Jaunākais izdevums

Nozares attīstībai kaņepju audzētājiem ir jāapvienojas, lai attīstītos.

Tā uzskata Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis. Lai radītu priekšnoteikumus sadarbībai starp kaņepju audzētājiem, zinātniekiem un izejvielas iepircējiem un radītu industriālo kaņepju klasteri, izveidota nozares asociācija, ziņo Latvijas Avīze.

LIKA apvieno kaņepju audzētājus, Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociāciju, zinātniekus, uzņēmējus. Kaņepju audzēšanas nozīme pārrunāta ar Būvmateriālu asociācijas pārstāvjiem, darbā iesaistīta SIA Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs (LLZC), kur ir vienīgā kaņepju izmēģinājumu vieta Latvijā.

G. Vilnītis: «Mūsu mērķis ir apvienot arī trīs kaņepju audzētāju entuziastu grupas, kas līdz šim darbojušās atsevišķi: inženiera konstruktora Voldemāra Cīruļa pārraudzītos entuziastus, Krāslavas un Preiļu novada kaņepju audzētājus un pārstrādātājus. Mēs esam apsekojuši gandrīz visus kaņepju audzētājus Latvijā. Esam iepazinušies ar diviem pārstrādes uzņēmumiem – Rēzeknes SIA Baltic EAST un Sergeja Zakrevska Krāslavas šķiedras pārstrādes uzņēmumu (SIA Zalers). Esam noskaidrojuši pieredzi Vācijā, Polijā, Ukrainā. Mēs sadarbosimies ar zinātniekiem no Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, LLZC.»

Nozari atbalsta arī Zemkopības ministrija, kuras izstrādātie valdības noteikumi šogad ļaus vienoto platībmaksājumu saņemt arī kaņepju audzētājiem. LIKA sadarbojas ar Eiropas Kaņepju audzētāju asociāciju. Tādējādi iegūta profesionāla informācija – tiek gatavotas aplēses, par kādu cenu rudenī Eiropas uzņēmēji gatavi iepirkt kaņepju stiebrus, spaļus un šķiedru. Latvijā kaņepju platības plānotas līdz 1000 ha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zaļā ekonomika: Kaņepju nozare gaida atbalstu

Inita Šteinberga, speciāli DB, 11.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaņepes varētu būt Latvijas zelts vai nafta, ir pārliecināts Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Indāns

Kaņepes šogad aug ideāli, pat par 8 cm divās diennaktīs, ja nav nokavēts sējas laiks. Ja tika iesēts pavasara sausuma periodā, tad kaņepes attīstība iekaltušā augsnē bija stipri aizkavēta, un tā neatgūstas arī vasarā. Taču, ja sēja ir izdarīta pareizi un īstajā brīdī, tad ekstrēmās vasaras nekaitē augšanai. Latvijā 2014. gadā audzē kaņepes šķiedras un spaļu ieguvei 116 ha platībā un pārtikai, pamatā eļļas ieguvei, 120ha platībā. Kaņepju audzētāju ir vairāki desmiti, kas ir Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) biedri, skaidro M.Indāns.

Problēmu netrūkst

Šobrīd nozarei, lai tā straujāk attīstītos, ir nepieciešams attīstīt šķiedras kaņepes pirmapstrādes rūpnīcas. Ir vairāku investoru interese par škiedras kaņepes pārstrādes rūpnīcu izveidi, teic M. Indāns, bet pašlaik tiek gaidīta LAP programmu atvēršana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaņepes Kultūras centra solidaritātes kampaņas ietvaros, kas norisinājās no 28.aprīļa līdz 28.maijam, ēkas remontam tika saziedoti teju 95 000 eiro. Pateicoties finansiālajam atbalstam, 28.jūnijā tika uzsākts ēkas renovācijas pirmais posms - demontāža ēkas piebūvei, kas kopš Kaņepes Kultūras centra pirmssākumiem nav tikusi publiski izmantota.

Plānots, ka remonts ilgs līdz 2021.gada 1.novembrim, bet otrā un trešā stāva iekšdarbu pabeigšana prasīs vēl mazliet ilgāku laiku.

Lielāko daļu šī gada vasaras Kaņepes Kultūras centra terase būs atvērta apmeklētājiem, izņemot nedēļu no 19. līdz 25.jūlijam, jo šajā laikā tiks noņemts un mainīts ēkas mūra daļas jumts, un šajā remonta posmā atrasties uz terases nedrīkstēs.

FOTO: Kaņepes Kultūras centru uzfrišina par 300 tūkstošiem eiro 

Uzsākta Kaņepes Kultūras centra (KKC) ēkas fasādes rekonstrukcija, kas ir pirmais no...

Remontdarbu ietvaros Kaņepes Kultūras centra ekspluatējamā telpa palielināsies par 40%, tā nodrošinot vairāk vietas apmeklētājiem. Ēkas mūra daļā līdz augusta vidum tiks mainīts un siltināts jumta segums; ēkas koka daļā tas tiks veikts līdz septembra beigām. Ēkas koka daļā ir jāveic arī remonts sakarā ar nesošo siju stiprināšanu un maiņu. Līdz septembra beigām tiks atjaunota ēkas fasāde, kas vērsta uz Skolas ielu, savukārt pagalma fasāde tiks atjaunota līdz oktobra sākumam. Koka konstrukciju remontu un ēkas pagalma piebūves rekonstrukciju tiek plānots veikt līdz oktobra sākumam, tāpat augusta beigās ir plānots atjaunot vai mainīt ēkas koka logus.

Septembrī tiks izbūvēts vides pieejamības lifts, lai cilvēki ar kustību traucējumiem un bērniem ratiņos varētu ērti piekļūt ēkas otrajam un trešajam stāvam. No septembra līdz novembrim tiks izbūvēti ēkas bēniņi, kur nākotnē plānots ierīkot skaņas studiju un kopstrādes telpu, otrajā stāvā tiks ierīkots vēl viens bārs, kā arī tiks izbūvēti divi balkoni - viens ārpus kinozāles un pavisam jauns iekšpagalmā.

Kaņepes kultūras centrs iezīmējis savu vietu Rīgas kultūras dzīvē 

Pirms pieciem gadiem Dāvis Kaņepe ar domubiedriem Rīgas centrā izveidoja nelielu kafejnīcu,...

Būvprojekta arhitekts ir Renārs Putniņš no SIA "MALUS Architects", savukārt par būvkonstrukcijām atbildēs Andis Vecvērdiņš no SIA "Arberg". Būvuzraugs ir Kalvis Gruntmanis, būvkompānija - SIA "REVOHAUS", būvdarbu vadītājs ir Dainis Projums. Kaņepes Kultūras centra ēkas būvprojekts apstiprināts Rīgas pilsētas būvvaldē 2020.gada 10.martā, būvatļauja iegūta 2021.gada 21.jūnijā.

Kā jau iepriekš minēts, 2021.gada 28.aprīlī Kaņepes Kultūras centrs uzsāka solidaritātes kampaņu "Dari kā Klāra" ēkas remontam. Ja remonts netiktu veikts nomas līguma noteiktajā laikā, Kaņepes Kultūras centram nāktos izbeigt savu darbību. Pateicoties atbalstītājiem un partneriem, kampaņā izdevās savākt teju 95 tūkstošus eiro, kā arī atrast citus finansēšanas atbalsta rīkus, lai plānotie remonta darbi varētu notikt un Kaņepes Kultūras centrs varētu turpinātu savu darbību. Kopumā kampaņā Kaņepes Kultūras centru atbalstīja vairāk nekā 1500 cilvēku un organizācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgus gadus kaņepes bija aizmirsts augs, bet pēdējā laikā tās atgūst savu agrāko spozmi un ir pieejami ne vien to riekstiņi un eļļa, bet arī proteīns, šokolāde, konfektes un pat siers

«Kaņepes ir saprotams augs, kas tradicionāli nāk no mūsu reģiona un bija populārs mūsu vecvectēvu laikā. Tagad tas atgriežas, turklāt visā Eiropā,» stāsta Ivars Auziņš, SIA Transhemp (zīmols Ramans) valdes loceklis. Uzņēmuma sortimentā ir kaņepju proteīns, šķiedrvielas un eļļa; pircēju vidū populārākie produkti ir tieši proteīns un eļļa. I. Auziņš pieļauj, ka tas saistīts ar dzīvesveidu – cilvēki vairāk sēž un mazāk kustas, tāpēc ir aktuāls jautājums par ķermeņa svaru, pareizu uzturu, un cilvēki meklē produktus, kas var pabarot un ir vērtīgi. Ir vairākas tendences, kas šobrīd vērojamas paralēli, – informācija kļūst pieejamāka, cilvēkiem ir jau pieminētais mazkustīgais dzīvesveids, taču viņi domā, ko ēst. Vienlaikus pieaug cilvēku rocība, izglītotība un viņi meklē labāku pārtiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ingus Niedra ir zemnieks no Blankenfeldes, kurš Lietuvas pierobežā savā senču zemē audzē kaņepes, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

«Esmu zemnieks jau astotajā paaudzē. Man ir tas gods apsaimniekot mūsu dzimtas zemi un turpināt savu senču iesākto jau vairāku gadsimtu garumā. Protams, ar nelieliem pārtraukumiem, tādiem kā Padomju Savienības laiks, kad lielākā daļa zemju un īpašumu tika atņemti un nacionalizēti,» stāsta kaņepju audzētājs.

Lauksaimnieks kaņepes saimniecībā Blankenfeldē audzē 22 hektāru platībā – daļa tiek izmantota šķiedras, bet daļa sēklu ieguvei, kas ir tādu vērtīgu produktu kā kaņepju eļļa, sviests (staks) un vēl citu avots. Ingus atzīst, ka platības būtu jāpalielina, bet atbilstoši tirgus pieprasījumam, jo kaņepes kā kultūraugs nav ne viegli audzējamas, ne apstrādājamas. Kaņepju audzēšana un raža ir cieši atkarīga no laikapstākļiem. «Izskatās, ka šogad nāksies norakstīt daļu no platībām aukstā maija un jūnija dēļ. Vēsais laiks kavēja kaņepju augšanu un veicināja nezāļu attīstību,» secina Ingus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Būvvaldes slēgtais Kaņepes kultūras centrs drīz būšot atkal vaļā

LETA, 26.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesaskaņotu dokumentu dēļ uz laiku slēgtais Kaņepes Kultūras centrs saņēmis Rīgas būvvaldes akceptu, ka telpas ir piemērotas sabiedrisku pasākumu veikšanai, informēja viens no Kaņepes Kultūras centra saimniekiem Edgars Kaņepe.

Pēc viņa teiktā, kultūras centrs būs slēgts vēl, ilgākais, divas nedēļas. Telpu statuss esot atzīts par publiskiem pasākumiem atbilstošu.

«Dokumenti jau ir nodoti Zemes dienestam, lai mēs saņemtu galīgo atļauju atkal vērt durvis Kaņepes Kultūras centram,» atklāja E. Kaņepe.

Viss norit pēc plāna un neviena no valsts instancēm ar atbildēm nekavējas, skaidroja Kaņepe, piebilstot, ka esot žēl, ka laikā, kad centrs ir slēgts, bijis jāatsaka Zviedrijas pilsētas Ūmeo delegācijai, kura Rīgā ieradusies Rīga 2014 projekta gaitā, lai Kaņepes Kultūras centrā organizētu rīdziniekiem veltītu pasākumu.

Kā jau iepriekš ziņots, centrs tika slēgts, kad Rīgas būvvalde konstatēja, ka dokumentos centram nav saskaņotas «pareizās funkcijas».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesaskaņotu dokumentu dēļ uz laiku slēgtais Kaņepes Kultūras centrs (KKC) saņēmis Rīgas būvvaldes akceptu, ka telpas ir piemērotas sabiedrisku pasākumu veikšanai, un ceturtdien, 27. februārī, KKC no jauna ver durvis apmeklētājiem.

Tā liecina KKC ieraksts Twitter.

Vēl vakar viens no Kaņepes Kultūras centra saimniekiem Edgars Kaņepe norādīja, ka kultūras centrs būs slēgts vēl, ilgākais, divas nedēļas.

KKC tika slēgts, kad Rīgas būvvalde konstatēja, ka dokumentos centram nav saskaņotas «pareizās funkcijas».

«Kaņepes Kultūras centrs uz laiku līdz sešām nedēļām diemžēl ir spiests atkal aizvērt durvis, jo izrādās, ka īrējam telpas, kuru reģistrētā funkcija ir dažādu sociālo grupu kopmītnes, kurās nedrīkst baudīt kultūras notikumus publiski. Nezināšana neatbrīvo no atbildības,» savā Facebook lapā rakstīja Kaņepes Kultūras centra pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kaņepju renesanse un reabilitācija

Māris Ķirsons, 26.08.2019

Pieprasījums pēc kaņepju produkcijas gan no Latvijas, gan ārzemēm ir galvenais to audzēšanas stimuls, teic Uldis Šauers, SIA Dolcetta izpilddirektors.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugošais pieprasījums pēc kaņepju produktiem raisa lauksaimnieku interesi par šīs kultūras audzēšanu un arī pārstrādi. Ziemeļu kaimiņi šajā jomā Latviju pēdējo gadu laikā ir būtiski apsteiguši

To rāda Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) dati.

«Kaņepes senči ir audzējuši daudzus gadsimtus, un tās tika izmantotas gan pārtikā, gan apģērbu, virvju izgatavošanai, taču pagājušā gadsimta 30. gados šis augs tika «represēts», jo kaņepes tika pielīdzinātas narkotiskajai vielai – marihuānai, un tikai šajā gadsimtā teju pēc 100 gadiem šis augs lēnām atgriežas Eiropas un arī Latvijas tīrumos,» situāciju skaidro Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka tieši starptautiskais pieprasījums pēc kaņepju produktiem – augļiem (riekstiņiem), eļļu, arī šķiedru – ir bijis pamats, lai Eiropas Savienības līmenī un arī tās dalībvalstī Latvijā normatīvajos aktos radītu iespēju legāli audzēt šo teju 100 gadus represijām pakļauto kultūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

74 gadus vecs Vācijas fermeris iestādījis vairāk nekā tūkstoti kaņepju stādu, kļūdaini ticot, ka grasās audzēt saulespuķes, vēsta NBC News.

Nu jau prāvi pastiepušās kaņepes policija konstatēja, pēc satraukto vietējo iedzīvotāju ierosinājuma apmeklējot zemnieka lauku Bavārijas dienvidos. Policijas lēmums bijis skarbs – visnotaļ veselīgais kaņepju lauks jāiznīcina.

Vīrietis, kuram pieder kaņepes, parasti šajā zemes placī stādot kartupeļus. «Draudzīgais vecāka gadagājuma kungs bija pārsteigts par dīvainajiem stādiem, kas auga blakus ziediem, tomēr neatpazina, ka tās ir kaņepes,» teikts policijas paziņojumā.

Vienlaikus noskaidrots, ka kaņepju veids, ko izaudzējis zemnieks «ir pārāk vājš» un nerada apreibinošu efektu, kā arī nevar radīt atkarību. Lieta vēl nav slēgta, un tiesnesis vēl lems, vai nepieciešams piemērot kādu soda mēru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot pūļa līdzfinansējuma platformu, maija sākumā Viļānos, Latgalē tiks atklāts muzejs par godu kaņepēm, biznesa portālam Db.lv pastāstīja muzeja izveidotājs, Obelisk Farm saimnieks Andris Višņevskis.

Obelisk Farm stāsts sākās ar to, ka jauna ģimene - Andris, Debora, Gabriela un Fredis, no Londonas pārcēlās uz dzīvi Latvijas laukos. «Meklējām iespēju dzīvot tuvāk dabai. Pārcēlāmies uz 2,5 hektārus lielu lauku sētu Latvijas austrumos Latgalē - Obelišku ciemā. Līdz ar vēlmi apstrādāt zemi, kaņepju kultivēšana kļuva par mūsu prioritāti. Kādēļ kaņepes? Mēs ticam ka kaņepes ir viens no mātes Zemes īpašākajiem augiem, kurš izceļas ar izturīgu šķiedru, vērtīgajām sēklas īpašībām un nebeidzamiem pielietošanas veidiem,» stāsta A.Višņevskis.

Doma par Kaņepju muzeja izveidi radusies, jo viņi vēlas dalīties ar informāciju, kuru ieguvuši laika gaitā un muzejs ir vēl viena forma, kā to darīt. Pēc A.Višņevska domām, kaņepes ir daļa no Latvijas un visas pasaules vēstures, un viņš tic, ka ir daudz stāstu, ar kuriem dalīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Savulaik viņam bija iecere Latvijā uzbūvēt lielu rūpnīcu, kurā no kaņepēm ražotu koksni un šķiedru. Jau tika piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un atrasti investori, taču banka šo biznesu līdzfinansēt atteicās. Šobrīd I. Auziņš no kaņepēm ražo dažādus veselīgus pārtikas produktus – eļļu, proteīna pulveri un šķiedrvielas, kā arī lobītas un grauzdētas sēklas. Viņš joprojām aktīvi darbojas teātrī, filmējas vietējos seriālos un gaida piedāvājumu spēlēt lielās lomas ārpus mūsu valsts robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaņepes Kultūras centrā atklāts Latvijā pirmais pārtikas apmaiņas ledusskapis "Kopienas skapis", informē centra pārstāvji.

""Kopienas skapis" ir ledusskapis, kas atrodas publiskā vietā, ir ikvienam viegli pieejams un ikviens tajā var ievietot vai izņemt ēdienu. Mūsu motivācija izveidot šo nekomerciālo un privāto pārtikas "apmaiņas punktu" ir priekšlikums un reizē pārliecība, ka nepastāv pārtikas pārprodukcija, bet nevienlīdzība tā izlietojumā un pieejamībā. Tā būs kā iniciatīva pret pārtikas izšķērdēšanu — tā vietā, lai izmestu ēdienu, kas šķiet nevajadzīgs, negaršīgs vai lieks, visi ir laipni aicināti to atstāt "Kopienas skapī"", tā par iniciatīvu stāsta tās organizatore Beatrise Amtinga (Beatrice Amtig).

Pirmo reizi "Kopienas skapis" tika izvietots 2012. gadā Vācijā un Spānijā, tad sekoja Lielbritānija, Jaunzēlande un Indija. Pašlaik jau ir izveidojusies ķēde ar organizācijām un apvienībam, kas uz brīvprātības principa šādus "Kopienas skapjus" tīra, uztur un organizē to izvietošanu. Kaņepes Kultūras centra terasē esošais "Kopienas skapis" būs pirmais šāda veida publiskais ledusskapis Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: Remember Brothers piedāvā būvēt mājas no kaņepju betona paneļiem

Signe Knipše, 20.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaņepes izglābs pasauli – šādu pārliecību pauž Roberts Jevsejevs, kaņepju betona ražošanas uzņēmuma dibinātājs. Pašlaik pasaules glābšanai «caur kaņepēm» viņš un zīmola Remember Brothers līdzveidotājs Aleksandrs Bondars sācis ar centieniem ražot kaņepju spaļu betona paneļus un no tiem – mājas.

Pirmā māja demonstrējumiem un biroja vajadzībām uzbūvēta Ikšķilē. Ražotne atrodas 100 km uz ziemeļaustrumiem, Latvijas augstākajā daļā netālu no Gaiziņa – Bērzaunes pagastā.

Biznesa ideju uzņēmēji auklējuši 2,5 gadus. Pirms tam strādājuši nekustamā īpašuma jomā, krīzes laikā nolēmuši pievērsties būvniecībai. R. Jevsejevs vēlējies būvēt ģimenes māju un sācis lūkot pēc tādas, kas būtu laba viņa bērniem. Ar būvniecību un ekonomiku ir saistīta abu uzņēmēju izglītība – R. Jevsejevs pēc izglītības ir būvniecības ekonomists, bet A. Bondars – inženieris ekonomists. Abi likuši prātus kopā ar vēlmi radīt kaut ko labu videi, sabiedrībai, un tādu, ar ko var pelnīt. Aptuveni tajā laikā R. Jevsejeva īpašumā nonākusi arī 1888. gadā celtā Staldēnu pienotava, kas būvēta no līdzīga materiāla – linu spaļiem, kurus kopā satur kaļķis. Mājas no spaļu betona agrāk būvētas bieži. Remember Brothers mēģina šīs prasmes atgūt, ielikt mūsdienīgas ražošanas rāmjos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: No kaņepju auduma šuj izstrādājumus vannas istabai

Anda Asere, 21.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstilpreču ražotājas SIA Kichi mērķis nav uzšūt vienu sedziņu vai dušas aizkariņu, bet attīstīt tekstila izstrādājumu līniju interjeram.

Pašlaik uzņēmuma pamatprodukts ir izstrādājumi vannas istabai no kaņepju auduma, bet, lai papildinātu sortimentu, uzņēmums piedāvā galdautus, galda sedziņas un celiņus no lina.

Dizainere Zane Verika, SIA Kichi līdzīpašniece, domājot par unikālām šķiedrām, savos meklējumos nonāca pie kaņepēm, – tā esot vienīgā dabiskā šķiedra, kas nepelē un ir mitrumizturīga. Agrāk kuģu buras izgatavotas no kaņepju auduma tā unikālo īpašību dēļ. «Mēs izvēlējāmies kaņepju šķiedru, jo tā ir atšķirīga no citām. Kaņepju tekstils ir dabisks materiāls. Esmu ievērojusi, ka ekoloģisku preču ražotāji dizainam pievērš maz uzmanības. Cik esam izpētījuši konkurentus pasaules mērogā, nereti dizains beidzas ar «apvīlētām» maliņām,» apgalvo Zane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaņepju sektors Latvijā un Baltijā gaida jaunas investīcijas un to būtu jēga darīt, vienlaicīgi mainot likumdošanas regulējumu, kas ļautu plašāk pārstrādāt kaņepes veselības, pārtikas, tekstilrūpniecības, skaistumkopšanas un citās nozarēs.

Eiropas industriālo kaņepju asociācijas (EIHA) direktore Lorenza Romanese un Baltijas valstu kaņepju audzēšanas industrijas dalībnieki piedalījās kārtējā starptautiskā Baltijas kaņepju seminārā. Seminārā nozares eksperti izskaidroja kaņepju kultūras audzēšanas potenciālu un svarīgumu, kā arī dalījās ar ieteikumiem, kā pārvarēt šķēršļus, kas ierobežo kaņepju sektora izaugsmes potenciālu.

Semināra dalībnieki dalījās ar starptautisku pieredzi un aicināja sadarboties, lai kaņepju industrijas attīstība kļūtu efektīvāka. Kaņepju audzēšana spēj labvēlīgi ietekmēt vidi un palīdzēt sasniegt ilgtspējas mērķus. Tomēr Eiropas Savienībā kaņepju uzņēmēji sastop šķēršļus, piemēram, pastāv novecojuši kaņepju audzēšanas ierobežojumi, kā arī kaņepju kultūra nav skaidri definēta Eiropas Savienības dokumentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo pāris gadu laikā sējas kaņepju audzēšanas apjomi gan Latvijā, gan Eiropā turpina strauji augt, informē Latvijas industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis.

Latvijā pēc Zemkopības ministrijas datiem ar kaņepēm apsētās platības augušas no 316 hektāriem 2016. gadā līdz 907 hektāriem 2017. gadā. 2018. gadā Latvijā pirmo reizi kaņepes iesētas septiņos pagastos.

Šogad audzēšanas apjomi stabilizējušies, un, kā tika konstatēts Latvijas industriālo kaņepju asociācijas 2018. gada rudens konferencē, aktīvākie valsts kaņepju audzētāji, pārstrādātāji, sadarbībā ar zinātniekiem un sēklu audzētājiem investē laiku un līdzekļus, lai Latvijā attīstītu vēl vienu lauksaimniecības nozari ar augstu eksportspēju.

Arī ES valstīs kaņepju audzēšanas nozare sekmīgi attīstās, vērojams straujš pieprasījuma kāpums. Apsētās platības augušas no 21,82 tūkstoši hektāru 2016. gadā līdz 36,85 tūkstošiem hektāru 2017. gadā. Interesanti, ka Igaunija 2017. gadā ar teju 10 000 hektāriem sējumu kļuvusi par otro lielāko kaņepju audzētāju Eiropā, atpaliekot tikai no izteikta tirgus līdera Francijas, kur kaņepes audzē 17,63 tūkstošos hektāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesošanās Adzelviešos parasti sākas ar ceļojumu gadsimtiem senu kaņepju apstrādes darbarīku pasaulē, kas sarindoti pie vecās klēts sāniem – tur ir gan autentiska koka paisīkla, gan mīstīkla un kultsīkla.

Adzelvieši ir viena no pirmajām saimniecībām Latvijā, kas pievērsās kaņepju audzēšanai un pārstrādei. Šogad ar nosaukumu Adzelvieši Eiropas augu šķirņu katalogā ir iekļauta Latvijai tradicionālā sējas kaņepe, kas nozīmē, ka tās audzētāji varēs saņemt platībmaksājumus, ir gandarīta z/s Adzelvieši īpašniece Dzidra Grīnberga. Jau vairāk nekā desmit gadus ģimenes uzņēmums, kurā saimnieko Dzidra un Jānis Grīnbergi, kā arī viņu dēls Matīss ar savu sievu, nodarbojas arī ar lauku tūrismu.

Latviskais mantojums

Saimniecība, kas atrodas netālu no Burtnieku ezera, Bēršu drumlina pakājē, darbojas kopš 1991. gada, taču Adzelviešu mājām ir sena vēsture – rakstos Adzelvieši pieminēti jau 1542. gadā, bet 1878. gadā Jāņa vecvectēvs Dāve Grīnbergs izpirka dzimtas ēku un zemi no Vidzemes Domēnu pārvaldes, stāsta Dz. Grīnberga. Kā jau daudzviet, padomju gados tur mituši dažādi ienācēji. Lauku sētu no izpostīšanas paglābis J. Grīnberga tēvs, kurš kolhozu laikā strādājis par dārznieku padomju saimniecībā Burtnieki un tās vadība viņam ļāvusi dzīvot Adzelviešu mājas vienā spārnā. J. Grīnbergs senču mājas atguvis 1991. gadā. «Viņam, kā jau īstam vidzemniekam, kaņepes ir sirdslieta, tās ļoti garšo, tāpēc dzima ideja audzēt šo kultūru. Tā kā esmu kurzemniece, par kaņepēm daudz neko nezināju. Protams, noderīgas bija zināšanas agronomijā,» saka Dz. Grīnberga. Abi ir vīru ir diplomēti agronomi ar nu jau vairāk nekā 40 gadu darba stāžu. 90. gadu sākumā Grīnbergi kaņepes sāka audzēt pushektāra platībā, tagad tās aizņem aptuveni 12 hektārus no kopējās 200 hektāru lielās apsaimniekojamās lauksaimniecības zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maskavas dienvidu daļā policija atklājusi savvaļas kaņepju lauku. Kaņepes augušas netālu no jaunbūvējamas metro stacijas Bratejevo (Братеево), raksta top.rbc.ru.

Kā ziņo vietējais preses dienests amatpersonas uzdevušas labiekārtot Bratejevo metro stacijas apkaimi, un tādēļ tajā izveidots zemes placis. Tomēr pēc kāda laika narkotikas apkarojošās policijas redzeslokā nonāca informācija par «dīvainībām» - izrādās, ka iecerētā mauriņa vietā pie topošās stacijas ēkas iestādīts kaņepju lauks. Kopumā speciālisti konstatējuši 230 kaņepju krūmus.

Patlaban par minētā Maskavas reģiona labiekārtošanas darbiem – zālājam paredzētās zemes piegādi, kā arī to, kā zemes laukumā uzradušās kaņepes, notiek izmeklēšana.

Federālais Narkotiku kontroles dienests norāda, ka šāda veida noziegumi «nav raksturīgi galvaspilsētas reģionam».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ Kaņepes kultūras centra terasē tiks izvietots pirmais publiskais ledusskapis - "Kopienas skapis”, informē centra pārstāvji.

“"Kopienas skapis" ir ledusskapis, kas atrodas publiskā vietā, ir ikvienam viegli pieejams un ikviens tajā var ievietot vai izņemt ēdienu. Mūsu motivācija izveidot šo nekomerciālo un privāto pārtikas “apmaiņas punktu” ir priekšlikums un reizē pārliecība, ka nepastāv pārtikas pārprodukcija, bet nevienlīdzība tā izlietojumā un pieejamībā,” skaidro iniciatīvas autori.

“"Kopienas skapis" būs kā iniciatīva pret pārtikas izšķērdēšanu — tā vietā, lai izmestu ēdienu, kas šķiet nevajadzīgs, negaršīgs vai lieks, visi ir laipni aicināti to atstāt "Kopienas skapī”,” teikts paziņojumā.

Pirmo reizi "Kopienas skapis" tika izvietots 2012. gadā Vācijā un Spānijā, tad tām sekoja Lielbritānija, Jaunzēlande un Indija. Pašlaik jau ir izveidojusies ķēde ar organizācijām un apvienībam, kas uz brīvprātības principa šādus "Kopienas skapjus" tīra, uztur un organizē to izvietošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

80 procenti no kaņepēm, kas apreibināšanās nolūkos tiek patērētas Igaunijā, ir arī audzētas Igaunijā, bet Latvijā situācija krietni atšķiras, atsaucoties uz jaunu pētījumu, ziņo baltic-course.com.

Saskaņā ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas monitoringa centra (EMCDDA) datiem Igaunija un Latvija atrodas vienādā kategorijā Eiropas Savienības valstu vidū - starp valstīm, kur lielākoties (85-90%) tiek patērētas kaņepju lapas, nevis hašišs.

Tomēr narkotikas avots Latvijā un Igaunijā ir ļoti atšķirīgs. Lai gan arī latvieši audzē kaņepes, viņi priekšroku dodot ārvalstu marihuānai (galvenokārt no Marokas) un 80-90% no savas produkcijas pārdodot ārzemēs, galvenokārt Zviedrijā un Igaunijā.

Interesanti, ka, kamēr vairumā ES valstu kaņepes galvenokārt tiek audzētas telpās, Igaunijā tās lielākoties tiek audzētas brīvā dabā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kā top?: smalcinātas linsēklas Iecavniekā

Gunta Kursiša, 28.03.2014

Pavasaris ir laiks, kad palielinās linsēklu produktu tirdzniecības un līdz ar to arī ražošanas apjomi. Cilvēki cenšas ēst veselīgāk, daudzi ievēro gavēni. Tas savukārt runā par labu Iecavniekam, kas ražo linsēklu produktus. Šoreiz rubrikā Kā top? piedāvājam ielūkoties linsēklu eļļas spiešanas procesā, kā arī smalcinātu linsēklu sagatavošanas gaitā!

Attēlā aplūkojamas attīrītas linsēklas, kas ir gatavas spiešanai.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī ražotājs SIA Iecavnieks&Co plašāk pazīstams ar rapšu eļļu ražošanu, lielāko daļu eksporta veido kāda cita - linsēklu - eļļa. Tieši pavasarī pieaug linsēklu produktu tirdzniecības apjomi, un lielā mērā tam jāpateicas kaimņiem lietuviešiem, kā arī latgaliešiem, kuri ilgu gadu laikā izkopuši linsēklu produktu gatavošanas tradīcijas, kā arī pavasarī ievēro gavēni.

Tuvojoties vasarai, cilvēki cenšas ēst veselīgāk, atteikties no «smagiem» un sātīgiem ēdieniem, tādējādi arī audzējot linsēklu produktu pārdošanas apjomus. Db.lv šoreiz piedāvā galerijā aplūkot, kā Zemgales uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co (turpmāk tekstā - Iecavnieks) tiek spiesta linsēklu eļļa, kā arī - kā tiek ražots otrs no linsēklām iegūstamais produkts - smalcinātas linsēklas.

Linu audzēšana kādreiz bija izplatīta Latgalē, kur tos audzēja šķiedras dēļ, lai vēlāk izgatavotu linu audumu. Tāpat kopš izseniem laikiem Latgalē pārtikā izplatīta bija linsēklu eļļa, savukārt Latvijas vidienē, kur atrodas arī uzņēmums Iecavnieks, lini un linsēklas kādu brīdi bija «piemirstas». «Cilvēkiem bija priekšstats, ka linus var izaudzēt tikai Latgalē,» smejas Iecavnieka tirdzniecības vadītāja Ineta Gulbe, taču tagad atkal apliecināts, ka lini Latvijas apstākļos augot ļoti labi arī citos novados. Linsēklu audzēšanā Iecavnieka komanda pieredzi guvusi, apmeklējot citus graudaugu audzētājus Eiropā, piemēram, Čehijā un Francijā. Eksperimentos meklēta Latvijas apstākļiem piemērotākā linsēklu šķirne. Pašlaik Iecavnieks iepērk linu sēklu ārpus Latvijas pašu vajadzībām, kā arī tirgo to vietējiem, Latvijas zemniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Biznesa vieta - Skolas iela: Gaisā virmo radošums

Linda Zalāne, 01.09.2014

Par spīti tam, ka Skolas ielā tās malā izveidotās velojoslas dēļ ir rosīga riteņbraucēju auditorija, kopumā uzņēmēji atzīst, ka tā ir klusa un mierīga.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skolas iela pēdējos gados kļuvusi dzīvelīgāka; durvis vēris ne viens vien ēdināšanas uzņēmums, mājvietu tur atraduši entuziasti, kas bagātina pilsētas kultūras dzīvi

Skolas iela kļuvusi par vienu no riteņbraucēju galvenajām maģistrālēm, jo visā tās garumā pirms pāris gadiem brauktuves malā izveidota velojosla. Tas nebūt nav viss šīs ielas pluss – tās biznesa potenciālu atklājuši vairāki ēdināšanas uzņēmumi, kas tieši pēdējos gados tur saradušies kā sēnes pēc lietus, turklāt iela līdz ar Kaņepes kultūras centra aktivitātēm ir piesaistījusi kultūras mīļotājus. Šo ielu labi zina tie, kuri nodarbojas ar jogu un piekopj veselīgu dzīvesveidu. DB aptaujātie uzņēmēji teic, ka iela pēdējos piecos gados jūtami atdzīvojusies, viss attīstoties uz labo pusi. Šajā vasarā Stabu un Skolas ielas stūrī uz pavisam īsu brīdi jaunu akcentu tai piešķir urbānais dārzs Fresh, kas līdz šim pamestu piemājas sētu pārvērtis kafejnīcā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Kaņepes Kultūras centrā (KKC) darbību sāks neliels «art-house» kinoteātris «Kino Augusts», ar mērķi izrādīt nekomerciālu, neatkarīgu un spēcīgu kino, informē KKC.

Kinoteātris veltīts kino režisoram un festivāla «Arsenāls» dibinātājam Augustam Sukutam (1947 - 2017).

«Kad ar komandas biedriem meklējām kādu nozīmīgu un atbilstošu nosaukumu iecerētajam pastāvīgam filmu izrādīšanas maratonam, bieži nonācām pie salīdzinājuma - «tā kā Arsenālā»; «nu, tā kā Sukuts darītu». Kronis visam bija uzieta fotogrāfija, kurā Augusts Sukuts vienā no pēdējām vizītēm Rīgā bija iegriezies Kaņepes Kultūras centrā ar mērķi apskatīt kino zāli, jo bija dzirdējis, ka ir parādījusies jauna telpa publiskiem seansiem. Beigu beigās jau, ja mēs gribētu veltīt kino nosaukumu Čārlijam Čaplinam vai Paradžanovam - kāpēc gan ne, ja tas ir apzināti un uzņemoties visu atbildību šīs izcilās personības priekšā,» stāsta KKC saimnieks Dāvis Kaņepe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Washington Post: Latvija - vieta, kur sliktos ekonomiskos apstākļos jauni cilvēki atklājuši jaunas kaislības

Dienas Bizness, 02.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ietekmīgais ASV laikraksts Washington Post pievērsies uzņēmīgiem Latvijas jauniešiem, kas, iestājoties krīzes laikam, nav padevušies, bet gan uzsākuši savu uzņēmējdarbību.

Laikraksts norāda, ka, bezdarba līmenim jauniešu vidū Eiropas Savienībā sasniedzot 23%, bet Grieķijā un Spānijā pārsniedzot 50%, Latvijas divdesmitgadnieki apgalvo, ka krīze tiem palīdzējusi, pat neskatoties uz ekonomiskajām problēmām. Politiķi aizvadīja krīzes sarunas, starptautiskās organizācijas aicināja ieviest korekcijas un veselai paaudzei nācās mainīt savas nākotnes vēlmes. Taču 28. gadus vecais Dāvis Kaņepe ņēma lietas savās rokās un Rīgā atvēra savu kultūras centru un bāru, kas pazīstams kā Kaņepes kultūras centrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kaņepes kultūras centrs iezīmējis savu vietu Rīgas kultūras dzīvē

Linda Zalāne, 02.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms pieciem gadiem Dāvis Kaņepe ar domubiedriem Rīgas centrā izveidoja nelielu kafejnīcu, kuru nosauca par Kaņepes kultūras centru (KKC) ar domu, ka cilvēki nāks ne tikai iemalkot kādu dzērienu, bet vēlēsies arī pabarot dvēseli ar tur notiekošo kultūras pasākumu saturu. Par spīti birokrātiskiem šķēršļiem, kaimiņu, tostarp Igaunijas vēstniecības, neapmierinātībai un uzņēmējdarbības mācību stundām KCC ir spējis attīstīties, piedāvājot daudzveidīgus sarīkojumus.

Tas vismaz pagaidām savu unikālo vietu pilsētas centrā pamest negrasās un kaļ plānus par šā gada radošās dzīves norisēm. «Rīgā ir tendence, ka parādās jaunas vietas, bet pēc diviem trim gadiem savu popularitāti zaudē. Sākumā mums bija bažas, ka šādi varētu notikt arī ar KKC, taču šobrīd domas ir mainījušās. 2016. gads bija veiksmīgākais centra pastāvēšanas vēsturē gan finansiālā, gan apmeklētāju skaita ziņā,» stāsta D. Kaņepe.

KKC mājo vairāk nekā 100 gadus vecā mājā, kur bohēma un radoša atmosfēra valdījusi vienmēr, jo senāk ēkā tika rīkoti saviesīgi pasākumi baltvācu un krievu aristokrātiem, vēlāk to izmantoja Mākslas akadēmijas studentu vajadzībām. KKC mājas pirmajā stāvā izveidojis bāru, bet otrajā stāvā atrodas kino zāle ar 35 skatītāju vietām, kur trīs reizes nedēļā notiek dokumentālo filmu seansi, kurus pērn vidēji apmeklēja 20-25 cilvēku, kas ir 1600 skatītāju gadā. KKC lielajā zālē regulāri notiek koncerti, semināri, dzejas lasījumi, tikšanās ar bēgļiem, stand up komēdijas u.c. «Rīgā vēl ir vieta vairākiem maziem kinoteātriem. Lai bizness būtu dzīvotspējīgs, ir nepieciešama zāle ar 55 vietām, jo tad var iestāties Eiropas kinoteātru tīklā. Ja gadā 50% no izrādītājām filmām ir Eiropas kino, tad par katru apmeklētāju no šīs organizācijas var dabūt desmit centus, kas gada griezumā ir vērā ņemams atspaids. Ja es no jauna taisītu kinoteātri, veidotu vismaz divas zāles ar 55 vietām, tad tas varētu sevi uzturēt,» skaidro D. Kaņepe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pieaudzis Latvijas Zemes fondam pārdotās lauksaimniecības zemes apjoms

Lelde Petrāne, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītajam Latvijas Zemes fondam šā gada pirmajos deviņos mēnešos ir pārdoti vairāk nekā 200 jauni lauksaimniecības zemes īpašumi, kuru iegādē ir ieguldīti 14 miljoni eiro. Iegādāto īpašumu kopējā platība ir teju 5000 ha platībā, no kuriem 130 īpašumi 2900 ha platībā ir pārdoti reversajā nomā.

Kopumā ir pieaudzis pieprasījums pēc fonda piedāvātajiem pakalpojumiem, jo, salīdzinot ar 2018. gada tādu pašu periodu, šogad darījumu skaits ir dubultojies – pieaugušas gan iegādāto zemju kopējās platības, gan darījumos ieguldītie finanšu līdzekļi.

Šobrīd Latvijas Zemes fonda portfelī ir 636 lauksaimniecības zemes īpašumi 12 700 ha platībā, kuru iegādē kopš fonda darbības sākuma ir ieguldīti 35 miljoni eiro. 237 īpašumi 5000 ha platībā ir iegādāti ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām jeb reversajā nomā.

Ina Alksne, Latvijas Zemes fonda vadītāja, skaidro: «Iegādātie īpašumi ļoti ātri atgriežas apritē – īsā laikā faktiski visi īpašumi tiek iznomāti lauksaimnieciskajai darbībai. Joprojām redzam, ka nomas pieprasījums pārsniedz fonda piedāvājumu, un aktīvākajos reģionos – Zemgalē un Kurzemē – uz viena īpašuma nomu vidēji piesakās 3-4 saimniecības. Liels pieprasījums ir arī pēc fonda sakoptajiem un lauksaimniecības apritē atgrieztajiem īpašumiem. Zemes fonds par saviem līdzekļiem ik gadu sakopj vismaz 50 hektārus ilgstoši nekoptu zemju un iznomā tās lauksaimniekiem. Mūsu iespējas ļauj sakopto zemju platības būtiski palielināt, vienlaikus mūs ierobežo sadarbības partneru trūkums šādu darbu veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru