Zinu, ka daudziem latviešiem jau ir apnikuši salīdzinājumi ar «veiksmīgo Igauniju». Tomēr domāju, ka ir nepieciešams saprast, kāpēc tieši Latvijā ir iestājusies tik dziļa krīze, kas prasījusi tik lielus aizdevumus no SVF un Eiropas Komisijas.
Ko mēs Latvijā izdarījām nepareizi? Un kāpēc Igaunija, kas ir Latvijai ļoti līdzīgā ekonomiskā un ģeogrāfiskā situācijā, krīzes laikā neaizņemsies (vai aizņemsies nedaudz), bet Latvija ir spiesta aizņemties tik lielu summu (7.5 miljardus)?
Igaunijas un Latvijas pašreizējā situācija daudz neatšķiras: Igaunijā IKP kritums ir ap 16%, Latvijā - ap 18%, bezdarbs pieaug, inflācija samazinās.
Tomēr pēc krīzes Latvijai būs jānorēķinās ar aizdevējiem par milzīgām summām (35% no mūsu ekonomikas + procenti), bet igauņiem būs brīvas rokas, lai ieguldītu turpmākajā ekonomiskajā attīstībā. Tātad gandrīz droši var teikt, ka igauņi 5 gadus pēc krīzes būs daudz bagātāki nekā latvieši.
Kas Igaunijā notika tāpat (vai līdzīgi) kā Latvijā?
- bija nekustamo īpašumu burbulis,
- algas pieauga pārāk ātri, neadekvāti produktivitātei,
- Eurostat konkurētspējas indekss Igaunijai rāda tādu pašu konkurētspējas samazinājumu, salīdzinot ar citām valstīm, kā Latvijai (-40%),
- daudzi iedzīvotāji aizbrauca strādāt ārpus Igaunijas (uz Somiju, u.c.),
- valsts pārvalde izauga pārāk ātri (tomēr algas un administrācijas proporcijas bija zemākas nekā Latvijā),
- igauņu krona ir stingri piesaistīta eiro (līdzīgi latam),
- veselības un izglītības reformas netika īstenotas.
Ko igauņi darīja labāk vai pareizāk, vai citādāk pirms krīzes? Var atrast pietiekoši daudz atšķirību. Tomēr, manuprāt, galvenās atšķirības, kas palīdz saprast pašreizējo situāciju ir sekojošas:
1. Nodokļu iekasēšana Igaunijā vienmēr bijusi stingrāka un veiksmīgāka kā Latvijā. Ēnu ekonomika Igaunijā ir daudz mazāka.
2. Igaunijā ir cita uzņēmējdarbības vide, kas veicina koncentrāciju un lielo uzņēmumu izveidi. Piemēram, uzņēmumam katru gadu jāpalielina savs kapitāls, ja iepriekšējā gadā tas ir strādājis ar zaudējumiem. Tātad, akcionāriem jāizlemj, vai ieguldīt vairāk naudas, vai aiziet no biznesa. Latvijā uzņēmumi var strādāt 10-15 gadus, uzkrāt simtiem tūkstošu zaudējumus, un neviens tiem neprasa palielināt kapitālu. Tas ir ļoti slikti, jo tas nopietni bojā tirgus struktūru, nepalīdzot tiem uzņēmumiem, kas pelna un strādā godīgi, ātrāk augt un maksāt vairāk nodokļu.
3. E-valsts pārvalde. Igaunijai izdevās nopietni uzlabot valsts pārvaldes elektronizāciju. Valstis, kurām ir augsts e-pārvaldes indekss, lielākoties ir bagātas (tā uzskata Eurostat). Dažas no tām valstīm, kuru e-pārvaldes indekss ir audzis, ir strauji uzlabojušas savu labklājību. Igaunijas radītājs ir līdzīgs Vācijai (34 un 33), bet Latvijas (16) – līdzīgs Polijai, Rumānijai, utt.
4. E-pārvalde ir arī viens no iemesliem, kāpēc Igaunijā ir mazāka korupcija. Darījumi caur internetu samazina korupcijas iespējas.
5. Inflācija Igaunijā vienmēr bijusi mazāka nekā Latvijā (pēdējos 12 mēnešos: 13,3% LV un 9,6% EST).
6. Soc. budžetā tika izveidoti uzkrājumi, un tos neiztērēja administrācijas izmaksās (kā tas notika Latvijā).
7. Koalīcijā ir tikai 3 partijas.
8. Valdība ātrāk reaģēja uz krīzi un ātrāk samazināja izmaksas.
Kādas ir jūsu domas?