taču kā lielāko nākotnes perspektīvu Artis Kampars min iespēju, ka ķīnieši Latvijā varētu izvietot savas ražotnes.

«Nopietnas Latvijas kompānijas redz savu tirgus noietu Ķīnā. Ķīna mums ir interesanta ar to, ka tur tāpat kā arābu un atsevišķās Dienvidamerikas valstīs atrodas reāla nauda. Ja mēs atrodam to biznesa modeli, kur Latvijas puse var piedāvāt Ķīnai savas biznesa idejas, bet ķīnieši tās var finansēt, saskatot tur peļņas iespējas, tad tā būtu veiksmīga sadarbība,» prognozē A. Kampars. Jautāts, vai ķīniešus Latvijā varētu interesēt, piemēram, Lattelecom iegāde vai kādu valsts banku nopirkšana, A. Kampars atbild, ka šīs lietas ķīniešiem ir pārāk sīkas. «Latvijā ķīniešus varētu interesēt reālas investīcijas ražošanā. Piemēram, telekomunikāciju kompānija Huawei šeit redz iespēju, izveidot sava servisa atbalsta punktu, vai pat izvietot kādu ražošanas sadaļu. Patīk vai nepatīk, bet telekomunikāciju jomā ķīnieši pašlaik ir izkonkurējuši gan Nokia, gan Ericsson, gan Alcatel. Viņi ir gudrāki, efektīvāki un arī tehnoloģiski augstvērtīgāki,» secina A. Kampars.

Valdībai būs jālemj par vairākām nodokļu izmaiņām - tostarp nekustamā īpašuma nodokļa bāzes paplašināšana un ienākuma nodokļa atlaižu revidēšanu, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja ekonomikas ministrs Artis Kampars. (precizēta)

Lai gan IIN nodokļa likme ir 23 procenti no ienākumiem, faktiski bāze ir 8 procenti, pārējo nodokļa daļu var kompensēt, pierādot izdevumus medicīnai un izglītībai, atzina Kampars. Turpmāk šīs atlaides varētu nebūt. Savukārt nekustamā īpašuma nodoklim varētu būt vienota likme mazajiem dzīvokļiem un mājām - 10 - 20 Ls gadā, bet lielāku īpašumu īpašniekiem nodoklis būs pieaugošs atkarībā no platības un īpašuma vērtības. Lielai mājai Jūrmalā nodoklis varētu būt 350 - 400 latu gadā, lēsa ministrs.

Jautāts par viedokli Parex bankas pārņemšanā, Artis Kampars atbildēja, ka tas jāvērtē tiesībsargājošajām institūcijām un jāpasaka, vai kādam nav jāsaņem sods.

Informācija par aviosabiedrības airBaltic zaudējumiem 18 milj. Ls apjomā šā gada pirmajos piecos mēnešos ir neformāla, tomēr pietiekami ticama, lai par to runātu publiski. Auditētie dati vēl nav zināmi, lai gan auditu par pieciem mēnešiem vajadzējis iesniegt jau šā gada maija sākumā, intervijā raidījumam 900 sekundes norādīja ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība).

Ekonomikas ministrs izvēlējies par iespējamajiem zaudējumiem runāt atklāti, cerot, ka tas paātrinās audita iesniegšanu, jo, pēc viņa domām, tas tiekot novilcināts, un ilgāk klusēt par situāciju neesot bijis iespējams, jo citādi būtu jau par vēlu.

Par airBaltic problēmām valdība apspriežoties regulāri, bet Satiksmes ministrijas uzdevums bijis divu mēnešu laikā sniegt auditētu informāciju par kompānijas finanšu stāvokli. Uz jautājumu, kāpēc satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) nenāk klajā ar paziņojumiem par airBaltic zaudējumiem, A.Kampars norādīja, ka cer, ka ministrs nāks klajā ne tikai ar paziņojumiem, bet arī ar darbiem – finanšu datiem.

Ir divi iemesli, kāpēc cilvēkam vajadzētu gribēt maksāt nodokļus valsts kasē – patriotiskais un ekonomiskais. Tā sacījis Ekonomikas ministrs Artis Kampars, ziņo rus.db.lv.

Intervijā Radio Baltkom, uz jautājumu, vai šodien pastāv jebkādi iemesli, kuru dēļ darba devējiem vajadzētu vēlēties maksāt nodokļus valsts kasē, ministrs atbildēja, ka tas daļēji ir filozofisks jautājums.

Viņš norādīja, ka redz divus iemeslus nodokļu maksāšanai. «Pirmais ir apzināšanās, ka mums ir bērni, vecāki un ka viņu sociālajām vajadzībām mēs dodam daļu savu ienākumu. Un bez tam valstij, kurā mēs dzīvojam, ir jāstrādā pasaules, Eiropas izpratnē. Un arī tas kaut ko maksā,» skaidro ekonomikas ministrs.

A. Kampars uzsver, ka ir svarīgi, lai «nodokļu sistēma būtu motivējoša, lai uzņēmējs redz, ka nodokļus viņš maksā pārredzami, un lai ir saprotams, kur šie nodokļi paliek. Un, protams, ir jādod sava veida stimuls no valsts - arguments, kas mudinātu cilvēkus maksāt nodokļus. Īsāk sakot, es redzu divus galvenos argumentus nodokļu maksāšanai - patriotisko un ekonomisko,» rezumē ekonomikas ministrs.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars pieļauj iespēju, ka valsts varētu samazināt Ivara Godmaņa valdības paceltās atjaunojamo energoresursu iepirkumu cenas, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Politiskās atbildības nastas izvērtējumu ekonomikas ministrs A. Kampars atstāj citu ziņā un pats ar patiesības noskaidrošanu nenodarbosies. Viņš uzskata, ka Kaspars Gerhards nav bijis aktīvākais šo noteikumu virzītājs, bet vainīgs ir viss ministru kabinets, kas tos akceptēja. Šobrīd svarīgāk esot strauji labot līdzšinējās kļūmes. Plānots, ka augstās cenas, par kurām bija plānots zaļo enerģiju iepirkt būtiski pazeminās, lai tās neatstātu pārāk lielu ietekmi uz elektrības tarifiem. Arī valsts pasūtījumu jau saņēmušajiem uzņēmējiem tomēr neizdosies saglabāt savu monopolstāvokli un būs jādalās ar citiem.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) pēdējos gados uzkrājis vien pāris tūkstoši latu, tomēr viņš spējis pērn atdot 63,47 tūkst. Ls lielu parādu, jo kāds uzņēmējs avansā samaksājis par ministram piederošās SIA Ronis kapitāldaļu pirkumu.

2008.gadā radušos aizņēmumu, kas sākotnēji bijis 58,27 tūkst. Ls, A.Kampars esot ņēmis pats no sava sadzīves tehnikas vairumtirdzniecības uzņēmuma Ronis, kurā ministrs ir vienīgais īpašnieks, portālam ir.lv skaidroja ministrs un viņa sieva Ilva Kampare.

Līdz pat 2008.gadam viņš no uzņēmuma ik gadu dividendēs ieguvis vairākus desmitus tūkstošus latu, bet vēlākajos gados uzņēmums strādājis ar zaudējumiem. 2009.gadā tie sasnieguši 299,13 tūkst. Ls pēc nodokļu nomaksas, bet 2008.gadā konsolidētie zaudējumi pēc nodokļu nomaksas bijuši 470,14 tūkst. Ls, liecina Lursoft dati.

Pērn ar uzņēmēju, kura vārdu A.Kampars kategoriski atteiciess nosaukt, noslēgts līgums par kapitāldaļu pārdošanu, bet pats darījums varētu notikt šā gada maijā. Starpposmā uzņēmējs iepazīstoties ar Ronis finanšu rādītājiem.

Vairāku uzņēmēju pārmetumi valdībai par ilgtermiņa plāna trūkumu nav pamatoti, un Ekonomikas ministrija ir uzklausījusi visas uzņēmēju organizācijas, uzskata ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Db jau vēstīja, ka plaši pazīstami uzņēmēji – Kolonnas prezidente Ieva Plaude, Ventspils Naftas valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone, a/s Latvijas Balzams valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons, airBaltic prezidents Bertolts Fliks un uzņēmējs Pēteris Šmidre pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski un ekonomikas ministru Arti Kamparu pauda viedokli, ka valdībai nav nedz ilgtermiņa, nedz īstermiņa stratēģijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanai. Telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes A.Kampars izteicās, ka daļa šo uzņēmēju esot «ļoti skaidri politiski iekrāsoti», turklāt vairāki no viņiem esot Latvijas Darba devēju konfederācijas biedri, bet konfederācija valdības lēmumus atbalstot. «Es esmu runājis ar visām uzņēmēju organizācijām, bet man ir grūti individuāli katru uzņēmēju aplaimot,» izteicās ministrs.

«Latvija ir ieinteresēta, ka šie līgumi starp Latvijas un Krievijas valdībām tiek parakstīti līdz šā gada beigām,» tikšanās laikā a Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu uzsvēra ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Tikšanās laikā Krievijas vēstnieks izteica ieinteresētību, ka līdz šā gada beigām varētu parakstīt Līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā un Līgumu par sadarbību cīņā pret noziedzību, īpaši tās organizētajās formās.

A.Kampara vizīte Maskavā 19.-20.novembrī notiks pēc Krievijas transporta ministra I.Levitina ielūguma. Vizītes ietvaros A.Kampars piedalīsies starptautiskā konferencē par transporta jautājumiem. Bez tam A. Kampars plāno tikties arī ar Krievijas Ekonomiskās attīstības ministri E.Nabiullinu, lai pārrunātu abu valstu ekonomiskās sadarbības jautājumus, tai skaitā Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas Muitas savienības izveidi no 2010.gada 1.janvāra un kā tā ietekmēs savstarpējo tirdzniecību ar Latviju, un Latvijas uzņēmējiem, kas darbojas Maskavā.

Gazprom stratēģija ir runāt par to, ka tūlīt visas energoresursu cenas atkal celies un lai kāds neiedomājas, ka cenas var būt zemākas, tā ceturtdien videočatā ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) komentēja energokompānijas vadītāja paziņojumu, ka dabasgāzes cenas turpinās palielināties, 2012.gadā sasniedzot pirmskrīzes līmeni. Ministra rīcībā esot informācija, ka Gazprom runā ar vairākām Eiropas valstīm par nosacījumu maiņu, bet tas notiek klusām un bez publicitātes.

Lai gan Gazprom vadība runā par cenu pieaugumu, analītika rāda, ka kompānijai 5-10 gadus uz priekšu jāskatās uz Latviju kā uz tirgu, un kompānija apzinās, ka šāda sadarbība nevarētu būt pilnībā uzspiesta no vienas puses, klāstīja A.Kampars. Latvija veido alternatīvu kanālu no Eiropas, un viņi to saprot, piebilda ministrs.

Vaicāts par to, kad Latvija «nokāps no gāzes adatas», A.Kampars aicināja cilvēkus raudzīties plašāk un būt kompetentākiem, jo virspusēji skaidrojumi novedot pie negatīviem risinājumiem. Jāatgādina gan, ka viņa pārstāvētās Vienotības deputāti, Saeimā diskutējot par akcīzes nodokļa atcelšanu dabasgāzei, paši vairākkārt minējuši terminu «Gazprom adata» vai «gāzes adata», uz kuras Latvija «sēž».

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbība tiks nopietni vērtēta, jo tarifi Latvijā ir stipri nesaprotami, tā uzskata Valda Dombrovska valdības ekonomikas ministra kandidāts Artis Kampars.

"Es noteikti izmantošu visus savus gan politiskos, gan tehniskos, gan visus pārējos resursus, lai radikāli uzlabotu šīs iestādes darbu, jo redzams, ka tarifi Latvijā joprojām ir pilnīgi nesaprotami laikā, kad energoresursu cenas būtiski krītas, Latvijā tieši otrādi cilvēkiem maksājumi kāpj," intervijā Latvijas Radio saka A. Kampars.

Ekonomikas ministra kandidāts situācijas risinājumam pieļauj divas iespējas: runāt ar esošo resoru vadību, vai nopietni domāt, kas tur strādās no jauna un uz kādiem principiem.

Kampars: Tarifi Latvijā ir nesaprotami

Valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) lūgumu par teju 2,6 miljonu latu ieguldīšanu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pamatkapitālā.

Valdības sēdes slēgtajā daļā valdība izskatīja un nolēma atbalstīt VM iesniegto informatīvo ziņojumu par stāvokli Rīgas Austrumu slimnīcā, bet gala lēmums par līdzekļu ieguldīšanu vēl jāpieņem Saeimā.

RAKUS valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka pašreiz plašākus skaidrojumus par finanšu izlietojumu nevarēja sniegt, vien sacīja, ka līdzekļi tiks izlietoti atbilstoši gala lēmumā noteiktajam mērķim.

Kā ziņots, 14.augustā valdība nolēma ieguldīt desmit miljonus latu otras Latvijas lielākās slimnīcas - Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas - pamatkapitālā finanšu situācijas stabilizēšanai.

Pretēji vēl pagājušajā nedēļā paustajam, ka eksporta garantiju shēma varētu sākt darboties jau aprīlī, ekonomikas ministrs Artis Kampars pirmdien paziņoja, ka tā darboties sāks vien 1.jūnijā.

«Eksporta garantiju shēmas iedzīvināšana ir jāveic nekavējoši. Šī programma varētu sākt darboties jau aprīļa vidū,» pagājušajā nedēļā teica A. Kampars. Taču ziņu raidījumā 900 sekundes atklājās, ka tagad viss atkarīgs no ierēdņiem, kuriem jāveic daudz sarežģītu darbu, kas, iespējams, garantiju shēmas ieviešanu novilcinās līdz pat jūnijam. «[..] ir vienošanās, ka līdz 1.jūnijam tās kļūs pieejamas. Ļoti ceram, ka ierēdņi to izdarīs un 1.jūnijā eksportētāji varēs iegūt šīs garantijas,» teica ministrs.

Jautāts, kā garantiju shēma darbosies, viņš nespēja sniegt skaidri saprotamu atbildi, vien pauda, ka valsts apkopošot pasaules apdrošināšanas kompāniju sniegto informāciju un, balstoties uz to, pieņems lēmumus par garantiju izsniegšanu vai neizsniegšanu.

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Līdz 2010. gada 1. janvārim Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošā Konkurences padome jāapvieno ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, bet uz Privatizācijas aģentūras un Būvniecībasm enerģētikas un mājokļu aģentūras bāzes jāizveido jauna valsts kapitālsabiedrība.

Reorganizēta tiks arī Valsts būvinspekcija, Tūrisma attīstības valsts aģentūra, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Metroloģijas un akreditācijas valsts aģentūra un valsts SIA Latvijas standarts, savukārt valsts SIA Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs iecerēts nodot privātajam sektoram.

Šie ir tikai daži no pasākumiem, kurus ekonomikas ministrs Artis Kampars (Jaunais laiks) iecerējis, lai īstenotu strukturālās reformas Ekonomikas ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs.

Būtiskas strukturālas reformas paredzētas arī ministrijā – paredzēts, ka no pieciem valsts sekretāra vietniekiem turpmāk strādās tikai divi. Ministrs uzdevis pārskatīt un optimizēt ministrijas struktūru, samazinot ministrijas darbinieku atalgojumu par 20% un darbinieku skaitu no 230 līdz aptuveni 180. Tāpat būtiski paredzēts samazināt ministrijas administratīvos izdevumus.